What do you think?
Rate this book
Sākums mūs atrod pats
Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies. Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts./Kārlis Kazāks.
Apbrīnojami, kā viena cilvēka sapnis var kļūt par tradīciju! Turklāt vēl iedvesmot aizsākties citām tradīcijām. Šie velopiedzīvojumi krustu šķērsu pāri Latvijai lasītājam ļaus atpazīt sev tuvas vietas un iepazīt Latvijas nomaļākās pērles. Šis ir ceļvedis tiklab pa Latvijas muižām, kā arī pa kolorītajiem Latvijas ciemu veikaliņiem. Taču visvairāk šis ir ceļvedis viesmīlībai, kuras latviešiem ir pārpārēm, – nogurušam velomūziķim paļaut ēnu savā ābeļdārzā, atvēlēt peldi dīķī vai izkurināt pirti, celt galdā tikko kūpinātu zivi vai pašceptas pankūkas. Priecē, ka aizvien mūsdienās pastāv jēdziens “naktsmājas”, un Velomūzikā, iespējams, tas pat iegūst jaunu nozīmi. Bet galvenais tomēr ir iekšējais ceļojums. Tas sākas nevis ar brīdi, kad uzsēžamies ritenim, bet gan ar godīgumu, kas ne vienmēr ir glaimojošs. Mēs daudz uzzinām par Kazāku un citiem velomūziķiem, tomēr visvairāk mums jāuzzina pašiem par sevi./Inga Žolude.
Šī grāmata sākas ar distanci. Ar riteņiem paveikto, aizvien tālāk no normāliem cilvēkiem klīstošo un domās aiz Kazāka askētiskajiem teikumiem jaušamo. Stāsta gaitā distance pakāpeniski izzūd, jēdzieni “Tobis” vai “Blaubis” jau varētu raksturot suni vai citu vides objektu un mēs saprotam, ka šī ir jaunas paaudzes cīņa par brīvu Latviju pirmatnējā brīvības nozīmē. Paaudzei nav nepieciešami atklājumi un atziņas par katru cenu, pietiek ar skaistu klātbūtni. Kāds ir jūsu veids, lai apstātos un turpinātu ceļu?/Andris Akmentiņš.
Apbrīnojami, kā viena cilvēka sapnis var kļūt par tradīciju! Turklāt vēl iedvesmot aizsākties citām tradīcijām. Šie velopiedzīvojumi krustu šķērsu pāri Latvijai lasītājam ļaus atpazīt sev tuvas vietas un iepazīt Latvijas nomaļākās pērles. Šis ir ceļvedis tiklab pa Latvijas muižām, kā arī pa kolorītajiem Latvijas ciemu veikaliņiem. Taču visvairāk šis ir ceļvedis viesmīlībai, kuras latviešiem ir pārpārēm, – nogurušam velomūziķim paļaut ēnu savā ābeļdārzā, atvēlēt peldi dīķī vai izkurināt pirti, celt galdā tikko kūpinātu zivi vai pašceptas pankūkas. Priecē, ka aizvien mūsdienās pastāv jēdziens “naktsmājas”, un Velomūzikā, iespējams, tas pat iegūst jaunu nozīmi. Bet galvenais tomēr ir iekšējais ceļojums. Tas sākas nevis ar brīdi, kad uzsēžamies ritenim, bet gan ar godīgumu, kas ne vienmēr ir glaimojošs. Mēs daudz uzzinām par Kazāku un citiem velomūziķiem, tomēr visvairāk mums jāuzzina pašiem par sevi./Inga Žolude.
Šī grāmata sākas ar distanci. Ar riteņiem paveikto, aizvien tālāk no normāliem cilvēkiem klīstošo un domās aiz Kazāka askētiskajiem teikumiem jaušamo. Stāsta gaitā distance pakāpeniski izzūd, jēdzieni “Tobis” vai “Blaubis” jau varētu raksturot suni vai citu vides objektu un mēs saprotam, ka šī ir jaunas paaudzes cīņa par brīvu Latviju pirmatnējā brīvības nozīmē. Paaudzei nav nepieciešami atklājumi un atziņas par katru cenu, pietiek ar skaistu klātbūtni. Kāds ir jūsu veids, lai apstātos un turpinātu ceļu?/Andris Akmentiņš.
- GenresNonfiction
336 pages, Hardcover
Published October 9, 2021
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 39 reviews
November 24, 2021
..šo grāmatu "riju" kā dienas, kuras pats ik vasaru pavadu uz velosipēda. vienā brīdī gan apstājos, lai grāmatai neizskrietu cauri pārāk ātri. šo skaistumu rokās gribējās paturēt krietni ilgāk. līdzīgi kā savu piezīmju blociņu, kurā pats ik dienu no jauna veicu pierakstus par velobraucienos piedzīvoto. plašāk par grāmatu blogā: gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress...
February 19, 2022
Oda vasarai, velo, mūzikai un Latvijas laukiem.
January 9, 2022
Ārkārtīgi sailgojos pēc Latvijas vasarām un to ceļiem un bezceļiem..
Paldies par piedzīvojumu sajūtu aukstākos ziemas darba dienu vakaros! Brīnišķīgs pieredzes stāsts, un, lai kā Velomūzika ļautos pārmaiņām, cerams, ka pēc 10 gadiem varēs sagaidīt nākamo stāstu apkopojumu.
Paldies par piedzīvojumu sajūtu aukstākos ziemas darba dienu vakaros! Brīnišķīgs pieredzes stāsts, un, lai kā Velomūzika ļautos pārmaiņām, cerams, ka pēc 10 gadiem varēs sagaidīt nākamo stāstu apkopojumu.
October 29, 2021
«Bailes rodas no nezināmā, un man reizēm patīk pieiet tuvāk tai robežai un apsveicināties.»
Esmu no retsmaidītājiem, taču šī burvīgā grāmatceļojuma laikā, manu seju rotāja smaids, kuru pārtrauca vien skaļās smieklu izvirdumu pauzes, vai mirkļi, kad nācās valdīt aizkustinājuma asaras, jo, kā jau īstenai Kurzemniecei, tāpat, kā daļai no Velomūzikas dalībniekiem, asaras mēdz lepni ieķerties acu kaktiņos. Kurzemnieki taču nav ņuņņas, mēs esam latvju vikingu pēcteči – asaras lai paliek sirdīgajiem latgaliešiem. Un tieši tā arī ir. Šajā grāmatā nopietnība mijas ar asprātību. Bez šīm abām īpašībām nemaz nav jēgas kāpt uz velosipēda, jo «reizēm smiekli ir pēdējais, kas paliek pāri, kad spēki ir beigušies» (146. lpp.), bet par to lai sīkāk jums pastāsta pats Kazāks – grāmatā, kuras pašā ieskaņā tās autors brīdina, ka vārdu savienojuma «viena no skaistākajām vietām Latvijā» lietošana varētu pārkāpt visas ētikas normas. Taču tā ir taisnība. Mūsu Zeme ir tik skaista, ka par spīti tam, ka tā ir apaļa, uz katra stūra nākas labpatikā noelsties – pat tad, kad virs mūsu galvām savelkas draudīgi melni mākoņi un «pat Tomam Bricim būtu skaidrs, ka līs» (96. lpp.), mēs varam būt pateicīgi, ka mums iedalīts tik patiesi skaists zemes pleķītis, kuru saukt par savu. Kuru saukt par mājām...
Turpinājums: https://austra.lv/2021/10/29/karlis-k...
Esmu no retsmaidītājiem, taču šī burvīgā grāmatceļojuma laikā, manu seju rotāja smaids, kuru pārtrauca vien skaļās smieklu izvirdumu pauzes, vai mirkļi, kad nācās valdīt aizkustinājuma asaras, jo, kā jau īstenai Kurzemniecei, tāpat, kā daļai no Velomūzikas dalībniekiem, asaras mēdz lepni ieķerties acu kaktiņos. Kurzemnieki taču nav ņuņņas, mēs esam latvju vikingu pēcteči – asaras lai paliek sirdīgajiem latgaliešiem. Un tieši tā arī ir. Šajā grāmatā nopietnība mijas ar asprātību. Bez šīm abām īpašībām nemaz nav jēgas kāpt uz velosipēda, jo «reizēm smiekli ir pēdējais, kas paliek pāri, kad spēki ir beigušies» (146. lpp.), bet par to lai sīkāk jums pastāsta pats Kazāks – grāmatā, kuras pašā ieskaņā tās autors brīdina, ka vārdu savienojuma «viena no skaistākajām vietām Latvijā» lietošana varētu pārkāpt visas ētikas normas. Taču tā ir taisnība. Mūsu Zeme ir tik skaista, ka par spīti tam, ka tā ir apaļa, uz katra stūra nākas labpatikā noelsties – pat tad, kad virs mūsu galvām savelkas draudīgi melni mākoņi un «pat Tomam Bricim būtu skaidrs, ka līs» (96. lpp.), mēs varam būt pateicīgi, ka mums iedalīts tik patiesi skaists zemes pleķītis, kuru saukt par savu. Kuru saukt par mājām...
Turpinājums: https://austra.lv/2021/10/29/karlis-k...
January 31, 2022
Šī grāmata kopā ar raidījumu TE iedod tādu mīlu pret laukos būšanu, ka gribas ātrāk tikt prom no galvaspilsētas burzmas :)
Arī šādi paceļot pa Latviju ir forši.
Un izrādās, ka mani un Velomūzikas ceļi ir krustojušies 2017.gadā Kaplavā pēc orientēšanās mačiem Kāpa.
Arī šādi paceļot pa Latviju ir forši.
Un izrādās, ka mani un Velomūzikas ceļi ir krustojušies 2017.gadā Kaplavā pēc orientēšanās mačiem Kāpa.
July 22, 2022
2.5 ⭐
Iespējams, jo neesmu ne veloentuziaste, ne pārgājienu mīļotāja, neuzķēru grāmatas "vilni". Tās dienas likās tādas vienveidīgas, ar tām pašām atziņām (daba - skaista, saimnieki - atsaucīgi, ceļi - grūti braucami, nogurums - baigais) un sižetu (ceļamies, peldam, braucam, brikšņi, slikts ceļš, karsta saule, veikals, padziedam, pāris vēsturiski fakti par apkārt redzamo, cik labi būt galapunktā, peldam, aizmiegam × katru dienu). Nav jau viss slikti, bet neaizķēra. Varbūt arī tā ir formāta vaina, manuprāt, šāds stāsts labāk "izklausītos" vizuālā formātā.
Iespējams, jo neesmu ne veloentuziaste, ne pārgājienu mīļotāja, neuzķēru grāmatas "vilni". Tās dienas likās tādas vienveidīgas, ar tām pašām atziņām (daba - skaista, saimnieki - atsaucīgi, ceļi - grūti braucami, nogurums - baigais) un sižetu (ceļamies, peldam, braucam, brikšņi, slikts ceļš, karsta saule, veikals, padziedam, pāris vēsturiski fakti par apkārt redzamo, cik labi būt galapunktā, peldam, aizmiegam × katru dienu). Nav jau viss slikti, bet neaizķēra. Varbūt arī tā ir formāta vaina, manuprāt, šāds stāsts labāk "izklausītos" vizuālā formātā.
October 20, 2021
Patiesi labvēlīgas enerģijas pilna grāmata - ar milzu mīlestību pret Latvijas vietām, ar patīkamu attieksmi pret cilvēkiem, ar humoru un inteliģentu ironiju.
March 30, 2023
I think this is a love-it-or-hate-it book. As much as I was reading the repeated descriptions of country mixed with some adventures, I was really remembering my hiking adventures and longing for the feelings described in this book so true and so relatable.
Close to the end I started to feel like the book is too repetitive, however, the last few pages were spent frantically conversing with my mother because the cemetary where her grandparents rest was mentioned, as well as the place where I and she spent time in our childhoods. Very weirdly the book made a full circle and the "beginning actually found me" just like the book said but not quite in the way it meant.
Close to the end I started to feel like the book is too repetitive, however, the last few pages were spent frantically conversing with my mother because the cemetary where her grandparents rest was mentioned, as well as the place where I and she spent time in our childhoods. Very weirdly the book made a full circle and the "beginning actually found me" just like the book said but not quite in the way it meant.
January 24, 2022
lasās raiti, ļoti, taču shematiskā vienveidība apnīk - agrs rīts, pelde, ceļam citus, miniens, krūmi, muiža, bode, salčuks, krūmi, putekļi, baznīca, bode, šprotes, krūmi, pļava, naktsmājas, lieliski saimnieki, pelde, ņam ņam, koncerts, svētlaime/atlūziens un nākamā murkšķa diena. tikai šī nebeidzas:))) paldies slēpņošanai un aktīvai Latvijas apceļošanai, jo daudzas aprakstītās vietas ir redzētas, bet bez tā varētu būt vēl vienmuļāka lasīšana.
January 6, 2022
Briesmīgi sagribējās atkal klīst pa Latviju. :)
January 28, 2022
Samērā vienkārša, taču saistoši un kvalitatīvi uzrakstīta. Vairākas daļas, kurās būtībā notiek viens un tas pats - nedēļu ilgs velobrauciens. Jauki un interesanti aprakstīta Latvijas daba, īpašu uzmanību pievēršot pussabrukušām baznīcām un muižām. Līdz grāmatas lasīšanai nekad par Velomūziku nebiju dzirdējis, laikam arī vairāk par 2 Kazāka dziesmām nebiju noklausījies, bet viņa muzikālās dailrades nepārzināšana netraucēja izbaudīt grāmatu.
November 4, 2021
Dibens sailgojās pēc riteņa sēdekļa radītām sāpēm un rokas pēc traktorista ieseguma. 2020. gada klausītākais albums spotify man bija 13 l 1 un liekas, ka tas uzvarēs arī 21ajā, jo iztēlē izripojot cauri Latvijai kopā ar Kārli un kompāniju, dialekti liekas vēl mīļāki. Cieši priecīga lasāmviela, paldies!
June 21, 2022
Sākums mūs atrod pats jeb 5000 km mūzikas
----------
"Kurzemnieki mūziku klausās citādi. Īpaši jau te, Ziemeļkurzemē. Varbūt skeptiski, varbūt racionāli, bet varbūt vienkārši pa īstam. (..) Un tikai tad, ja pēc koncerta kāds pienāk un pasaka, ka bi lāb , stindzinošā sajūta mazliet atkāpjas. Ar laiku esmu iemanījies, ka ar kurzemnieku ir jāsarunājās tiešāk. Viš necieš, ka muld pa gār . Kurzemnieks uz sarunu ir jāprovocē."
----------
Lieliski!
----------
"Kurzemnieki mūziku klausās citādi. Īpaši jau te, Ziemeļkurzemē. Varbūt skeptiski, varbūt racionāli, bet varbūt vienkārši pa īstam. (..) Un tikai tad, ja pēc koncerta kāds pienāk un pasaka, ka bi lāb , stindzinošā sajūta mazliet atkāpjas. Ar laiku esmu iemanījies, ka ar kurzemnieku ir jāsarunājās tiešāk. Viš necieš, ka muld pa gār . Kurzemnieks uz sarunu ir jāprovocē."
----------
Lieliski!
August 2, 2025
3.5 zvaigznītes, kopumā sirsnīgi un silti, bet man ātri apnika motīvs, kas atkārtojās: "pamodos, nopeldējos, bija grüti braukt pa grants ceļu, re, kārtējā muiža/pils/kultūras centrs/ciema veikals, koncerts, Latvija ir ļoti skaista". Man bija interesanti ar pirkstu līdzi braukt kartē un skatīties, kur tad šamējie braukuši, labs palīgmateriăls Latvijas ğeogrāfijas atkārtošanai. Ja ļoti patìk Kazāks, tad varu ieteikt.
February 13, 2022
“Cik gan dažādi mēs katrs izbaudām mirkli! Mēs varam tam izskriet, pat izlidot cauri un varam apstāties, ļaujot mirklim uzkavēties. Labā ziņa ir tāda, ka mēs tā arī neuzzināsim, kā mēs varam iegūt vairāk”.
Brīnišķīgas kopābūšanas piezīmes par Latvijas cilvēkiem, to dabu, par Latvijas ceļiem un taciņām, kuri vienmēr kaut kur aizved, par Latvijas vietām, kuras bija un ir šodien. “ Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies”.
Brīnišķīgas kopābūšanas piezīmes par Latvijas cilvēkiem, to dabu, par Latvijas ceļiem un taciņām, kuri vienmēr kaut kur aizved, par Latvijas vietām, kuras bija un ir šodien. “ Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies”.
January 9, 2022
Ja nesanāk ceļojums pašam, ļaujies un iedvesmojies no citiem. Brīnišķīga grāmata, kura ļauj aizmirsties no ikdienas rūpēm. Skaistā valodā, saistoši uzrakstīta. Noteikti kādu no ceļiem gribu izmēģināt arī pati.
January 14, 2022
Neesmu ikdienas velobraucēja, bet man arī sagribējās tā pabraukāt pāris dienas vasarā. Un kad skaties grāmatas beigu daļas kartē nobrauktos maršrutus apkārt Latvijas robežai, pat balta skaudība sametas. Būs kas jādara lietas labā jau šovasar….
February 6, 2022
Grāmata ar mīļumu, grants ceļiem, muižām un, protams, Velomūziku, par kuru iepriekš pat nebiju dzirdējusi.
Lasīju baudot, iztēlē minot pedēļus un novērtējot aprakstītās Latvijas ainavas.
Paldies autoram par šo literāro ceļojumu!
Lasīju baudot, iztēlē minot pedēļus un novērtējot aprakstītās Latvijas ainavas.
Paldies autoram par šo literāro ceļojumu!
January 15, 2023
Kārļa Kazāka Velomūzikai sekoju digitāli un klātienes koncertos jau kādu laiku. Vienmēr gan esmu vēlējusies piedalīties kādā no tiem. Grāmata izveda mani cauri Velomūzikas piedzīvojumiem. Katra nodaļa veda cauri Latvijas gabaliņam ar visiem grūtumiem, priekiem, cauri bodēm, baznīcām un muižām, pie cilvēkiem, kurus sastapa ceļā.
Skaistā valodā uzrakstīts piedzīvojums. Bija prieks sekot līdzi katram velo braucienam.
Skaistā valodā uzrakstīts piedzīvojums. Bija prieks sekot līdzi katram velo braucienam.
January 22, 2022
Zinot to, ko Kārlis spēj radīt ar savu balsi un filmēšanas komandu, liekas, ka grāmatas ekranizējums šoreiz būtu bijusi īstā atbilde. Protams, ir interesanti lasīt, bet vizuāli un audiāli dzirdamam piedzīvojumam būtu pilnīgi cita vērtība un jauda.
May 17, 2022
Ak dieniņ, kā man patika!!!
Varbūt tāpēc, ka pati ikdienā pārvietojos ar velo un man ļoti patīk pārgājieni, bet šī grāmata mani ļoti uzrunāja.
Es pat teiktu, ka šī nav grāmata, bet atzīšanās mīlestībā Latvijai - katrai meža taciņai, katram mazākajam miestam un tajā esošai vai bijušai muižai. Tā sagribējās kārtīgi apceļot Latviju un līdz šim nezināmus nostūrus.
Šis nav literatūras šedevrs, bet 5* no manis par sajūtām!! Par to, cik Latvija ir skaista, cik mīlīgi Kazāks to prot aprakstīt un par foršo humoriņu.
Man gan drusciņ pietrūka bildes, jo gribējās redzēt Velomūzikas dalībniekus un viņu emocijas. Toties, lasot grāmatu, vislaik google bija blakus, jo, man kā vizuālim, gribējās apskatīt katru pieminēto muižu.
Ļoti ceru, ka Velomūzika turpināsies, grāmata turpināsies un kādu dienu varbūt man būs iespēja piedzīvot Velomūzikas mağiju klātienē!
Varbūt tāpēc, ka pati ikdienā pārvietojos ar velo un man ļoti patīk pārgājieni, bet šī grāmata mani ļoti uzrunāja.
Es pat teiktu, ka šī nav grāmata, bet atzīšanās mīlestībā Latvijai - katrai meža taciņai, katram mazākajam miestam un tajā esošai vai bijušai muižai. Tā sagribējās kārtīgi apceļot Latviju un līdz šim nezināmus nostūrus.
Šis nav literatūras šedevrs, bet 5* no manis par sajūtām!! Par to, cik Latvija ir skaista, cik mīlīgi Kazāks to prot aprakstīt un par foršo humoriņu.
Man gan drusciņ pietrūka bildes, jo gribējās redzēt Velomūzikas dalībniekus un viņu emocijas. Toties, lasot grāmatu, vislaik google bija blakus, jo, man kā vizuālim, gribējās apskatīt katru pieminēto muižu.
Ļoti ceru, ka Velomūzika turpināsies, grāmata turpināsies un kādu dienu varbūt man būs iespēja piedzīvot Velomūzikas mağiju klātienē!
February 3, 2022
“..kad pie kaut kā ir pierasts, ir trīs varianti, ko ar to iesākt. Apstāties, ļauties vai attīstīt. Atkal ir ziema, un es atkal izvēlos ļauties.”
Ir ziema, un arī es izvēlos ļauties. Šoreiz Kārļa Kazāka stāstiem par nu jau krietni daudzu vasaru Velomūziku. Brīnišķīga grāmata, kas iedvesmo sākt plānot nākamās vasaras piedzīvojumus un atskatīties uz pēdējos gados jau pagūtajiem. Turklāt tā ļauj uzzināt ārkārtīgi daudz jaunu Latvijas vietvārdu.
Grāmatas teksts ļauj tikai nojaust par Velomūzikas dalībnieku pieredzēto un izjusto īsos katras ceļojuma dienas aprakstos. Pati sajūtu un emociju buķete, iekšējie joki un lielās atmiņas lai paliek viņiem pašiem, tomēr nedaudz ieskatīties tajā visā varam arī mēs.
Autors piedzīvoto ietērpis bagātīgā, bet viegli lasāmā valodā, vietām netaupot arī gluži vienkāršus sarunvalodas epitetus un izteicienus. Vietu apraksti ir tik “garšīgi”, turklāt nereti papildināti ar atsaucēm par to, kas tur mainījies, gadiem ejot.
Ļoti novērtēju arī grāmatas vāku un jaukās ilustrācijas, ievadot katru jaunu apakšnodaļu (un ceļojuma dienu).
Bet tagad ar jaunu motivācijas devu un zināšanu bagāžu laiks pašķirstīt savas iepriekšējo vasaru fotogrāfijas un jau drīz mesties jaunos piedzīvojumos..
Ir ziema, un arī es izvēlos ļauties. Šoreiz Kārļa Kazāka stāstiem par nu jau krietni daudzu vasaru Velomūziku. Brīnišķīga grāmata, kas iedvesmo sākt plānot nākamās vasaras piedzīvojumus un atskatīties uz pēdējos gados jau pagūtajiem. Turklāt tā ļauj uzzināt ārkārtīgi daudz jaunu Latvijas vietvārdu.
Grāmatas teksts ļauj tikai nojaust par Velomūzikas dalībnieku pieredzēto un izjusto īsos katras ceļojuma dienas aprakstos. Pati sajūtu un emociju buķete, iekšējie joki un lielās atmiņas lai paliek viņiem pašiem, tomēr nedaudz ieskatīties tajā visā varam arī mēs.
Autors piedzīvoto ietērpis bagātīgā, bet viegli lasāmā valodā, vietām netaupot arī gluži vienkāršus sarunvalodas epitetus un izteicienus. Vietu apraksti ir tik “garšīgi”, turklāt nereti papildināti ar atsaucēm par to, kas tur mainījies, gadiem ejot.
Ļoti novērtēju arī grāmatas vāku un jaukās ilustrācijas, ievadot katru jaunu apakšnodaļu (un ceļojuma dienu).
Bet tagad ar jaunu motivācijas devu un zināšanu bagāžu laiks pašķirstīt savas iepriekšējo vasaru fotogrāfijas un jau drīz mesties jaunos piedzīvojumos..
June 5, 2025
Patika velomūzikas ideja, nepatika rakstīšanas stils. Kopumā šķita mazliet garlaicīgi, bet tajā pašā laikā ik pa brīdim lasītājam tiek iedots kāds interesants fakts par muižām, ezeriem un māju puduriem, kas notur interesi pietiekami, lai turpinātu lasīt. Katrā velomūzikas dienā uzskaitītas brokastis, peldes, ciematu veikali, bet tā kā tas atkārtojas dienu no dienas, tad drīz vien kļūst monotoni. Interese lasīt varētu būt katram latvietim, jo ietverts ļoti daudz vietu un kāds pazīstams kaktiņš būs pieminēts ikvienam. Kopumā stāsts šķiet ļoti plakans, bez kāpumiem un kritumiem, iedziļināšanās, pārdzīvojumiem, izņemot to vienu reizi, kad autors devās meklēt mammas dzimtas mājas. Tajā pašā laikā, neskatoties uz ne tik saistošo rakstīšanas stilu, pats velomūzikas koncepts šķiet iedvesmojošs un rada vēlmi vairāk laika vasarā pavadīt velosipēda mugurā kādā skaistā un sev līdz šim neatklātā Latvijas nostūrītī.
February 4, 2024
Sākums mūs atrod pats un grāmatas sākums man atradās diezgan vienmuļš, jo katra diena aprakstīta diezgan līdzīgi. BET. Pēc pirmajām brauciena dienām "ielasījos" un sāku ķert tos skaistos Latvijas dabas un cilvēku tvērumus, kurus Kārlis ārkārtīgi skaisti ietērpis vārdos. Iegāju pedāļu mīšanās ritmā un pilnīgi izdzīvoju katru braucienu - dažbrīd lasīju līdz notirpušam dibenam, lai sajustos tuvāka ar braucējiem un viņu dibena ciešanām.
Nav mums Latvijā ne Alpi, ne Niagara, bet ir skaistums, kurš, kā Kārlis grāmatā saka, braucot ar auto, paskrien garām. Personīgi man Latgales braucieni acīm daudzos brīžos lika atrasties slapjā vietā - nu kā jau Latgalei, zilo ezeru zemei, pienākas.
Ļoti īsti, ļoti DABiski un vienkārši ļoti skaisti. Iesaku.
Nav mums Latvijā ne Alpi, ne Niagara, bet ir skaistums, kurš, kā Kārlis grāmatā saka, braucot ar auto, paskrien garām. Personīgi man Latgales braucieni acīm daudzos brīžos lika atrasties slapjā vietā - nu kā jau Latgalei, zilo ezeru zemei, pienākas.
Ļoti īsti, ļoti DABiski un vienkārši ļoti skaisti. Iesaku.
February 13, 2022
Varbūt pie vainas fakts, ka pagājušajā gadā pati pirmoreiz dzīvē devos velobraucienā pa Latvijas ceļiem un neceļiem, bet šis stāsts aizrāva un iepriecināja. Pieķēru sevi smaidām, arī iesmejamies un vienā teikumā pat sariesās aizkustinājuma asaras, bet, kā raksta Kārlis, "mūsu asaras ir lepnas — ieķeras acu kaktiņos no spēka" (274. lpp.)
Tad, kad nupat šķiet, ka grāmata iegūst ritmu, un formāts kļūst monotons, sirdi sasilda lietas, ko Kārlis prot pateikt citiem vārdiem nekā gaidīji.
Ā, un vēl — no grāmatas noteikti pēc ieteikumiem var izrakstīt muižu nosaukumus, kurus iekļaut savos vasaras izbraucienos Latvijas ārēs.
Tad, kad nupat šķiet, ka grāmata iegūst ritmu, un formāts kļūst monotons, sirdi sasilda lietas, ko Kārlis prot pateikt citiem vārdiem nekā gaidīji.
Ā, un vēl — no grāmatas noteikti pēc ieteikumiem var izrakstīt muižu nosaukumus, kurus iekļaut savos vasaras izbraucienos Latvijas ārēs.
August 13, 2022
Latvijas vasara, grants ceļi (un brīžiem ceļu nav), velosipēds un mūzika. Grāmatā Kārlis Kazāks aprakstījis savu un domubiedru izbraucienus pa Latvijas ceļiem un neceļiem. Ar principu par naktsmājām nemaksāt ar naudu, bet ar mūziku. Pa ciematiem, kuru nosaukumi ir gandrīz izzuduši no kartes un nevar zināt vai būs veikals, toties visticamāk būs muiža, kas, iespējams, jau atradusi uzņēmīgus un gādīgus saimniekus.
Pēc grūta brauciena atgulties zālītē vai apēdt saldējumu pie kāda ciema veikala. Un satikt sirsnīgos un viesmīlīgos cilvēkus.
June 25, 2022
Grāmata - ceļvedis? Karte? Rasējums? Shēma? Īsti tā arī sev nenoformulēju. Smalkākām vai biezākām līnijām no kādas muižas vai baznīcas būvniecības gada līdz nākamajam. Stāsts, kā veloceļojumos meklētā meža taka - vietām pazūd un nav vairs atrodams, un tad brien lai nonāktu pie nākamā gada skaitļa, mājas nosaukuma. Un gar teksta malām ar zīmuli sazīmēti amizanti, interesanti cilvēciņi, it kā tīši, it kā starp citu.
November 29, 2021
Ja lasa lēnām, pēc katra gada apstājoties un pa visam izlasa kādu citu grāmatu, "Sākums mūs atrod pats" ir lieliska iespēja kopā ar velomūziku apceļot Latviju. Ja mēģina steigties un lasīt vairākus gadus pēc kārtas, bez pauzītes, ir nedaudz par daudz un viss sajaucas vienā putrā.
Fantasitiska himna Latvijas skaistumam un cilvēku dažādībai.
Fantasitiska himna Latvijas skaistumam un cilvēku dažādībai.
January 12, 2022
π, cik skaista grāmata! Tik asprātīgi, tik izglītojoši, tik aizraujoši un mīļi. Un nonākot vietās, kur pati esmu bijusi, sanāk izsaukties - jā, es ar te biju. Lasāmviela 10 nesteidzīgiem vakariem, jo katram braucienam jāvelta savs. Lai gan nemaz negribējās grāmatu likt malā pat ļoti vēlās vakara stundās. Cik labi, ka šī grāmata atrada mani pati.
January 11, 2022
Šī grāmata mudina nākamajos Latvijas apceļojumos nogriezties no ierastajiem maršrutiem un apskatīt kalnus, ezerus, ciemus, muižas un baznīcas, kas ir tālu no lielceļiem. Ja nebūtu grāmatu paņēmusi no bibliotēkas, tad būtu to sakrāsojusi un saraibinājusi ar piezīmēm par vietām, kas noteikti jāredz.
Displaying 1 - 30 of 39 reviews