What do you think?
Rate this book
Dadži
Stāstu varoņi lielākoties ir cilvēki, kuri vairumam no mums šķitīs neparasti, nepareizi, dzīves sapostīti.
Viens no tiem saka: “Mēs nevaram kļūt kādam par ērtu atrisinājumu tikai tāpēc, ka parasti cilvēki tā nerīkojas, Atceries – mēs neesam parasti cilvēki. Un nekad tādi nebūsim.”
Taču tieši šādi likteņi liek mums ne vien aizrautīgi sekot stāstu varoņu gaitām un just viņiem līdzi, bet arī aizdomāties pašiem par savas dvēseles tumšākajiem nostūriem, kuros līdzās “normalitātei” bieži vien mājo vientulība, mīlestības trūkums, bailes par izdzīvošanu, neprasme veidot attiecības ar apkārtējo pasauli un sevi pašu.
Rakstniece par to visu runā skarbi, tomēr bez bezcerības. Stāsta “Pakalpojums” galvenais varonis saka: “Negribu vairs būt ne apdomīgs, ne precīzs. Negribu būt piesardzīgs un pareizs. Gribu būt es pats. Gribu būt dzīvs. Dzīvot.”
Viens no tiem saka: “Mēs nevaram kļūt kādam par ērtu atrisinājumu tikai tāpēc, ka parasti cilvēki tā nerīkojas, Atceries – mēs neesam parasti cilvēki. Un nekad tādi nebūsim.”
Taču tieši šādi likteņi liek mums ne vien aizrautīgi sekot stāstu varoņu gaitām un just viņiem līdzi, bet arī aizdomāties pašiem par savas dvēseles tumšākajiem nostūriem, kuros līdzās “normalitātei” bieži vien mājo vientulība, mīlestības trūkums, bailes par izdzīvošanu, neprasme veidot attiecības ar apkārtējo pasauli un sevi pašu.
Rakstniece par to visu runā skarbi, tomēr bez bezcerības. Stāsta “Pakalpojums” galvenais varonis saka: “Negribu vairs būt ne apdomīgs, ne precīzs. Negribu būt piesardzīgs un pareizs. Gribu būt es pats. Gribu būt dzīvs. Dzīvot.”
397 pages, Hardcover
First published December 17, 2021
3 people are currently reading
122 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 36 reviews
February 21, 2022
Nav viegli stāsti. Smagās dzīves puses. Bet valoda ļoti viegla. Un noskaņa paliek gaiša.
pamazām iegāju Dženas pasaulē jau ar pirmajiem stāstiem, caur Dženas pasauli redzēju savējo. Teksti, tik precizi, gan vidi, gan telpu, laiku, cilvēkus raksturojoši, manī palika pēc stāsta izlasīšanas.
Dadži viennozīmīgi ir ļoti labs darbs, pārāk labs debijai. Man prieks.
pamazām iegāju Dženas pasaulē jau ar pirmajiem stāstiem, caur Dženas pasauli redzēju savējo. Teksti, tik precizi, gan vidi, gan telpu, laiku, cilvēkus raksturojoši, manī palika pēc stāsta izlasīšanas.
Dadži viennozīmīgi ir ļoti labs darbs, pārāk labs debijai. Man prieks.
January 25, 2023
Draņķīgi (jo pilni ar draņķiem) un sāpīgi stāsti mijas ar jaukiem un maigiem, viens pat bij teju mīlīgs spoku stāsts. Man vispār patīk stāsti, tajos ar nedaudz vārdiem tiek panāktas dziļas bildes, par to arī mana apbrīna stāstniekiem.
Nav jau Belševica, bet kurš gan ir?
Nav jau Belševica, bet kurš gan ir?
April 5, 2022
Laiks, kad lasu Dadžus, ir tik skarbs, ka man ļoti žēl, ka nespēju līdz galam izbaudīt autores talantu. Džena Andersone ir radījusi stāstus, kā jau uz grāmatas vāka precīzi noraksturots, par "cilvēka dvēseles tumšajiem nostūriem". Šobrīd pasaulē tik ļoti daudz par daudz cilvēku dvēseles tumšākie nostūri, ka līst jau pāri malām. Iespiest savās domās vēl ko tumšu bija patiešām grūti! Iekšēji pretojos autores radītajiem tēliem un notikumiem visas grāmatas garumā. Jautāsiet, ko ta neliku nost to dadžaino grāmatu? Nu lūk, stāsti ir tik labi uzrakstīti, dzīvi un dziļi, ka burtiski nevarēju atrauties. "Dadži" ir Dženas Andersones mācību laikā Literārajā Akadēmijā tapuši darbi un autores pirmais stāstu krājums. Ja šādi raksta iesācējs, pārējie var iet atpūsties. :)
October 18, 2025
Stāstu krājums par smagām un sociāli sāpīgām tēmām – vardarbībai, atkarībām, bāreņu likteņiem un "citādo" cilvēku dzīvēm. Daži stāsti beidzas ar atvērtu, neizteiktu nobeigumu, kas domāts kā stimuls pārdomām, taču šī pieeja brīžiem man atstāja sajūtu par neizstrādātu vai sasteigtu atrisinājumu.
April 8, 2025
"Kaut kas ir beidzies. Vēl pagaidām nesaprotu, kas tieši. Laikam ilūzija, ka esmu pieaudzis." (82.lpp.)
Ar neuzbāzīgi pieklusinātu balsi Džena Andersone reizē drosmīgi un pārliecināti runā par tēmām, kas skaudri liek sarauties čokurā vien to iztēlojoties.Tepat blakus deviņstāvenes kāpņu telpā, brīžiem nemanāmās drāmas, kas bieži pārvēršas traģisma kliedzienos. Neredzamie ļautiņi, kas gluži kā netīrumi līp pie sabiedrības sāniem, ko allaž cenšas notīrīt, gluži kā sāls uz slidenajām ielām- nevēlami klātesošs, graužas un derdzas ādā, līdz nesaproti, vai nogrūst stūrī, pieņemt vai atbrīvoties pavisam.
Stāsti, mazi mazītiņas dzīves kodaļiņas, kas pazib acu priekšā, nemaz neprasās, lai tos stiepj un velk garumā. Man patīk, ka tie gluži kā mazas bišu sūniņas, veido kopīgu literāro medus kāri, kas brīžiem ķepīgi, brīžiem skaudri iepelējusi dvako no nolemto likteņiem.
Man patīk kā skan Dženas balss- tāda skumji vēlīga. Kad viss, itin viss sagruvis, bet tik ļoti gribas pašu cilvēciski viskārotāko- tik pieņemtam un mīlētam. Dženas varoņu balsis čukst nesaprasto un nepieņemto ļautiņu slēptākās domas, tās, kuras mēs skaļi neuzdrošināmies paust. Un stāsti atdzīvojas. Elš un izdveš pēdējo dvašu, ļauj pašam fantazēt scenārijus, kas noticis pirms un pēc. Un šajos dzīvajos stāstos viss liekas tik taustāmi reāls. Gluži vienkārši un par nožēlu jāsaka, ka šādus stāstus nav iespējams izdomāt- aiz mūsu kaimiņu durvīm slēpjas tik daudz neizbrienamas tumsas.
Aizveru grāmatas vāku un man acu priekša zib tēli no stāstiem- dārdošs vilciens, stikla lauskas, tie nolādētie dadži. Tik daudz bērnu, tik daudz, daudz salauztu bērnu siržu. Arī to, kas liekas sen kā jau izauguši.
"Vārdi līdzīgi glumām vārītām sēnēm lēnām birst ārā no pratināmā mutes. Atstājot gļotainu sliedi uz galdam tie krīt uz grīdas un aizslīd tumsā zem krēsliem." (86.lpp.)
Ar neuzbāzīgi pieklusinātu balsi Džena Andersone reizē drosmīgi un pārliecināti runā par tēmām, kas skaudri liek sarauties čokurā vien to iztēlojoties.Tepat blakus deviņstāvenes kāpņu telpā, brīžiem nemanāmās drāmas, kas bieži pārvēršas traģisma kliedzienos. Neredzamie ļautiņi, kas gluži kā netīrumi līp pie sabiedrības sāniem, ko allaž cenšas notīrīt, gluži kā sāls uz slidenajām ielām- nevēlami klātesošs, graužas un derdzas ādā, līdz nesaproti, vai nogrūst stūrī, pieņemt vai atbrīvoties pavisam.
Stāsti, mazi mazītiņas dzīves kodaļiņas, kas pazib acu priekšā, nemaz neprasās, lai tos stiepj un velk garumā. Man patīk, ka tie gluži kā mazas bišu sūniņas, veido kopīgu literāro medus kāri, kas brīžiem ķepīgi, brīžiem skaudri iepelējusi dvako no nolemto likteņiem.
Man patīk kā skan Dženas balss- tāda skumji vēlīga. Kad viss, itin viss sagruvis, bet tik ļoti gribas pašu cilvēciski viskārotāko- tik pieņemtam un mīlētam. Dženas varoņu balsis čukst nesaprasto un nepieņemto ļautiņu slēptākās domas, tās, kuras mēs skaļi neuzdrošināmies paust. Un stāsti atdzīvojas. Elš un izdveš pēdējo dvašu, ļauj pašam fantazēt scenārijus, kas noticis pirms un pēc. Un šajos dzīvajos stāstos viss liekas tik taustāmi reāls. Gluži vienkārši un par nožēlu jāsaka, ka šādus stāstus nav iespējams izdomāt- aiz mūsu kaimiņu durvīm slēpjas tik daudz neizbrienamas tumsas.
Aizveru grāmatas vāku un man acu priekša zib tēli no stāstiem- dārdošs vilciens, stikla lauskas, tie nolādētie dadži. Tik daudz bērnu, tik daudz, daudz salauztu bērnu siržu. Arī to, kas liekas sen kā jau izauguši.
"Vārdi līdzīgi glumām vārītām sēnēm lēnām birst ārā no pratināmā mutes. Atstājot gļotainu sliedi uz galdam tie krīt uz grīdas un aizslīd tumsā zem krēsliem." (86.lpp.)
March 20, 2022
"Pats nezinu, kāpēc nevaru. Jo faktiksi esmu brīvs cilvēks brīvā valstī un varētu darīt jebko, kas man ienāk prātā. Bet kaut kāds iekšējais cenzors neļauj. Kaut kāds mistiskais rāmis, kas nospiež manus plecus, krūtis, galvu. Šis rāmis, kas izliekas esam es pats, to visu man neļauj."
14 stāsti par sāpīgo. Par neikdienu. Par cilvēkiem, kas neesam mēs, bet kas ir savādāki, citādāki un tomēr cilvēki. Un nemaz nav tik atšķirīgi, jo ir un paliek cilvēki. Par cilvēkiem, kas dzīvojas tumšākajās ēnas pusēs. Par cilvēkiem, kas pazaudējuši ticību sev un pasaulei. Un vēl vairāk par izdzīvošanu moku un baiļu pilnos apstākļos.
Lasīju un baudīju valodu. Ļoti spēcīgs pieteikums latviešu literatūrā. Varu vienīgi teikt - izlasiet!
4.5⭐
"-Es nezinu, gads kā gads. Visi gadu ir vienādi labi. Mainās tikai cilvēki un to daudzums, bet gadi paliek tādi paši.
-Domā? Nu nē, visi gadi nav vienādi. Tu ko? Mēs taču nedzīvojam rūtiņu lapā. Vienādas ir tikai līnijas burtnīcā."
14 stāsti par sāpīgo. Par neikdienu. Par cilvēkiem, kas neesam mēs, bet kas ir savādāki, citādāki un tomēr cilvēki. Un nemaz nav tik atšķirīgi, jo ir un paliek cilvēki. Par cilvēkiem, kas dzīvojas tumšākajās ēnas pusēs. Par cilvēkiem, kas pazaudējuši ticību sev un pasaulei. Un vēl vairāk par izdzīvošanu moku un baiļu pilnos apstākļos.
Lasīju un baudīju valodu. Ļoti spēcīgs pieteikums latviešu literatūrā. Varu vienīgi teikt - izlasiet!
4.5⭐
"-Es nezinu, gads kā gads. Visi gadu ir vienādi labi. Mainās tikai cilvēki un to daudzums, bet gadi paliek tādi paši.
-Domā? Nu nē, visi gadi nav vienādi. Tu ko? Mēs taču nedzīvojam rūtiņu lapā. Vienādas ir tikai līnijas burtnīcā."
March 15, 2022
Saderam, ka šie stāsti būs nominēti Laligabai?
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](/_next/image?url=https%3A%2F%2Fi.gr-assets.com%2Fimages%2FS%2Fcompressed.photo.goodreads.com%2Fusers%2F1659017528i%2F124023459._UX200_CR0%2C0%2C200%2C200_.jpg&w=128&q=75)
December 11, 2022
Šis ir autores pirmais stāstu krājums un, ja es to nezinātu – neticētu.
Stāstu krājumā autore apkopojusi virkni stāstu - citi īsi, vienas sabiedriskā transportā noklausītas sarunas garumā, citi – gari un daudzslāņaini. Tomēr tiem visiem ir kas kopīgs – autore raksta par sabiedrības ne to spožāko daļu – par dzērājiem, no ceļa nogājušajiem, apjukušajiem un dzīves pabērniem. Autore tik precīzi apraksta šo cilvēku jūtas un sajūtas – neticami īsti. Sajūta, ka viņa pati to visu būtu piedzīvojusi, bet no sirds ceru, ka nē, jo stāsti ir visai skarbi, tomēr tādi man patīk. Un, ja arī Tev tāpat kā man, patīk Janas Egles stāsti – arī “Dadži Tev ir jāizlasa.
Šajos stāstos ir jūtams kaut kas no Janas Egles spējas īsos stāstos iekļaut tik daudz, turklāt līdzīgi stāsti ir arī tonalitātes ziņā – tie ir diezgan drūmi (labā nozīmē). Tāpat , es teiktu, ka stāstos ir kaut kas no Frēdrika Bakmana spējas sākumā varoņus parādīt tā, ka gribas riebumā teju novērsties, bet pēcāk tos lasītāja priekšā izģērbt, parādot rētas, kas viņu par tādu izveidojis.
Autore savus galvenos varoņus liek vienlaikus ienīst un just tiem līdzi.
Iesaku izlasīt! Dženas Andersones stāstu krājums “Dadži” ir spēcīgs pieteikums latviešu prozā un novēlu šim darbam saņemt @laligaba balvu nominācijā “spilgtākā debija”.
Mani visvairāk uzrunāja šie stāsti – Brālis, Spēle, Sērkociņi un Dadži.
Daži no tiem man ir pielipuši kā dadži un par tiem mēdzu aizdomāties.
Stāstu krājumā autore apkopojusi virkni stāstu - citi īsi, vienas sabiedriskā transportā noklausītas sarunas garumā, citi – gari un daudzslāņaini. Tomēr tiem visiem ir kas kopīgs – autore raksta par sabiedrības ne to spožāko daļu – par dzērājiem, no ceļa nogājušajiem, apjukušajiem un dzīves pabērniem. Autore tik precīzi apraksta šo cilvēku jūtas un sajūtas – neticami īsti. Sajūta, ka viņa pati to visu būtu piedzīvojusi, bet no sirds ceru, ka nē, jo stāsti ir visai skarbi, tomēr tādi man patīk. Un, ja arī Tev tāpat kā man, patīk Janas Egles stāsti – arī “Dadži Tev ir jāizlasa.
Šajos stāstos ir jūtams kaut kas no Janas Egles spējas īsos stāstos iekļaut tik daudz, turklāt līdzīgi stāsti ir arī tonalitātes ziņā – tie ir diezgan drūmi (labā nozīmē). Tāpat , es teiktu, ka stāstos ir kaut kas no Frēdrika Bakmana spējas sākumā varoņus parādīt tā, ka gribas riebumā teju novērsties, bet pēcāk tos lasītāja priekšā izģērbt, parādot rētas, kas viņu par tādu izveidojis.
Autore savus galvenos varoņus liek vienlaikus ienīst un just tiem līdzi.
Iesaku izlasīt! Dženas Andersones stāstu krājums “Dadži” ir spēcīgs pieteikums latviešu prozā un novēlu šim darbam saņemt @laligaba balvu nominācijā “spilgtākā debija”.
Mani visvairāk uzrunāja šie stāsti – Brālis, Spēle, Sērkociņi un Dadži.
Daži no tiem man ir pielipuši kā dadži un par tiem mēdzu aizdomāties.
June 6, 2022
Uhh, kas par neiedomājami dzīvu stāstu krājumu. Koši sarkanais grāmatas vāks uzreiz signalizē, ka: "Uzmanies, lasītāj, te būs viss pa īstam, copy+paste iz dzīves! Tas noteikti, neapšaubāmi, simtprocentīgi!"
Katrā stāstā būs atrodama smeldze, dzīves īstenība, bailes un izskaidrojums visām izdarītām rīcībām, paveiktām darbībām un pateiktam vai noklusētam vārdam. Autore filigrāni un detalizēti attēlo katru tēlu un tā vietu sabiedrībā, personīgajā dzīvē, neaizmirstot pievienot klāt jūtīgo daļu, kas paspilgtina naratīva varbūtējo mērķi, tieši, pateikt, ka cilvēks ir egoistiska būtne ar izteiktu vēlmi atrast sevi, iet savu ceļu un izkopt savu individualitāti, neņemot vērā pārējās masas intereses. Un tādi cilvēki ir kā dadži citu cilvēku acīs,miesā, prātā un dvēselē, no kuriem nav iespējams ātri attīrīties. (Vēl ir doma, ka tie ir stāsti par sīksta rakstura cilvēkiem, varbūt tas ir vēl pareizāk?!)
Lasot stāstu pēc stāsta uzreiz rodas déjà vu, ka esi kādu no tēliem sastapis/-usi dzīvē (mani pārsteidza stāsts "Kaimiņi", jo jūtu, ka tāda tipa tantīte dzīvo stāvu zemāk) un pateicoties tam nav nepieciešams iztēloties kā tas viss varētu būt, jo ir dzīvi piemēri.
Must-read book! Nepaej garām šim stāstu krājumam!
Katrā stāstā būs atrodama smeldze, dzīves īstenība, bailes un izskaidrojums visām izdarītām rīcībām, paveiktām darbībām un pateiktam vai noklusētam vārdam. Autore filigrāni un detalizēti attēlo katru tēlu un tā vietu sabiedrībā, personīgajā dzīvē, neaizmirstot pievienot klāt jūtīgo daļu, kas paspilgtina naratīva varbūtējo mērķi, tieši, pateikt, ka cilvēks ir egoistiska būtne ar izteiktu vēlmi atrast sevi, iet savu ceļu un izkopt savu individualitāti, neņemot vērā pārējās masas intereses. Un tādi cilvēki ir kā dadži citu cilvēku acīs,miesā, prātā un dvēselē, no kuriem nav iespējams ātri attīrīties. (Vēl ir doma, ka tie ir stāsti par sīksta rakstura cilvēkiem, varbūt tas ir vēl pareizāk?!)
Lasot stāstu pēc stāsta uzreiz rodas déjà vu, ka esi kādu no tēliem sastapis/-usi dzīvē (mani pārsteidza stāsts "Kaimiņi", jo jūtu, ka tāda tipa tantīte dzīvo stāvu zemāk) un pateicoties tam nav nepieciešams iztēloties kā tas viss varētu būt, jo ir dzīvi piemēri.
Must-read book! Nepaej garām šim stāstu krājumam!
August 21, 2022
Bija gadījies atsevišķus Dženas Andersonas stāstus lasīt iepriekš, bet tieši stāstu krājumā atklājas daudzveidība un nebaidīšanās no smagākām tēmām, ko autore pasniedz ar cilvēcību un vieglumu. Ja neskaita neretu stāstu nobeigumu aprautību, šie ir spilgti un kvalitatīvi stāsti, par kuriem padomāt arī pēc grāmatas nolikšanas plauktā.
March 30, 2022
Skarbi, smeldzīgi, patiesi, īsti. Tieši tik labi ir stāsti "Dadžos". Laba valoda, katram stāstam sava esence, dziļums. Citi stāsti gan likās nedaudz par īsu, vēl kādu šķautni prasījās, bet divi garākie par gariem. Bet kopumā ļoti patika, atstāj daudz vielas pārdomām.
August 30, 2022
Janas Egles stāsti laikam man ir uzstādījuši pārāk augstu latiņu.
Šie, lai arī bij iecerēti labi, kaut kā mani līdz galam neuzrunāja. Varbūt pāris patika. Daudzi likàs tādi riņķī apkārt ne par ko un nepatika, ka daudzi stāsti beidzās bez loğiska nobeiguma..
Šie, lai arī bij iecerēti labi, kaut kā mani līdz galam neuzrunāja. Varbūt pāris patika. Daudzi likàs tādi riņķī apkārt ne par ko un nepatika, ka daudzi stāsti beidzās bez loğiska nobeiguma..
March 4, 2023
Stāstnieces talants autorei nešaubīgs, bet stāstiņi tomēr ar nepabeigtības sajūtu.
Visā grāmatā bija vien pāris, kam bija kaut cik sakarīgs nobeigums.
Teikšu kā ir - mazliet vilšanās, lai gan atsauksmes bija dzirdētas labas.
Visā grāmatā bija vien pāris, kam bija kaut cik sakarīgs nobeigums.
Teikšu kā ir - mazliet vilšanās, lai gan atsauksmes bija dzirdētas labas.
November 1, 2023
Vairākus mēnešus pēc lasīšanas saturs gan ir padzisis, bet pēcgarša joprojām laba. Lieliski izstrādāti stāsti, nekādas plakanzemes starp tēliem, un tēmas (diemžēl) ļoti aktuālas. Atsevišķas ainas tik tiešām kā dadži pieķērušies reizēm vēl kņudina un mudina paņemt autores nākamo stāstu krājumu. Burvīga debija, iesaku!
July 28, 2025
Autore raksta baudāmi, bet šausmīgi nogurdināja un nomāca stāstu tematika. Tā jau esmu nogurusi no tik biežās sociālo dienestu tēmas latviešu autoru stāstos, bet te arī viss spektrs - nabadzība, slimības, vardarbība ģimenē, nevienam nevajadzīgi bērni un pieaugušie. Katrā stāstā. Šo pieveicu, bet otru plānoto laikam nelasīšu. Saprotu, ka ar doktora grādu krimināltiesībās šī vienkārši ir autores tematika, bet nu ceru vēl, ka nāktonē būtu arī kaut kas cits.
July 7, 2025
Džena Andersone ir mans jaunatklājums, kas liek jautāt - kur es biju ātrāk? Jau grimstu iekšā pārējās autores grāmatās.
November 20, 2022
Latviešiem ir daudzi brīnišķīgi īsstāsti, bet šis nebūs manu iecienītāko sarakstā. Varbūt aizšāvu greizi, sākot lasīt pēc Murakami īsstāstiem, bet nu man šķita par haotisku un saraustītu. It kā saliktu vienu puzli no dažādu pužļu gabaliņiem, it kā pēc formas jau saiet. Vairāki īsstāsti palika ar nepabeigtu, aprautu pēcgaršu, citos akcentējās neskaidra mistikas iepīšana, citā šķita, ka autore aizrāvusies, bet, nevarot īsti nobeigt stāstu, pēc palīdzīgas rokas ķērusies pie fantastikas. Nevaru noliegt, ka autore drosmīgi izvelk gaismā drūmos likteņus, bet mani tas nenošarmēja, mums ir daudz drosmīgu autoru, kas raksta par skarbiem dzīvesstāstiem.
Dažas mani uzrunājošas domas un situāciju apraksti:
"Es cenšos uz viņiem neskatīties. Neredzēt nevienu. Viņu acis ir tādas pašas pelēki lipīgas kā dadži mammas matos. Skatieni ieķērušies mūsu miesā un laiž saknes arī dvēselē."
"Vārdi līdzīgi glumām vārītām sēnēm lēnām birst ārā no pratināmā mutes. Atstājot gļotainu sliedi uz galda, tie krīt uz grīdas un aizslīd tumsā zem krēsliem."
"Jūtu, kā kreisās acs plakstiņš raustās. Sitas kā tāda kamene burkā."
Dažas mani uzrunājošas domas un situāciju apraksti:
"Es cenšos uz viņiem neskatīties. Neredzēt nevienu. Viņu acis ir tādas pašas pelēki lipīgas kā dadži mammas matos. Skatieni ieķērušies mūsu miesā un laiž saknes arī dvēselē."
"Vārdi līdzīgi glumām vārītām sēnēm lēnām birst ārā no pratināmā mutes. Atstājot gļotainu sliedi uz galda, tie krīt uz grīdas un aizslīd tumsā zem krēsliem."
"Jūtu, kā kreisās acs plakstiņš raustās. Sitas kā tāda kamene burkā."
April 28, 2022
Es cenšos uz viņiem neskatīties. Neredzēt nevienu. Viņu acis ir tādas pašas pelēki lipīgas kā dadži mammas matos. Skatieni ieķērušies mūsu miesā un laiž saknes arī dvēselē. Es tik ļoti neieredzu visus šos cilvēkus! Īsti pat nezinu, par ko. Par asajām acīm. Par šiem skatieniem, klusiem, pētošiem, urbjošiem. Es gribētu, lai viņu te nav. Vai vismaz, lai viņi neskatās. Vai vismaz, lai izliekas, ka mūs neredz. Bet viņi te ir, un visi neatraudamies skatās ar savām dadžu acīm.
… būtībā jau tu labi zini, ko darīt. Tev jāmaina sava dzīve. Neviens cits tavā vietā to neizdarīs, tici man. Bet tev ir bail to darīt. Mēs varam gadiem ilgi būt nosacītā komfortā. Nosacītā, jo patiesībā jau nekāda komforta tajā visā nav. Taču viss ir pazīstams, pierasts, viss autopilotā. Tur ir tā lielākā problēma. Kamēr tu baidīsies iziet ārā un nonākt kaut kur nezināmajā svešajā pasaulē, tu nevarēsi būt brīva, saproti?
… būtībā jau tu labi zini, ko darīt. Tev jāmaina sava dzīve. Neviens cits tavā vietā to neizdarīs, tici man. Bet tev ir bail to darīt. Mēs varam gadiem ilgi būt nosacītā komfortā. Nosacītā, jo patiesībā jau nekāda komforta tajā visā nav. Taču viss ir pazīstams, pierasts, viss autopilotā. Tur ir tā lielākā problēma. Kamēr tu baidīsies iziet ārā un nonākt kaut kur nezināmajā svešajā pasaulē, tu nevarēsi būt brīva, saproti?
November 15, 2023
Viena no labākajām latviešu modernās daiļliteratūras grāmatām, ko ir gadījies lasīt. Detalizēti cilvēku un situāciju apraksti, kas ievelk lasītāju stāstā. Vienlaikus rada vēlmi padomāt par to, cik dažādi cilvēki šajā pasaulē dzīvo. Grāmata man radīja prieku un empātiju.
February 3, 2023
Grāmatas sākumā lasot pavisam īsos stāstiņus, daži bija tik asi aizķeroši, ka man bija jāņem pauze. Dažam labam pat jāievelk vairāk gaiss plaušās, tik ļoti viss sažņaudzās iekšpusē un tik ļoti es to vizualizēju. Smagas tēmas, smagi cilvēki un notikumi. Aizdomājos, kā būtu rakstīt par priecīgo un pozitīvo? Lasītājam tas vispār liktos interesanti? Un vai vispār var uzrakstīt stāstu, kur viss ir labi un skaisti? Tad laikam sanāk, ka tur īsti nav par ko rakstīt, vispār šī tāda tēma, kas man jāapdomā vairāk.
Man nelikās, ka stāsti nav pabeigti. Jo stāsti jau tāpēc ir stāsti, ka izrauj un parāda virspusē tikai mazu gabaliņu, tikai tās pāris lapas. Un tad sēdi un domā, kas tad tur vēl un kā tad tur varēja un bija.... Tāpēc man ļoti, ļoti patīk stāsti, it kā pusratā, it kā pa atslēgas caurumiņu. Un man ļoti patika, KĀ Džena raksta! Nav garum gari apraksti ar visiem iespējamajiem īpašvārdiem teikumā, īsi, koncentrēti, bet ne sausi. Viegli. Jā, dažs no stāstiem mazāk uzrunāja, īsti nesapratu Aizmirstos, bet man ir sava versija, kas tur īsti bija :) Noteikti meklēšu Dženas nākamo grāmatu un tas ir apbrīnojami, ka šāda var būt debija!
Man nelikās, ka stāsti nav pabeigti. Jo stāsti jau tāpēc ir stāsti, ka izrauj un parāda virspusē tikai mazu gabaliņu, tikai tās pāris lapas. Un tad sēdi un domā, kas tad tur vēl un kā tad tur varēja un bija.... Tāpēc man ļoti, ļoti patīk stāsti, it kā pusratā, it kā pa atslēgas caurumiņu. Un man ļoti patika, KĀ Džena raksta! Nav garum gari apraksti ar visiem iespējamajiem īpašvārdiem teikumā, īsi, koncentrēti, bet ne sausi. Viegli. Jā, dažs no stāstiem mazāk uzrunāja, īsti nesapratu Aizmirstos, bet man ir sava versija, kas tur īsti bija :) Noteikti meklēšu Dženas nākamo grāmatu un tas ir apbrīnojami, ka šāda var būt debija!
December 31, 2022
Kad vīruss iedzen gultā, nekas cits kā intensīva grāmatu lasīšana neatliek. Bet lasāmviela bija kā kontrastšķidrums ķermenī, kur analīzēs jāredz kaut kas vairāk. Tik spēcīgi, sūri un sāpīgi stāsti NEKAD nebija lasīti. Ko varēja redzēt vairāk? To, ka varu pateikties liktenim par savu saulaino bērnību ģimenē (paldies mammai), bezrūpīgo jaunību (paldies tēvam, mammai un Ēmammai) un laimīgo tagadni (paldies vīram, dēlam, draugiem), kad viss ir labi pašai un manējiem. Te 3x jāspļauj pār plecu!!! "Dadži" (Džena Andersone)- kas par salauztām dzīvēm, samocītu ceļa gājumu, jo kāds aizlauzis pašā dzīves sākumā. Darīt otram pāri, jo neviens nemācīja mīlēt... Un tā nemīlēto ķēde ir gara... Lasīju ar mokām, īpaši garākos stāstus. Apbrīnoju jaunās autores spēku! Neieteikšu lasīt, jo katram pašam jāsatiek sava grāmata.
February 13, 2023
Stāsti, kas ļauj ieskatīties aiz tumšajiem aizkariem. Autore meistarīgi uzbur ainas, lai parādītu mazu posmu stāstu varoņu dzīvēs. Šķiet, tikai īss acumirklis, bet sajūta, ka jau ilgi pazīsti šos varoņus un viņu dzīves. Noticēju visiem, izņemot vienu stāstu - "Aizmirstie", kur bez visa cita šķietami absurdā vides attēlojuma Stellas balsī autore, manuprāt, ielikusi par daudz dziļus un filozofiskus tekstus, kuri iederētos pavisam citos apstākļos.
Bet kopumā - laba grāmata, iesaku, lai gan noteikti tā nav priecīga pastaiga pa varavīksni - daži dadži pieķeras, traucē, skrāpē, liek domāt un just līdzi.
Bet kopumā - laba grāmata, iesaku, lai gan noteikti tā nav priecīga pastaiga pa varavīksni - daži dadži pieķeras, traucē, skrāpē, liek domāt un just līdzi.
June 10, 2025
Vai... nu smagi un dikti drūmi. Īstens emociju karuselis- neizpratne, naids un arī līdzjūtība, pa vidu mijas izreikts riebums, un vēl šis tas grūti aprakstāms. Katrs no stāstiem tik unikāls, tik savāds, tik īsts.
Šo grāmatu izlasīju trīs mēnešos, izmantojot maksimāli iespējamās piecas pagarināšanas reizes bibliotēkas grāmatai. Ātrāk nevarēju, pārāk tumša literatūra, vajadzēja saņemties katrai lasīšanas reizei, bet katrs stāsts bija to vērts.
Šo grāmatu izlasīju trīs mēnešos, izmantojot maksimāli iespējamās piecas pagarināšanas reizes bibliotēkas grāmatai. Ātrāk nevarēju, pārāk tumša literatūra, vajadzēja saņemties katrai lasīšanas reizei, bet katrs stāsts bija to vērts.
February 22, 2023
Pārskatot iepriekš lasītās grāmatas, nospriedu, ka piecu zvaigznīšu piešķiršanā turpmāk būšu kritiskāka. Bet "Dadžiem" tās atdodu nešauboties. Autore ir brīnišķīga stāstniece. Sulīga valoda, dzīvi tēli, sulīgs humors. Stāsts "Pakalpojums" ir visīstākais scenārijs burvīgai latviešu filmai. Pārsteidzoši interesanta autore.
June 25, 2023
Franz Kafka, Mikhail Bulgakov un Julio Cortázar.
Sauja Kriminālkodeksa un šķipsniņa Bībeles. Ceļu Džena Andersone ir izvēlējusies.
Ko darīt ar tekstu? Kur koncentrēt, kur mērķtiecīgāk virzīt uz priekšu, kur kaut ko noklusēt, bet kur tomēr pateikt vairāk un tiešāk - to Laiks un Autore pati lems.
Sauja Kriminālkodeksa un šķipsniņa Bībeles. Ceļu Džena Andersone ir izvēlējusies.
Ko darīt ar tekstu? Kur koncentrēt, kur mērķtiecīgāk virzīt uz priekšu, kur kaut ko noklusēt, bet kur tomēr pateikt vairāk un tiešāk - to Laiks un Autore pati lems.
February 7, 2023
Ar tām jaunizcepto rakstnieku pirmajām grāmatām piesargājos. Pēdējā laikā tik daudzi latvieši ir sajutuši sevī radošumu un iesildās, rakstot stāstus, kas dažbrīd raisa izbrīnu par izdevniecību zemo kritiskuma slieksni. Šis gan nav īsti tas gadījums, stāstu krājums ir visnotaļ daudzsološs. Reālistiski varoņi no drūmākajiem sociālajiem slāņiem. Noskaņa un personāži atgādina J. Egles "Gaismā". Garākais stāsts krājumā gan mani nomocīja, bez tā varēja iztikt, tas iespaidu un noskaņojumu manāmi pabojāja (murgaini savārstījumi nav manā gaumē). Vēl man pietrūka piesaistes konkrētai vietai nevis kaut kāda neverlande nekurienē.
P. S. No jauno autoru otrajām grāmatām es arī piesargājos-tajās parasti iekļūst pirmajai grāmatai aiz strīpas palikušie stāsti.
P. S. No jauno autoru otrajām grāmatām es arī piesargājos-tajās parasti iekļūst pirmajai grāmatai aiz strīpas palikušie stāsti.
June 28, 2022
Cilvēkstāsti, kas slēpjas aiz kriminālziņām un sociālo dienestu datu bāzēm. Simpatizē autores iedziļināšanās dažādās dzīvēs, interese par jebkuru cilvēku. Jo vienmēr jau vieglāk rakstīt tikai par savu "burbuli"... Lasīt viegli, zvaigznīte noteikti par autores valodu, kā arī 1 par tēmu aktualitāti - kaut arī ne visi stāsti ir 100% ieliekami reālisma rāmjos , tie tomēr ir par mums šeit un tagad. Par emocionālo un fizisko vardarbību, atkarībām, dažādām bailēm, noziegumiem. Daži stāsti likās par garu (bērnunama pabērnu un Lieķu sāgas vareja būt koncentrētākas), daži par īsu, bija sajūta, ka autore nav zinājusi, kā pabeigt to, ko tik aizraujoši iesākusi ("Pakalpojums").
June 15, 2022
Ļoti patika. Pirmie stāsti likās nedaudz par īsu un kaut kā nedaudz pietrūka, bet katrs nākamais stāsts aizrāva arvien vairāk un vairāk. Lieliska grāmata!
August 17, 2022
Nekad nebiju domājis, ka kādam debitantam prozā varētu dot piecas zvaigznes, Džena ir pelnījusi visas tās, kāpēc n u izlasiet paši. Ļoti pamatīgi nostrādāti stāsti.
September 6, 2022
Sevišķi sākumā ik pa mirklim gribējās nolikt grāmatu, jo smags saturs, žēl varoņu. Bet grāmata lieliska un autore ar vārdiem māk uzburt klātbūtnes un ticamības sajūtu.
Displaying 1 - 30 of 36 reviews