Rīga. I sējums. Patrioti

Rīga #1

by Augusts Deglavs

Romāna "Rīga" 1. sējumā "Patrioti" plaši izvērstā tēlu sistēmā atainota Rīgas saimnieciskā un sabiedriskā dzīve 19. gadsimta 60. un 70. gados, attēloti tie notikumi un procesi, ko izraisīja latviešu sabiedrības straujā attīstība.

Genres: Historical Fiction

831 pages, Hardcover

First published January 1, 1910

About the author

Augusts Deglavs (1862–1922) – rakstnieks. Mācījies Auru pagastskolā, tālāko izglītību apguvis pašmācības ceļā. Sākotnēji strādājis A. Dombrovska kokzāģētavā, bet no 1891. gada darbojies tikai rakstniecībā un žurnālistikā. Bijis laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas loceklis un "Jaunā Dienas Lapa" redaktors. Latvijas Republikas laikā darbojies Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā, bijis Izglītības ministrijas Mākslas departamenta Rakstniecības nodaļas vadītājs. Aktīvi darbojies atturības biedrībā "Auseklis".

1888: pirmā publikācija – stāsts "Precības bēdas" (Dienas Lapa, 09.09. –14.09.).

Īsproza

1891; 1911: stāsts "Vecais pilskungs" (F. Gēliņš).
1892: novele "Laimei uz pēdām" (Augusta Deglawa apgahdeenâ).
1893: stāsts "Pastaradeena" (Sieslacka drukatawâ).
1900: novele "Žīdu meitiņa" (Pūcīšu Ģederts).
1911: stāsts "Lielā Lavīze" (A. Gulbja apgahdibâ).
19--: stāsts "Sirdspuķite" (A. Gulbja apgādībā).

Romāni

1891: "Starp divām ugunīm" (F. Gēliņš).
1896: "Spēks" (Ernsts Plāte).
1897–1899: "Jaunā pasaule" (Ernsts Plāte).
1909: "Zeltenīte" (D. Zeltiņš).
1912: "Rīga" (D. Zeltiņš)
19--: "Patrioti" (Roze).

Dramaturģija

1894; 1902: "Precībās" (F. Gēliņš).
1895: "Vecais pilskungs" (J. Brigadera apgahdibâ).
19--: "Vienpadsmitā stundā" (D. Zeltiņa un A. Golta isdewums).

Vēsturiski darbi

1893: "Latviešu attīstības solis no 1848-1875. g." (J. Brigadera un F. Geliņa generalkomisija).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
1896: Frics Mautners (Fritz Mauthner) "Spēks" (Kraft) (Ernsts Plāte).
1899: Kurds Lasvics (KurdLasswitz) "Uz divām zvaigznēm" (Auf zwei Planeten) (Ernsts Plāte).
1903: Bertolds Auerbahs (BertholdAuerbach) "Pils pie Reinas" (Das Landhaus am Rhein) (Ernsts Plāte).
1914: Georgs Keferšteins (Georg Keferstein) "Modernu strādnieku kustība un alkohola jautājums" (Moderne Arbeiterbewegung und Alkoholfrage) (Atturības biedrība "Auseklis").
19--: Ludvigs Būhners (Ludwig Büchner) "Spēks un viela, jeb, Dabiskas pasaules kārtibas pamati" (Kraft und Stoff) (P. Sauliša apgāds).

No franču valodas
1903: Aleksandra Dimā (Alexandre Dumas) "Trīs musketieri" (Les trois mousquetaires) (Ernsts Plāte).

No skotu valodas
1904: Valters Skots (Walter Scott) "Lemermuras līgava" (The Bride of Lammermoor) (Ernsts Plāte).

No poļu valodas
1905: Henriks Senkevičs (Henryk Sienkiewicz) "Bez dogmata" (Bez dogmatu) (Ernsts Plāte).

No angļu valodas
1908:Henrijs S. Olkots (Henry Steel Olcott) "Budistu katķisms" (A Buddhist catechism) (T. Pagasts).

Reviews

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 4 out of 5]

4,5 zvaigznes. Tik saturiski apjomīgs romāns, niansēts laika un cilvēku portretējums. Lai gan daudz vēstures un politikas, tomēr lasās samērā viegli un raiti. Apnika vienīgi viens tiesas atreferējums un reizēm nogurdināja biedrības vīru kašķis, bet tas viss vajadzīgs. Reizēm nevar saprast, ko runā, jo daži mēdz runāt lauzītā vācu/latviešu mēlē un Deglavs ne visu "tulko". Bet tas viss kopā rada tik kolorītu un dzīvu ainu, ka nemaz netraucē. Kopumā ļoti interesanti, vērtīgi pavadīts laiks un daudz ko apdomāt.

[Kristiāna Štrāle Dreika · Rating 3 out of 5]

Pirmā daļa noteikti ir visinteresantākā un aizraujošākā. Abos pārejos sējumos jau var sākt pagurt- var redzēt, ka autoram nav laika bijis nostrādāt, pārāk liela sīkumainība, pārāk daudz neizstrādātu tēlu. Bet noteikti vērts izlasīt, lai saprastu nācijas veidošanos - to, ka latviešu valodas lietošanu, kas mums tagad ir ikdiena, tik grūti bija izcīnīt. Arī vēsturiskajā detaļās autors ir visai precīzs, tāpēc izbraucu ar divriteni viņa romāna trīs sējumos minētās Rīgas vietas : https://tekstiteatrim.wordpress.com/2...

[Madara Bruģe · Rating 3 out of 5]

Ja pārlec pāri garajiem monologiem par un ap vācu/latviešu jautājumu un piever acis uz citiem sīkumiem, tiešām notur interesi.

[Mara Kairisa · Rating 5 out of 5]

Man kā vēsturniecei… jau nu nē, bet vācu filoloģei gan- ļoti aizrāva.

[Viola · Rating 4 out of 5]

Romāna lielākā vērtība, manuprāt, ir ne tik daudz literārais aspekts, bet drīzāk šis romāns ir sava laika liecība. 19. gs. 60.-70. gadi, kad Rīga mainās, vācu vara, kas ilgusi gadsimtiem, sāk mazināties. Jaunie latvieši, kuri aizrāvušies ar progresīvām idejām, sāk runāt par par to, ka arī viņi ir pelnījuši izglītību, savu valodu, kultūru, savu uzņēmumu dibināšanu utt.