Neatskaties! Gribas cerēt, ka tā iespējams izbēgt no briesmām. Nezināsi, neredzēsi, nejutīsi, un viss beigsies labi. Bet varbūt tomēr saņemt drosmi un atskatīties? Reizēm, lai atrisinātu visbaisākās mīklas, ir nepieciešams doties bailēm tieši pretī.
Bruno un Vilis varētu mierīgi turpināt vienmuļo dzīvi bērnu namā, bet apstākļu sakritība raisa zēnos aizdomas par kādu tumšu noslēpumu. Tas noglabāts pamestā mājā, kura, izrādās, nemaz nav tik neapdzīvota, kā šķiet. Liktenis nolēmis pārbaudīt abu draugu drosmi un atjautību. Kā jau zinātkāriem puikām viņiem gribas mesties piedzīvojumos, bet, ja vien iepriekš varētu zināt, ko tas maksās...
“Neatskaties” ir stāsts par patiesu draudzību, bīstamiem atklājumiem un nervus kutinošām dēkām.
Žanete Lazdovska ikdienā profesionāli darbojas jurisprudences jomā, savukārt mājās, vērojot savu bērnu intereses, viņa bieži vien sastopas ar to, cik ļoti pusaudžus saista mistiski atgadījumi un atjautības uzdevumi.
Autore atzīst: “Nedaudz zināšanu un mazliet fantāzijas ļāva uzburt stāstu. Tā pamatā ir neparedzētu notikumu atklāšana, jo arī mani, gluži kā vienu no grāmatas galvenajiem negatīvajiem varoņiem, aizrauj mīklas un prāta mežģi, tomēr šī, par laimi, ir vienīgā līdzība.”
Žanete Lazdovska ikdienā profesionāli darbojas jurisprudences jomā, savukārt mājās, vērojot savu bērnu intereses, viņa bieži vien sastopas ar to, cik ļoti pusaudžus saista mistiski atgadījumi un atjautības uzdevumi.
Autore atzīst: “Nedaudz zināšanu un mazliet fantāzijas ļāva uzburt stāstu. Tā pamatā ir neparedzētu notikumu atklāšana, jo arī mani, gluži kā vienu no grāmatas galvenajiem negatīvajiem varoņiem, aizrauj mīklas un prāta mežģi, tomēr šī, par laimi, ir vienīgā līdzība.”
Atvase (11) teica, ka "Neatskaties" un "Ziemassvētku Cūks" esot foršākās no pēdējā gadā lasītajām grāmatām. Nevaru nepiekrist, jo "Neatskaties" ir visas vajadzīgās sastāvdaļas - raita valoda, spraigs sižets ar bēgšanu no bērnunama un nejauši atklātu noslēpumu, briesmas un drāma, reāli ļaundari visos vecumos, patiesa draudzība un neviltotas emocijas. Profesionālā deformācija liek priecāties par autores-juristes spēju mērķauditorijas vecumam saprotamā valodā paskaidrot peripētijas ar mantojumu un pazudušas personas izsludināšanu par mirušu, esmu ļoti PAR juridisko izglītošanu arī šādā veidā.
Varbūt būtu gribējies, ka ļaunie tēli nav tiiik absolūti slikti un stereotipiski, bet nevaru noliegt, ka bērnunama vadītājas Silvijas tēls sanācis krāšņs gan vizuāli (sarkani mati, atturīga un uzposta dāma ar zelta rotaslietām), gan emocionāli. Ļoti patika aina, kur vienam no varoņiem jātiek galā ar dilemmu - priecāties par draugu vai bēdāties par sevi, lasītāji noteikti bija spiesti aizdomāties, ko paši justu līdzīgā situācijā. Laba, cieņpilna literatūra bērniem.
"Tātad arī cilvēkiem, kuri ārēji liekas nesatricināmi, ir savas bailes. Tas ir labi. Tad jau viņa nav nemaz tik briesmīga, kā cenšas izlikties. Mums ir bail no viņas, bet viņai ir bail no tumsas. Tas padara mūs līdzīgākus, viņš prātoja."
Godīgi sakot, biju ļoti vīlusies. Man pēc apraksta likās, ka būs kaut kāds 'murder mystery' vai kas tamlīdzīgs, bet beigās iznāca kaut kāda stipri saspiesta pankūka. Bet varbūt esmu tomēr mazliet par vecu mērķauditorijai un man prasās jau kaut ko vairāk. Jebkurā gadījumā autores pirmais darbs "Meitene zilā kleitiņā" man patika DAAUDZREIZ labāk.
Nu labi, it kā jau uzrakstīts tīri normāli. Valoda - laba, svarīga tēma mūsdienās - ir, bet es nejutu 👾spriedzi👾, kas man ļoti pietrūka un iespējams tieši tāpēc nespēju 'sasēgties' ar grāmatu.