Mirtis - tai ne pabaiga

by Nils Sakss, Jurģis Liepnieks, Jurgis Banevičius (Translator)

Įtakingos Šapirų šeimos bute Rygoje įvykdoma žmogžudystė – pro atvirą langą profesionalaus snaiperio paleista kulka atima gyvybę jaunai fortepijono mokytojai. Pulkininkas, tyrimui vadovaujantis policijos pareigūnas, neabejoja, kad ieškoti žudiko reikia kur nors netoliese. Tačiau logiškos nusikaltimo versijos viena po kitos veda į aklavietę.
Mažame Anglijos miestelyje kalbos terapeutės kabinete nuo karjerą sugriovusio skandalo slepiasi vaikų psichiatrė Sara Redstoun. Dabar didžiausias jos iššūkis – mokyti mažamečius taisyklingai ištarti „r“. Tačiau naujo paciento, nekalbančio berniuko iš disfunkcinės šeimos, akyse ji vėl išvysta tai, kas beveik sugriovė jos gyvenimą.
Kas sieja kuklios fortepijono mokytojos mirtį su britų logopedės skandalu? Kodėl nekalbantis vaikas vis prisimena tai, ko niekuomet nepatyrė? Ir kas bando tampyti nepalenkiamą pulkininką už nematomų virvučių? Tariamai buitinės žmogžudystės mįslė pamažu auga ir bręsta, į sceną žengia praeities vaiduokliai ir užsienio specialiosios tarnybos, mistiniai sutapimai veda į žmogaus pasąmonės labirintus.

Genres: Crime, Thriller, Fiction

464 pages, Hardcover

First published December 1, 2014

About the author

Nils Sakss (Konstantinovs) mācījies spēlēt amerikāņu futbolu Amerikā, kino režiju - Francijā, teātra mākslu - Pēterburgā, strādājis par pludmales glābēju Dubajā, par sanitāru Ģaiļezera slimnīcā Rīgā, bijis bērnu sporta treneris Anglijā, laikrakstu "Diena" un "Dienas Bizness" žurnālists, kā arī izveidojis izdevniecību "Severīns".

Ieguvis maģistra grādu teoloģijā.

Reviews

[Zane Biezā · Rating 5 out of 5]

Izlasīju vispirms Daces Rukšānes ļoti slavinošo recenziju par šo grāmatu "Sestdienā" un tapēc nopirku. Romāns izrādijās aizraujošāks nekā biju gaidījusi. Straujš, interesants sižets, kas ievelk un ne mirkli nav garlaicīgi. Šo droši var tulkot citās valodās, jo romāns nemaz neatpaliek no ārvalstu analogiem. Iespējams labākās seksa ainas latviešu literatūrā.

[Annija Liepājniece · Rating 5 out of 5]

Lai arī nobeiguma sižets man personīgi negāja pie sirds, bet tomēr šo grāmatu var uzskatīt par kaut ko nepārspējami labu latviešu literatūrā. Man latviešu literatūra vienmēr ir šķitusi inteleģenta un simboliska, bet krimināltrilleris rada lētu iespaidu. Šis noteikti tāds nebija!!! Pamatīgi pieskārās man interesējošām tēmām un pēdējās dienās to vien daru, ka nemitīgi kādam stāstu par iepriekšējām dzīvēm. Nāve- tās nav beigas.

[Andris · Rating 5 out of 5]

Vienkārši labākais detektīvromāns latviešu valodā. Interesants un raits sižets, spilgti, dzīvi varoņi, lieliska valoda un temps, vietējo iestāžu izmeklēšanas metožu un paņēmienu lielisks atspoguļojums, tam klāt mazliet ezotērikas un diezgan daudz seksa, kopā ļoti laba izklaide. Izlasīju vienā nedēļas nogalē ar lielāku aizrautību nekā daudzus ārzemju darbus.

[Ieva Andersone · Rating 4 out of 5]

Aizraujošs un ievelkošs sižets, daudzas interesantas un izglītojošas detaļas. Detektīva intriga labi uzturēta, un dažādās stāsta daļas meistarīgi savītis kopā. Labi aprakstīts vēsturiskais fons, un kuriozas detaļas no vietējā “pīļu dīķa”. Bet brīžiem kaitināja samākslotais psihiatres rakstura tēlojums, un vispār radās iespaids, ka autoru ieskatā sievietes tā īsti nopietni uztveramas nav.

[AURORA RU · Rating 5 out of 5]

Negaidīju, ka būs tik labi. 5 zvaigznes mazliet avansā, bet lai šoreiz tiek - ne tikai tāpēc ka latviešu orģinālliteratūrā reti gadās kaut kas tik jēdzīgs un sakarīgs, bet arī par drosmi publiskot Latvijas iekšlietu un ārlietu noslēpumu greizos skeletus un iedragātos galvaskausus. Ar pirkstu nebaksta, bet dod diezgan tiešas norādes uz būtiskiem notikumiem Latvijas jaunākajā vēsturē - kā tur īsti iet ar Valsts Noslēpumu un vēl šo to. Un tas nav sagudrots, jo Nilam un Jurģim tiešām bijusi cieša saskarsme ar mūsu reketieriem, pedofiliem, čečeniem, drošībniekiem un žurnālistiem. Arī ar aktrisēm, ahah. Daudz atpazīstamu personāžu. Sasaucas ar Mika Koljera "Ceturto lielāko Latvijā", kura mani uzrunāja līdzīgā veidā. Patika arī mistiski-ezotēriskā līnija par krievu baznīcām-planetārijiem, āliņģiem un melnajiem caurumiem ar zeltīto maliņu.

[Anna Jume · Rating 4 out of 5]

Mani pārsteidza tas, cik neparedzami savijās kopā divi it kā nesavienojami stāsti!
Iesaku lasīt bez pārtraukumiem un uzreiz.

[Jānis Ārgalis · Rating 5 out of 5]

Izmantoju garās brīvdienas. Kriminālromāns kopumā ļoti pozitīvi pārsteidza. Ja pēc pirmās sajūsmas "noiešanas" apdomā, tad jasaka, ka ir atsevišķi nelieli negludumi gan no stila, gan satura viedokļa, BET salīdzinot ar to, kas vispār notiek latviešu literatūrā, šis ir kā svaiga gaisa malks žanrā, kas citādi nemaz nepastāv latviešu literatūrā jau daudzas desmitgades un šis malks ir ļoti augstā, pasaules līmenī. Jebkuras nepilnības, manuprāt, ir drīzāk piekasīšanās, jo lasīt nekas netraucē, tieši otrādi, grāmatu ir grūti nolikt malā un gribas ātrāk pabeigt. Dokumentālu varoņu iesaistīšana un piesaiste ļoti konkrētam vēsturiskam brīdim arī ir vērtējams kā labs paņēmiens, kas tikai pievieno vērtību. Ja autors būtu kāds slavens skandināvs, tad būtu jāliek četras zvaigznes, jo vienkārši ļoti labi un aizraujoši uzrakstīts, bet tā kā autori ir latvieši ir jāliek desmit zvaigznes, jo mūsu literatūras kontekstā grāmata ir izcila. Nu tā kaut kā ...

[Romualds Grīnvalds · Rating 5 out of 5]

Good stuff.

[Indra · Rating 4 out of 5]

Sākumā biju skeptiska gan pret autoriem, gan viņu spēju radīt aizraujošu darbu. Skepse bija lieka.
Aizraujoši, ar katru lapaspusi gribēju zināt, kas notiks tālāk. Trilleris.
Katrs stāsts par sevi labs, bet tajā mirklī, kad abi savijas, tad it kā viss kļūst nedaudz banāls.
Taču, nenoliedzami, grāmata ir laba, saista un notur uzmanību, pēc pēdējās lapaspuses palika mazuma piegarša.

[Edita Kazakevičienė · Rating 4 out of 5]

"Paimti grunto pavyzdžių iš Marso – tą jie moka, bet pasakyti, kas vyksta su siela po mirties, – to negali niekas."

Kai pamačiau, kad išleistas mūsų kaimynų latvių kriminalinis trileris, labai susidomėjau. Iš šiuolaikinių Latvijos autorių skaičiau tik N. Ikstena romaną "Motinos pienas", kuris paliko gilų įspūdį. Na, o knygą "Mirtis – tai ne pabaiga", galėčiau apibūdinti kaip kriminalinį romaną su mistikos elementais.

Romano įvykiai pasakojami iš dviejų perspektyvų: pulkininko, tarnaunančio Rygos policijoje ir daktarės Saros Redstoun, dirbančios logopede Didžiojoje Britanijoje. Pulkininkas užsiima žmogžudystės, įvykdytos žymių Latvijos gydytojų Šapirų bute, tyrimu, o Sara dirba su nauju pacientu — penkiamečiu berniuku.

Paaiškėja, jog pacientui Marekui įtariamas mutizmo sutrikimas, apie kurį jau buvau skaičiusi T.L. Hayden knygoje "Mergaitė vaiduoklis". O nesėkmingai tiriant pirmąją, netrukus Rygoje įvykdoma ir antra žmogžudystė. Iš pradžių neaišku, kas bendro tarp šių dviejų romano linijų, bet pabaigoje viskas susidėlioja į vieną siužetą.

Romane galima pajusti ir buvusios Tarybų Sąjungos dvasią, šį laikotarpį lydėjusį deficitą, tariamą lygybę bei rusiškus keiksmažodžius. O mėgstantiems mistiką tikrai patiks reinkarnacijos, buvusių gyvenimų sindromo ir pomirtinio gyvenimo temos, apie ką ir sufleruoja pavadinimas. Beje, vienoje vietoje minima ir Lietuva.

Man tik pasirodė šiek tiek per daug politinių dalykų, kurie glaudžiai susiję su Latvijos ir Rusijos santykiais. O pulkininko seksualinis gyvenimas buvo visiškai neįdomus ir, pavyzdžiui, nesupratau, kam buvo reikalingas Valerijos personažas. Su Jo Nesbo palyginti negaliu, nes dar nieko jo neskaičiau, bet mūsų kaimynai latviai puikiai pasirodė. Sklandus rašymo stilius, tikroviški policijos tyrimų metodai ir labai įsimintinas pulkininko personažas.

Daugiau knygų apžvalgų: www.profesionalimama.wordpress.com

[Artūrs Karlsons · Rating 4 out of 5]

Uz šobrīd trendīgo detektīvromānu fona, kas rakstīti līdzīgā manierē - ar divām paralēlām sižeta līnijām, šim var piešūt virkni nepilnību, tomēr fakts, ka izklaidējošu un nepretenciozu darbu ir uzrakstījuši latviešu autori ir pelnījis aplausus.

[Guntis Dreimanis · Rating 5 out of 5]

Krimiķis viens no labākajiem vispār lasītajiem, negulēju divas naktis un labprāt lasītu turpinājumu. Prieks, ka tik labu grāmatu uzrakstījuši latvieši.

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

valodiski - lieliska. ja vien sižets uz beigām nezaudētu savu spriegumu, teiktu, ka pavisam labi.

[Anastasija · Rating 3 out of 5]

Beigās gaidīju ko vairāk mistisku. Autoru stils loti labs, un pats sižets labi uzrakstīts. Aizrauj

[Ilze LA · Rating 3 out of 5]

Aizraujoši līdz atrisinājumam - tas gan kaut kā neuzrunāja.

[Andris · Rating 1 out of 5]

Kā teica kāds no Džo Aberkrombija varoņiem –„ Ja tas izskatās kā sūds un smird kā sūds, tad ir liela iespēja, ka tas ir sūds”. Amen.

Par to, kādēļ tikai viena zvaigzne:
https://andrislasa.wordpress.com/2014...

[Aruna · Rating 5 out of 5]

Iš tikrųjų įtraukianti knyga. Ne veltui nominuojama, kaip stipriausias latvių detektyvas

[Ina · Rating 2 out of 5]

Savu atsauksmi sākšu ar vienu svarīgu detaļu. Citi grāmatas izvēlas pēc reklāmas vai labiem vārdiem, ko tā jau ir saņēmusi, taču manā gadījumā tā ir divu lietu kombinācija - pazīstamo cilvēku atsauksmes un vāka dizains. Un iespēja, ka es autoru vārdiem nepievērsīšu lielu uzmanību, ja vāks kliegs uz mani "pick me, pick me", ir visai ticama. Tirkīzs un zelts? What can go wrong? Right? Mana kļūda.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka iesākums bija daudzsološs, interesants un intriģējošs. Autori meistarīgi strukturēja savu gara darbu un neļāva lasītājam ne uz brīdi atslābt. Vienmēr bija tā dziņa turpināt tālāk lasīt un uzzināt, kas notiks aiz nākamā pagrieziena. Pēc manām domām lielisks gājiens sadalīt grāmatu starp diviem galvenajiem varoņiem un vēlāk tos iepīt vienā lielā stāstā. Bet!

Bet tad... Viena no galvenajām varonēm, kā jau visas mūsdienu tīņu romānu varones, sāka aizrauties ar iekšējiem monologiem. Nē, galvenā varone nav Anastasija Stīla un viņas iekšējo balsi nesauc "my inner goddess", bet ��eit arī visas atšķirības beidzas, jo Sāra... nu, teiksim tā, viņa ziedoja savu karjeru neapdomātas rīcības dēļ, kad viņa tika brīdināta par to, ka sekas var būt neprognozējamas. Viņa ir paranoiska, ar nestabilu psihi un turklāt vēl egoiste, jo atzinība viņas dzīvē ir viss, no kā arī iekšējie dialogi arī sastāvēja. Diemžēl pēc dažām nodaļām tie bija jau smagi pieriebušies un es gribēju dzirdēt kaut ko vairāk par viņas rozā tabletītēm un viņas dzīvi Londonā. Jā, Sāra, mēs sapratām jau no pirmās reizes, ka tu esi pilsētas meitene un gribi atpakaļ savu karjeru.

Bet ja jūs domājiet, ka tie tādi sīkumi vien ir - lūdzu iepazīstieties ar Pulkvedi. Skarbo armijas vīru, kurš kā pubertātes nomocīts pusaudzis, domā tikai par seksu, kājstarpju laizīšanu un eksistenciāliem jautājumiem par to, kāpēc viņa vēl nav mani noskūpstījusi. Protams, īpašo odziņu piešķir arī nepārtrauktā krievu lamu vārdu straume un gribu.lv sludinājumu ievietošana pa vienu lpp. Acīmredzot ar vienu sludinājumu uzskates materiālam nepietika. Un šeit es gribu piebilst, ka stiprāka valoda un piedauzīgi apraksti man netraucē un es neuzskatu sevi par klīrīgu sievieti, kura šausminās par tādām lietām, bet ir liela atšķirība starp to vai tas tiek pielietots, lai uzsvērtu kaut ko tiešām nozīmīgu, vai tāpēc, ka autoriem tā vienkārši sagribējās.

Tad, nu, jūs jautāsies, kas gan slikts tur ir? Tie taču ir tēli un varbūt kāda cilvēka leksika arī sastāv no vieniem vienīgiem lamu vārdiem un sieviešu noniecināšanas pie katras domas. Jā, kaitinoši, bet svarīgākais ir stāsts, vai ne? Es arī tā domāju, kamēr Sakss izgudroja īpaši spilgtus epitetus, bet Liepnieks piemeta savu īpašo noti ar savām vīna zināšanām un Latvijā pazīstamu cilvēku nolikšanu. Un nolaidās pat tik zemu, lai aprakstītu Ilzes Jaunalksnes sarunas par viņas personisko dzīvi. Protams, ka fiktīvas sarunas, lai iederētos grāmatā un neviens viņus nevarētu iesūdzēt tiesā, bet tas, kā tas tika pasniegts, ļoti skaidri parādīja, ka te tiek likti lietā diezgan nopietni ieroči par kaut kādiem nodarījumiem reālajā dzīvē.

Lai nu kā, bet visi šie sīkumi, kas jau pēc kāda laika sāka veidot VISU grāmatu, man sāka apnikt. Es novērtēju grāmatas ideju un pat to, kā tā tika mēģināta pasniegta, jo uzrakstīts ir labā, plūstošā valodā... Bet man beigās nepalika skaidrs viens. Ar kādu mērķi tad tomēr grāmata tapa? Nu, ne jau grāmatas pēc. Nemuļķosim sevi. Atliek vien cerēt, ka tādas Latvijā sarakstītas grāmatas parādīsies arvien biežāk, tikai ne tādā izpildījumā. Kāpinājums bija, bet kulminācija nē. Nu, tāpat kā Pulkvedim... pardon, varmākam, kuru kaut kādā mistiskā veidā autori mēģināja sastiķēt ar otru galveno varoni Sāru. Un ar to es gribu teikt, ka sižeta atrisinājums bija vienkārši smieklīgs.

P.S. Ja Liepnieks gribēja izteikties par sev svarīgiem jautājumiem saistībā ar aktualitātēm Latvijā, viņš pavisam viegli varēja uzrakstīt NE-literāru darbu par šo tēmu. Un divas zvaigznes par pašu domu, lai arī ļoti aiz ausīm pievilkts.

[Sintija Meijere · Rating 5 out of 5]

Lai arī nedaudz mistisks, bet ļoti labs trilleris! Man kā Rīgas patriotei ļoti patika pilsētas vietu un cilvēku apraksti, kas padarīja stāstu ļoti reālu. Beigas vispār tādas, ka nevarēja atrauties. Spriedze, čečeni, antifašisti, politika, Krievija, SAB, NATO, utt. Tiešām ļoti aizraujošs un gudrs krimiķis.

[Juta · Rating 5 out of 5]

Izcils romāns! Aizraujošs, mistisks, krimināls, pat varbūt nedaudz skandalozs.

[Sabīne · Rating 4 out of 5]

Ļoti labi uzrakstīsta latviešu rakstnieku kriminālromāns. Patika kā savijās divas sižeta līnijas un kā beigād tās sasaucās kopā. Bija pāris nodaļas, kuras neaizrāva tik ļoti kā citas, bet visā visumā ļoti baudāms kriminālromāns.

[Pauls Kļaviņš · Rating 3 out of 5]

Grāmata, kuru redaktors G.Berelis nosaucis par pirmo latviešu trilleri, un arī J.Joņevs tai veltījis cildinošus vārdus uz pirmā vāka. Par ko nebūtu jābrīnās, jo kā līdzautors minēts arī polittehnologs Jurģis Liepnieks. Stāstījums ievelk un vilina ar noslēpumiem. Man šī grāmata pavēra negaidītu skatījumu uz iespējamajiem notikumiem mūsu valstī, kā arī tās likumus sargājošo iekārtu, tās nežēlību. Acīmredzot tieši ar šo "notikumu izpratni" palīdzējis un konsultējis JL. Bet tagad par šīs grāmatas iespēju un lāstu. Trilleris vai detektīvs tiešām ir visai izdevies. Man gan atsevišķas vietas likās pārāk bezgaumīgas, bet ja tā padomā, tad iespējams tas sader ar stāsta varoni un tā likteni. Bet tālāk- grāmatā minēti Latvijā pazīstamu žurnālistu, un amatpersonu, politiķu vārdi nesagrozītā veidā! Un atklātas detaļas par viņu dzīvi (par kuru patiesīgumu neesmu pilnīgi pārliecināts, lai gan daļa varētu izrādīties patiesība). Šāds nemāksliniecisks paņēmiens, liek domāt par vēlmi atriebties konkrētām personām. Taču aiz šā, iespējams, slēpjas iespēja grāmatu izdot. Jo tā izdota man nezināmā izdevniecībā "Zanes grāmatas"2014; kas pieļauju nozīmē vienkārši kāda oligarha pasūtījumu, kurā vārdu minēšāna ir viens no noteikumiem. Jā un vēlreiz, grāmatā tiek pieminēts pedofilijas skandāls Latvijas valdībā, taču šoreiz konkrēti uzvārdi netiek saukti, jo atriebties šiem politiķiem, acīmredzot nav bijis uzdevums. Vispārinot- ja nebūtu šīs atriebības vēlmes un konkrēto vārdu, šī grāmata varētu pretendēt uz literārām balvām, un iekļūt pat latviešu detektīvu klasikā. Tāpēc minēju iespēju un lāstu. J.Liepnieka pienesums kopumā arī varētu būt vērtīgs, jo skatījums no oligarhu sētas puses ir reti sastopams, vismaz šādā, nopietnā līmenī. Iesaku izlasīt.

[Rasaxx · Rating 3 out of 5]

Man knyga tikrai neprimena ankstyvųjų Jo Nesbo kūrinių.

Pulkininkas, kuriam rodosi labiau rūpi seksas, nei nusikaltimų tyrimas. Kažkoks nesuprantamas veikėjas. Svarbiausia jam susitikimai su moterimis: iš pradžių su Elizabete, vėliau su Valerija. Rodosi visą dieną apie jas ir galvoja. Ir iš viso tie sekso scenų aprašymai labai jau atstumiantys, jų tiek, kad tikrai menkina pačią knygą.

Kita herojė - vaikų psichoterapeutė daktarė Redstoun iš Liverpulio. Amžinai ryjanti rausvas tabletes. Ir ta kiek nuvalkiota tema - prisiminimai iš ankstesnio gyvenimo. Čia kaip Romanovų Anastasijos istorija. Tiek kartų girdėta, vienu metu labai populiari, vėliau primiršta.

Prie viso šito pati detektyvinė istorija lyg vargšė giminaitė taip ir lieka nepastebėta.

[Ingrida Ceple · Rating 4 out of 5]

Beigas, kā tagad lasu atsauksmēs lielākajai daļai, īsti pie sirds negāja, pārāk jau nu visa kā sabāzts vienā katlā, bet pati grāmata patika. Kad biju jau ap 100 o lappusi, sapratu, ka esmu šo grāmatu jau reiz lasījusi :) Nu ko, kam negadās. Vienkārši toreiz nebija ne jausmas, kas ir Nils Sakss, jo Nils Konstantinovs, psihoterapeits, kurš strādā ar pusaudžiem man nelīmējās kopā ar šāda veida literatūru. Un īsti nesaprotu, kā var divatā rakstīt? Katrs savu stāsta līniju un tad savieno? Tas tā interesanti likās.

[Elena Apyniene · Rating 4 out of 5]

Patiko psichoterapeutės Saros linija. Nors pasigedau jos pirmosios ypatingosios pacientės istorijos pabaigos. Lyg ir buvo imtasi ją detaliai pasakoti, bet taip ir liko be paaiškinimo, kas vis gi ten nepavyko.
Nepatiko pulkininko pasakojimo dalis, nes jis lyg ir buvo nužudymo bylos pagrindinis tyrėjas, bet daugiausia dėmesio buvo skirta jo seksualiniams santykiams ir tarnybos Afganistane etapui (nors tai ir spalvingai nupiešia jo asmenybę, skaitytojas turi galimybę suprasti, kaip atsirado toks pulkininkas, kokį jį matom pasakojime). Deja, žmogžudysčių tyrimo dalis tokia menka, kad net sunku ją pastebėti. Bet juk būtent to tikiesi, kai skaitai detektyvą.
Bendrai paėmus, pasakojimas užkabino, įdomiai pateikta, susukta ir užslapstyta, įvykiai keičia vieni kitus, skyriai į pabaigą trumpėja, tad kulminaciją ir atomazgą jau skaitai lyg vienu atsikvėpimu ir nebegali knygos padėti, kol viskas paaiškės ir išsispręs.

[Ramūnas Žukauskas · Rating 5 out of 5]

Pagarba kaimynų autoriams. Įtraukė nuo pirmų psl. 💪🏽💪🏽💪🏽💪🏽💪🏽

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Spriedze, neparasts sižets, grāmata ir bagāta ar detaļām, kas liek noticēt notikumiem. Un nav brīnums, ka man visvairāk patika tieši pulkveža stāsta līnija, jo to rakstījis tieši Liepnieks. Bet jāatzīst, ka “Mans nabaga pirāts” IR labāka.

[Anna · Rating 4 out of 5]

Ņemot vērā, ka detektīvus parasti nelasu, laikam īsti nevaru novērtēt šīs grāmatas patieso vērtību.
Grāmatas sākumā iepītais stāsts saistībā ar neparasto puisīti un pārdzimšanas iespēju - aizraujoši, ja vien nebūtu pieminēta vēl kāda karaļnama princese. Tas tā bišķīt pa amizantu un grāmatas beigās nesaņēmu atbildi, kas tad notika tālāk ar puisīti, ārstējošo kundzi, kas notika starp ārsti un viņas iepriekšējo priekšnieku, kādā veidā viņa pierādītu savu patiesību par reinkarnāciju zinātniski.
Lika pasmaidīt izrēķināšanās ar spiegu un viņa pavadoni (kuri tie būs, bija skaidrs jau grāmatas sākumā), pārāk jau nu Holivudas stilā, visas izšķirošās darbības notiek pēdējās notikuma sekundēs. Bet varbūt tieši tā pieņemts detektīvžanrā.
Nav skaidrs, kas notika ar Šapiro ģimeni, kā viņi pieņēma stāstu par reinkarnāciju, kārtējo nāvi (kas nu atkal izskatījās bišķīt pārāk teatrāla un samākslota).
Nešķiet, ka ārste un pulkvedis veidotu labāko dzīvesbiedru pāri nākotnē.
Līdz ar to varu teikt, ka grāmatas beigas nebija gluži tikpat lieliskas kā tās sākums. Grandiozs pieteikums sižetam nesasniedza gaidīto kulmināciju.

Toties man ļoti patika tēlu raksturu izvēle un attainojums, valoda, prātojumi par iespējamiem politiskiem pavērsieniem Latvijā, kas šķiet loģiski un reāli. Patika saruna ar mācītāju par kristiešu attieksmi pret dzīvi pēc nāves un reinkarnācijas pavediens, kuru autoriem vajadzētu vairāk iztirzāt stāsta beigās.

Grāmatu var ieteikt atpūtas brīdim - laba lasāmviela :)

[Kitija · Rating 4 out of 5]

Sākums tiešām aizrāva. Lasījās viegli un nolikt malā bija grūti. Autori laikam paviesojušies Pētera Kļavas lekcijās. Tas arī pa lielam bija tas, kas uzrunāja. Šīs tematikas aizskaršana. Ja jau priekš manis atradās citējamas rindas, tas ir daudz.
Uz beigām Pulkvedis tiešām sāka krist uz nerviem. Tās primitīvās fiziskās baudas uzsvēršana.. Vienu brīdi skaisti filozofējam par dzīves jēgu, nākošajā brutāli dr**am un laizam sievieti .. kontrastam? varbūt. Bet kaut kas baigi uzkrita nervā.
Beigas? Nu ko tur daudz, riktīgs Holivudas gabals. Džeisons Stethems ''Transporter'' un kaut kā nedaudz sasteigti. [nevajadzēja stiept garumā aprakstus par pulkveža paprāvajiem erekcijas stāvokļiem].
Nu četras ir , jo lasījās raiti un ko tur liegties, kaut kas ievilka tajā visā un tās beigas arī, nu lai jau, katra puikas sapnis taču [ es par to Stethemu te vairāk]. Bez tam, kas var būt skaistāks par apjausmu , ka Nāve - tās nav beigas ;)

[Sintija · Rating 2 out of 5]

Ļoti dīvaina grāmata. Divu autoru sarakstīts krimiķis, kas sevī ietver paralēlstāstus, kurus, šķiet, rakstījis katrs no autoriem atsevišķi un tad salikuši kopā. Vismaz tā šķiet pēc rakstniecības manieres.

Stāsts dinamiku ieguva vien ap divsimto lappusi, kas ir grāmatas puse, kas gan jau nav tas labākais rādītājs.
Kad beidzot stāstījums ir ieskrējies, tas rit vienmērīgi intriģējoši, līdz vienā brīdī zaudē modrību un BAM - sāk notikt pilnīgs, absolūts randoms. Izlasīju atlikušo daļu, aizvēru vāku, un viss, ko es domāju, bija: wat?

Neesmu lielākais krimiķu fans, bet esmu sapratusi, ka tajos vajag vismaz vienu pievilcīgu tēlu. Pulkvedis bija tēls, ko es iztēlojos kā gados vecāku krievu tēvaini, turklāt nemitīgās bezgaumīga seksa ainas galīgi nebija tas, ko savā iztēlē vēlējos veidot. Arī runas terapeites tēls bija visai neinteresants.

Kopsummā šī bija ļoti mulsinoša lasīšanas pieredze, par ko arī vien divas zvaigznes.