Kādā brīdī daudzi grāmatmīļi izcēla šo grāmatu kā ļoti labu, tāpēc ieinteresējos arī es. Kad beidzot tā atgriezās apritē bibliotēkā (kādam laikam bija pārāk iepatikusies, ka neatgrieza to 😂🫢), izlasīju to, un atkal izbaudīju vienu īsu, bet skaisti pasniegtu stāstu.
Iespējams, ka ne viss ir biogrāfisks, tomēr šis pamatā ir atmiņu savirpinājums par austriešu autores izcelsmi. Stāsts ir par viņas izcili skaistās vecmammas Marijas (autores mammas mātes) dzīvi 20.gs. sākumā. Par to, kā viņai klājās ciema nomalē ar daudziem bērniem, bez iztikas līdzekļiem, kad vīrs aizgājis karot. Tas ir stāsts par to, ka arī skaistums reizēm var būt lāsts, par izdzīvošanu skarbos apstākļos, par bērniem, kam jāpieaug ātrāk nekā nepieciešams, par baumām mazā ciemā, par mīlestību un iemīlēšanos. Iespējams, šis ir arī autores mātes meklējumu stāsts.
Grāmata ir ne tikai par vecmammu, bet arī par autores mammu un mātes brāļiem un māsām, nedaudz par pašu autori un pat viņas bērniem. Neapjukāt lasot šo?😂🫢 Tad jums ir cerības neapmulst arī grāmatā. 🙃Man tā bija vislielākā problēma, jo ik pa laikam galvā uzzīmēju ciltskoku. Stāstā ir daudz tēlu, un paaudzes kādā brīdī prātā samudžinās. Autore pati reizēm apzināti izveido mudžekli, tādējādi iezīmējot, kā darbojas mūsu atmiņas. Tās mēdz būt haotiskas un nesakārtotas. Tās var arī nebūt precīzas vai objektīvas. Patiesībā šis viss stāsts pārsvarā ir mātes māsas Kates atmiņu stāsts, lai autore varētu nokļūt tuvāk savai mātei un mātes vecākiem. Arī Kate ir spēcīgs tēls, kura daudz upurējusies ģimenei.
Šis darbs patiks tiem, kuriem patīk poētiska noskaņa, tas ir kā glezna. Ļoti labi var visu iztēloties, un ainas spilgti iespiežas atmiņā. Skaista grāmata par skarbiem laikiem un arī cilvēkiem - skarbiem izdzīvotājiem, kuriem arī bija ilgas, sapņi un vēlmes. Grāmatas beigas man šķita ne visai izdevušās, bet atmiņām jau īsti nav beigu...
Katram no mums ir lielāka vai mazāka "bagāža", par kuru varētu uzrakstīt līdzīgas grāmatas. Bet cik daudziem no mums ir saglabājušās šīs atmiņas?💫