Slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera (1958) romāns jauniešiem stāsta par meiteni, vārdā Nika, kas kopā ar ģimeni pārcēlusies uz jaunu dzīvesvietu un uzsākusi mācības astotajā klasē jaunā skolā. Patiesībā gan galveno varoni sauc Nikolaja, bet tas ir noslēpums. Un tas nav vienīgais noslēpums, ko Nika cītīgi sargā no saviem klasesbiedriem. Nikas dzīvē ir kāds, kas, viņasprāt, pavisam noteikti nedrīkst iepazīties ar viņas jaunajiem draugiem. “Sirds plaukstā” ir stāsts par pusaugu meiteni un viņas neparasti parasto ģimeni. Viņa mācās spāņu valodu un paukošanu, spēlē klavieres, skolā organizē dzīvnieku aizsardzības dienu un ir mazliet iemīlējusies. Vinko Mēderndorferam izdevies atrast veidu, kā runāt ar lasītāju par smagu tematu – īpašajiem bērniem –, priekšplānā tomēr izvirzot jauniešiem aktuālas tēmas: skolas un ģimenes dzīvi, draudzību, emocionālo pasauli un vēlmi būt pieņemtam. Tas ir cilvēcīgs stāsts, kas aizkustinās ikvienu. Šādi stāsti ir vajadzīgi, lai mēs kļūtu par iekļaujošu sabiedrību un atzītu, ka visi esam dažādi un tomēr mīlami un vērtīgi.
Vinko Möderndorfer (1958) je pesnik, pisatelj, dramatik in režiser. Diplomiral je iz režije na Akademiji za gledališče, radio, film in televizijo. Režirati je začel v eksperimentalnem gledališču Glej, zdaj pa sodeluje z različnimi gledališči, kjer je do danes zrežiral nad sto gledaliških in opernih predstav. Dela tudi kot radijski, televizijski in filmski režiser (avtor dveh celovečernih filmov: Predmestje in Pokrajina številka 2). V televizijskem mediju režira predvsem igre in dokumentarne filme po svojih scenarijih. Za radio je napisal prek osemdeset radijskih iger. V knjižni obliki je objavil več kot štirideset del proze, poezije, dramatike in esejistike. Za svoje delo je prejel številne nagrade, med drugim tudi nagrado Prešernovega sklada in Župančičevo nagrado; leta 2009 je dobil čašo nesmrtnosti za poezijo in leta 2010 Ježkovo nagrado.
Romani: Tek za rdečo hudičevko, 1996; Pokrajina št. 2, 1998; Predmestje, 2002; Omejen rok trajanja, 2003; Ljubezni Sinjebradca, 2005; Nespečnost, 2006; Odprla je oči in šla k oknu, 2007; Opoldne nekega dne, 2008
Kratka proza: Krog male smrti, 1993; Tarok pri Mariji, 1994; Ležala sva tam in se slinila ko hudič, 1996; Čas brez angelov, 1997; Nekatere ljubezni, 1998; Total, 2000; Poletje v zgodbi, 2002; Druga soba, 2004; Vsakdanja spominjanja, 2008; Kino dom, 2008; Plava ladja, 2010
Kā jauniešu romānam visas 5 zvaigznes! Vēl pāris zvaigznes varētu uzmest pa virsu par estētisko baudījumu.
Sirsnīgi. Cilvēciski. Bez salkanuma. Vienlaikus literāri un pusaudziski dabiski. Par pusaudžu draudzību (bez pārspīlējumiem, var teikt, ikdienas skolas un pēcskolas ainas), par pusaudža izjūtām (vēlme iederēties un būt atzītam, par kaunu un drosmi, par sarunām un nedaudz par iemīlēšanos), par ģimeni (un atkal - par sarunām, kaunu un drosmi (ne jau to globāli varonīgo, bet pavisam ikdienišķo, ko varētu saukt par uzdrīkstēšanos vai nekaunēšanos)), par reakciju uz citādo (jā, apmulsums un neziņā kā izturēties). Par cilvēcību un par vaļiem, kas metas pludmales smiltīs, lai nomirtu.
Varbūt, tētis teica, kad par to runājām, vaļi vairs negrib dzīvot vidē, kas ir zivju nevis zīdītāju vide. Varbūt viņi jūtas sveši šajā zemē. Varbūt viņiem šķiet, ka ir dabas kļūda?
Tas par emocionālo pusi.
Ar lielām pūlēm klavieru učuks un viņa Irēna paceļ Igoru, es savācu mūsu mantas. Iestumjam viņu aizmugurējā sēdeklī. Igors uzreiz iesnaužas. Apsēžos viņam blakus un saņemu aiz rokas. Viņš uzreiz to sajūt un saspiež manu plaukstu. Spiež vienmērīgi. Sajūta tāda, it kā es plaukstā turētu dzīvu un siltu sirdi.
Notiekošais ne tikai sirdi kņudina un kādā reizē padara acis slapjas. Arī sižeta uzbūve ir raita (iedomājos, ka pusaudzi, kurš varbūt nemaz nevēlas pamācošus nūģīgus lasāmgabalus, sižets vienkārši ņem un ievilina grāmatas tīklos) - stāstījums pirmajā personā, interesantā (var teikt, nedaudz dullā ar savām idejām) meitene Nika (dzīvnieku aizsardzības dienas atzīmēšana man tiešām lika kārtīgi pasmaidīt), tāds kārtīgs pusaudzis, kurš ne pārāk vēlas komunicēt ar saviem vecākiem, kurš klasē jūtas kā zivs ūdenī ... un viņas noslēpums. Kāpēc viņa izvairās aicināt ciemos savus klasesbiedrus, pat tiktāl, ka nevēlas atklāt, kur dzīvo. Arī viņas klasesbiedru un, var teikt, draugu tipāži ... Bārba, kura tikpat kā nerunā, bet sazinās ar īsziņām, Petra, kas iemīlējusies Aleksā (rūdītā otrgadniekā), Milans, kurš cenšas labāk nerunāt, jo viņam vienmēr sanāk pateikt kaut ko ''stulbu'' (īstenībā jau nekas stulbs tas nav, viņš pasaka kā ir to, ko parasti nesaka). Un, ja esi izlasījis anotāciju, tad domāšana, kad un kāds būs sižeta pavērsiens ar īpašo bērnu (bet to pusaudzis varbūt arī negaidīs, tikai tāda pusmūža kundzīte, kura tādēļ ir pieķērusies šai grāmatai).
Tad par ko ir grāmata? Domāju, ka par drosmi pieņemt savādāko. Romāns jauniešiem, bet arī pieaugušajiem būtu ļoti svētīgi to izlasīt. Te nav nekā pliekana un plakana.
''Domā, ka esi ģeniāla, bet patiesībā esi visparastākā lecīgā! Jā, tu esi pilnīgi parasta lecīgā!''
Nekad neesmu gribējusi būt lecīgā. Nezinu. Vai arī gribēju. Nav ne jausmas. Taisnība ir tikai tas, ka mani interesē lietas. Vai to tā kā nedrīkstētu? Vai ir slikti, ja patīk matemātika, ja priecē, ka sanāk atrisināt uzdevumu? Vai ir nepareizi, ja tevi interesē, cik daudz dzīvnieku un augu sugu katru gadu izmirst? Varbūt man jābūt tādai pašai kā pārējiem. Bet es nevaru. Arī tad, ja gribētu, nevaru.
Labprāt viņiem vēl pateiktu, ka arī bērnam būt ir grūti. Jo īpaši tādā ģimenē. Jo īpaši, ja visi grib, lai esi jau pieaudzis, lai gan patiesībā nemaz tāds neesi. Nekur neviens neraksta, kā tā pieaugšana notiek. To nevar iemācīties. Es domāju, ka esi pieaudzis tad, kad centies būt labākais, ja izpildi gaidīto – domāju, ka tas ir viegli… Bet ne. Labprāt viņiem to visu pateiktu. Bet gan jau viņi zina. Arī viņi abi kādreiz bija bērni un pusaudži. Bet, ja to zina, tad kāpēc neprot man palīdzēt? Kāpēc es neprotu viņiem pateikt, ka man steidzami vajadzīga palīdzība?
Tas viņu piedod noņēma man smagumu no krūtīm. Un arī mans piedod kaut ko iekustināja. Man šķiet, ka uz mirkli kļuva vismaz daudz vieglāk. Varbūt tas arī ir tas. Ka zini pareizo brīdi, kad teikt piedod. Un ka to domā pa īstam.
Prieks par grāmatas iekļaušanu #bērnujauniešuvecākužūrija2022 grāmatu kolekcijā, jo šī grāmata patiesi ir lasīšanas vērta. Dzirkstoši, kaut arī saldsērīgi izstāstīts stāsts par Niku un viņas ģimeni. Par citādo, par kaunu, par pieņemšanu, par draudzību. Par sociāli jūtīgām tēmām, kuras ne tikai pusaudži vēlētos aizstumt kaut kur tālu prom un par tām nedomāt. Bet galvenokārt par trauslo pusaudzi, uz kura pleciem ir uzkrauts par daudz, cenšoties attaisnot vecāku cerības, tiecoties būt pieņemtam un saprastam vienaudžu vidū un tai pat laikā cīnoties ar pretrunīgajām emocijām, kas Niku pārņem dzīvojot kopā ar brāli, kas ir piedzimis citādāks. Par balansēšanu starp dzīvi mazajā, greizajā ģimenes sociumā un pasauli tur ārā...
Vēl viena pērle jauniešu literatūrā. Prieks par autoriem, kas prot rakstīt par dzīves smagumu tā, lai jaunietī raisītu sapratni, bet pieaugušajā - aizkustinājumu.
Kit na plaži ni samo mladinski roman, ampak čisto pravi človeški roman. Iskren, topel, brez olepševanja. Govori o prijateljstvu, drugačnosti, družini, sramu, pogumu in o tisti vsakdanji, a hkrati globoko boleči tišini, ki nastane, ko se bojiš pokazati svojo drugačnost.
sirsnīgs un patiess stāsts par dzīvi, mīlestību un mācīšanos izprast un pieņemt citādo. ja cilvēkam kaut kas tiek atņemts, kas cits dubultā nāk vietā! beznosacījumu mīlestība pastāv un visās iespējamās formās! iesaku, draugi!
4,75 would be a 5, če petra in aleks ne bi bila vključena v zgodbo.
petra ni kaznovana, aleks pa ima velik potencial (npr. pogovor z niko o avtopralnicah in kitih) ki je potem zavržen? idk uni del ni bil razdelan whatsoever in se mi zdi kot da tip kompletno pozabi vse kar je razlagal niki v roku tipo dveh minut. also to da končata s petro skupaj??????????
drugače pa je knjiga def zelo dobra, ableizem je kr dobro obdelan (če upoštevamo, da je to knjiga za otroke) in ngl, nika je zelo relatable.
THIS BOOK IS AMAZING. I really liked how in the end they all accepted Igor and enjoyed spending time with him. The whole book was a big and beautiful rollercoaster♥️♥️♥️
2nd time reading I love these characters. The middle of the book made me so sad. I am doing a presentation on this book at school and this is the perfect book for it because i have so many thoughts about it. I love it but i am also mad at it because it made me sad♥️
Es īsti nezinu. kad grāmata tik sarakstīta, bet es šaubos, ka tas bija nesen un, ka tajā laikā kāds mana vecuma jaunietis runāja tā kā tika aprakstīts. Un tur arī manas sūdzības par grāmatu beidzas. Grāmata man lika padomāt par savu ģimeni - mammu, tēti un mazo brāli un deva man iespēju tiešām novērtēt visu, kas ir saistīts ar viņiem, kā arī ļāva man saprast, cik ļoti es viņus mīlu. Noteikti izlasiet šo grāmatu, ja kaut nedaudz jūtaties, ka jums nav paveicies ar kaut ko ģimenē, es deru, ka jums viedoklis mainīsies.
Ļoti sirsnīgs un jauks pusaudžu stāsts par Niko un viņas lielo noslēpumu. Galvenās varones personības uzbūve no psiholoģijas viedokļa tik precīzi attēlota - ko tādu vienmēr ir bauda lasīt, jo tēls šķietami atdzīvojas un simbolizē visus pārējos, kas nokļuvuši līdzīgos apstākļos. Mans vienīgais iebildums pret pārspīlēti smalko, saspiesto un nepārskatāmo druku. Man kā pieaugušajam grūti bija noturēt rindiņas, bērniem tas ir vēl lielāks izaicinājums.
Tik svarīga un precīzi uzrakstīta grāmata pusaudžiem, bet patiesībā mums visiem. Patiešām par sirdi plaukstā - par neizlikšanos vai izlikšanos vai precīzāk - cik labi mēs protam izlikties, lai arī iekšā ir absolūta trauksme vai apmulsums. Par to, cik mums tomēr ir svarīgi, ko par mums domā citi. Par to, ka bērniem ir jāļauj būt bērniem, neliekot uzņemties pieaugušo smagumu. Par atšķirìgo, bet bieži vien īstāko un patiesāko. Saucot lietas īstajos vārdos un runājot arī par mulsumu, kurš var rasties šo atšķirīgo satiekot, jo būsim godīgi, mēs visi gribam būt tie, kas visu saprot, bet arī mulsumu just ir dabīgi. Nedaudz, nedaudz man kaut kas par daudz bija pašās beigās - tā tam vajadzēja būt, taču varbūt nedaudz dozējot to sakāpinājumu. Taču asaras vienalga bira. Un jā - cik sasodīti liela var būt mīlestība, kad mēs tai ļaujamies!
Fantastiska grāmata jauniešiem un vec��kiem. Grāmata par 8. klases skolnieci Niku, viņas klasesbiedriem un parasti neparasto ģimeni. Nikas vēlme iederēties klases kolektīvā un būt teju perfektai ir apsveicama, taču tam apakšā stāv kaut kas pavisam neierasts sabiedrībai. Kas? To izlasīsiet grāmatā :) Paldies autoram, kurš ir spējis iejūtīgi runāt par šo tēmu un nodot vēstījumu plašākai sabiedrībai.
"Viņš saspiež manu plaukstu ar tādu maigumu, it kā tur būtu ielikta viņa sirds" (157.lpp)
Man šo grāmatu ieteica kāds bibliotēkas lasītājs. Teica, ka obligāti jāizlasa. Un esmu pateicīga par to. Valoda ir viegla. Pat vienkārša. Arī sižets ir bez pārspīlējumiem, jo patiesībā visi notikumi noris emocionālā plāksnē, meitenes sirdī. Līdz grāmatas vidusdaļai lasīju kā jauku izklaidi par skolēniem. Bija skaidrs, ka Nikai ir kāds noslēpums. Kādēļ viņa neļauj klasesbiedriem ciemoties savās mājās? Un pēc tam mani pārņema aizkustinājums...
This one was different - It is about a rather unique problem - about a child with special needs and their siblings dealing with that - see, Nika's brother Igor has Down's syndrome, but as soon as she mentions it people treat her differently thinking that her brother is crazy and stupid and contagious so therefor she is crazy and stupid too - meanwhile her parents put way too much responsibility and expectations on her because they think that she should lead a doubly normal life for both her and her brother so she has to be crazy smart and do all these extra things after school to live for both her and Igor. After her friends invite themselves to her house and meet Igor they are scared and lash out because they don't understand him but in the end it all turns out fine and they all accept it - I love that this book doesn't only focus on the person with the Down syndrome but also on their siblings and how it affects them because I feel that that is not talked about enough, after all having a child with special needs affects entire family and each person is affected differently.
Viena no jaukākajām grāmatām, ko gadījies lasīt par pusaudžiem un par to, kā ir sadzīvot ar bērnu, kuram ir Dauna sindroms. Smagas tēmas aprakstītas ar vieglumu, kas liek paskatīties uz šīm it kā problēmām ar pieņemošākām acīm. Vērtīgi izlasīt gan pusaudžiem, gan vecākiem. *** "Patiesībā Igors (bērns ar Dauna sindromu) vienmēr domā nopietni. Visu, ko saka - lai vai cik nenozīmīgu-, domā nopietni un pa īstam. Ja ir priecīgs, tad ir patiesi priecīgs, ja ir ietiepies, tad patiesi ietiepies, ja tevi apskauj, tad no sirds un tik stipri, ka tev kļūst zilas ribas. Ja viņam labi, tad viņš arī parāda, ka viņam ir labi. nemelo. Nevar notēlot, ka ir tavs draugs, ja to patiešām nejūt." (127.lpp.) "Igors ļoti precīzi jūt, kā cilvēki jūtas. Jūt skumjas, bet vēl labāk jūt prieku. Viņš mīl dzīvi. Un visu saka atklāti, bez kavēšanās."(15.-152.lpp.) "Lielākā vecāku problēma - viņi nezina, kad jābeidz runāt, jo domā, ka neesam teikto dzirdējuši, un tāpēc ir pārliecināti, ka viss ir jāatkārto no jauna." (145.lpp.)
Odlično mladinsko delo, ki obravnava tematiko oseb s posebnimi potrebami z vidika, na katerega pogosto pozabimo - z vidika sorojencev. Avtor je skozi glavno junakinjo opisal teme, ki so pogosto tabuizirane, občutja, ki jih začuti marsikateri sorojenec, pa si jih ne upa na glas izraziti. Zdi se mi odlično, da v našem okolju obstaja takšno delo, saj se zagotovo v njem lahko najde marsikateri sorojenec otroka s posebnimi potrebami. Obenem pa se je izognil klišejem, s katerimi se velikokrat "rešuje" tragičnost zgodbe družin s posebnimi potrebami.
"Kādu laiku skatāmies viena uz otru. Un man vispār nav nepatīkami. Vēl pirms pāri dienām tas viss man šķistu salkani, pārāk emocionāli, reāla cukurslimība! Tagad man tas šķiet skaisti. Jā, skaisti. Domāju, ka esmu atradusi draudzeni. Un viņa ir atradusi mani. Nakts pludmalē man devusi tik daudz. Patiesībā mums biežāk vajadzētu doties tādās naksnīgās pastaigās. Lai gan ne visiem ir brālis Igors. Kas arī ir svarīgi."
Zelo lepa zgodba o Niki in njeni družini, ki je posebna, saj imajo otroka z downovim sindromom. Skozi zgodbo spoznamo, da so osebe z downovim sindromom so drugačne, a zato nič manj dragocene. V življenju ni pomembno, kakšen si, ampak kdo si, da te imajo ljudje radi in te sprejemajo takšnega, kot si. Drugačnost je darilo vsakdanjika, ljubezen pa tista točka, kjer smo si vsi podobni. Če se bomo imeli radi, bo naša družba boljša.
Dam 4.5/5, ubistvu je zelo zanimivo, glavni lik je deklica Nika, ki ima mlajšega brata Igorja kateri ima downov sindrom (100% nisem napisala prov), Nika se svojega bratca sramuje in ne pove prijateljem, kaj se zgodi naslednje? Beri.
Skaista, aizkustinoša, sabiedrībai nepieciešama grāmata. Sākumā ar krietnu devu intrigas – kas tad tur naktī stāv aiz durvīm. Goda vārds, man pat prātā neienāca. Mīļākais teikums ir pēdējās nodaļas nosaukums: "Beigas, kas ir tikai sākums."
Brīnišķīga grāmata! Tik daudz sirsnības, skumju, mīlestības, cilvēcības un sirdssiltuma vienuviet! Līdz asarām aizkustinoša. Noteikti izlasiet, neskatoties uz to, ka jauniešu literatūra!