Draņķozols

by Anete Grīnberga

Iedvesmojusies no Ralfa Kokina darba “Kurzemes vilkaču nostāsti”, autore ir radījusi savu pirmo grāmatu, kurā viņas fantāzija piešķīlusi papildu dzirksti reāliem, leģendām apvītiem Latvijas dabas objektiem un vietām.

Sešpadsmitgadīgā Malva un viņas brālis Paulis ir dvīņi, kuri pēc konflikta skolā tiek nosūtīti daļu vasaras brīvlaika pavadīt laukos pie tantes. Viņi iepazīstas ar vietējiem jauniešiem, kuri pastāsta par netālu augošo Draņķozolu un par tā spēju pārvērst cilvēku vilkacī. Lai gan Malva dzirdēto uztver tikai kā vietējo spoku stāstu, viss ātri mainās, kad meiteni pārņem aizdomas, ka ozola gars ar savu burvestību vēlas pazudināt viņas brāli.

Anete Grīnberga (1996) ieguvusi izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas animācijas nodaļā, tomēr viņai radusies vēlme iztēlotos varoņus iedzīvināt nevis zīmējumos, bet gan romānā. Brīvos brīžus vislabprātāk pavada gleznojot un pastaigās atklājot pamestas spocīgas ēkas, bet ikdienā nodarbojas ar mākslas stundu pasniegšanu.

Genres: Fantasy, Young Adult

240 pages, Hardcover

First published January 1, 2022

About the author

Anete Grīnberga (1996) ieguvusi izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas animācijas nodaļā, tomēr viņai radusies vēlme iztēlotos varoņus iedzīvināt nevis zīmējumos, bet gan romānā. Brīvos brīžus vislabprātāk pavada gleznojot un pastaigās atklājot pamestas spocīgas ēkas, bet ikdienā nodarbojas ar mākslas stundu pasniegšanu.

Reviews

[Kristīne · Rating 4 out of 5]

Atdodu parādu autorei Anete Grīnbergai, kura mani laipni apgādāja ar @zvaigzne_abc izdoto DRAŅĶOZOLU, kuru es martā solīju, ka izlasīšu, bet tas nebūs ĀTRI. Izlasīju neātri jūnijā, bet kaut kur telefonā pazaudēju bildes!
Anete gaida no manis godīgu atsauksmi (vienmēr!), un varbūt pat mazliet skarbu, bet… man nekā slikta nav, ko teikt! Vāks, varbūt.

Draņķozols ir jauniešu piedzīvojumu romāns, kurā gaumīgi savijušās vietējās latviešu šausmu leģendas, aizkustinošas māsu un brāļu attiecības, vasaras bezrūpība, bet arī pieaugšanas sāpes. Visa kā gana. Autores balss ir veikla un viegla, dialogi reāli, situācijas gana interesantas, emocionālais svars arī. Tik tā skāde, ka man vairs nav 14 un šī nav mana tipiskā literatūra, bet ja es varētu atgriezties laikā, kad sāku valkāt šo dzelteno Jaunzēlandes krekliņu (lūdzu skatīt mani Insta), un tas ir ap 1997. gadu, es noteikti būtu sajūsmā. Visvairāk mani aizķēra brāļa un māsas attiecības, tas bija jauki un silti. Un arī vietējo jauniešu savstarpējās romantiskās attiecības - šajā virzienā autorei būtu jāraksta vēl, jo tādu labo/slikto attiecību piemēros LV literatūrā ir vakuums. Te man jādomā par manas paaudzes spilgtāko literāro atmiņu - Skolas romānu sēriju, kurai īsti mūsdienu aizstājēja nav. Jauniešiem par jauniešu problēmām, bet tā vienkārši, nevis pārlieku augstvērtīgi un didaktiski un tā, ka patīk tikai vecākiem (un lasa tikai vecāki). Šajā romānā ieskanas stīga par piekrišanu un vēlmi “draudzēties”, roku palaišanu, tas man likās ļoti vērtīgi un interesanti.
Pāris eks. tīņu vecākiem veikalā esmu jau nopārdevusi!
Vāks. Kaut kā šie tumšie akvareļi, kas pēdējā laikā dominē Zvaigznes jauniešu grāmatu vākos, mani galīgi neuzrunā. Kopējā veikala ainā tie pazūd, ir diezgan vecmodīgi.
Varbūt mazliet gļēvi (bet nezinu, vai izspriedu pareizi), ir grāmatas darbību ielikt agrīnajos 2010ajos, kad mobilo ierīču lietošana vēl nediktēja jauniešu dzīvi kā tagad, jo tad sižets būtu savādāks. No otras puses, tas varētu būt autorei pašai labāk zināmais laiks.

Anete, paldies par šo piedzīvojumu, gaidu nākamo!

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Patiešām ne zemē metams gabals, lasīt bija interesanti, valodas lietas nekaitināja (t.i. nelikās, ka šo izrediģējusi vai pat sarakstījusi latviešu valodas skolotāja) un atrisinājums gana loģisks un atstāts balansā, ka tā drīkst beigt, bet var būt arī turpinājums. Patiešām patika, ka mistikas lietas nav rautas nez kur (t.i.pasaulē populāros fantāzijas darbos), bet vietējā folklorā un vilkači te ir mūsējie, caur ozola saknēm izlīdušie. Kaut kur dzirdēju, ka jauniešiem/bērniem patīk lasīt par 3 gadus vecākiem varoņiem, un iedomājoties sevi 12-13 gadu vecumā, pilnīgi ticu, ka būtu stāvā sajūsmā.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Es neesmu liela fantāzijas stāstu piekritēja, bet šī man tiešām patika. Raiti izlasīju un šī varētu būt lieliska dāvana bērniem un pusaudžiem, kuriem patīk lasīt.

[Diāna · Rating 4 out of 5]

Ja es šobrīd būtu pusaudžu vecumā, būtu pārlaimīga atrast šāda tipa grāmatu.
Lasījās apbrīnojami viegli, nedaudz maģija, nedaudz mistika, bet forši, ka tā maģija saistīta ar Latvijā labi zināmām vietām ar īpatnēju enerģētiku - Pokaiņiem un Velnezeru.
Varbūt pēc galveno varoņu uzvedības brīžiem šķita, ka viņi varētu būt 13-14gadnieki, nevis nupat pabeiguši 9.klasi, tas īsti netraucēja.

"Dažreiz visstiprākā maģija ir vienkārši nebaidīties"

[Inita · Rating 4 out of 5]

Izlasīju diezgan ātri, tā kārtīgi piesēžoties divos vakaros. Stāsts bija dinamisks un noslēdzās loģiski, arī atrisinājums vilkača jautājumam bija labs. Vietām bija sajūta, ka tie tomēr nav 9.klasi beiguši jaunieši, bet nedaudz jaunāki. Man tīņa gados grāmata būtu ļoti patikusi.

[Linda · Rating 4 out of 5]

Labs pusaudžu romāns - ir šausmiņa, ir drausmiņa, ir sociāli svarīgas tēmas, robežu vilkšana, vienaudžu spiediena skaistums un posts, mentālā veselība, atšķirīgais un latviešu folklora mūsdienās. Man patika, vietām pat ļoti, tādēļ arī ceturtā zvaigzne, bet nedaudz avansā, jo, lai šo to pamatotu līdz galam, prasās tomēr nākamā daļa. Tiešām ceru, ka tāda būs, jo tai ielikts labs pamats - jaunās Malvas spējas, burvja mistiskā pazušana, arī tantei varētu būt skeleti skapī. Un galu galā - kas ar Kristapu? (Jā, tīnis manī ir diezgan dzīvs un romantisks).

[Anna Kļaviņa · Rating 4 out of 5]

3,5

Dodu četras zvaigznītes noapaļotas uz augšu jo šī ir rakstnieces pirmā grāmata (un ceru ka ne pēdējā) un man patika, ka par fantāzijas avotu ir ņemta latviešu folklora.

[Liene Millere · Rating 3 out of 5]

Vietām mazliet pastiepts, dažas neskaidras varoņu izvēles un rīcības, bet kopumā ir ok. Tikai galvenie varoņi šķita jaunāki par 16 gadiem. Pietrūka kādas odziņas, kāda negaidīta pavērsiena. Sākums šķita labāks par vidusdaļu un beigām, notikumi risinās diezgan strauji. Jaunajiem lasītājiem varētu patikt.

[Rinalds Einiks · Rating 4 out of 5]

Fragments no savas atsauksmes par Ralfa Kokina grāmatu Kurzemes vilkaču nostāsti:

izgāju atpakaļ uz celiņa un pagāju tur, kur kartē tika rādīts ceļš uz ozolu, taču tajā vietā bija vienkārši nekas - jābrien tieši iekšā biezoknī! - tur jau bija daudzas, daudzas takas, tāpēc centos uzmanīgi sekot līdzi (interesanti, kad gāju atpakaļ bija diezgan grūti tikt ārā, nevarēju vairs atrast to taku, pa kuru iegāju iekšā, it kā mežs nelaistu mani vaļā), kur eju un kāpēc eju, līdz pēc dažiem mirkļiem eju eju eju eju - izeju saules apspīdētā taciņā - paveru galvu uz priekšu
DRAŅĶOZOLS MANĀ PRIEKŠĀ!- šis bija viens mirklis, kuru vienmēr atcerēšos - tāds kā biedējošs saviļņojums, izbrīns, kaut kas patiesi savāds, nu...kaut kāds patiesi mirkļa šoks vai pirmatnējas bailes redzēt kaut ko tādu - negaidīti... kā arī priekšā vēl esot diezgan plata aiza, kurai jātiek garām un tur arī nu biju es

un šī iemesla dēļ šis stāsts man patika, aizrāva, jo šīs vietas es nosacīti arī pazinu, cik nācies tur pabūt pa šiem gadiem, cik nācies pastaigāties, paskriet, pabraukāt pa tās puses mežiem, sevi no jauna nojaukt, iepazīt un uzcelt... un... jā... piedošanas kalna galiņā vienkārši sēdēt, elpot

šis stāsts pārsteidza ar skarbumu, ar pazemojumu, ko nācās izjust galvenās varones meitenei, kas lika pašam sāpīgi reaģēt un just līdzi - dusmoties, skumt, priecāties, baidīties, uztraukties, justies arī kā sūdam, justies aizkaitinātam, justies bezspēcīgam.

brālim Paulim, cik saprotu, ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, kas arī tika raksturots ar grūtībām sevi pieņemt tādu, kāds viņš ir.

vispār ļoti labs jauniešu stāsts :)

vienīgi uz beigām man bija tas veida nu, kā tas varēja notikt - vai tajā rītā vēl bija dubļi? un kā ar pārējām lietām?... tā ir tāda vilšanās, kaut kas līdzīgs man notika ar Avengers: Endgame, kad lietas finišā labi uci, puci atrisinājās, bet tomēr (lai gan tas ir fantāzijas darbs, okei) tik un tā prasās kaut neliels makes sense

bet kopumā forši! :)))

[Aelita Ramane · Rating 5 out of 5]

Lasāmnedēļa pagājusi un šovakar izlasīta viena laba debijas grāmata 🌳"Draņķozols". Autore Anete Grīnberga (1996) ir uzrakstījusi ļoti saistošu grāmatu jauniešiem, kuriem jāpārvar daudz kas biedējošs, bet tepat 🇱🇻Latvijā - Tukumā. Vai nav jauki! Kamēr lasīju biju lielā sajūsmā, jo patīk stāsti par vilkačiem, burvjiem, nejaušībām, taču uz beigām sāku neticēt drosmīgajai dvīnei Malvai, kas satiekas ar vilkaci viņa kapā (jau redzu jūs smaidām un mājam ar galvu) un apsola nez ko, lai glābtu dvīņubrāli Pauli (tas izdevās). Tāpat burvim (noticēju no paša sākuma, ka viņš būs labais), kurš tik vienkārši palaiž Malvu vaļā pēc visa, ko viņa pati izdarīja. Gaidīju ko ļaunāku par vienkāršu tēju... Njā... taču debija laba fantāzijas žanrā. Bija arī mīlestība, kas noteikti vedinās autori rakstīt turpinājumu (jo Malva bez apsolījuma no vilkača kapa laukā netika). Visdīvainākais no pirmās dienas bija tas, ka par mūsdienām taču raksta, bet Malvai vajadzēja bibliotēku ar internetu, lai palasītu par vilkačiem. Ļoti dīvaini....

[Džeina Šteinberga · Rating 4 out of 5]

Ļoti labs un dinamisks stāsts pusaudžiem un arī tiem, kas jau ārpus skolas sola. Patika valoda, patika galvenie varoņi, tieši tāpēc saskaitos par kaut kādām losīgām nepareizībām. Piemēram, kāpēc Malva, sēžot internetā, noskaidro visu, bet neiegūglē mēness kalendāru. Tā Salvja līnija likās diezgan patizla, bet varbūt labi, ka viņa tur bija, pusauga gados meitenēm tas varētu būt svarīgi. Un man likās, ka dvīņi ir nedaudz tuvāki, bet tās jau manas problēmas.

Anete, lūdzu, raksti vēl.

[Marta Martinsone · Rating 3 out of 5]

Ātri lasāma un jaunākiem lasītājiem varētu patikt.

[Rasa Danute Siliņa · Rating 5 out of 5]

Man šī grāmata patika!
Es tiešām baidījos kad Paulis sāka pārvērsties par vilkaci un kad mēģināja uzbrukt Malvai. Šī grāmata mani aizrāva!
Iesaku izlasīt visiem fantāzijas žanra faniem!😎