Apzināta bērnu audzināšana

by Gabrielė Germanavičienė

Kā audzināt bērnus, lai viņi izaugtu tik veseli, cik vien iespējams – gan fiziski, gan psihiski? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, sapratu, ka vispirms mums… ir jāpalīdz pašiem sev.

Mums ir jāiemācās nomierināties un parūpēties par sevi – it īpaši tad, kad jūtamies apjukuši. Ir jānotic, ka pat tad esam gana labi vecāki saviem bērniem. Kad būsim iemācījušies sevi nomierināt un just līdzi, patiešām spēsim no jauna ieraudzīt daudzas šķietami neatrisināmas situācijas, varēsim veidot labākas attiecības, kas balstītas nevis uz noteikumiem un prasībām, bet gan uz tuvību un ieklausīšanos sevī un savos tuviniekos.

Praktizējot apzinātību, vispirms pats sev kļūsti par labu draugu. Apzinātas bērnu audzināšanas prakse palielina mūsu – vecāku – spēju parūpēties pašiem par sevi un rīkoties apdomāti. Tā uzlabo savstarpējās attiecības un sadarbošanos – ne tikai ar bērniem, bet arī ar partneri.

Grāmatas autore Gabriele Germanavičiene ir četru bērnu mamma un psihiatre. Konsultē un ārstē cilvēkus ar dažādiem psihiskiem traucējumiem. Interesējas par antropozofo medicīnu, kā arī dažādiem nemedikamentoziem palīdzības veidiem, tostarp apzinātību. Vada grupas par apzinātības pielietojumu bērnu audzināšanā.

Genres: Parenting

192 pages, Paperback

Published January 1, 2021

Reviews

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Man šie trīs audzināšanas stili atgādina Dalailamas minēto līdzību par stīgu; lai tā skanētu, tai ir jābūt nospriegotai, bet ne par daudz un ne par maz. Ja būs pārāk nospriegota (pārāk daudz prasību, stresa), nevarēsim paspēlēt, var pārtrūkt. Ja tā būs pārāk vaļīga (nekādu prasību) – neskanēs.

Apzināti audzinot bērnus, ir svarīgi pārāk daudz nemoralizēt – ne attiecībā uz sevi, ne uz bērniem. Vienkārši priecāties, kad veicas, un just sev līdzi, ja piedzīvojam neveiksmi.

Mani var motivēt arī paša lēmums (pat ja ņemu vērā noteikumus, likumus, tradīcijas, citu cilvēku viedokļus, vēlmes utt.). Rīkojos tā, jo nevis gaidu pozitīvu novērtējumu vai apbalvojumu, bet tāpēc, ka pats apzinos, ka tas ir svarīgi. Tādā gadījumā veidojas autonomas attiecības ar pasauli un cilvēkiem. Piemēram, kā jūs reaģējat, ja jūsu bērnam nepatīk jūsu gatavotais ēdiens vai nopirktās drēbes? Ja pēkšņi sadusmojaties vai jūtaties sāpināts, paanalizējiet, no kurienes rodas šīs emocijas. Dabiski, ka mēs gribam, bet ne vienmēr tā ir. Un kas tad notiek? Vai nav tā, ka mēs kļūstam atkarīgi no bērna reakcijas? Cik gan mēs paši esam autonomi?

Zinātnieki ir secinājuši, ka bērni pieņem – internalizē – ārējos uzvedības regulācijas noteikumus, ja jūtas drošībā un izjūt skolotāju un vecāku gādību.

Tātad apbalvojumi un sodi iekšējo motivāciju ne vien nepalielina, bet pat samazina. Lai ārējā motivācija būtu integrēta un palielinātu iekšējo motivāciju, nepieciešamas siltas attiecības un, bez šaubām, pozitīva atgriezeniskā saite. Pozitīva atgriezeniskā saite nav apbalvojums – tā ir ievērošana un prieks par labi padarītu darbu, ja tas patiešām ir labi paveikts.

[Sanita]

Lieliska grāmata lai papildinātu savas zināšanas un praktiskās iemaņas par apzinātību .

Autore lieliski parāda kā apzinātas bērnu audzināšanas prakses var palielināt vecāka iemaņas parūpēties pašiem par sevi, rīkoties apzināti.

Grāmatā atradīsi idejas kā var uzlabo savstarpējās attiecības un sadarbošanos apzinātakā veidā.
Un iegūtās iemaņas tev pēc tam var noderēt
ne tikai taviem bērniem, bet arī ar kā pieaugušajam ( ja esi vecāks),
apzinatibas skolotājiem, psihologiem u.c.

[Dace Sīle · Rating 3 out of 5]

3,5 zvaigznes, jo labs atgādinājums par to, ka jābūt te un tagad, bet viscaur grāmatai ļoti pietrūka konkrēti piemēri.