Latviete Linda izdzīvo savu ilgi kāroto sapni – mīt pašā Losandželosā, strādā ar augstas raudzes slavenībām un ir brīva kā putns. Diemžēl sapnis izrādās ne tik salds, kā viņa to bija iztēlojusies. Jaunais “darbs” ar katru mirkli kļūst neizprotamāks, jaunais klients – arvien iekārojamāks. Ko darīt? Un tad viss sarežģījas vēl vairāk – sapnis kļūst par kaitinošu izaicinājumu, kad Linda kopā ar neprognozējamo un neizprotamo klientu spiesta doties uz Latviju, kur amizanti pārpratumi seko ik uz soļa.
Māsīcas meita Vilma (3,5 gadi) sapņainām acīm uzlūko Raideru no Ķepu Patruļas, un pati Māsīca štuko, kur viņa šādu skatienu iepriekš jau ir redzējusi...
Sveiki, mani sauc Kristīne, un es esmu profesionāla iluziorā slavenību mīlētāja. Niks Kārters, Rihards Mozers, Luišs Figu, Šeins Filans, Bentons Freizers, Džeimijs Freizers, Aragorns, Emulators, un pat Motopeles no Marsa! Katrs no viņiem ir dzīvojis manā iedomu pasaulē kā mans puisis, vīrs, bērnu tēvs un dvēseles radinieks. Droši vien psihologi varētu šo klasificēt zem kaut kādām personības novirzēm, un es to nenoliegšu, tas nav bijis veselīgi, nedz produktīvi sociālās dzīves kontekstā. Daži teiks, arī pārlieki daudz romantisko romānu lasīšana audzē nesamērīgi augstus standartus attiecībās ar pretējo dzimumu, un jā, arī šajā bedrē es esmu kāpusi. Grūtākais no žanriem esot komēdija, un izlasot šo romānu, sapratu, ka laba romantiskā grāmata min komēdijai uz papēžiem. Nepiespiesta jūtu ķīmija, pikanto un emocionālo momentu balanss, varoņi, kuros iemīlēties, burvīgas, atmiņā paliekošas ainas, aizkustinājuma asaras un iekāres sviedri! Žēl, bet tas nav par šo grāmatu.
Slavenību žanrs man ir svēts, un ja pieteikumā min visus trīs Atriebēju Krisus, say no more! Misters Holivuda iemīlas latviešu meitenē un seko viņai līdzi uz vidējam amerikānim eksotisko Latviju! Ak, cik reizes es šādu scenāriju esmu izspēlējusi ar sevi galvenajā lomā? Un tu?
Pēc studiju beigšanas centīgajai, pedantiskajai un mērķtiecīgajai Zanei Latvijā kļūst par šauru, viņa dodas uz sapņu zemi Ameriku sasniegt jaunas profesionālās virsotnes. Enģeļu pilsēta viņu negaida ar atplestām rokām, bet latvietes dabīgā darbīgā daba tiek novērtēta, un prominentā PR aģentūrā viņai uztic jaunu klientu - topošo spīdekli, visu Krisu kvintesenci, kura tēlam nepieciešama spodrināšana. Viņam ir problēmas ar paškontroli, un te palīgā var nākt tikai principiāla, salta, bet ļoti skaista būtne, kas augusi Ziemeļeiropas leknajās pļavās. Krissss sākumā iebilst sadarbībai, jo domā, ka viņam piespēlēts lokālais zēns Zeins (Zane, get it???), bet ieraugot mūsu latviešu ķēvīti, viņā dzimst vīrišķīgs impulss iejāt šo Prževaļski, lai parādītu viņai īsta brīvības skrējiena skaistumu. Krissss gandrīz sapurgā savu Marvel filmas kastingu, jo atkal ierodas dzērumā, bet Zane viņu izglābj ar dažām Alkazelcer tabletēm, seko Zanes monologs par to, cik bezatbildīgs viņs ir bijis, kā var nesaprast, cik daudz viņam ir dots, viņš solās laboties, jo Mommy issues, viņa piekrīt, jo Daddy issues. Krutais Holivudas boss viņiem abiem par sodu paziņo, ka Krissam jāpazūd no tabloīdiem, un jāgatavojas jaunajai lomai... Latvijā. Zane ir "sajūsmā" satikt uz ielas savus bijušos un bijušos klasesbiedrus. Krissss ir sajūsmā, Zane rūc, jo pagātnes netīrās veļas mazgāšana nav viņas mīlākais darbiņš. Darba ainu montāža, Kriss mācās jāt ar zirgu, šaut ar loku, lasa komiksus, Zane visu laiku klabina kompīti, bet ar pusaci novērtē, cik centīgs ir Kriss, un kā ir uzlabojusies viņa darba ētika. Patiesībā arī viņš ir darba zirgs, tikai tie Mommy issues. Zane veikalā uzskrien problemātiskam bijušajam. Kriss viņu izglābj ar fake dating thrope. Diemžēl par Krisa atrašanos valstī uzzina Kino Kults, bet tas nekas, Zane viņus pazīst un sarunā super krutu mini pasākumu faniem, kura laikā Zane iepazīst Krisa atsaucīgo, rotaļīgo pusi, bet Kriss redz kā Zane atraisās draugu vidū. Viņa tomēr nav salta maita, izrādās, viņa māk smieties. Atkal darba ainas. Krissam ir jāmācās dejot. Nav atnākusi viņa deju partnere, Zanei ir jāaizstāj. Viņa ievēro vara krāsas matiņus uz viņa muskuļainajām rokām, un tieši cik bedrītes iekrīt viņa vaigos, kad viņš smejas par deju treneres akcentu (van tū frī, egēēēēn) Obligātās neērtās kailuma ainas - viņš nāk norasojis no dušas, viņa savas kārtis neatklāj, jo SASKAŅĀ ar viņas RAKSTURU, viņa ir profesionāla un neatļaujas vaļības attiecībā uz klientu. Tas Krisssu uzkurina vēl vairāk, viņš nespēj iedomāties, kādā krāsa ir viņas apakšveļa. (Gaiši violeta, jo pat Eņģeļu pilsētā viņa sapņo par Rīgas ceriņiem). Tuvojas Jāņi, Zanes laukos notiks svinības, uz kurām viņa NOTEIKTI nebrauks, jo Daddy Issues, bet Lidiņā viņi satiek Zanes brāli, Krisss redz cauri situācijai, un zina, ka “You don't turn your back on family.” Viņiem ir jābrauc. Lieli ģimenes Jāņi, kuros netrūkst Daddy issues, tēvs Zani nenovērtē, bet tagad, kad viņa atvedusi līdzi Holivudas stāru, beidzot viņai ir vērtība. Screw You Daddy! Kriss viņu novērtē, tāpēc, ka viņa ir strādīga, gudra, drosmīga, atjautīga, dziļi sirdī jauka pret tiem, kuri iemanto viņas uzticību, un nekādi ārēji apstākļi viņas vērtību nemaina! Drāmas vidū abi nolemj pamest tēva sētu un dodas sagaidīt jāņu rītu pie ciema kultūras nama ugunskura, bet pa kluso Omītei apsola rīt aizbraukt līdzi uz kapiņiem (visi Zanes ģimenē nav pim**i). Viņi dzied dziesmas, skatās zvaigznēs, mulst pie papardes zieda teorijām, runā par saviem issues, nonāk pie kopsaucēja, ka nāk no vienādām, bet dažādām situācijām. Zane palaiž vaļā savu maitu un aicina iet peldēties rītausmā. Pa pliko!!!!! kaut kāda gandrīz saskūpstīšanās aina. Droši vien drebinoties zem viena dvieļa. Nākamajā dienā kapiņos Krisss redz īstos iemeslus, kāpēc Latvietes Nevar Nemīlēt, jo Zanes vectēva kaps ir vienos ziedos. Viņi grābj smilšu celiņus, nes ūdeni no akas un klausās Omītes pamācībās mīlestībā. Omīte atved viņus atpakaļ uz tēva sētu, tēvs ir aizbraucis uz galvaspilsētu kūrēt savu Biznesu. Viņi lasa kolorādo vaboles, slauc kazas, cep kartupeļu pankūkas, un piekrīt Omītes uzaicinājumam uzkavēties vēl pāris dienas. Zane streso, ka Kriss atpaliek no sava sagatavošanās kursa, bet Krisss uzstāj, ka muskuļus uzkačāt var arī laukos. Pēkšņs negaiss!!! Viņi iestrēgst lauka vidū siena gubā. Dziļš dialogs par dzīves jēgu, ASV vs Latvija, slava vs mierīga dzīve, this that and the other. Pirts pēc siena talkas. Kaimiņš slikti izrunājas par Zani, Kriss viņam sadod pa muti. Zani tas aizkustina, viņas bize skaisti krīt pār zeltaino plecu, pirtī pa lodziņu vēro Kriss. Un uz lūpas paliek mazas baltas putiņas pēc piena dzeršanas, kuras Kriss noslauka ar īkšķi. Omīte ierosina apmeklēt vietējo diseni, "jauniešiem" jānolaiž tvaiks. Abi riktīgi iztrakojas, secina, ka viņiem saskan ritma izjūta, un protams, iedomājas, ka šāda saskaņa noteikti liecina par visādu citādu saskaņu. Kriss gan uz mūziku (Solniško v rukah) lūkojas ar citplanētieša skatienu, bet viņu apbur Zanes atbrīvotība. Pēc pāris Brenguļu aliem viņi ir gatavi sūkties zem neona gaismām.
Labi, man apnika. Karoč, nekā no šī nav grāmatā. Reāli 380 lpp pa tukšo. Pirmās dažas nodaļas lasīju ar lielu cerību, pieteikums ideāls! Bet tad šis vilciens pilnībā noskrēja no sliedēm un iebrauca pilnīgā neizmantoto iespēju purvā. Pilnīgi neloģiski varoņi. PR speciāliste strādā ar klientu 2 mēnešus, un nezina, ka viņš ir veģetārietis un ka viņam ir māsa? Sērferis, kuram jūnijā ir pārāk auksts ūdens, lai peldētos? Pat ar vienu epizodi par ČURĀŠANU vai PIRŠANU jebkurā grāmatā būtu par daudz, bet te ir kādas simts! Kails Rodžerss sākumā aprakstīts kā alkašs un maukulis, nekur, nevienā epizodē tālāk grāmatā tas neparādās. Viņš gatavo ēst, veic mājas darbus, patiesībā arī uz Lindas šizo izgājieniem reaģē diezgan adekvāti. Turpretī Lindai būtu jābūt atbildīgai, profesionālai, veiksmīgai, bet viņa skrien pa pasauli kā vēja slota, maina savas domas turpu šurpu, nepārtraukti aizmirst par vitāli svarīgām detaļām. Varoņu reakcijas un sižets nav pat baltiem diegiem šūts, drīzāk salipināts ar ūdenī šķīstošu skoču. Drāmas nekādas. Kāpēc viņš viņu mīl? Kas viņai, bez seksīgā auguma, viņā vēl patīk?
Labi, bija arī dažas ok lietas. Man patika autores rotaļīgais valodas stils (līdz zināmām, khem, higēniskām robežām). Stāstījuma tonis bija raits, bet zaudēja nepārdomātībai un dramamturģijas neesamībai. Vai varoņu un situāciju neatbilstībai. Es joprojām apbrīnoju autores apņēmību publicēties, darboties, un reāli UZRAKSTĪT grāmatu, pat tik nepilnīgu kā šī. Ja te būtu pastrādājis nopietns redaktors un rakstīšanas gaitā būtu ievirzījis autori uz tīrāka ceļa, rezultāts būtu tīri baudāms, jo zināms ķēriens uz komēdiju autorei ir. Tikai jāpraktizējās, bet labāk trenēties pirms grāmata iet uz druku. Lasītājs jāciena. Šī grāmata man stipri liek pārvērtēt citus romantiskos romānus, kurus esmu novērtējusi zemu, tā jau liekas matu skaldīšana. Un vēl vairāk liek novērtēt ikvienu labo, ko esmu lasījusi! Cik liels darbs ir ieguldīts, strādājot pie varoņu un stāsta uzbūves, motivāciju izpildes, valodas, interesanto detaļu iekļaušanas, papildus jēgas meklēšanas.
Ā, un par seksu. Autore mani brīdināja, ka šajā grāmatā nekā nebūšot, par ko, protams, saskumu, kaut epizodes bija gan, un neteiktu, ka tās bija neveiklas. Tur, kur Lindai nebāza sejā ķekarus, un pēc sižeta bija seksīgais sekss, tur viss bija labi.
Lūdzu, nedegradējiet žanru, šo saucot par vieglo atslodzes romānu, un pieverot acis uz stāsta nepilnībām. Vienalga kādā žanrā rakstītai, grāmatai ir tiesības būt pabeigtam, pilnīgam teksta organismam.
Man ir hobijs: ik pa laikam izlasīt kādu literāru darbu, kas, visticamāk, man nepatiks. Lielākoties tā arī ir, bet citreiz lasītais mani pārsteidz nesagatavotu (kā tas bija ar "Sapnis par viņu un mūziklu"). Tāpēc arī tas ir hobijs: man patīk pārsteigumi.
Jāatzīst, ka man ir nedaudz neērti rakstīt atsauksmi, jo parastu esmu skarba un tāpēc jūtos jocīgi ikreiz, kad grāmatas autors reaģē uz manis rakstīto.
Jebkurā gadījumā - man šķiet, ka latvietes nevar nemīlēt stereotipus.
Galvenā varone ir klasiska latviete: sapņi lieli, bet pašvērtējuma problēmas vēl lielākas. Esmu redzējusi dzīvē lērumu ar šādām sievietēm. Tas man rada jautājumu: ja reiz šādi sieviešu tēli latviešu jaunākajā literatūrā ir rodami teju vienmēr, vai mums pašām šis tēls patīk? Vai esam ar to apmierinātas?
Ja nu tomēr nē, es aicinu esošos un jaunos vietējos rakstniekus uzrakstīt foršus stāstus par šī brīža latvietes personības pilnīgo pretstatu: par to, kādas mēs patiesi vēlamies būt.
Es ceru, ka vietējie rakstnieki beigs atražot nodrillētus stāstus par pieticīgās latvietes laimes meklējumiem ārzemju krasavčika skavās.
No otras puses - stāsts, lai gan klišejisks, kaut kā sevī ierāva, un es vēlējos uzzināt, kā tas beidzas.
Iespējams, lasīšana būtu raitāka, tomēr acīs nemitīgi krīt tas, cik ļoti autore cenšas izmantot dažādus vārdus, lai neatkārtotos. Man nebūtu iebildumi, ja vīrieti trīsreiz pēc kārtas arī nosauc par vīrieti, nevis vīrieti, puisēnu un testosterona kalnu. Citreiz apzīmējumi ir tik dažādi, ka jāiepauzē, lai saprastu, vai runa ir par vienu un to pašu personāžu. Interesanti, ka grāmatas otrajā pusē apzīmējumu variācijas pierima (kas man patika).
Es iekšēji miru ikreiz, kad sekss tika apzīmēts ar 'darīt TO' un orgasms kā 'lielais O'. Jo vairāk šādus apzīmējumus izmantosim, jo vairāk veicināsim izpratni, ka saukt ar seksualitāti saistītas lietas īstajos vārdos ir nepareizi. Iespējams, es vienkārši neesmu lielākais fans autores vārdu izvēlei un rakstīšanas manierei. Tajā pašā laikā domāju, ka tādi vārdi un apzīmējumi kā "toča", "apslaucīšu savu mazo draudzenīti" (jā, jā, runa ir par čurāšanu un dzimumorgāniem) un krūts apzīmēšana ar "pupsiks" literārā darbā liek noraustīties vairākiem lasītājiem. Tie šķiet ļoti ikdienišķi, ne grāmatai atbilstoši.
Bet ir arī pozitīvās lietas. Kā jau minēju, stāsts lasījās raiti un tomēr sevī ierāva. Jāņu svinēšana un lauku daba tika aprakstīta tik veldzējoši un jauki, ka lietaini vēsajā šodienā ilgojos būt svelmaina Latvijas lauka vidū.
Paldies autorei par grāmatu! Turpiniet radīt - varbūt nākamajā grāmatā par kādu pašpārliecinātu, feinu latvieti un kārtīgu, neparedzamu plottvistu beigās? 🙏
Uhhh, pēdējo lappusi mēģināju pāršķirt vēl un vēl, kamēr sapratu, ka laikam viss. Beigas. Ja pirmā puse man likās tāda, kā man patīk — lēni izgaršojama, tad beigu daļa ļoti aši palidoja, brīžam galveno varoni parādot gluži kā mani pašu — emocionālu viesuļvētru, kas mēdz “dzīvot savos pieņēmumos, kas balstīti savos kompleksos”. Gribējās vēl beigas izstieptākas, jo man patīk baudīt. Kopumā — viegls, gaisīgs un dzirkstošs romāns — gluži kā mirklis, kad tveicīgā vasaras dienā sauļojies un baudi pavlovas kūciņu ar glāzi šampanieša. Gluži manā gaumē.
Vērtētu ar 4,5/5 ⭐️, bet tā kā man patīk noapaļot un novērtēju autores sulīgi kraukšķīgo valodu (jēzuliņ, ko es te iedvesmota esmu sarakstījusi?!), lieku 5 ⭐️.
Interesanti vārdu savienojumi — “sajūtu un izjūtu diskotēka”, “gluži kā makaroni ar kečupu”.
“Kad izaugšu liela, es vēlētos būt kā mana mazā māsa”.
“(..) pēc mūsu sarunas es jūtos kā nometusi kādus piecdesmit kilogramus emocionālā smaguma. Vēlos atkal smaidīt un satikt cilvēkus, visus samīļot. Manī ir atgriezies dzīvesprieks”. — eiiii, un man likās, ka tikai man tā ir. Vienīgi — tādos mirkļos man vēl sagribas aiztecēt līdz veikalam un savu iekšējo bērnu palutināt.
Vasaras grāmata - ceļojiet, baudiet, lasiet! Ar Aperol, Mohito vai Prosecco (alkoholisku vai bezalkoholisku - pēc gaumes un ieskatiem). Viegli, gaisīgi, sievišķīgi! Dziļumu - nemeklēt! ☝🏻
Paldies, Zanei, par šo romantisko, skaisti noformēto mūsdienu Pelnrušķītes pasaku! Mana mīļākā joprojām ir Kaut kāds finglieris, bet šajā jaušams ievērojams progress, salīdzinot par pārējiem Zanes daiļliteratūras darbiem. Vienīgais, kam varētu piekasīties, drusku kaitināja galvenās varones nemitīgā iekšējā pretošanās savām jūtām, kas atkārtojās vēl un vēl visa sižeta laikā - abi divi tak jauni, brīvi cilvēki, kur īsti bija problēma būt kopā jau ātrāk, līdz galam nesapratu, neviens jau nekrāpa un neko sliktu nedarīja ļaujoties savstarpējām simpātijām :) Ļoti gaidīšu nākamos Zanes darbus!! Dikti jau gribētos kaut ko uz fingliera pusi, autobiogrāfiaku. Lai izdodas! ;)
No Zanes rakstītajām grāmatām teiktu,ka šī ir otra labākā. Es nevaru teikt,ka man šī grāmata ļoti patika, jo tā nebija. Bija lasāma, bet tāds meh, taču labāka par iepriekšējām, tāpēc tāds vērtējuma.
Es nevaru izskaidrot kāpēc, bet ārzemnieki Latvijā man grāmatās kaut kā nepatīk, bet tā ir mana problēma,tāpēc vērtējumu tas neietekmē. 😅 Taču tas, kas man tiešām nepatika bija tik straujās izmaiņas Redžera uzvedībā. Itkā aprakstīts nu tāds uzdzīves mīļotājs, sieviešu pavedinātājs un tad atlido uz Latviju un viss, kļūst par īstu džentlmeni. Tas,ka iznākumu varēja paredzēt jau pašā sākumā man šoreiz traucēja. Kā arī gribās jautāt - nu kas tai Lindai notiek galvā, uzvedās kā nevaldāms, hormonu uzbudināts jaunietis. Tā vien liekas, ka viņa visu laiku ir nogribējusies.😄
Katrā ziņā šis noteikti ir romāns,kuram cauri izskriet kādā no vasaras dienām, ideālā kārtā kādā no Rīgas parkiem, piešķirs foršu atmosfēru.
Biju viena no pirmajām grāmatas lasītājām, paldies par to Zanei! Uzrakstīta "sulīgi", interesanti un ar garšu. Ļoti viegli lasās, kā radīta ziemas vakaram pie uguntiņas, ar tējas krūzi rokās. Izdzīvot līdzi romantiskajām ciešanām un pārdzīvojumiem, sajust Jāņu nakts burvību Latvijas laukos, izstaigāt pa Vecrīgas ieliņām.. mani galvenā varone te saraudināja, te sadusmoja, te gribējās būt viņas vietā... Zanei ir talants rakstīt. Izlasiet. Tas ir tā vērts.
Asprātīga un izklaidējoša grāmata, pēc kuras jūties kā baudījis romantisko kino uz lielā ekrāna. Humors un pašironija ir izcila - ja būtu jāsalīdzina ar kino, teiktu, ka komēdija ir vairāk angļu, nevis amerikāņu stilā :) Man ļoti patika, un biju tik priecīga un iedvesmota radīt šai grāmatai vāka ilustrāciju.
"Mēs otrā mīlam to, kas mūsos ir apspiests, un lēnām mostamies."
Brīnišķīga grāmata!!! Patiesībā tik ikdienišķa, vienkārša, patiesa, latviska. Tieši tā - grāmata ir par mums latviešu meitenēm. Mēs esam tieši tādas - pašas kaut ko sadomājam, pašas apvainojamies, sataisām drāmu uz līdzenas vietas, bet mūs vienalga mīl un pie mums pievelk kā ar magnētu. Tik daudz sirsnības, jautrības, smieklu un aizraujošu notikumu šajā stāstā par Lindu un amerikāņu slavenību Rodžersu. Ļoti patika brīvi plūstošā valoda, autores humors ir vienkārši superīgs, kas šo grāmatu padarīja vēl aizraujošāku. Otras tādas grāmatas nav! Visi tie mazie jociņi taču ir mūsu dzīves ikdiena. Tiešām pat jābrīnās, kāpēc vēl līdz šim citi autori savos darbos šādus jociņus nav ietvēruši, it kā tā gribot savu darbu padarīt īpaši perfektu. Tieši vienkāršībā un nesamākslotībā ir perfektums, un tieši šāda ir šī grāmata - perfekta savā vienkāršībā un patiesumā. Par mums latvietēm! ❤️🤍❤️ Paldies, Zane! Mana šī gada mīļākā grāmata!
Neteiksim, ka lasījās ātri, bet nebija arī tā, ka nevar pacelt un pabeigt lasīt. Mani jau no pirmajām nodaļām diezgan kaitināja galvenā varone, bet varbūt neesmu pieradusi lasīt visas emocijas latviski (vairāk lasu angliski), nešķiet, ka kāds cits autors tik ļoti nodotos sievietes iekšējiem monologiem (šeit iespējams to ir drusku par daudz). Diez ko nepatika tas, ka varone attēlota stulba un par sevi tā arī domā, bet zinot katras latviešu sievietes sevis necienīšanu, tad tā arī varētu būt. Vienu mirkli likās, ka ar varoni var saskatīt kopīgas īpašības un latvietiskas iezīmes, kā piemēram totālu nespēju runāt par jūtām un par labāko versiju uzskatīt bēgšanu no problēmām. Lai gan par amerikāņu draugu nebija divu domu, jo ir vispār pieņemts stereotips, ka amerikāņi ir stulbi, kas visnotaļ balstās taisnībā, bet vienīgā atšķirība ir tā, ka viņiem visiem ļoti patīk runāt par jūtām, sajūtām (lai gan neesmu eksperte šajā jomā, bet nu lielā daļā seriālu visur tiek tas apspriests un psihologi un psihoterapeiti redzami katrā seriālā), šķita neloģiski, ka Kails tik ilgi stiepa garumā, lai vispār kaut ko teiktu. Pēdējās nodaļas likās sasteigtas, ņemot vērā, ka grāmata kopumā vilkta garumā bez īpašiem notikumiem. Pie tam ar savu profesionālo kretīnismu tieši pēdējās nodaļās uzskrēju virsū arī drukas kļūdām. Beigas es jau gaidīju laimīgas, bet kaut kā neatstāja to pavisam foršo garšu kā paliek pēc C.Hooveres grāmatām, kur gribas tā saldsērīgi nopūsties un padomāt kādu laiciņu pirms ķerties klāt nākamajai grāmatai. Kopumā grāmata nebija slikta, bet ja nebūtu iespējas lasīt e-bibliotēkā, nez vai es grāmatu pirktu. Godīgi pirms grāmatu pievienoju lasīšanas sarakstam nebiju izlasījusi pat recenziju, pievienoju to tikai labā nosaukuma un skaistā vāka dizaina dēļ. Recenziju izlasīju vien momentā, kad grasījos vērt to vaļā. 3 zvaigznes un, šķiet, garākā grāmatas atsauksme, kuru esmu pēdējā laikā vai jebkad rakstījusi.
📌 Latvietes tiešām nevar nemīlēt. Lasot tik bieži sevi salīdzināju ar galveno varoni Lindu, noteikti saskatīju šādas tādas kopīgas rakstura īpašības. 😆 Bet kopumā 3⭐️, kas pēc Goodreads ir “good” vai “quite enjoyable”, jo tiešām ātri lasījās, stāsts bija interesants un valoda viegla, bet tikai tas, ka nekas īpašs tur nenotika. 😕 Tikai pašas beigas bija tā sasteigti spriganas. 📌 Autore tiešām lieliski spēja radīt tādu atmosfēru par Latvijas dabu un Līgo svētkiem un Jāņiem, ka nebija grūti to vizualizēt galvā. Viss tik jauki un skaisti aprakstīts, bet pārāk maz spraigu notikumu, kas liktu pārsteigumā pavērt muti. Pats sižets ir fantastisks, bet iedomājos dažas nianses, kas to padarītu aizraujošāku. 📌 Lieli plusi par grāmatas vāku un noformējumu! Noteikti mans šī brīža favorīts! 😍 Šādu grāmatu gribot negribot gribas paņemt grāmatnīcā rokās un paskatīties. 🙌🏼
Viegls stāsts lietainai dienai. Mazliet gan šķita, ka pazudusi īpašā autores odziņa (salīdzinot ar iepriekšējām grāmatām). Kā arī nedaudz traucēja pupsiks, ķekars un citi žargoni.
Bet man patika, un vienkārši nevarētu ielikt mazāk zvaigznes!
3,5* Viegls, brīžiem banāls, brīžiem smieklīgs, brīžiem aizkustinošs sieviešgabals. Ņemot vērā, ka nupat izlasīju 500 lpp. par holokaustu, līķiem un nāvēm, tad šis bija tieši tas, kas vajadzīgs atslodzei. Jā, nav augsto plauktu literatūra, bet Zane Nuts raksta garšīgi un ar labu humoru! P.S. Atsevišķa uzslava māksliniecei par vāka dizainu.
Dod man brītiņu paskaidrot divus skatupunktus, no kuriem vērtēju šo grāmatu:
⭐ Lasītāja: Parasti lasu angļu valodā, jo mīlu romantiku ar to vienu daļu, kas Latvijā trūkst—maģija. Taču Zanes stāstos (pat cilvēcīgajā pasaulē noritošajiem sižetiem) ir kas maģisks—kā tase noslēpumainas, baudāmas kafijas, kurai cukura vietā piebērti sapņi. Vieglums. Daudzi var man nepiekrist—un es to pilnībā pieņemu—bet humors un vieglums Zanes grāmatās ir tieši tā deva smieklu, kas nepieciešama pēc grūtas nedēļas.
⭐ Autore: Kā autore, kas angļu valodā raksta Paranormal Romance, esmu iepazinusies ar Zani arī kā sapņotāju ar līdzīgu misiju manējai—izklaidēt publiku, dot lasītājam atpūtu, paķert lasītāju ceļojumā uz citu realitāti. Šo Zane Nuts jums pati nepastāstīs, tādēļ es būšu mazā, viltīgā nodevēja—katru mirkli, ko viņa pavadīja rakstot, viņa domāja par jums! Pagājušajā vasarā ne reizi vien tikāmies, lai kopā pasapņotu par topošajiem romāniem. Daudzi lasītāji nekad neredzēs rakstīšanas procesa aizkulises, taču tas ir kā ceļojums, kurā autori vēl pirms grāmatas sarakstīšanas ir gatavi paķert lasītājus aiz rokas, lai to priekšāatvērtu durvis uz jaunu pasauli, kurā lasītāja dvēselē atplauktu jauns pavasaris, iedegtos pavisam citas zvaigznes. Šādi es saskatu "Latvietes nevar nemīlēt" no autora skatupunkta. Zane rūpējās par saviem lasītājiem, negulēdama naktīs, cenzdamās atrast brīvus brīžus rakstīšanai dienās, lai tikai iedegtu jūsu sirdīs mieru, vieglumu un atpūtu, lai lūpās ielavītos kāds smaids, smiekli.
Dotu papildus ⭐ Zanei par mīlestību pret saviem lasītājiem, taču 5 ⭐ ir maksimālais, ko Goodreads ļaus :)
Paldies, Zane, par sulīgajiem smiekliem, kurus ļāvi man izjust lasīšanas procesā!
Šis būs stāsts par cilvēku (vienu no galvenajiem varoņiem), kurš dzīvi nevis izdzīvo, bet piedzīvo un ļaujas tam, ko tā piedāvā. Tieši šī frāze mani aizķēra un lika padomāt – kā tad ir ar mani? Un, lai arī cik grūti man to ir atzīt publiski, bet arī es bieži vien dzīvi dzīvoju, nevis ļauju sev to piedzīvot.. pārāk kontrolēju to, kā pareizāk, kā labāk, kā praktiskāk.. Savilku paralēles ar latvieti Lindu, kuras sapņu zeme ir Amerika, jo arī man tā tāda ir. Viņas stāsts par Holivudu, neizprotamiem darba pienākumiem, alkām pēc īstas mīlestības un to īpašo sajūtu par vecāku lauku mājām - patiešām aizķēra. Cik bieži Tu pieņem lēmumus kāda cita vietā? Cik bieži Tu domā, ka zini ko domā vai jūt otrs? Lindas stāsts atvēra man acis uz daudzām patiesībām. ..un tās beigas! 🥹 ..dzīvei nudien vajag ļauties biežāk, jo tā aizved pie patiešām skaistiem galamērķiem! ❤️
Lai gan man ļoti patìk Zanes gràmatas, śì man tomèr bija par saldu, par garu un jàatzìst- saldie mìlas stàsti nav mans žanrs. Nenoticèju lìdz galam šim stàstam. Gràmatas vàka dizains izcils! Zane, turpini rakstìt:)
Riktīgs vasaras romāns, kas ne uz brīdi nelaida vaļā. Zane Nuts arī te spēja izveidot ciešu saikni ar lasītāju, jo tā vien likās, ka klausos ko man stāsta draudzene vai laba paziņa. Nekādas barjeras, pilnīga realitātes sajūta.
Te būs labi saskatāmas un jūtamas latviešu mentalitātes iezīmes; svētku svinēšana; ģimenes kopābūšana; saikne ar dabu; vēlme aizbraukt prom no miestiņa, jo gribas pašrealizēties kur citur un redzēt vairāk un plašāk; vilkme braukt atpakaļ uz dzimteni, kura vienmēr ir sirdīj tuvāka zeme.
Autore pievienoja diezgan daudz humoriņa, kas tik labi saskanēja ar visu vēstījumu. Pat skaļi iesmējos par atsevišķiem vārdiem vai vārdu savienojumiem, kas ir kā iz dzīves. Kā arī autore nesmādēja parādīt latvietes rakstura īpašības - būt piezemētai un atturīgai, bet sirdī mīlošai; būt lepnai par sevi; būt neatkarīgai darbos un vārdos, jo mēs spējam visu; domāt par visiem, bet ne par sevi pirmajā kārtā. Ziemeļnieciskais mūs ir iesaldējis, bet ne tik daudz, lai nespētu mūs atkausēt. Un brīžiem to spēj ne tikai mūsu bālēliņi, bet arī kāds mīlīgs ārzemnieks.
Vienīgais vietām likās bija daži pārspīlējumi emocijās un darbībās, un beigas, manuprāt, mazlietiņ sasteigtas. Bet mīlestības scenāriji, kā paši mēs, ir tik dažādi, ka nepārprotami viss ir iespējams.
Lai gan sākumā Linda tracināja ar savu haotisko domāšanu, vēlāk pat rezonēja viņas personība. Pati grāmata lasījās ļoti raiti, ar smiekliem un pāris asarām. Runājot par grāmatas beigām - nepatika vieta, kur Linda, savu vecāku dzīvoklī, uzzināja šokējošus jaunums. Man pat nācās skaļā balsī iebļauties "Tikai ne to!!!", bet saprotu, ka Linda citādāk netiktu galā ar savām emocijām un jūtām.
Svaiga gaisa malks saspringtajā aikā. Ja nu pasaules situācija ir radījusi apjukumu arī Tev (man tas izpaudās ar skatīšanos vienā punktā un noteikti nevarēju izlasīt ne vārda), tad šī grāmata nāca kā plaukstošs, pamodinošs pavasaris visās maņās 😊 paldies Zanei!
Es reti, kuru grāmatu lasu bez apstājas, parasti ar pārtraukumiem, bet šis stāsts mani ļoti piesaistīja. Izlasīju dažās dienās. Paldies, autorei, par dāžādajiem varoņiem, un tik interesanto varoņu domām, visām slēptākajām, tas viss ievīts interesantā stāstā.
Izlasīju studiju kursa ietvaros par izklaides literatūru. Sākuma nodaļa steidzīgi iemet lasītāju Lindas pasaulē. Sajūta, ka teksts funkcionē vienā plaknē, tas apraksta amerikāņu seriālu. Piemēram, Lindas sapņu vīrietis ir Misters Holivuda. Un kādā mums visiem zināmā slavenā seriālā, kādai sieviešu sleju autorei arī ir Misters Lieliskais.
Saprotu, ka autore vēlas iet pa "grēksūdzes poētikas" tēlojuma ceļu. Apraksta atklāti seksuālas fantāzijas, ķermeņa fizioloģiju, bet kaut kā sanāk neprasmīgi un vulgāri. Nu, piemēram, divas rindkopas par purkšķi. Manuprāt, autore vēlas būt atklāta pret lasītāju (kas ir apsveicami), vēlas pajokot un beigu beigās arī izklaidēt. Vienīgi šī atklātības poētika īsti nenostrādā. Atklātību panāk ar valodas funkciju, nevis vienkārši paziņojot.
Vietām mulsina Lindas iekšējais pārdomu monologs. Piemēram, par latviešu valodu. "Man patīk sevi dēvēt par pasaules pilsoni, un allaž esmu niknojusies, kad man pārmet pārlieki biežu anglicismu izmantošanu. It kā pasaule paliktu par gramu sliktāka, ja mūsu valoda izzustu!" (202). Tad seko pārdomas par vienu valodu un valstis bez robežām un kariem. Es it kā saprotu, ko autore vēlas pateikt, bet neesmu drošs vai šie būtu īstie vārdi. Ņemot vēl vērā, ka nosaukumā ir identitātes jēdziens "latviete". Tādas pašas naivas pārdomas ir par bībeli, mīlestību un vai Dievs sarakstīja bībeli (268).
Grūti analizēt vēstījumu, tēlus vai konfliktu, jo teksts neatgādina daiļliteratūru. Tas neturās kopā kā veselums.
It kā nolasās pēc sajūtas Sprīdīša caurviju motīvs - nekur nav tik labi kā mājās, bet lasītājam nav iedota neviena norāde. Būtu ieliktas kādas parafrāzes tekstā no Brigaderes vai kāda cita rakstnieka šī "māju" sajūta un valoda funkcionētu papildus līmeņos, bet tas tā gluži nenotiek.
Nav peļama nodarbe rakstīt izklaides literatūru, vienīgi jāprot tas darīt, respektīvi, radīt literatūru. Piemēram, Sofija Kinsela pārzina drēbi un viņas tekstā var atrast norādes uz Melvilu vai Vulfu (droši vien vēl uz lērums anglosakšu literatūru, kuru es nezinu). Un tas nekas, ka tā ir izklaides literatūra, toties nerodas šaubas, ka tā ir literatūra.
Ak, cik viegls viena vakara stāsts. Aizraujoši, tajā pašā laikā viegli. Ak, sievietes! Laikam tā arī ir - pārāk daudz domājam, un beigās pārāk daudz sadomājam.
“Es vēlos baidīties, jo patiesībā vairāk par visu baidos tevi zaudēt, un man patīk just šīs raizes. Tas viss man ir kā uzzināt, ka pasaulē eksistē kāda jauna garša, un saprast, ka bez tās vairs nevaru dzīvot. Olīvas! Jā, tu esi kā olīvas. Sākumā to garša šķiet pārāk sveša un neierasta, bet vienā brīdī vairs nespēj iztēloties dzīvo bez tās. “ Ļoti patika šī daļa, salda atzīšanās un tieši to man vajadzēja. Salda atpūta, patika Latvijas skaistuma uzsvēršana
Zane Nuts dara to, ko es vēl neesmu saņēmusies izdarīt – viņa "ir latviete, un viņa nevar nerakstīt." Kamēr es vēl knibinos te un tur, galvenokārt dienasgrāmatās un ārpus Latvijas literārās telpas, tikmēr Zane drosmīgi turpina rakstīt vietējai auditorijai. Esmu izlasījusi teju visas viņas grāmatas, bet ļoti patīkams pārsteigums bija viņas grāmata "Latvietes nevar nemīlēt." Grāmata ir gruntīga, bet tikai šķietami. Tās ziedošais vāks sevī ietver reibinošu stāstu, kas mani ierāva jau no pirmās lappuses. Man patīk autores rakstīšanas stils – rotaļīgs un brīžiem tik atsvaidzinoši atklāts, ka gribas satikt autori dzīvē un samīļot viņu par to. Lasot grāmatu, es bieži smaidīju, pat balsī smējos. Īpaši tad, kad nonācu līdz 57. nodaļai. ❤ Grāmata nepievīla! 5 zvaigznes!
Šķiet, pirmo reizi lasīju romānu, kurš tā ievelk. Lai arī brīžiem šķita tik salkans, paredzams un pat mazliet garlaicīgs, galu galā pasapņot ir ļauts! Viegls, ērts, mazliet paredzams, bet tik skaists stāsts. Un intriga, ko izraisīja grāmatas nosaukums tika attaisnota :D Iesaku izlasīt visiem, kuri vēlas baudīt grāmatu kā pilnīgu atpūtu no visa, un ļaut vaļu iztēlei :)