Šis ir autobiogrāfisks Pauļa Sproģa (viņš ir arī Paul Sproge un Fred Rebell) apbrīnojamā piedzīvojuma stāsts. Viņš ir pirmais zināmais burātājs, kurš vienatnē laivā šķērsojis Kluso okeānu no rietumiem uz austrumiem (no Austrālijas uz Ziemeļameriku). Varbūt mūsdienu lasītājam - jūrniecības jomas nepārzinātājam - tas nešķistu kas ļoti neparasts, taču te jāpiebilst, ka laivas garums bija tikai 5.5 m, tai nebija kajītes, vienīgi brezenta pārvalks, turklāt visi navigācijas instrumenti bija paša ceļotāja izgatavoti. Tomēr šis ir ne tikai stāsts par piedzīvojumiem, daudz svarīgāk, ka šis ir arī stāsts par dzīves jēgas meklējumiem - fiziskais ceļojums izrādās arī garīgs ceļojums, kura laikā viņš iepazīst Dievu un pārliecinās par Viņa uzticamību un vadību.
[..] Cik brīnišķīgi var būt cilvēka ceļi. Ikviena mūžā var būt acumirkļi, kad viņš stāv uz Gepa klints un dziļā izmisumā raugās dzīves virpuļos. Var būt brīži, kad materiālisms un skepticisma ir novedis līdz bīstamai kraujai, aiz kuras pretim raugas baiga tumsa. Bet arī no šīs vietas un tieši no šīs vietas var sākties cilvēka ceļš pretim gaišākiem apvāršņiem. Cauri visiem dzīves pārbaudījumiem, grūtībām, briesmām cilvēka ceļi var ievirzīties laimes pēdās.
Interesanti jau, ka uzņēmīgs latvietis jau pirms 2.pasaules kara dodas uz Austrāliju. Vērtīgi, ka pirms pašnāvības veikšanas, saprot, ka tomēr lai gan izbeigs šīs zemes ciešanas, tomēr saprot, ka cieš dvēsele, bet nomirst miesa, tādējādi dvēsele turpinās ciest arī turpmāk. Interesants piedzīvojums un okeāna apraksti, kam sekot līdzi, un cik daudz paziņu spēj iegūt šajā laikā!