Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā A. Dagda devās trimdā uz Zviedriju. 1950. gadā iznāca viņas vienīgais dzejoļu krājums "Līdzības". Pēc krājuma izdošanas viņa pārtrauca publicēties, un tā palika vienīgā viņas dzīves laikā izdotā grāmata. Īsi pēc viņas nāves - 1996. gada septembrī - krājumu atkārtoti izdeva Latvijā, Rīgā.
Annas Dagdas recenzijās un apcerēs akcentētas formas un stila savdabības, autora mākslinieciskais rokraksts aplūkots novatorisma aspektā, noraidot klišejismu un epigonismu.
Dzejoļu krājumā "Līdzības" (1950) klasiskā formā tēloti lepnas un smalkjūtīgas personības intīmie pārdzīvojumi un dramatisms, saskaroties ar laikmeta nacionālo traģiku, cilvēka atsvešinātību un vientulību.
Pēc 1950 periodikā tikai dažas dzejoļu publikācijas, plašāka kopa antoloģijā "Dzejas un sejas" (1962). Raksti 2 sējumos (2001–2005).