Tev būs četri vīri

by Sandra Kalniete

“Tev būs četri vīri un trīs bērni. Viens nedzimīs, otrs – dzimīs un mirīs, bet trešais nomirīs jaunīns. Un tu pati radībās tā kā mirīsi, tā kā nemirīsi.”

Dīvains pareģojums jaunai meitenei, kura lidinās vismaz pusmetru virs zemes, jo ir iemīlējusies un tic, ka šī mīlestība ilgs mūžību. “Līdz nāve mūs šķirs.”
Taču liktenim ir savi plāni. Tieši par to ir šis romāns. Par likteni laikmetu griežos, kas cilvēkam dzīvē atnes gan vislielāko laimi, gan bezgalīgas ciešanas.

Par likteni. Un par cilvēka spēku. Par sievietes spēku.

"Gadu desmitiem sevī esmu krājusi Latvijas sieviešu dzīvesstāstus, kuru dramatisms un traģisms liek elpai aizrauties. Likteņa liesmas bieži mēdz visu iznīcināt, taču neiznīcināms ir spēks, ar kādu sieviete atdzimst no pelniem. Vismaz piecpadsmit gadus sevī jutu vēlēšanos par to uzrakstīt un vairākkārt iesāku, bet saraustītās dzīves dēļ starp Rīgu, Alsungu, Briseli un Strasbūru atliku. Sākoties pandēmijai ar attālināto darbu un mājsēdi, saņēmos un uzrakstīju. Domāju, ka daudzām manas paaudzes sievietēm romāna epizodes liksies pazīstamas, jo mēs to esam piedzīvojušas un pārdzīvojušas."
Autore Sandra Kalniete

Genres: Fiction

304 pages, Hardcover

Published December 1, 2021

About the author

Sandra Kalniete (born 22 December 1952) is a Latvian politician, author, diplomat and independence movement leader.

Kalniete was born in Togur, Tomsk Oblast, Siberia, Russia, where her family moved from Latvia during The Second War. She only saw her native country when she was seven years old.

She studied art at Latvian Academy of Art from 1977 to 1981 and worked as an art historian, publishing a book "Latviešu tekstilmāksla" (Latvian Textile Art) in 1989. She joined politics in 1988, during Latvia's independence movement, and was a deputy chairwoman and one of the founders of Latvian Popular Front, the main pro-independence political organization.
After Latvia declared independence, Kalniete worked in Latvia's Ministry of Foreign Affairs and served as Latvia's ambassador to the UN (from 1993 to 1997), France (from 1997 to 2000) and UNESCO (from 2000 to 2002).She became Foreign Minister of Latvia in November 2002 and served in this position until in 2004 when she was appointed the first Latvian Commissioner of the EU.
Ms. Kalniete has graduated the Department of Art History and Art Theory in the Art Academy of Latvia (1981), the Institute for International Studies in Leeds University (1992), The Graduate Institute of International Studies at the University of Geneva (1995), and has a Master of Arts from Art Academy of Latvia (1996).

Reviews

[Ieva · Rating 2 out of 5]

Nav ne jausmas, kāpēc izdomāju šo lasīt, jo nojauta bija, ka grāmata nebūs īsti man.
Jau no pirmajām lapām īsti nepatika rakstības stils - izklausījās, ka vecmāmiņa nodod liecību par to, kā tad toreiz viss ir bijis (t.i. valoda likās vienlaicīgi vecišķa un atsvešināta). Šajā kontekstā detalizētas runas par seksu lika sajusties neērti - nu tās detaļas jau arī nebija nekādas erotiskās, bet kaut kādas ne tādas.... Nu, piemēram, par to, ka seksa bija tik daudz, ka viņa atklāja tādu ziedi, ko jāsmērē pēc tam, lai nebūtu noberzumi, un viņa brīnās, ka vīrietis nav norīvējis nost savu priekšādu.
Daudz kur teikts, ka galvenā varone apvienojusi vairākas sievietes, lai parādītu tās paaudzes sieviešu pieredzi, bet kaut kā liekas, ka apprecēt vienu no bagātākajiem Zviedrijas uzņēmējiem nez vai ir tāda izplatīta, universāli atpazīstam pieredze jebkuras latviešu sieviešu paaudzes vidū. Nu labi, izplatīts sapnis, lai būtu.
Bet ar to visu, grāmata lasījās raiti un pat domāju, ka stabila 3 zvaigžņu lasāmviela, līdz punktiņu uz i uzlika atmiņas zaudēšanas epizode. Sak kad nezini, kā vēl mocīt galveno varoni, ņemsim smago artilēriju. Bet man, kas savulaik daudz skatījās meksikāņu seriālus un līdz ar to atmiņas zaudēšanu pārdozēja agrīnajos pusaudža gados, šis paņēmiens ir kā bikses ar pazemināto jostasvietu - vienas vienīgas šausmas no tā laika, ko cerēju vairs nekad nesatikt....
Tomēr spriežot pēc bibliotēkas eksemplāra nolasītības pakāpes, citai auditorijai laikam patika.

[Kristīne Līcis · Rating 3 out of 5]

Es parasti esmu ļoti īgna, ja grāmatas galvenais varonis nav viengabalains, ja varonis šķiet kā vairāku personu kompozīts, ja varoņa dzīve tādēļ šķiet pārspīlēta un mazticama, jo tas man kā lasītājam traucē identificēties un aizmirsties. Taču šīs grāmatas galvenajā varonē apvienotās variācijas par Latvijas sieviešu dzīvi kopš piedzimšanas Sibīrijas izsūtījumā līdz vecumdienām Latvijā ir patstāvīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, portrets-kolāža, ar lielu devu simbolisma par vienas personas un visas sabiedrības transformāciju caur pārbaudījumiem un pieaugšanu ļoti dažādos attiecību modeļos.

Šur tur hiperbolas, šur tur par maz dziļuma manai gaumei, šur tur par daudz personāžu idealizācijas. Turklāt man būtu gribējies prasīgāku redaktoru, kurš izravētu "simtkāja taustekļus" un dažas citas sasteigtas frāzes. Neskatoties uz šiem sīkumiem, lasīju ar interesi un līdzdzīvošanu.

"/../ par civilizācijas līmeni nebūtu jāspriež tikai pēc mākslas muzeju kolekcijām, bet arī pēc tīrības pakāpes sabiedriskajās tualetēs."

[Rasa Bugavičute-Pēce · Rating 2 out of 5]

Lai arī iekšēji grāmatai dodu 2.5 balles, šoreiz 5 zvaigznīšu vērtējumu velku uz leju, jo lasīšanas pieredzē man ļoti pietrūka literatūras! Kā tad tā? Ok, viens iemesls ir diezgan senilā grāmatas valoda, kuru teorētiski var attaisnot ar to, ka grāmatas stāstu man atklāj grāmatas galvenā varone, kura vairs nav tā jaunākā būtne. Tajā pašā laikā viņas dzīves pieredze ir ārkārtīgi dinamiska un raita, tāpēc omiskais atstāstījuma tonis traucē. Tāpat šķiet, ka pāris akmeņus varu iemest redaktora(-u) dārziņā, jo tas nav rūpīgi izravēts. Ja kādā stāsta brīdī parādās vārdu savienojums, kas autorei pašai patīk (piemēram, iekšējā spriedze salīdzināta ar sažņaugšanu korsetē vai vīrieša dzimumorgāni tiek nodēvēti par piebriedušo vīrietību), tad šie vārdi nākamo pāris lappušu laikā atkārtosies vēl un vēlreiz, stāstu jau atkal padarot mazāk baudāmu. Un tās ir tikai pāris blusiņas no daudzām...
Vārdsakot, es esmu izlasījusi grāmatu par sievietes dzīves līkločiem, bet paēdusi nejūtos. Ne tikai iepriekšminēto iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka "līklocim" sekot līdzi nav aizraujoši. Man pietrūka stāsta centrālās ass, jo jaunības pareģojums, tāpat kā periodiski pravietiskie sapņi uz pārējā fona šķiet pārāk izšķīduši, grāmatas galveno varoni padarot par notikumu upuri, ne veidotāju. 🤷🏻‍♀️

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

Caur galvenās varones Indras dzīves gājumu, lasītājs tiek izvests cauri Latvijas vēstures lapām pagājušā gadsimta, padomju un pēcpadomju Latvijas laikā, savā ziņā skaudrajā dzīves stāstā iekodējot tik daudzo latviešu sieviešu likteni. Paaudze, kuru izauklējuši vecāki, kuri izsūtījumā zaudējuši paši savu jaunību, turpina dzīvot bailēs par pastāvošo varu. Komunālie dzīvokļi, čeka, sekss, kurš oficiāli neeksistē, alkoholisms un zaudēti sapņi, stingra audzināšana un sabiedrības uzspiestās normas. Autore Indras liktenī ierakstījusi apkārtējo sieviešu sāpju un spēku stāstus, neļaujot līdz galam ļauties izmisumam, tādejādi pierādot, ka, neskatoties ne uz kādiem ārējiem apstākļiem, latviešu sievietēs ir iekodēts iekšējs spēks, lai celtos, cīnītos un iemācītos dzīvot pa īstam, reizē slāni pa slānim lobot nost paaudžu paaudzēs nodoto upura masku.

Autore raksta viegli raitā valodā, kas lasītāju dzen uz priekšu, neskaitāmie notikumi gan dažubrīd apreibina ar savu krāšņumu- nespējot sagremot tikko izlasīto jau atkal tiek piespēlēts negaidīts likteņa pagrieziens. Te gan jāņem vērā, ka autore ir ar nodomu ielikusi dzirdētos stāstus vienā kopumā, kas rada neticami ņirbošu notikumu virpuli. Lai arī romānā tiek apskatītas tādas padomju tabu tēmas, kā seksualitāte, Sandra Kalniete nebaidās runāt atklāti, tādejādi arvien vairāk parādot galvenās varones transformāciju savas seksualitātes atklāšanā, sevis iepazīšanā, atmetot ierobežojošās stigmas un iekaltās pārliecības, kas nākušas līdz ar audzināšanu.
❄️Tikai izlasot līdz galam var uzzināt, kāpēc grāmatai par latviešu sievieti ir vāks ar Maču Pikču.

[Elina Krecele · Rating 4 out of 5]

Raita valoda, interesants, drosmīgs un erudīts stāstījums, bet laikam līdz galam nenoticēju, ka to visu iespējams piedzīvot vienas sievietes dzīvē. Brīžiem grāmatā jautās vairāku sieviešu likteņu sajaukums, lai gan mērķis tam skaidrs-pēc iespējas daudzšķautņaināk attēlot attiecīgo laikaposmu, cilvēku dzīves un politisko situāciju.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 3 out of 5]

Indra dzimusi Sibīrijā. Viņas vecāku dzīves tika salauztas izsūtījumā, tomēr viņiem paveicās un viņi sagaidīja iespēju atgriezties Latvijā. Indra tika audzināta stingri un mātes uzskati par to, kas ir pareizi un, kas ne – jo sevišķi attiecībā uz vīriešiem – būtiski ietekmēja Indras izvēles un attieksmi pret dzīvi, tomēr Indra vienmēr ir bijusi nedaudz dumpiniece un nolēma dzīvot pa savam. Daudz paklupa, cēlās, piedzīvoja dzīves triecienus, bet neļāvās palikt guļam pie zemes un devās uz priekšu.

Autore apkopojusi vairāku sieviešu dzīves stāstus un, iespējams, tāpēc Indras stāsts izklausās nedaudz neticams, tomēr tajā pat laikā tik reāli uzrakstīts, ka man neradās šaubas, ka šāda Indra varēja būt īsta sieviete – vismaz grāmatas pirmajā daļā noteikti. Noticēju un sajutu pilnīgi visu, kam Indra gājusi cauri un pat man, kaut neesmu Padomju Savienībā dzīvojusi ilgāk par trīs savas dzīves pirmajiem gadiem, daudzas lietas šķita tik pazīstamas, tik dzirdētas, jo šajā laikā ir dzīvojuši mani vecāki un kaut kāds emocionālais mantojums no šī laika ir ticis arī man.

Stāsts par Indras dzīvi un vienlaikus par laiku, kad Latvija bija Padomju Savienības sastāvā – par visu tā laika absurdo un netaisnīgo, tāpat stāsts ir par trakajiem deviņdesmitajiem, kad grāba visi, kam bija iespēja.

Grāmatas pirmo daļu izlasīju faktiski neapstājoties – ļoti patika, tāpat patika veiksmīgi stāstā ieaustais vēstījums par deviņdesmitajiem, kas tik ļoti labi iezīmē, kāpēc mūsu valsts dažās jomās ir tur kur tā ir un kāpēc tik ilgi bēdīgi slavenie čakas maisi tika mētāts kā karsts kartupelis un es par šo laiku būtu gribējusi lasīt vēl un vēl. Tomēr autore stāstu vienā brīdī izlieca citu pusi – Indra satika savu sapņu Vikingu un devās uz Zviedriju, kur izdzīvoja, pieļauju, lielas daļas Padomju Latvijā dzīvojošās sievietes sapni. Šī grāmatas daļa man neteikšu, ka nepatika, bet drusku garlaikoja gan, jo neesmu cukuroto romānu cienītāja. Tomēr, lai gan kāda 1/3 grāmatas man ne visai patika, pārējās 2/3 bija tik ļoti lasīšanas vērtas, ka grāmatu jebkurā gadījumā vēlos ieteikt izlasīt.

Patika grāmatas raitā un viegli plūstošā valoda, kas burtiski izstaro inteliģenci.

[Inga Ievina · Rating 3 out of 5]

Visu grāmatas lasīšanas laiku nepameta sajūta, ka izdevējam un redaktoram bijusi pārāk liela pietāte pret autoru (un, iespējams, tēmu) un pārāk nekritiska attieksme pret pašu darbu. Lasās viegli un ātri, interesanti, bet gaidītā līdzpārdzīvojuma un savu secinājumu izdarîšanas vietā satiecies ar autora didaktisko viedokli un sadzirdētā par padomju laikiem pārstāstu. Vislielākā vilšanās gan par Zviedrijas sadaļu, kas drīzāk atgādina pamatskolas skolnieces sacerējumu “Mana sapņu dzīve” nekā ticamu stāstu vai labu literatūru. Es, iespējams, skarbi, bet šī ir tā reize, kad nožēloju grāmatnīcā iztērēto naudu, jo informācija medijos par grāmatu ļoti uzrunāja.

[Agita Šmitiņa · Rating 2 out of 5]

Lasot grāmatu, nepameta sajūta, ka autorei gribas nu visu visu ielikt bagātā rosolā.. Šķita, ka stāstāmā ir daudz, stāsts rit, un šādā vīzē var ritēt Likteņa līdumnieku garā uz priekšu vien, uz priekšu vien dažos sējumos, kamēr apniks. Bet- par maz un par pliekanu literatūras daļa, katrs trešais teikums ar izsaukuma zīmēm, trūkst dialogu un kopumā - tiešām autore ir stāstniece, bet! ne rakstniece. Un to, diemžēl, ļoti jūt. Piedodiet, bet beigu ceturtdaļu ātri ātri pāršķīru pa diagonāli

[Ingrida Ceple · Rating 3 out of 5]

Raits stāstījums, kuru lasīju vienā elpas vilcienā līdz Zviedrijas periodam. Tad kaut kas pārtrūka un laikam likās par daudz. Tagad lasu citu pārdomas un man arī ir jāpievienojas - visa bija par daudz, tādēļ ticamība kam tādam tomēr nebija. Vairāku sieviešu dzīves notikumus saliekot vienā sanāca tāds nedaudz neticams stāsts. Bet lasīt tiešām bija aizraujoši un viegli, īpaši pirmo trešdaļu. Un man bija interesanti atklāt šādu Sandras Kalnietes šķautni, jo vienmēr esmu apbrīnojusi viņas harismu un personību.

[Laura Strode · Rating 4 out of 5]

Par spīti šejienes reitingam, mani grāmata aizrāva tā, ka naktī gulēt nevarēju. Bija jādomā. Steidzināju savu dienu, lai ātrāk vakars klāt, lai var iegrimt.
Varbūt jautāsiet: kāpēc tad 4 nevis 5 zvaigznes, ja tā patika?
Skarba ir autore. Skarba ir dzīve. Cik no tā liktenis? Cik pašu izvēle? Vai viens cilvēks to maz' vispār var nest?
Atbildes jāmeklē pašos.
Esmu 80-to gadu bērns.

[efgaa · Rating 2 out of 5]

Grāmatas lielākais pluss - lasījās raiti, bet... viss kaut kā plakani. Ja raksturot līdzībās: drīzāk atstāstījums nevis domraksts.
Gadsimta dzīves esence.

[Kristīne Butlere Peslaka · Rating 4 out of 5]

Stāsts par Indru ir kaut kas uz latviešu pelnruškītes pusi.
Dzimusi Sibīrijā, atgriezusies Latvijā, jaunības gados izdarījusi nelaimīgus attiecību lēmumus un izgājusi cauri daudz ciešanām, tad neilgi pirms valsts neatkarības atjaunošanas satikusi savu zviedru princi un laimīgi emigrējusi, kur atkal piedzīvojusi dažādus dzīves līkločus, kāpumus un kritumus.
Kalnietes romāns ir dinamisks, raiti lasāms, pirmā grāmatas puse pat loti aizraujoša un tad no vidus paliek arvien garlaicīgāk un vienmulāk, diemžēl.
Kopumā man patika un ieteiku tiem, kam interesē sievietes dzīve padomju Latvijas 70./80.gados, bet tāda, kur pārsteidzoši daudz ieklautas arī dzimumdzīves detalas un tā laika tabu tēmas.

[Silva · Rating 3 out of 5]

Par daudz. Pārāk spilgtas krāsas, lai noticētu un ļautos līdz galam. Taču uzrakstīts ir ļoti labi. Lapaspuse dzen lapaspusi un interesi par notikumu attīstību neatlaiž. Notikumu fons/apstākļi - padomju režīms, čeka, Sibīrija, Dzelzs priekškars, deviņdesmito gadu kampēji u.t.t. ir aprakstīti zinoši un ticami. Tomēr vienā dzīvē salikt tik daudz liekas par daudz. Vai ir vērts lasīt? Jā!

[Evija · Rating 5 out of 5]

Kaut krievu laiku šausmas pati neesmu izjutusi, jo esmu dzimusi jau brivvalstī, ļoti jutu līdzi Indrai un viņas dzīves gājumiem, kas gāja augšā un lejā.
Parādīja krievu laikus no cita skatu punkta. Tagad tas viss šķiet nesaprotams, ka nezini, kurš var but draugs, kurš stukačs.
Intīmās dzīves attainojums nešķita vulgārs, bet lika aizdomāties, ka arī padomju laikā sieviete bija sieviete, ka bija seksuālas attiecības.
Kaut tas nebija viena cilvēka dzīvesstāsts, tāpat aizrāva un lika padomāt. Par to, ko mēs tagad uzsktām par pašsaprotamu un pieņemamu, nemaz tik sen bija aizliegts un ar stingru roku uzraudzīts.

[Liene · Rating 2 out of 5]

Autores dēļ gaidas bija lielākas nekā guvums. Atzīšos, ka grūtības sagādāja reālas personības nošķiršana no literārā tēla. Tāpat man bija par daudz notikumu un slāņu. Vienlaikus grāmata lasījās raiti, notikumi, lai arī paredzami un savā ziņā šabloniski, virknējās aizraujoši, ietērpti labā literārā valodā. Galvenās varones skatījums un uztvere tik sāpīgi saprotami tikai paaudzēm, kas tieši vai pastarpināti piedzīvojuši padomju vājprātu... Un pāri visam - sievietes spēks.

[Linda Tomase · Rating 3 out of 5]

No autores gaidīju vairāk. Viņa pati to sauc par sieviešu romānu. Bet tas nav īsti romāns, drīzāk daudzēriju filmas scenārija apraksts. Daudzajiem notikumiem tiek pārbraukts pāri ātri un bez iedziļināšanās. Tēli tā arī neiznāk no grāmatas lappusēm un nekļūst par miesu un asinīm. Pārsteidz arī “vieglā valoda”, kurā darbs sarakstīts. Vienā teikumā pat divas un trīs klišejas. Nu, dīvains iespaids…

[Ego..te · Rating 3 out of 5]

Nezināju, ka Monika Zīle tagad raksta ar pseidonīmu Sandra Kalniete! 🤭

[Ilze Laura (birone.lasa) · Rating 4 out of 5]

Indra, sešpadsmit gadus jauna un četrus gadus vecāks Edvards.
Vai tā ir pirmā mīlestība? Indra saka, ka mīlestība, kas nav tālāk par jostas vietu.
Šis mirklis noteikti ir pusaudžu kaisles, alkatības, mazliet pārgalvības un pārdrošības pilns.

Aktrises plāns gluži nepilnīgi izdevies ar darbošanos tehniskajā flangā, bet vismaz tuvāk slavenajam aktierim Uldim Rūsiņam.
Teātra pasaulē visbiežāk tiek pieņemts aizrauties ar mākslu, ne jūtām - te ir iespēja par to pārliecināties!
Viesizrādes, kāds labs alkohola mēriņš un viegla izpriecāšanās, bet vai viss beidzas tik rožaini?
Tik rožaini, ka maza dzīvībiņa uzplaukt zem sirsniņas.

Pēteris. Pēteris ir labās, pat ļoti tuvās un sirsnīgās attiecībās ar alkoholu, neslēpjot alkoholiķis. Sākotnēji pats neatzīst, kas ir standarta prakse, bet noslēgumā piekrīt doties ārstēties.
Indra. Indra ir apņēmība pilna mācīties un iet dzīvē uz priekšu, vienlaikus turot rūpi par Andrīti.

Bagātnieks Trigve. Nācis no Zviedrijas kā īsts vikings, vienlaikus īsts romantiķis, kuras sirds īstajā vietā.
Lai gan Trigvem jaunības gadi ir bijuši dažādu piedzīvojumu pilni, tad trīsdesmitgadnieka pilnbrieds ir devis jaunus sasniegumus.
Laulība un jauni panākumu apvāršņi pilnveido arī Indras dzīvi, uzplaukums, jaunas zināšanas un spēks paceļ viņu jaunos augstumos!
Pienāk Saulgriežu vakars, kas negaidīts!

Aivars. Līdz pēdējam mirklim, kas veltīts Indras dzīvē, lai atkal justos mīlēta, sildīta, lutināta un ievērota.

Patiesi interesi raisošs romāns par sievieti - patstāvīgu, neatkarīgu, jaudīgu, neatlaidīgu, spēcīgu, varošu, mērķtiecīgu un ar visu sirdi mīlošu.
Romāns vēsta gan par iespēju iemācīties to, kas nepieciešams, gan to, kas iekvēlina sirdi!
Spēks, neatlaidība un mīlestība raksturo šo grāmatu!

[Meldra Ķemere · Rating 4 out of 5]

Mani šī grāmata aizkustināja, asariņas lasīšanas laikā nobirdināju vismaz 5 reizes. Grāmata aptvēra plašu laika posmu - sākot no izsūtījuma laika un "klasiskas" padomju dzīves, līdz Latvijas atmodas laikam, līdz pat "mūsdienām". Varones dzīve bija notikumu pilna, jā, varbūt pat pārāk daudz šajā dzīvē notika, tomēr es noticēju stāstam. Pa vidu gan aizmirsu vienu no vīriem, nācās pašķirt atpakaļ ;)
Redzu, ka daļai lasītāju grāmatas otrā daļa šķitusi pārāk pelnrušķītes pasakai līdzīga, tomēr arī tam es noticēju. Man patika, ka varones greznā dzīve Zviedrijā tika attēlota ar visiem tās plusiem un mīnusiem - nebūt nebija tā, ka tā būtu bijusi viena medusmaize vien, kur sieva to vien dara, kā priecājas par nekā nedarīšanu.

Es šo grāmatu lasīju savā ziņā kā mācību grāmatu - mācību par padomju laika ikdienas detaļām, mācību par atmodas laika politiski ekonomiskajām peripētijām un palēno ekonomisko atgūšanos.

Vienīgais, kam es tā pa īstam nenoticēju, bija pats grāmatas sākums un frāze, ka par minēto pareģojumu varone bija aizmirsusi un atcerējās tikai dzīves beigās. Šķita mazticami, ka grāmata uzrakstīta PAR šo pareģojumu, un tam pilnībā atbilst, tai pat laikā uzsverot, ka varone bija to aizmirsusi. Ja man jaunībā tiktu dots šāds pareģojums, es par to atcerētos pie katra nākamā vīra ierašanās :)

Kopumā - lai arī grāmata varbūt nesniedza kādas ārkārtēji, radikāli jaunas atziņas - iesaku! Krāsains piedzīvojums, kas "ievilka" no pirmajām lappusēm.

[Līna · Rating 2 out of 5]

Sandra Kalniete pati uzsver, ka šo grāmatu rakstījusi izklaidei un no sirds. Diemžēl mana kļūda bija lasīt to tūlīt pēc autores iepriekšējā darba “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kas atrodas pavisam citā līmenī – gan saturiski, gan emocionāli. Šajā kontekstā “Tev būs četri vīri” šķita nogurdinoši teatrāla, un līdzības ar iepriekš lasīto visnotaļ absurdas: kur iedomu tēva tēls saka ikdentiskus vārdus īstajam tēvam, vai iepriekš iepazītais Jānis nu kļuvis par Fāni (jā, pārspīlēju, bet sajūta bija līdzīga).

Soft porn vienkārši nav mans žanrs, un līdz ar to arī šīs grāmatas erotiskās epizodes šķita vairāk pašmērķīgas nekā sižetiski pamatotas. Jau kādu laiku mokos ar sajūtu, ka šāds “vieglās baudas” stils valda daudzos mūsdienu “jauno” latviešu autoru darbos – un mani tas neaizrauj. Toties, domāju, ka manai vecmāmiņai grāmata būtu dikti patikusi – stāsts ir dzīvs un raits, sižeta pavērsienu tiešām netrūkst, un vienatnē būtu par ko sarkt.

Arī citādi valoda ir raita, autori lasīt ir viegli. Redaktore gan, šķiet, vietām bijusi pusaizmigušā stāvoklī (Silikona ieleja 🥳), bet ik pa brīdim tomēr attapās. Katram savs — šai grāmatai nešaubīgi ir sava auditorija. Es, diemžēl, šoreiz tai nepiederu.

[Laura laura_lasa · Rating 3 out of 5]

"Tev būs četri vīri un trīs bērni. Viens nedzimīs, otrs - dzimīs un mirīs, bet trešais nomirīs jaunīns. Un tu pati radībās tā kā mirīsi, tā kā nemirīsi."

Pareģojums jaunai meitenei Indrai šķiet pārspīlēts un tāds, kas nekad nevarētu piepildīties. Kura gan spētu kam tādam noticēt? Un tomēr, tas piepildās... Indras dzīve sākas Sibīrijā, kur viņas vecāki tika izsūtīti un pavadīja 17 savas dzīves gadus. Tālāk Padomju laika Latvija, kur Indras dzīve tiek atspoguļota tik traģiski dzīvi, skarbi, patiesi un īsti, ka man nācās pārbaudīt interneta dzīlēs, vai tiešām šis nav patiess stāsts.

Taču diemžēl pie trešā vīra Indras stāsts kļuva savā ziņā par vienas latviešu sievietes pasaku. Grāmatas otrā daļa man bija par pārspīlētu un es vairs nespēju ticēt Indras dzīves un likteņa pagriezieniem.

Lai arī stāsts ir par latviešu sievietes spēku iet cauri bezdibeņiem, krist un celties un atkal krist un celties, par zaudējumiem un to parvarēšanu, grāmatas otrā daļa man neļauj ielikt vairāk par 3 ⭐

[Karīna · Rating 4 out of 5]

Patika šī grāmata. Patīk lasīt latviešu dzīvesstāstus. Traucējošais faktors bija nedaudz pasausā valoa, kā arī nepatika, ka autore skrien notikumiem pa priekšu un jau pirms notikuma pastāsta, kas notiks. Patika tēli, sevišķi galvenās varones raksturs, asais prāts un rakstura stingrība. Patika biznesa vides apraksti, ceļojumu apraksti ārpus klasiskās literatūras pieticības rāmīša. Neticības sajūtu radīja dažu varoņu, t.sk. galvenās varones emociju un jūtu izpausmes, kas šķira pārspīlētas.
Lasīšu arī citus autores darbus.

[Kristīne Jaunzeme · Rating 4 out of 5]

Man ļoti patīk vēstiriski romāni vai romāni uz patiesiem faktiem. Lasot šo grāmatu vairākas epizodēs atpazinu tā laika sievieša domāšanu un pieņemtās sabiedrības normas- tas ir normāli, ka vīri dzert, jādzīvo un jāiztir vīra pazemojumi bērna dēļ, jo sieviete viena ar bērnu ir kritusi.
Kopumā grāmata ievilka, tik posms, kad Indra dodas uz Zviedriju un viņas spējas iekšēji pareģot notikumus , nedaudz zaudēja ticamību man kā lasītājai.
Tomēr stāstu ir vērts izlasīt, jo tas parāda sievietes spēku un spēju sevi izvilkt no bedres , jo esi atbildīga par dēlu, par vecākiem.

[Elīza Benefelde · Rating 4 out of 5]

S.Kalnietes romāns “Tev būs četri vīri” jau ar pirmajām lapām “ierauj” tevi notikumu gaitā. Biju nobriedusi tam, ka būs grūti lasīt šāda veida literatūru. Tomēr.. mans gala secinājums ir visai pārsteidzošs. Varētu teikt, ka romāns ir kā viegla vakara literatūra, kas ļauj Tev “atslēgties” no ikdienas darbiem. Dažbrīd nepameta arī sajūta kā lasot kādas sievietes personīgo dienasgrāmatu. Katrā ziņā dodu pozitīvu vērtējumu!😌

[Elina Dlohi · Rating 4 out of 5]

Grāmata bija tik dzīva, jā tieši tādus tos laikus esmu dzirdējusi no saviem vecākiem un jā, tiesi tā arī audzināja mūs.
Viss likās tik, ka vairākas reizes škirstīju grāmatu un meklēju netā, vai tāda Indra arī īstenībā ir. Tik īsts un reāls šis stāsts Vienīgi tie Zviedrijas laiki šķita kā pasaka....
Noteikti iesaku izlasīt un pati meklēšu pārējās Sandras Kalnietes grāmatas

[Evija · Rating 3 out of 5]

Nekad nebūtu domājusi, ka autore ir spējīga uz "lata romāna" sarakstīšanu. Lasās raiti, bet otrā grāmatas puse vairāk raksturojama kā pelnrušķītes stāsts. Turklāt nepamet sajūta, ka izvēlēts vieglākais ceļš no grāmatas varoņiem tikt vaļā, tos nogalinot vai piešķirt tādu kaiti, lai turpmājajās lappusēs par tiem vairs nav jādomā.

[Madara Uzkalna · Rating 3 out of 5]

Gribas izsaukties: kā tajā dzīvē tik nenotiek. Tomēr, iepriecina, ka vēstures smagums negāžas pār lasītāju. Jūtama pietāte un inteliģence. Andrīša dzīves noslēguma aprakstu, bez emocijām nebija iespējams izlasīt.

[Nellija · Rating 3 out of 5]

Ja iepriekš nav lasītas atsauksmes un netiek liktas pārlieku lielas cerības, jo taču 'Sandra Kalniete', kopumā ir ok.
Jā, kā jau atsauksmēs min, vidū grāmata krasi mainās un gluži kā salūzt. No otras puses, arī laiki un pasaule mainās!

[Anna · Rating 2 out of 5]

Pusaudžu romāns pieaugušām tantēm. Neizpalika arī, izskatās, sieviešu galvenā erotiskā fantāzija - apprecēt nu ļoti bagātu princi, bet - mīlestības dēļ. Telenoveliska izklaide vienam lietainam vakaram. 2.5 ⭐️

[Iveta Goldmane · Rating 4 out of 5]

Romāns raibs kā dzeņa vēders. Sākums šķida plūdens un daudzsološs. Sākoties Zviedrijas periodam, notikumu gaita, manuprāt, kļuva pārāk daudzpusīga. Kopumā forša grāmata, kārojās izlasīt pēc iespējas drīzāk.