⭐⭐⭐⭐ (4.5/5)
Latvijas vēsture | Holokausts
Smaga, aizkustinoša un ļoti svarīga lasāmviela.
Latviešu literatūrā par Otro pasaules karu bieži sastopam stāstus par izsūtīšanām un kara gaitu, taču šī bija pirmā reize, kad es lasīju tik tiešu, literāru atspoguļojumu par holokaustu Latvijā. Tas mani satrieca, aizkustināja un nepameta vēl ilgi pēc pēdējās lapaspuses.
Grāmatas pirmā puse lasījās raiti, vidus un otrā daļa šķita mazliet smagnējāka, taču pēdējās ~50 lapas izlasīju vienā elpā.
Tas ir stāsts, kuru ir jāizlasa — tieši tāpēc, ka tas ir smags.
Tā ir mūsu vēsture, mūsu atmiņa un mūsu pienākums to paturēt prātā.
Īpašs paldies autoram par spēju uzrakstīt darbu, kuru var ne tikai izlasīt, bet izdzīvot.
Beigas… tās nav laimīgas. Un tās maziņās zvaigznītes grāmatas nobeigumā — kamols kaklā.
Cik daudz neizsapņotu sapņu. Cik daudz nepiedzīvotu likteņu.
“Svina garša” ir grāmata, kas neļauj palikt vienaldzīgam. Un vēlrei atkārtošos - tā ir jāizlasa.
📖"Tik bieži pēdējos gados esam mānīti, ka neviens vairs netic. Es taču pats arī neticu. Kam es vispār ticu? Tikai tuvākajiem - Koļam, Tamārai, Rūdim, mammai, Volfam, varbūt vēl kādam, taču ātrumā nevienu nevaru iedomāties. Gribu ticēt arī citiem, bet vairs nevaru. Dievam ticu? It kā jau vēl ticu, bet nesaprotu - Viņam savi, man nenojaušami plāni. Baiļu no nezināmā, no ciešanām manī noteikti ir vairāk nekā ticības Dievam. Atskāršu, cik viegli spēju apliecināt ticību, kad biju drošībā un pie labas veselības. Tagad gribas vien kliegt kā Kristum pie krusta: Mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tomēr, lai kā man ar To Kungu domas par pasaules kārtību dalītos, neviena cita, kam lūgt glābiņu, tuvumā nav. Skaitu Tēvreizi un ceru."
(303.lpp)