Ne pārāk aizraujošs krimiķis, bet vismaz now I know. Uz Sirurdardotiras grāmatām lūkojos jau kādu laiku, un grāmatu klubiņa izvēles dēļ beidzot bija iespēja kādu no tām arī izlasīt. Nenožēloju, bet citas viņas grāmatas lai paliek faniem.
Sižets interesants, tomēr tēli un viņu izvēles nepārliecināja. Piemēram, grūti noticēt, ka izmeklētājam Huldaram, kas attēlots kā raupjš, skaudīgs, arman-neērti-ka-tu-esi-gejs-bet-vispār-es-neesmu-homofobs attieksmi, pamatīgs smēķētājs, ir bijis sakars ar gandrīz visām romānā pieminētajām sievietēm. Kā arī pievilcīgais hipstervikingu tipāžs Hlins, kurš nenēsā laulību gredzenu - izskatās, ka viņa loma grāmatā bija tikai un vienīgi parādīt lasītājiem, ka Huldaram ir jūtas pret Freiju. Un daži tēli, no kuriem vispār nebija nekādas jēgas. Ja nu vienīgi tas, ka pieci draugi autorei laikam likās labāk nekā trīs vai četri. Lai lasītājam ir vairāk aizdomās turamo. Un par to īsto vainīgo - man nedaudz cemme, kā autore izdomājusi viņu attaisnot. Attaisnoja, vai ne?
Tomēr tajā pašā laikā priecājos, ka arvien vairāk tiek rakstīts par pornogrāfijas milzīgo problēmu un to, ka mēs joprojām neesam atraduši veidu, kā ar to cīnīties. Interesanti, ka pavisam neilgi pirms grāmatas lasīšanas es piedalījos lekcijā par kādas feministu biedrības darbību Reikjavīkā. Izrādās, ka Islande, kas pēc statistikas ir viena no tām valstīm, kurā ir viszemākie vardarbības pret sievietēm rādītāji, šī problēma ir milzīga. Aizliegtie striptīzklubi kļuva par šampaniešu bāriem, kur par milzu naudu var nopirkt pudeli sūdīga šampanieša un privātu sarunu ar meiteni. Un šīs meitenes pirms gadiem padsmit galvenokārt bija no Baltijas valstīm. Tagad vairāk no Balkāniem, Slovēnijas, Ukrainas. Ai, par visu šo domājot man atkal uznāk vēlme pamētāt olas pa Saeimas logiem, kas joprojām nevar ratificēt Stambulas konvenciju. Jebkurā gadījumā - Islandē pirkt seksu grib vairāk nekā Dānijā, un "kamēr būs piedāvājums, būs arī gribētāji" ir maigi sakot stulbs. Lielākā daļa seksa un porno biznesā iesaistīto (it sevišķi sievietes) tur ir pret savu gribu un bieži vien nespēcīgas.
Ja nu kas, grāmata nebija par šo. Bet paldies autorei par iespēju par to runāt.