Dzīves simulācija” ir Baibas Zīles debijas romāns. Tas ir ar lielisku humora izjūtu uzrakstīts sazvērestību trilleris, kurā autores trāpīgā ironija un šķelmīgais skats uz sabiedrību un cilvēku vājībām balansē uz komiskā un traģikomiskā robežas. Īpaši bīstamo un slepeno noziegumu biroja darbinieces Esmeraldas priekšnieks tiek nogalināts mīklainos apstākļos. Bezbailīgā dzīves baudītāja Simona kļūst par liecinieci slepkavībai pasaules čempionātā sēņošanā. Romantiskā šķirtene laura iesaistās dīvainā vientuļu sieviešu ordenī. Vai trīs draudzenes spēs atrisināt neparasto noziegumu rēbusu? Tikai noslēpumainais doktors Zigo zina atbildi uz šo jautājumu, taču satikšanās ar viņu izmaina dzīvi uz visiem laikiem un atpakaļceļa vairs nav.
Jā. Es jau sen to biju pelnījusi - maģisko reālismu latviešu literatūrā. Ak, vispār jau pat pietiktu vienkārši ar labu grāmatu, bet tā kā ļoti maz lasu latviešu literatūru (bailēs vilties), tad pagaidām šo žanru man pārstāvēja Artūra Bērziņa Visuma vērpēji (lai gan darba izcilību pats autors nožmiedza ar liek- un gudrvārdību). Dzīves simulācija ir viena no iespējamām grāmatām, ko varētu ņemt robinsonā (nu, uz vientuļu salu). No vienas puses - smalka ironija, no otras - kolorītie tēli, no trešās - Lielās Patiesības atklāšana, nuja, doktora Zigo sēņu migla šad tad manīta. Un tagad skaidrs, kas tā ir:))))) Un vēl manitarīts! Žēl, ka pret to pat doktoram Zigo tā arī nav zāļu:)))) Baibas Zīles grāmatas vienā brīdī nolēmu izlasīt - nujā, interesanti, ka ļoti patika šī un Piezīmes no Citurzemes, Rausītis un Aukstākā ziema paskrēja garām. Vispār Dzīves simulācija mierīgi varētu būt Piezīmju viens stāsts vai otrādāk, ļoti iederīgi:) Katrā ziņā - no šīs grāmatas grūti atrauties. It kā saproti, ka figņa (nu kā lai vēl nosauc, hm), bet lasi kā bībeli:))))))))))))))))))))) Un - visu cieņu autorei, bija arī perfektas beigas (ar šo grēko tik daudzi latviešu autori!).
"Sekss un lielpilsēta" literārā versija ar latviešu (ai, piedodiet, sēņu) mērci! Viena zvaigzne par to, ka bija aizraujoši lasīt (detektīvintriga!), otra par autores fantāziju, trešā par to, ka bija smieklīgi (uzsildīts līķis, sēnes pašas atrod sēņotāju u.c. asprātības), 4.- stilā ieturēts. Tiem, kas mekle reālismu - nepatiks (dzīvē nekad neesmu satikusi tik daudz brīvu vīriešu kā šajā grāmatā).
Kadēļ pašmāju seriālu veidotāji neizmanto par pamatu šadus tekstus, ta vieta izvēloties vājus adaptējumus? Saliekot kopā, piemeram, ar stila zina lidzīgo "Koncerts vectēva pagalma", tur sanāktu vismaz pāris sezona. Vai ari vismaz, lai pieaicina Baibu Zili ka scenaristi!
Šī grāmata pilnīgi noteikti nav domāta visiem. Tāds absurdais reālisms ar situācijām, kuras ir tik nereālas, ka varētu pat būt īstas. Galvenās varones - "pasaules labākā detektīve", seksomāne un naivā sektante iekuļas neparastos, amizantos un arī pikantos notikumos ik uz soļa. Patika autores valodas izjūta un traģikomiskais piesitiens. Nereti bija par ko gardi pasmieties, bet citreiz atlika tikai galvu saķert. Tāda odziņa latviešu literatūrā.
Un ja, Dievs nedod, nāktos dzīvē satikt doktoru Zigo, viņš noteikti arī mani diagnosticētu ar hronisku Manitarītu. (Sk. Pielikumu Nr. 1)
Esmu vairāk reālistiskās literatūras cienītāja, man patīk, ja viss notiek "tā kā dzīvē", tādēļ daudzi grāmatas sižeta pavērsieni "lika izkāpt ārpus rāmjiem". Bija vietas, kuras mulsināja, bet kopumā ļoti patika!
Es viņu iesāku pirms sesijas, varbūt tāpēc sapratu no viņas pilnīgi neko. Pilnīgs prāta mežģis ar savādiem un pēkšņiem notikumiem. Man gribas viņu izlasīt vēlreiz, jo zinu, ka ir sajūsma kādam, bet šķiet, ka esmu par vāju šim.
Asprātīgā valoda un negaidītie sižeta pavērsieni ieintriģēja un cieši noturēja manu uzmanību. Autorei ir lieliska, savdabīga humora izjūta! Savs īpašais rokraksts, balss.