Dienasgrāmatas un Estētiskās domas attīstība Latvijā

by Milda Palēviča

Milda Palēviča (1889—1972) ir pirmā promovētā filosofijas doktore, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, liberālā feminisma pārstāve. Filosofijas doktora grādu aizstāvējusi Sorbonnas universitātē Parīzē (1925), docējusi Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā. Tomēr dažādu iemeslu dēļ viņas vieta ideju vēsturē nav iezīmēta, kā arī nav notikusi veikuma apjēgšana, Palēvičas mūža darbs joprojām ir neapzināts.

Par sūro apņēmīgas, talantīgas sievietes ceļu uz kārotajām zināšanām, nevairoties no personīgās un profesionālās dzīves bieži vien dramatiskiem izaicinājumiem, liecina Mildas Palēvičas Dienasgrāmatas, kuras viņa, ievērojamā izglītības darbinieka Indriķa Palēviča meita, rakstījusi visu mūžu. Tās ir 10 klades, no kurām pirmo diemžēl nav izdevies atrast. Šī izdevuma publikācija sākas ar II burtnīcu (1911—1917), tā bagātīgi papildināta ar attēlu materiālu, liecinot par laiku, ģimeni, sabiedrību un attiecībām tik mainīgā 20. gadsimta gājumā.

Unknown Binding

Published January 1, 2021

Reviews

[Dace Deniņa]

Sarežģīts raksturs, traģisks liktenis, smagas nastas. Un tomēr tāds nesalaužams gars.

[Literatūras ceļvedis]

"Palēvičas dienasgrāmatas neizskaistina, nepadara kādu labāku, cēlāku vai gudrāku. Tās ir ne tikai intīmas personīgās vēstures izziņas avots, bet arī skarba laikmeta liecība, kurā nolasāmi sievietes centieni iegūt personisko, sociālo, radošo un zinātnisko brīvību."

Vairāk par Mildas Palēvičas "Dienasgrāmatām 1911–1972" (Neputns, 2021) lasiet Zanes Rozītes apskatā LNB portāla "Literatūras ceļvedis" septembra/oktobra 2026 numurā.

https://www.literaturascelvedis.lv/po...

Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

[Ilze]

Neticami aizraujoši!

Un tomēr tik grūti lasīt pilnīgi sveša cilvēka dienasgrāmatu, kurā rakstīts, ka šā cilvēka dzīvē nav nekādas gaismas, uz ko tiekties.

Ļoti ilgi gāja. Kā ar senu draugu, ar kuru reiz bijušas ciešas attiecības, bet vēlāk satiekaties tikai pēc gadiem un saprotat – lai arī ļoti mainījušies, dzirksts jūsu starpā vēl ir.

Mūsmājās šī dienasgrāmata aizsāka arī sarunu par to, kā vispār ir rakstīt dienasgrāmatu, kurš savējo ļautu publicēt? Dažbrīd man bija sajūta, ka caur Mildas dienasgrāmatu runāju ar saviem vecvecākiem, kas gan bija jaunāka paaudze, tomēr šķita, ka domu virknējumos jūtu arī viņu balsis.

[Marta Briede]

Review of the Diaries of Milda Palēviča

This was my first experience reading someone's diaries, and it turned out to be a fascinating way of discovering both a remarkable person and an era.

The work by Igors Šuvajevs and Maija Garkeviča deserves special recognition. Their extensive notes identifying the people, publications, and events mentioned throughout the diaries add invaluable context and transform the book into much more than a personal journal.

What impressed me most was Milda Palēviča herself. Despite a life marked by personal tragedy, political upheaval, and the difficulties of publishing under oppressive regimes, she remained remarkably persistent and true to her convictions. She refused to compromise her ideas or remove from her work what she genuinely believed in, even when it came at a personal cost.

The diaries also offer a unique glimpse into everyday life between 1911 and 1972. Rather than focusing only on major historical events, they reveal how those events shaped the daily lives, thoughts, and concerns of ordinary people.

A rewarding read for anyone interested in Latvian history, philosophy, or the life of an extraordinary woman.