What do you think?
Rate this book
Tauriņa spārnu vēzieni
"Jasmīnas dzīve ne tikai no ārpuses šķiet apskaužama, bet ir patiesi harmoniska un piepildīta. Viss būvēts uz drošiem savstarpējas uzticēšanās un mīlestības pamatiem, tāpēc jo grūtāk saprast, kā palaists garām brīdis, kad tajos iemetās trupe. Zane Zusta raksta par īsto dzīvi, par cilvēkiem, kuri patiesi mīl un katrā situācijā meklē ceļus, kurus ejot nemelot sev un pēc iespējas mazāk sāpināt citus. Ievelkošs stāsts ar negaidītiem pavērsieniem. Pēc izlasīšanas ilgi neizgaist." Rakstniece Jana Egle
240 pages, Hardcover
Published January 1, 2021
1 person is currently reading
105 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 44 reviews
March 9, 2024
Šodien aizgāju uz bibliotēku un paprasīju visas autores grāmatas, iedeva divas. Ļoti netīras, apvazātas (viens no iemesliem, kāpēc man nepatīk bibliotēkas grāmatas).
Sāku lasīt, pauzē uztaisīju kafiju, ieraudzīju tekstu uz grāmatas beigu vāka, ka šī ir viena no tām grāmatām, no kurām nevar atrauties. Ak nē, tā jau bija ar pirmo grāmatu man.
Tagad es saprotu, kāpēc tās grāmatas netīras, arī mana karameļu Kāruma sieriņa druska iesmērējās uz lapas, jo nevar jau atrauties…
Paldies autorei par darbu, ko dara. Esmu sapratusi, ka viņas grāmatas gribu savā plauktā - tīras un smaržīgas no grāmatveikala.
Sāku lasīt, pauzē uztaisīju kafiju, ieraudzīju tekstu uz grāmatas beigu vāka, ka šī ir viena no tām grāmatām, no kurām nevar atrauties. Ak nē, tā jau bija ar pirmo grāmatu man.
Tagad es saprotu, kāpēc tās grāmatas netīras, arī mana karameļu Kāruma sieriņa druska iesmērējās uz lapas, jo nevar jau atrauties…
Paldies autorei par darbu, ko dara. Esmu sapratusi, ka viņas grāmatas gribu savā plauktā - tīras un smaržīgas no grāmatveikala.
November 12, 2023
Tik daudz skumju, vientulības un cilvēcības vienā grāmatā.
Zane Zusta raksta reālistiski, viņas tēli simtprocentīgi varētu būt reālās dzīves cilvēki. Lasīju un dzīvoju līdzi grāmatas galvenajam tēlam Jasmīnai.
Rakstītais man ļoti atgādina dzīvi: gabaliņš ikdienas rutīnas, gabaliņš vienatnes, gabaliņš elpu aizraujošas intimitātes un dzīves sakritību maģijas, gabaliņš traģēdijas. Dažbrīd raiti un aizraujoši, dažbrīd negribīgi un pat sāpīgi.
Cik patīkami arī ir lasīt stāstu, kura sižets un notikumi nav nojaušami! Tu to lauz lappusi pa lappusei kā labas šokolādes tāfelīti un baudi. Tas ir krietni aizraujošāk, nekā lasīt pēc mērķauditorijai paredzētās formulas rakstītu klišejstāstu. Tāpēc klišejstāsti mani mēdz kaitināt: es kā lasītājs taču varu domāt līdzi un šķetināt stāstu pats, nevis ar karotīti tikt barotam ar remdenu, sen apnikušu masu.
Zanes Zustas valoda mani uzrunā. Tā runā tieši ar tādiem vārdiem, kurus vēlos lasīt, un pasaka tieši tik daudz, cik nepieciešams. Manuprāt, autores valoda ir ļoti eleganta un rada iespaidu: jā, es lasu pieredzējuša rakstnieka darbu. Man jau patika autores iepriekšējā grāmata "Aiz durvīm", un šo grāmatu arī es izbaudīju.
Uz romāna beigām notikumi šķita pārāk sasteigti un varbūt pat šķietami kā rakstīti ar domu, ka vajag 'action' un padzīt stāstu ātrāk uz priekšu. Mani tas nedaudz sasteidzināja, gribējās kārtīgi, lēni iet cauri stāstam un tēlu iekšējai pasaulei. Bet zin' kā - vai tad dzīves ritums mums vienmēr paprasa, vai tiekam līdzi, vai mums pietiek laika visu sagremot?
Izlasot pēdējo lappusi un aizverot grāmatas vāku, apraudājos. Par cilvēcīgi reālajām izjūtām un emocijām, kurus sajutu. Par iespēju būt Jasmīnas domu pasaulē. Par to visu noteikti varu likt piecas zvaigznes. Gaidīšu nākamo grāmatu!
Zane Zusta raksta reālistiski, viņas tēli simtprocentīgi varētu būt reālās dzīves cilvēki. Lasīju un dzīvoju līdzi grāmatas galvenajam tēlam Jasmīnai.
Rakstītais man ļoti atgādina dzīvi: gabaliņš ikdienas rutīnas, gabaliņš vienatnes, gabaliņš elpu aizraujošas intimitātes un dzīves sakritību maģijas, gabaliņš traģēdijas. Dažbrīd raiti un aizraujoši, dažbrīd negribīgi un pat sāpīgi.
Cik patīkami arī ir lasīt stāstu, kura sižets un notikumi nav nojaušami! Tu to lauz lappusi pa lappusei kā labas šokolādes tāfelīti un baudi. Tas ir krietni aizraujošāk, nekā lasīt pēc mērķauditorijai paredzētās formulas rakstītu klišejstāstu. Tāpēc klišejstāsti mani mēdz kaitināt: es kā lasītājs taču varu domāt līdzi un šķetināt stāstu pats, nevis ar karotīti tikt barotam ar remdenu, sen apnikušu masu.
Zanes Zustas valoda mani uzrunā. Tā runā tieši ar tādiem vārdiem, kurus vēlos lasīt, un pasaka tieši tik daudz, cik nepieciešams. Manuprāt, autores valoda ir ļoti eleganta un rada iespaidu: jā, es lasu pieredzējuša rakstnieka darbu. Man jau patika autores iepriekšējā grāmata "Aiz durvīm", un šo grāmatu arī es izbaudīju.
Uz romāna beigām notikumi šķita pārāk sasteigti un varbūt pat šķietami kā rakstīti ar domu, ka vajag 'action' un padzīt stāstu ātrāk uz priekšu. Mani tas nedaudz sasteidzināja, gribējās kārtīgi, lēni iet cauri stāstam un tēlu iekšējai pasaulei. Bet zin' kā - vai tad dzīves ritums mums vienmēr paprasa, vai tiekam līdzi, vai mums pietiek laika visu sagremot?
Izlasot pēdējo lappusi un aizverot grāmatas vāku, apraudājos. Par cilvēcīgi reālajām izjūtām un emocijām, kurus sajutu. Par iespēju būt Jasmīnas domu pasaulē. Par to visu noteikti varu likt piecas zvaigznes. Gaidīšu nākamo grāmatu!
September 11, 2022
Grāmata nav baigi biezā, bet es noguru jau pusē. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka autore daudz vairāk velta uzmanību epitetiem katra trešā vārda galā (75% tās ir lietas, kuras stāstā pat neprasās pēc (bieži vien) smagi izmurgotiem salīdzinājumiem, lai tikai "būtu daiļrunīgi"), nekā pašam stāstam. Uz beigām tas vispār sāk lēkāt kā tāds sienāzis no smilgas uz smilgu (see what i did there?), un teikšu godīgi – būtu vairāk iedziļinājusies tieši šajos notikumos, nekā aprakstījusi katru garām ejošo paksi ar dzejai cienīgiem izteikumiem. Jo nopietni – tai pēdējai 1/3daļai tiek pārskriets pāri kā pirmajam ziemas ledum uz upes (i did it again!).
Un vēl nosaukums – izskatās, ka autore pat nenojauš, ko visā pasaulē saprot ar tauriņu spārnu vēziena konceptu (https://en.wikipedia.org/wiki/Butterf...). Kuru pat teorijā varētu piesiet klāt stāstam, bet beigas parāda, ka ar to domāts pavisam kas cits (iemīlēšanās, ak jel).
Un vēl nosaukums – izskatās, ka autore pat nenojauš, ko visā pasaulē saprot ar tauriņu spārnu vēziena konceptu (https://en.wikipedia.org/wiki/Butterf...). Kuru pat teorijā varētu piesiet klāt stāstam, bet beigas parāda, ka ar to domāts pavisam kas cits (iemīlēšanās, ak jel).
October 13, 2022
«Dažreiz ir smagi jāgrimst dubļos, lai pēc tam atkal izkārpītos un lidotu. Jāpazaudē, lai atrastu. Jāaiziet, lai nāktu atpakaļ.»
February 27, 2022
"Visi mēs esam vientuļnieki. Mans labākais draugs esmu es pats. Tikai jāiemācās pareizi ar sevi apieties... Tikai, redz, lai to iemācītos, nereti paiet visa dzīve..."
No malas skatoties, šķiet, ka Jasmīnas dzīvē viss ir izdevies. Gadīgs vīrs, bērni, labs bizness...bet ārējais apvalks var būt maldīgs. Jasmīna tiecas pēc kaut kā sen pazaudēta un aizmirsta... Un pa vidu tam viņas ideāliskā ģimenes dzīvē vēl sabrūk pa ķieģelītim vien.
It kā ļoti vienkārši lasāms stāsts, ar labu valodu, notikumu savirpots un ar vairākiem interasantiem pavērsieniem. Tomēr mani nepameta doma, ka šis viss jau ir kaut kur lasīts, tikai beidzot uzrakstīts latviešu versijā.
Un tas ūdeņradis mani pilnīgi izsita no sliedēm. "Eva jau stāv pie vannas istabas durvīm ar ūdeņradi rokās." "Izskatās neglīti. Būs jāuzlej ūdeņradis. Būs šššššš, mazliet sūrstēs, un tad viss būs kārtībā." Ūdeņradis ir gāze. Gāze! Pie tam viegli uzliesmojoša. Rokā nekādi nepaņemsi un uz rokas neuzliesi. Ūdeņraža pārskābi jeb ūdeņraža peroksīdu gan.
No malas skatoties, šķiet, ka Jasmīnas dzīvē viss ir izdevies. Gadīgs vīrs, bērni, labs bizness...bet ārējais apvalks var būt maldīgs. Jasmīna tiecas pēc kaut kā sen pazaudēta un aizmirsta... Un pa vidu tam viņas ideāliskā ģimenes dzīvē vēl sabrūk pa ķieģelītim vien.
It kā ļoti vienkārši lasāms stāsts, ar labu valodu, notikumu savirpots un ar vairākiem interasantiem pavērsieniem. Tomēr mani nepameta doma, ka šis viss jau ir kaut kur lasīts, tikai beidzot uzrakstīts latviešu versijā.
Un tas ūdeņradis mani pilnīgi izsita no sliedēm. "Eva jau stāv pie vannas istabas durvīm ar ūdeņradi rokās." "Izskatās neglīti. Būs jāuzlej ūdeņradis. Būs šššššš, mazliet sūrstēs, un tad viss būs kārtībā." Ūdeņradis ir gāze. Gāze! Pie tam viegli uzliesmojoša. Rokā nekādi nepaņemsi un uz rokas neuzliesi. Ūdeņraža pārskābi jeb ūdeņraža peroksīdu gan.
September 23, 2024
Pieņēmu, ka šī būs viegla pludmales lasāmviela, pavirši izvēloties grāmatas bibliotēkā. Jā, it kā nekļūdījos. Bet... Ak, cik nejēdzīga! Vārdu virknējums jeb viegli nesakarīgs stāsts, kurā klišejas un Koelju tipa domu graudu nav taupīti.
Lasiet, protams, droši - vērtējums 4+ liecina, ka mūsu gaumes var nesakrist.
Lasiet, protams, droši - vērtējums 4+ liecina, ka mūsu gaumes var nesakrist.
December 14, 2021
Brīnišķīga, tik izjusta grāmata. Jo īpaši tāpēc, ka tik negaidītas beigas, samezglojums un viss tas atrisinājums beigās. Taisnība, aizverot grāmatu, ir jāpadomā, jāuztaisa tēja un jāizdzīvo, kas tikko notika....tā sajūta mani joprojām nelaiž vaļā.
Grāmatā tik daudz kas satilpst, kas raksturo pusmūža krīzi. Jasmīnas sajūtas tik tuvas. Ļoti juteklīgi, tik izjusti Zane Zusta raksta šajā grāmatā. Pārsteidzošs sižets, ļoti pārdomāts. Šī grāmata nav vieglā grāmata, ko vakarā pirms miega palasīt, šeit vajadzēja mosties agri no rīta vai paslēpties no ģimenes pa dienu, lai būtu šeit un tagad un iegrimtu grāmatā.
Ļoti patika, noteikti iesaku izlasīt:)
Grāmatā tik daudz kas satilpst, kas raksturo pusmūža krīzi. Jasmīnas sajūtas tik tuvas. Ļoti juteklīgi, tik izjusti Zane Zusta raksta šajā grāmatā. Pārsteidzošs sižets, ļoti pārdomāts. Šī grāmata nav vieglā grāmata, ko vakarā pirms miega palasīt, šeit vajadzēja mosties agri no rīta vai paslēpties no ģimenes pa dienu, lai būtu šeit un tagad un iegrimtu grāmatā.
Ļoti patika, noteikti iesaku izlasīt:)
June 30, 2023
Sen nebija gadījies lasīt grāmatu tik labā un skaistā latviešu valodā ar jauniem izteicieniem un frāzēm, kas smīdināja. Ļoti viegls viena vakara romāns, kura lapas paliedo garām nemaz nemanot un lieki nedomājot, diemžēl tikai man neizlasījās vienā vakarā, jo miegs bija svarīgāks un laika maz. Kopumā sižets bija jauks, beigas varbūt nedaudz negaidītas, bet diezgan pierasti, ka viss teju rakstīts monologa formā. Galvenie varoņi patīkami, parastie latvieši "pelēkie". Man patika, bet nezinu par to, vai ilgi paliks atmiņā kā bestsellera varianti. Vairāk tāda viegla pludmales jeb vilciena lasāmviela.
Kļūdu koeficients - 4-5
Kļūdu koeficients - 4-5
February 10, 2024
Ar šīs grāmatas izlasīšanu neatgriezeniski pierakstos Zanes Zustas fanu klubiņā... Grāmata, kas līdzīga gardai kūkai, kuru no vienas puses gribās negausīgi ēst vēl un vēl... no otras puses gribas apstāties un lēnām ar baudu izbaudīt katru kumosiņu, katru garšas niansi... Tik ļoti patika to izbaudīt, reizēm kādu rindkopu vai citātu lēnām pārlasīt vēlreiz un vēlreiz, priecājoties par Zanes bagāto valodu, tik daudz dziļu dzīves domu, atziņu, pārdomu.. tik daudz atmiņu uzjundī, tik daudz paralēļu... Skaisti un skumji vienlaicīgi... ļoti vērtīga un ļoti sievišķīga lasāmviela...
September 5, 2022
"Komplimenti vienmēr sirdi ieliek mikroviļņu krāsnī un uzgriež uz trīsdesmit sekundēm. Bauda no komplimentiem nav ilga, bet tīkama."
Grāmata ir ne tikai sulīga un trāpīgiem izteikumiem bagāta, bet arī kā tauriņa spārnu vēzieni plūst cauri Jasmīnas stāstam. Šis nav tas vieglais viena vakara romāniņš ar laimīgajām beigām. Brīžiem slaucīju acis salvetē un domāju, kas ar mani notiek.
Grāmata ir ne tikai sulīga un trāpīgiem izteikumiem bagāta, bet arī kā tauriņa spārnu vēzieni plūst cauri Jasmīnas stāstam. Šis nav tas vieglais viena vakara romāniņš ar laimīgajām beigām. Brīžiem slaucīju acis salvetē un domāju, kas ar mani notiek.
July 24, 2023
Nesaprotu, kā šī grāmata pie manis nostāvējusi nelasīta veselu gadu.
Es viņu vienkārši apriju. Brīžiem par ātru, droši vien pat neizgaršojot kādu no neskaitāmi lieliskajiem virknējumiem, kas tik lieliski spējuši iedot krāsu, garšu un smaržu. Sajūtu. Tāpēc nebrīnīšos, ja pastiepsies roka pārlasīt. Lieliska!
Es viņu vienkārši apriju. Brīžiem par ātru, droši vien pat neizgaršojot kādu no neskaitāmi lieliskajiem virknējumiem, kas tik lieliski spējuši iedot krāsu, garšu un smaržu. Sajūtu. Tāpēc nebrīnīšos, ja pastiepsies roka pārlasīt. Lieliska!
June 11, 2022
Ļoti skaista grāmata, lai arī tajā bija daudz sāpju un sevis meklējumu.
“Dzīve ir skaista. Ja vien šo sajūtu varētu iemarinēt un visu mūžu turēt pa rokai.”
“Komplimenti vienmēr sirdi ieliek mikroviļņu krāsnī un uzgriež uz trīsdesmit sekundēm. Bauda no komplimentiem nav ilga, bet tīkama.”
“Dzīve ir skaista. Ja vien šo sajūtu varētu iemarinēt un visu mūžu turēt pa rokai.”
“Komplimenti vienmēr sirdi ieliek mikroviļņu krāsnī un uzgriež uz trīsdesmit sekundēm. Bauda no komplimentiem nav ilga, bet tīkama.”
January 19, 2024
Tēlaina, izjusta valoda, kas liek fiziski sajust smaržas, garšas un emocijas. Notikumi it kā cits ar citu spēlē kādu rotaļīgu spēli, ievelkot tajā arī lasītāju. Bauda lasīt.
April 8, 2025
Viegli lasās un trenē uzmanību, jo notikumu laika līnija lēkā.
Pārsteidza negaidītās beigas.
Pārsteidza negaidītās beigas.
January 26, 2022
Grāmata, kurā satiekas mīlestība, sāpes, atmiņas, neizpratne, piedošana un vientulība. Grāmata liek aizdomāties par to, ka notikumi mūsu dzīvēs var mainīties ļoti strauji.
January 13, 2022
Man patīk kā Zane raksta. Pirmā grāmata "Aiz durvīm" bija pārsteigums par psihologa - klienta tik precīzi un ar intrigu attēlotu duetu. Tagad arī man bija vairāki pārsteigumi. Ļoti patīkami pārsteigumi. Zanes valoda, izteiksmes veids, salīdzinājumi. Žēl, ka grāmata iedota tālākā lasīšanā, nevaru nocitēt. Un tad robeža, kur beidzas realitāte un sākās sirreāla pasaule. Nedaudz atgādināja Bērtona filmu Lielā zivs, kad sapņi un iedomas saaug ar īstenību. . Un grāmatu aizverot paliek nospiedums. Viss varēja notikt pavisam citādi, ja vien... Iesaku visiem. Laba terapija attiecībām, saskarsmei.
April 21, 2022
"Katrs pāridarījums ir laba skola, un tikai ar laiku mēs to saprotam. Mums bieži liekas: kāpēc viņai un viņai (un viņai, un viņai, un arī viņai...) nav tā, bet man ir? Par ko tas? Tas tāpēc, ka katram ir sava dzīve, un nevajag salīdzināt. Neslapsties citu dārzos - tur nav nekā, ko meklēt. Mēs taču nekad nezinām, kādas sāpes slēpj citi savos sirds kambaros un aiz dzelzs maskām. Vai mājas skapjos, zem gultas, puķu vāzē, zeķēs, apakšveļā, instagramā vai seifā. Neuztraucies - visiem kaut kas tiks! Liec mieru citiem, domā par sevi!"
Duālas sajūtas. Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta ar latviešiem neraksturīgu vieglumu, ar izjustu un plūstošu valodu. Mūsdienīgs darbs. Sāpīgi skaists, bet ne tik ļoti, lai tevi iekšēji sabradātu. Taču man pat par vieglu, dažu tēlu klātbūtne šķita lieka, it kā tie būtu radīti lappušu aizpildīšanai. Un beigās, ja jāpasaka par ko tad īsti ir sižets, tad tādu kopsaucēju grūti atrast, pat izdevējs grāmatas beigās salicis tikai atsauksmes un ne vārda par saturu.
Nepazūd arī sajūta, ka grāmatu drīz aizmirsīšu, bet varbūt pat labi, ka tā, varbūt nebija īstais laiks to lasīt, un kādu dienu tā varēs mani atrast no jauna.
Duālas sajūtas. Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta ar latviešiem neraksturīgu vieglumu, ar izjustu un plūstošu valodu. Mūsdienīgs darbs. Sāpīgi skaists, bet ne tik ļoti, lai tevi iekšēji sabradātu. Taču man pat par vieglu, dažu tēlu klātbūtne šķita lieka, it kā tie būtu radīti lappušu aizpildīšanai. Un beigās, ja jāpasaka par ko tad īsti ir sižets, tad tādu kopsaucēju grūti atrast, pat izdevējs grāmatas beigās salicis tikai atsauksmes un ne vārda par saturu.
Nepazūd arī sajūta, ka grāmatu drīz aizmirsīšu, bet varbūt pat labi, ka tā, varbūt nebija īstais laiks to lasīt, un kādu dienu tā varēs mani atrast no jauna.
June 16, 2022
Kādu laiku lasīju un šodien pabeidzu lasīt šo grāmatu.
Paldies Zane par bagātīgi skaisto valodu - izcila .
Tā kā grāmata baltā krāsā un " Tauriņa spārnu vēzieni " ārēji man šķita ka šis sižets būs viegls . Un kļūdījos nemaz tik vienkārši Jasmīnai negāja. Beigas tiešām pārsteidza .
Noteikti iesaku izlasīt .
Goodreads ⭐⭐⭐⭐⭐
Paldies Zane par bagātīgi skaisto valodu - izcila .
Tā kā grāmata baltā krāsā un " Tauriņa spārnu vēzieni " ārēji man šķita ka šis sižets būs viegls . Un kļūdījos nemaz tik vienkārši Jasmīnai negāja. Beigas tiešām pārsteidza .
Noteikti iesaku izlasīt .
Goodreads ⭐⭐⭐⭐⭐
This entire review has been hidden because of spoilers.
April 30, 2024
a very fast read. could relate and found comfort in some of the main characters reflections, was surprised by the plot twist in the end. however the ending in itself left me disappointed and feeling like there was potential for more.
December 13, 2023
Spārnu vēzieni, kas spēj ietekmēt mūsu dzīvi, it kā putekļi, tomēr tik svarīgi. Tāds perfekts attiecību cikls (nevis attiecības pašas, saprotams) - krišana lejup, slīdēšana, šķīstīšana, atdzimšana, piedošana, atgriešanās. Patika tematiski iepītie dzejoļi ik pēc kāda perioda noslēguma, kā arī vēstules, kuras, iespējams, Jasmīna tā arī nekad nenosūtīja. Šeit ievīts pietiekami daudz patētisma, kas dažbrīd traucēja, jo nudien izklausās pārāk viedi kā dzīvē varētu domāt, runāt un just. Varbūt tomēr. Varbūt tomēr katru reiz piemeklē šādas atklāsmes. Katrā ziņā stāsts šķita pilnīgs un piepildīts, taču noslēgums gan tāds negaidīts, neparedzēts, nesaprasts. Pārāk straujš un tik skumji saldsērīgs.
Kāda starpība, cik pulkstenis, ja tevis nav.
Kāda starpība, ja no četri atņem viens, bet tas neatņemas.
Kāda starpība, ja man negaršo olīvas, bet tu tās dievini.
Kāda starpība, ka man salst, bet sega ir tev.
Kāda starpība, ja es skrienu ātrāk, bet tu pat necenties.
Kāda starpība, ja tu iededz mani un pats arī nopūt.
Kāda starpība, ja mēs satikāmies uz ceļa, bet mums nav pa ceļam.
Tevis nav, un kāda starpība.
Dzīvei uzgriežot straujākus apgriezienus, viņa sāka saprast, ka pārsvarā, ja īpaši necenties domāt par sevi, tevi ātri vien piespiež domāt pirmām kārtām par citiem - bērniem, vīru, vīramāti, savu māti, tēvu, kolēģiem, kaķiem, suņiem, draugiem, parādiem. Mazais nikotīna salmiņš uzdāvināja viņai pašu dārgāko, kas var būt, - nedalāmu uzmanību sev. Jasmīna jutās to pelnījusi. (13.lpp)
Komplimenti vienmēr sirdi ieliek mikroviļņu krāsnī un uzgriež uz trīsdesmit sekundēm. Bauda no nav ilga, bet tīkama. (15.lpp)
Jasmina drīz vien jau darbojas ap meitas matiem un prāto par to, ka sliktāki par utīm ir tikai tie kukaiņi, kuri mēdz ieperināties cilvēku prātos. Iekšpusē. Iegrauzties pamatīgi un uz palikšanu. Tie tur iekārtojas un sāk kontrolēt dzīvi. Jasmīnai vienmēr šķiet, ka viņa varētu būt labāka. Tāpēc ļoti cenšas. Visu dzīvi viņa ir centusies būt labāka pavisam triviāla iemesla dēļ - Jasmīnai bail pazaudēt to, kas ir tagad. Bail pazaudēt tos, kuri ir blakus. (20.lpp)
Rūpes aizņem mūsu dzīvi un rada tādu maldīgu ilūziju, ka neesam vientuļi. Cilvēks jau sirsniņā ir tāda ļoti vientuļa radība. Vientuļa sala. Vienmēr tikai un vienīgi pats ar sevi. Pats ar sevi. Un, redzi, sala ir vienvietīga, un ne par kādu naudu uz tās nevar nopirkt vēl kādu vietiņu. Ne par miljonu, ne par miljardu. Lūk, tāpēc nevajag uzlikt bērniem atbildību par to, lai mēs, viņu vecāki, nebūtu vientuļi… (64.lpp)
Runāšanas mērķis ir sadzirdēt otru. Atvērt to lādi sirdī un dvēselē, kas nospiež. Runāšanai nevajadzētu veicināt jaunas problēmas. Tu kliedz un domā tikai par sevi. Viņš neatklāj, kas noticis, bet tu nemaz nevēlies domāt, ka mūsu dēls iet cauri kam tādam, ko negrib mums stāstīt. Tas ir daudz nopietnāk par tavu aizskarto ego. (68.lpp)
Pieskāriens ļoti daudz ko pasaka bez vārdiem. Puikas plauksta bij maza, bet mana - tik liela. Tā labi te iederējās. Tieši tad man galvā viss saslēdzās. Nu, man ienāca prātā, ka tieši viņš varētu atjaunot to manu veselumu. It kā viņš būt tas pazudušais gabaliņš, bet es taču to nezināju. (82.lpp)
Ja tā padomā, - ienākusi Herberta istabā, Jasmīna ienāca arī pati sevī. Mek- lēja miera ostu, gribēja būt noderīga. Remdējot otra vientulību, patiesībā remdēja pati savējo. Vai varbūt apklusināja. Jasmina sastapās ar sevi un arī meliem. Ak Dievs, viņa taču arī melo. Melo citiem. Melo sev. Kas Jasmīna ir patiesībā? Vai ir kāda vieta, kur viņa var būt patiesa? Herberts iedeva šo sajūtu: "Tu šeit vari būt tāda, kāda esi. Es tevi gaidu un neko neprasu. Vien atnāc..." Jā, mēs tik labi spoguļojam viens otru. Varbūt viņa ir Herberta dēls, kurš sēdēja uz lieveņa un gaidīja tēti? Varbūt Herberts ir viņas tētis, kurš tomēr atnāca, spēja kaut reizi mūžā nedusmoties, bet nopirkt saldē- jumu un apjūsmot mīlestības pilnām acīm? Jasmīna vairs nesaprot, kas ir īsts un kas nav. Viņai blakus sēž sargeņģeļi, bet aiz muguras rosās dēmoni. Viss un visi ir šeit. Pēkšņi Jasmīna saprot, ka, visticamāk, nākusi meklēt sirdsmieru un, par spīti visam, to arī atradusi. Kad vairs neko īpašu nevajag, tikai pašu mazumiņu. (203.lpp)
Uzlieku roku uz vēdera un jūtu sevī vieglus tauriņa spārnu vēzienus, kurus Tu tik sasteigti paspēji manī vēl atstāt. It kā zinādams, ka laika nav daudz. Tauriņa spārnu vēzienus, kurus nevarēšu paturēt līdz mūža galam, bet kuri jāizbauda, jo tie atgādina par dzīves nerimstošo ciklu. Par izdzīvošanas cīņu, attīstību, piedzimšanu, augšanu, pieaugšanu, klupšanu, savas vientulības iemī- lēšanu, mācīšanos un atkal cīņu... Par dzīves kārtību. (240.lpp)
Kāda starpība, cik pulkstenis, ja tevis nav.
Kāda starpība, ja no četri atņem viens, bet tas neatņemas.
Kāda starpība, ja man negaršo olīvas, bet tu tās dievini.
Kāda starpība, ka man salst, bet sega ir tev.
Kāda starpība, ja es skrienu ātrāk, bet tu pat necenties.
Kāda starpība, ja tu iededz mani un pats arī nopūt.
Kāda starpība, ja mēs satikāmies uz ceļa, bet mums nav pa ceļam.
Tevis nav, un kāda starpība.
Dzīvei uzgriežot straujākus apgriezienus, viņa sāka saprast, ka pārsvarā, ja īpaši necenties domāt par sevi, tevi ātri vien piespiež domāt pirmām kārtām par citiem - bērniem, vīru, vīramāti, savu māti, tēvu, kolēģiem, kaķiem, suņiem, draugiem, parādiem. Mazais nikotīna salmiņš uzdāvināja viņai pašu dārgāko, kas var būt, - nedalāmu uzmanību sev. Jasmīna jutās to pelnījusi. (13.lpp)
Komplimenti vienmēr sirdi ieliek mikroviļņu krāsnī un uzgriež uz trīsdesmit sekundēm. Bauda no nav ilga, bet tīkama. (15.lpp)
Jasmina drīz vien jau darbojas ap meitas matiem un prāto par to, ka sliktāki par utīm ir tikai tie kukaiņi, kuri mēdz ieperināties cilvēku prātos. Iekšpusē. Iegrauzties pamatīgi un uz palikšanu. Tie tur iekārtojas un sāk kontrolēt dzīvi. Jasmīnai vienmēr šķiet, ka viņa varētu būt labāka. Tāpēc ļoti cenšas. Visu dzīvi viņa ir centusies būt labāka pavisam triviāla iemesla dēļ - Jasmīnai bail pazaudēt to, kas ir tagad. Bail pazaudēt tos, kuri ir blakus. (20.lpp)
Rūpes aizņem mūsu dzīvi un rada tādu maldīgu ilūziju, ka neesam vientuļi. Cilvēks jau sirsniņā ir tāda ļoti vientuļa radība. Vientuļa sala. Vienmēr tikai un vienīgi pats ar sevi. Pats ar sevi. Un, redzi, sala ir vienvietīga, un ne par kādu naudu uz tās nevar nopirkt vēl kādu vietiņu. Ne par miljonu, ne par miljardu. Lūk, tāpēc nevajag uzlikt bērniem atbildību par to, lai mēs, viņu vecāki, nebūtu vientuļi… (64.lpp)
Runāšanas mērķis ir sadzirdēt otru. Atvērt to lādi sirdī un dvēselē, kas nospiež. Runāšanai nevajadzētu veicināt jaunas problēmas. Tu kliedz un domā tikai par sevi. Viņš neatklāj, kas noticis, bet tu nemaz nevēlies domāt, ka mūsu dēls iet cauri kam tādam, ko negrib mums stāstīt. Tas ir daudz nopietnāk par tavu aizskarto ego. (68.lpp)
Pieskāriens ļoti daudz ko pasaka bez vārdiem. Puikas plauksta bij maza, bet mana - tik liela. Tā labi te iederējās. Tieši tad man galvā viss saslēdzās. Nu, man ienāca prātā, ka tieši viņš varētu atjaunot to manu veselumu. It kā viņš būt tas pazudušais gabaliņš, bet es taču to nezināju. (82.lpp)
Ja tā padomā, - ienākusi Herberta istabā, Jasmīna ienāca arī pati sevī. Mek- lēja miera ostu, gribēja būt noderīga. Remdējot otra vientulību, patiesībā remdēja pati savējo. Vai varbūt apklusināja. Jasmina sastapās ar sevi un arī meliem. Ak Dievs, viņa taču arī melo. Melo citiem. Melo sev. Kas Jasmīna ir patiesībā? Vai ir kāda vieta, kur viņa var būt patiesa? Herberts iedeva šo sajūtu: "Tu šeit vari būt tāda, kāda esi. Es tevi gaidu un neko neprasu. Vien atnāc..." Jā, mēs tik labi spoguļojam viens otru. Varbūt viņa ir Herberta dēls, kurš sēdēja uz lieveņa un gaidīja tēti? Varbūt Herberts ir viņas tētis, kurš tomēr atnāca, spēja kaut reizi mūžā nedusmoties, bet nopirkt saldē- jumu un apjūsmot mīlestības pilnām acīm? Jasmīna vairs nesaprot, kas ir īsts un kas nav. Viņai blakus sēž sargeņģeļi, bet aiz muguras rosās dēmoni. Viss un visi ir šeit. Pēkšņi Jasmīna saprot, ka, visticamāk, nākusi meklēt sirdsmieru un, par spīti visam, to arī atradusi. Kad vairs neko īpašu nevajag, tikai pašu mazumiņu. (203.lpp)
Uzlieku roku uz vēdera un jūtu sevī vieglus tauriņa spārnu vēzienus, kurus Tu tik sasteigti paspēji manī vēl atstāt. It kā zinādams, ka laika nav daudz. Tauriņa spārnu vēzienus, kurus nevarēšu paturēt līdz mūža galam, bet kuri jāizbauda, jo tie atgādina par dzīves nerimstošo ciklu. Par izdzīvošanas cīņu, attīstību, piedzimšanu, augšanu, pieaugšanu, klupšanu, savas vientulības iemī- lēšanu, mācīšanos un atkal cīņu... Par dzīves kārtību. (240.lpp)
December 16, 2021
Šai grāmatai pietrūkst vārdu. Jo tā ir... netverama. Tā ievelk, apskauj, atgrūž, ievelk atpakaļ. Kā var kaut ko TIK SKAISTI uzrakstīt? Ne skaistu, bet skaisti!! ("Arī baltie aizkari klusi ķiķina, un krēsls ir pavisam laimīgs, kad Jasmīna tajā atkal iesēžas. Te visi pēc viņas noilgojušies.) Valoda, kas plūst kā upe. Salīdzinājumi, kurus gribas izgaršot, vairākas reizes pārlasot. Tik īsti un patiesi. Tik neparedzami. Kā dzīve.
"Katram pašam jāpieaug un sirds jāatver priekiem, bēdām, pārdzīvojumiem. Dzīve mūs viedo. Pārmaiņas var sāpēt. Tomēr tām jāļaujas. Jāļauj pasaulei dzīvot caur sevi pašu".
"Jasmīna tagad tic, ka dažreiz ir smagi jāgrimst dubļos, lai pēc tam atkal izkārpītos un lidotu. Jāpazaudē, lai atrastu. Jāaiziet, lai nāktu atpakaļ. Nekad nav jāzaudē cerība."
Gribētu pārrakstīt te visu grāmatu. Nē, gribētu pati kaut ko šādu mācēt uzrakstīt. PALDIES. Pēc kāda laika es noteikti lasīšu atkal - protams, stāsts vairs nepārsteigs, bet tik ļoti gribas vēlreiz izgaršot valodu un ļauties tauriņa spārnu vēzieniem.
"Katram pašam jāpieaug un sirds jāatver priekiem, bēdām, pārdzīvojumiem. Dzīve mūs viedo. Pārmaiņas var sāpēt. Tomēr tām jāļaujas. Jāļauj pasaulei dzīvot caur sevi pašu".
"Jasmīna tagad tic, ka dažreiz ir smagi jāgrimst dubļos, lai pēc tam atkal izkārpītos un lidotu. Jāpazaudē, lai atrastu. Jāaiziet, lai nāktu atpakaļ. Nekad nav jāzaudē cerība."
Gribētu pārrakstīt te visu grāmatu. Nē, gribētu pati kaut ko šādu mācēt uzrakstīt. PALDIES. Pēc kāda laika es noteikti lasīšu atkal - protams, stāsts vairs nepārsteigs, bet tik ļoti gribas vēlreiz izgaršot valodu un ļauties tauriņa spārnu vēzieniem.
April 22, 2024
Tikai tad, kad grāmatu izlasīju, sapratu, ka Z.Zusta ir autore arī grāmatai "Nepieradināts putns", kas man šķita labākā šogad lasītā grāmata. Nu arī par "Tauriņa spārnu vēzieni" varu teikt to pašu. Aizkustinoši līdz sirds dziļumiem. Nekas nenotiek tāpat vien.
***
"Nekas nebūs "vienmēr". Jo agrāk to saprot, jo labāk. Tad ir daudz vieglāk, jo pārbaudījumi nenāks kā milzīga netaisnība. Jo dzīve ir piedzīvojums - tā ir vai nu piedzīvojums, vai nekas. Kamēr dzīvojam, mēs esam grāmatu varoņi, seriāla vai skatuves aktieri, dažreiz režisori, scenogrāfi, skatītāji... Vienīgi nevajag aizrauties ar iejušanos lomās. Mēs tikai piedalāmies tajā visā. Spēlējamies. Vai ar mums spēlējas. Ar mums notiks viss un pat vēl vairāk, un ne jau mēs to izlemsim. Diemžēl." (238.-239.lpp.)
Fragments no Jasmīnas vēstules Bruno, kaut gan visa vēstule būtu citēšanas vērta.
***
"Nekas nebūs "vienmēr". Jo agrāk to saprot, jo labāk. Tad ir daudz vieglāk, jo pārbaudījumi nenāks kā milzīga netaisnība. Jo dzīve ir piedzīvojums - tā ir vai nu piedzīvojums, vai nekas. Kamēr dzīvojam, mēs esam grāmatu varoņi, seriāla vai skatuves aktieri, dažreiz režisori, scenogrāfi, skatītāji... Vienīgi nevajag aizrauties ar iejušanos lomās. Mēs tikai piedalāmies tajā visā. Spēlējamies. Vai ar mums spēlējas. Ar mums notiks viss un pat vēl vairāk, un ne jau mēs to izlemsim. Diemžēl." (238.-239.lpp.)
Fragments no Jasmīnas vēstules Bruno, kaut gan visa vēstule būtu citēšanas vērta.
January 6, 2026
Sižeta pavērsieni aizraujoši un autore diezgan meistarīgi apraksta dažādas psiholoģiskas problēmas un bērnības traumu paliekošās sekas. Kopumā lasīt bija interesanti. Tomēr pārāk plakana valoda, bija tāda sajūta, ka lasu žurnālu, nevis grāmatu. Kā arī līdz galam nenoticēju galvenās varones tēlam un arī “tās citas sievietes” tēls šķita pārāk samākslots. Beigu atrisinājums vispār kā gandrīz no šausmu romāna. Tāpat nepatika, ka daudzas diezgan interesantas sižeta līnijas atstātas bez risinājuma (Lācis, piemēram).
December 30, 2021
Grāmatas sākotnējā virzība bija tik mierīga, tik plūstoša un ievelkoša. Nu gluži kā tauriņa spārnu vēzieni, jo gaidīju arvien pieaugošāku manu emocionālo līdzpārdzīvojumu galvenajam tēlam. Kaut kur tas virzījās, tomēr beigās nekur neaizveda. Man par daudz bija beigu "Santa Barbaras" elementu, kas, laikam gan atbilstot vajadzīgajai kulminācijai, pieķeršanos un ticību neradīja. Kopumā jauka grāmata. Ļoti meistarīgi apraksti.
June 20, 2022
Tauriņa spārnu vēzieni ievelk sevī, grāmatu grūti nolikt malā, tā lasās vienā elpas vilcienā - kurā tomēr notiek tik daudz. Jasmīnas stāsts liek notrīcēt katrai no mums - kā savērpjas notikumi ap viņu, kā Jasmīna tos šķetina un kā iejaucas liktenis… vai tomēr tie ir mūsu pašu pieņemtie lēmumi, kas atved mūs te, kur esam? Izlasiet!
April 8, 2023
Stils, kādā Zane Zusta ir sarakstījusi šo romānu ir tas, kāpēc šo grāmatu nevar nolikt ne uz minūti malā, jo bail, ka ir iespēja nokavēt kaut ko, ko nemaz nevar.
Mezglaini, patiesi un sapņaini reizē!
Mezglaini, patiesi un sapņaini reizē!
November 29, 2025
Nonākot līdz vidum, grāmata sāka patikt, bet tad atkal neviennozīmīga beigu daļa. SPOILERIS Izbrīnīja, ka galvenā varone atjaunoja attiecības ar vīru, viņš faktiski nodeva divas sievietes. Stāsts par pansionāta iemītnieku un Lāci palika tā kā karājoties gaisā.
January 18, 2022
Lielisks darbs. Pārsteigumi ik uz soļa. Neīstā laikā sāku lasīt,jo bija grūti atrauties
February 19, 2022
Paldies, Zane! Ļoti emocionāla izvērtās lietainā un vētrainā sestdiena. No sirds izjutu grāmatas varoņu pārdzīvojumus. Beigas bija ļoti negaidītas, smeldzīgas un aizkustinošas. Paldies, lieliski!
March 7, 2022
Viegli lasāms romāniņš bez īpaši dziļām šķautnēm.
Displaying 1 - 30 of 44 reviews