“Mēdz būt tādi maniaki, kuri skraida apkārt pa mežiem, no mutes viņiem nāk putas, acīs sarkanas dzīsliņas, klūp virsū visiem zvēriem, kas pagadās ceļā, un trakumā saplosa gabalos... Taču mūsu Plūcējs ir citāds... Viņš ir no tiem, kuri savas zvērības uzskata par daļu no jaunrades procesa. Tādiem maniakiem mēdz būt savs stils un savs rokraksts. Viņi rūpīgi pārdomā katru soli. Viņi izstrādā scenāriju. Ne velti viņus sauc par sērijveida maniakiem. Noziegumi viņiem ir tādas kā filmas sērijas vai grāmatas nodaļas.”
Pieredzes bagātajam izmeklētājam Āpsim Vecākajam ir jāatrisina pati dīvainākā lieta viņa karjeras laikā – Tālmežā ir uzradies maniaks, kas noplūc putnus un sadedzina viņu spalvas. Un ļaunākais ir tas, ka galvenais aizdomās turētais ir viņa audžudēls un bijušais palīgs Āpškāns. Āpsis Vecākais ir pārliecināts, ka Āpškāns nevar būt Plūcējs. Bet kurš tad ir vainīgs uzbrukumos Madame Kukū un dvīņiem Zakam un Žmogam? Vai Āpsim Vecākajam izdosies aizturēt noziedznieku, pirms cietis vēl kāds?
Anna Starobiņeca izmēģinājusi darbu vairākās profesijās, līdz sapratusi, ka vislabāk viņai patīk sacerēt interesantus stāstus. Šobrīd viņas grāmatas ir tulkotas daudzās valodās, pēc tām uzņemtas kinofilmas, viņai piešķirtas literāras prēmijas. Pieaugušajiem rakstītie darbi ir aizraujoši un šaušalīgi, tāpēc autore tiek dēvēta par Krievijas Stīvenu Kingu. Arī pasakas bērniem ir aizraujošas, bet nav šaušalīgas. Viņa labi zina, ko dara, jo pašai ir divi bērni, kā arī ruds pūdelis Kokoss, kas saprot daudz vairāk nekā gluži parasts suns.
Anna Starobinets (Russian: Анна Старобинец) is a young Russian journalist whose first book “An Awkward age” was nominated for the National Bestseller prestigious Russian prize as a manuscript – even before it was published.
Tālmežā sācis uzdarboties maniaks, kas plūc nost putnus un dedzina to spalvas. Neviens vairs nevar justies drošībā. Turklāt nabaga Āpsim Vecākajam uzradusies pilnīgi traka, no augšas norīkota priekšniece - superaģente sikspārne Supermause. Kad viņa riktīgi satrakojas, tad spiedz ultraskaņā, un tikai no mutes plātīšanās var saprast, ka atkal birst ārā kaut kādas rupjības.
Nu jau ierasti ironisks vēstījums ar lieliskām vārdu spēlēm, “Antiškāns” ir teju pelnījis atsevišķu zvaigzni. Tomēr šī grāmata bija drusku par daudz izstiepta ar vairākiem viltus vainīgajiem. Kas pats par sevi nav slikti, tomēr manā vecumā šāda ziepeņu pieeja šķiet kaitinoša, ne kairinoša. Bet forši, forši! Lieliska sērija, ceru, ka autore vēl nav sevi izsmēlusi un turpinās zoboties par cilvēkiem.
"Tā. Kādi mums zināmi sižeti par putniem? "Kāds pārlaidās pār klukstītes ligzdu" - stāsts par to, kā sajuka prātā broilervista, kas bija uzdrīkstējusies izzināt, kurš bija pirmais: cālis vai ola..."
Izmeklētāju Āpsi Vecāko un Tālmeža iedzīvotājus ir piemeklējušas grūtas dienas. Pa mežu plosās Maniaks, kas izplūc putnus, sadedzina to spalvas, atstāj viņus bez samaņas, un ir nemitīgi 1 soli priekšā Tālmeža policijai…. Un no Augšas ir atsūtīta jauna priekšniece - superaģente Supermause, kas par vainīgo pasludinājusi tieši Āpškānu un atsakās uzklausīt savus pluskainos, nekam nederīgos padotos! Šai Zvērīgā detektīva daļai ir nu pavisam drūma noskaņa, nu jau vairāk pēc trillera izskatās, sižets met tādus līkumus, ka nedaudz sagursti lasot, bet trāpīgais humors un lieliskās ilustrācijas ir nemainīgi kvalitatīvas. Šī sērija man ir tā, kur katru nākošo sējumu grābju kā karstu pīrādziņu pa taisno no krāsns un tad sēroju, ka tik ātri apēsts un ilgi jāgaida nākošo..
It kā maz kas mainījies no iepriekšējām grāmatām, tās pašas asprātības un līdzības kā iepriekš, darbība pat spraigāka un intriga izvērstāka, bet mana aizrautība sāka atslābt. Ezis viņu zina kāpēc.
Atsakos ticēt, ka šī ir sērijas noslēdzošā grāmata un krievu valodas internets nudien saka, ka vēl tapusi arī piektā! Tagad man ir atkal, ko gaidīt!
Šī ir viena no grāmatu sērijām, kur sižeta nopietnība, manā skatījumā, aug līdzi lasītājam. Ceturtais sērijas darbs ir gan šķietami "asiņaināks", nežēlīgāks, gan izaicinošāks, sekojot līdzi sižeta pavērsieniem un meklējot slēptos mājienus par patiesajiem vainīgajiem.
Šajā daļā uzdarbojas maniaks un noplūc Tālmeža putnus. Ir arī iespēja iekatīties Āpša Vecākā pagātnē un tam izrādās ir ļoti cieša saistība ar esošo lietu. Izmeklēšanas pēdas ved uz augšu un nevar uzticēties nevienam. Bērniem šī daļa nešķita vairs tik aizraujoša, bet vainīgo noskaidrot ļoti gribējās.
Atzīstos, vispār es detektīvus lasu ļoti, ļoti maz, bet par Annu Starobiņecu fanoju jau četru grāmatu garumā.
Ir jāmāk rakstīt bērniem, apzināti nepadarot grāmatas bērnišķīgas. Laikam tas arī padara šīs autores grāmatas tik īpašas. Tā ir mūsu pašu pasaule , tikai pārcelta Tālmeža vidē. Arī Tālmeža iemītnieki mīl, nīst, izjūt kaisli, aptaukojas, iet uz bāru iebaudīt pa kokteilim, izjūt spiedienu no priekšniekiem, ēd saldējumu un lieto parfīmu. Arī te izjūk ģimenes, valda vientulība un nodevība. Bet vislielāko sajūsmu man izraisa stāsta pasniegšanas veids, mazliet saldsērīgi, mazliet humorīgi, mazliet ironiski ar brīnišķīgiem raksturiem un atsaucēm uz cilvēku pasauli. Ja es būtu bērnu grāmatu autore, es gribētu rakstīt kā Anna Starobiņeca.
To już czwarty tom serii ZWIERZĘCE ZBRODNIE Anny Starobiniec i przyznaję, że dość długo zastanawiałam się, czy sięgać. Moim głównym powodem wahania był fakt, że to ruska książka, a ja - dla zasady - omijam szerokim łukiem ruską literaturę. Cenię oczywiście talent klasyków, ale i tak już przeczytałam co ważniejsze dzieła z tamtej strony świata i jakoś nie czuję pociągu do następnych. Mimo to, sięgnęłam. Cóż... mam pierwsze trzy tomy, znam je i byłam ciekawa. Jak wyszło? I dobrze i średnio. Dobrze, bo to są dobrze napisane opowieści kryminalne. Autorka ładnie buduje napięcie, jest konsekwentna w tworzeniu bohaterów i potrafi zaskoczyć zwrotami akcji. Jest w tym także sporo podtekstów, a takie zabiegi właściwie zawsze mi się podobają - tak zwane "drugie dno". Mimo to, nadal uważam, że jedynak była najlepsza. Może na moją ocenę wpływa fakt, że seria zawsze na początku przyciąga nowym pomysłem, a potem to już tylko kontynuacja. Napisane dobrej, do końca mocnej serii, to wieka sztuka. SKUBANIEC - jednak się wyróżnia. Czym? Jest dość brutalny i zdecydowanie najbrutalniejszy z dostępnych na polskim rynku czterech tomów. To trochę taka zasada Pottera, który także zmieniał grupę docelową wraz z kolejnymi odsłonami... tylko, że tu właściwie nie wiem, czy tak naprawdę zmienia, czy tylko dodaje zbrodni... zwierzęcych. Niezmiennie jestem zauroczona ilustracjami Marie Muravski. Kreska jest zarazem ostra, jak i czuła - wszystko jednak jest spójne i klimat wymiata. Oryginalny styl i rozpoznawalni bohaterowie. Jest też kwestia wydania i projektu okładek - przyjemna konsekwencja. Uważam, że ci, którzy tak jak ja czytali poprzednie tomy, zapewne sięgną i po ten. Mamy tu trochę więcej życia prywatnego głównego bohatera - Borsuka Starszego i jest sporo napięcia między postaciami. Książka ma i plusy i minusy - sami zdecydujcie, czy to dla was.
Skubaniec skubie! 6.5/10 tom 4 ZWIERZĘCE ZBRODNIE Wydawnictwo Dwie Siostry
Puikas spiedz sajūsmā, bet tas varbūt arī tāpēc, ka lasīju balsīs (vismaz cenots). Lika likmes un minēja, kurš būs Tālmeža maniakālais Plūcējs. Ja iepriekšējai grāmatai beigas varēja jau paredzēt, tad šajā atrisinājums tik viegli nedevās rokās. Es līdz pēdējam gaidīju vēl kādu pavērsienu, kuru šajā grāmatā bija daudz. Maskējoties aiz priekšā lasītāja neitralitātes, patiesībā turēju aizdomās visus. :) Šoreiz mazajā, bet zvērīgajā detektīvā bija salikts tik daudz emociju, intrigu, jaunu varoņu, pagātnes rēgu, ka spēj tik mainīt balsis! Mūsu mīļākais citāts no grāmatas ir sena žurku gudrība, ko pateica grāmatas varonis vārdā Žurķis: Īsta žurka dzīvo tā, it kā jau būtu nogalināta. Toties viss, kas viņu nenogalina, padara to pelēkāku.
Hi everyone! I'm working for a Russian website dedicated to children's books and children's reading Papmambook.ru. We've been building the English version of the website. We are proud that a lot of our reviewers are teenagers. Here's their analysis of the Beastly Crimes series and here's an interview with Anna Satorbinents that one of them conducted.
Trochę ciężko jest się wgryźć w historię, jeśli nie do końca pamięta się poprzednią część, jednak nawet mi się to udało. “Skubaniec” Anny Starobiniec to już czwarta część z serii “Zwierzęce Zbrodnie”, Cóż to była za kryminalna uczta!
W Dalekim Lesie krąży zbrodniarz. Oskubuje ptaki z piór, a następnie je pali (pióra, nie ptaki). W policji zaś pojawia się nowa agentka, która całej reszcie działa na nerwy. Nie mają jednak wyjścia, muszą jej słuchać, inaczej wylecą z pracy. Borsku Starszy jest z kolei podłamany swoim życiem. Nie ma żadnych sukcesów w pracy, codziennie musi tkwić z Supermyszą w jednym budynku, a ponadto, ciągle z tyłu głowy tkwi wspomnienie o jego przybranym synu - Borsukocie.
Sprawa oskubanych ptaków jest bardzo trudna i należy do tych najstraszniejszych, z jaką spotkał się Borsuk Starszy. Supermysz od samego początku ma winnego - Borsukota. Borsuk Starszy nie chce jednak dopuścić do jego przyskrzynienia, a więc prowadzi śledztwo wbrew Supermyszy. Niestety, do tej pory oskubane ptaki nie są w stanie mówić, ponieważ tkwią w szoku lub w śpiączce.
Powiem Wam, że to był naprawdę rollercoaster. Tylu podejrzanych, tyle stron (prawie 300), świetna fabuła, a dodatkowo smaczki z życia Borsuka Starszego, nowi bohaterowie i wiele więcej. Bawiłam się przy tej książce wyśmienicie. Z czystym sercem jestem w stanie Wam ją polecić, ponieważ ta część Zwierzęcych Zbrodni jest prawdziwym majstersztykiem. Kurczę, jest nawet lepsza niż niejeden kryminał dla dorosłych! Czytajcie i zachwycajcie się! Nie pożałujecie!