В новия роман на Алек Попов текат два паралелни сюжета, в които се оглеждат два привидно противоположни житейски модела. "Успелият" и "Неуспелият" българин се срещат в Ню Йорк, за да погребат семейните призраци и да осъзнаят, че етикетите нямат особена връзка с щастието. Действието лети по ръба на черния хумор, ужаса и мелодрамата, между реалните факти и чистата фикция. Развръзката сякаш подрежда пъзела, но отговорите всеки трябва да намери сам.
Алек Попов е роден в София през 1966. Завършва Националната гимназия за древни езици и култури „Константин Кирил Философ“ и българска филология в Софийския университет „Св. Климен Охридски“. Работил е като редактор, уредник в Националния литературен музей и дипломат. В момента Алек Попов е директор на Дома на детската книга и главен редактор на списание „Родна реч“. Прес-секретар на българския ПЕН център.
Много хубава и смислена книга! „Черната кутия“ повдига сериозни теми за размисъл за съвременния начин на живот, но същевременно е доста забавна... Алек Попов с готино чувство за хумор (на моменти отива към черен хумор, но на мен ми харесва) представя историите на двама братя, като увлекателно разказва и от двете гледни точки.
Нед е преуспял български емигрант в САЩ, докато Анго е останал в родината и животът му не се в развил успешно. Един ден Анго печели зелена карта и заминава при брат си в Ню Йорк, където да си търси работа. Разбира се, Нед посреща и настанява Анго в своето жилище, обаче скоро му се налага да тръгне за България по корпоративно задължение. Житейските перипетии и на двамата са много интересни, а пък атмосферата в романа като цяло е мрачна, но и вълнуваща... Със сигурност бих прочел и други творби на Алек Попов.
Преди години четох-недочетох "Черната кутия", нямам ясен спомен. Сега обаче я изгълтах жадно. Не е лъжа, че за книгите, като за всичко друго в живота, си идва точният момент. Нед и Анго са братя, единият е супер успяло юпи в Ню Йорк, другият - бедстващ издател в България. В един момент двамата си разменят местата - Анго заживява в хипстърското престижно жилище на Нед, а Нед е изпратен на назидателна командировка в... пернишко. В основата на всичко стои урната с останките от бащата на двамата братя, която получават по пощата от Америка - момент, който белязва живота и на двама им, колкото и да не си го признават. Отварящата сцена на романа е убийствена. На повърхността сякаш става въпрос за сблъсъка на два свята - тук и там, успели и неуспели, емигранти и останали у дома. Но увлекателната и добре написана история те отвежда до дълбините на едно майсторско потъване във философията на днешния свят, в който всички сме пионки в ръцете на гигантските корпоративни интереси - все едно дали на Уолстрийт или в западналото металургично предприятие в затънтена българска провинция. Алек пише ужасно смешно, със сардонически проблясъци насред сериозността на темите. Едно от големите достойнства на романа е умението му да борави с културни препратки с лекота, все едно са неразделна част от сюжета. Един от героите, например, се казва Курц - е, не е в джунглите на Виетнам, но е в едни други непребродими джунгли, а препратката е безспорна, един уважително пренаписан Конрад, който ти смига деликатно и уплътнява приятно текста. Книга за четене с кеф и на пластове.
..ļoti sulīgs romāns, kurš parāda, ka bulgāri no labas literatūras sajēdz vairāk, nekā varbūt no viņiem kāds sagaida. romāna vidusdaļā es nedaudz pazaudēju pavedienus, jo viens no brāļiem bīdīja biznesa lietas, ar kurām neesmu uz "tu", kā arī beigu nodaļas pacēla iepriekš izlasīto teju pārlieku dullā trakumā, bet ir patiess prieks, ka pateicoties Dimiņam arī latvieši var lasīt bulgārus :)
La novela va de un par de hermanos que tienen una vida muy dispar, uno vive en Bulgaria y el otro emigró junto con su padre a EUA, sucede que en algún momento tienen que "cambiar de lugar" y de lo que viene de eso. Es muy interesante porque se hace una especie de crítica de ambos sistemas, y deja un poco entrever que con las carencias y promesas que tienen, puede ser, no pueden satisfacer completamente a las personas.
También por allí hace aparición un hilo policíaco que está bien, un poco flojo la verdad, pero en general bien.
Hmm, grāmata ir izlasīta, bet nezinu, ko par to teikt. Neko nezinu par pareiziem literatūras iedalījumiem / klasifikāciju, bet šo nodēvēju par moderno romānu (kurā ir pat sižets) ar groteskām un brīžiem sirreālām ainām. Un paldies autoram, ka viena daļa bija notikumi parastie. Ar moderno literatūru esmu vairāk uz 'Jūs' nekā 'Tu', bet kopumā šī grāmata man patika un nebija sevi jāpiespiež to izlasīt tikai tāpēc, ka paņemta intereses pēc (intereses par bulgāru literatūru).
Romāns ir konstruēts, pamīšus stāstot abiem brāļiem - veiksmīgajai finanšu baltajai apkaklītei (vai kas viņš tur ir pēc amata) Nedam un laimētu zaļo karti Bulgāriju pametušajam Ango, kurš cer uz labāku dzīvi Amerikā. Man tuvāka un saprotamāka bija Neda daļa. Ar interesi lasīju viņa un saistīto personu pārspriedumus par kapitāla tirgu, par veiksmi un viņa acīm paskatījos uz Bulgāriju (dikti daudz kur prātā vilkās paralēles ar mūsu pašu Tēvzemi). "Ilgu laiku es domāju, ka esmu laimīgs. Vai, ja ne laimīgs, tad vismaz apmierināts ar dzīvi. Objektīvi raugoties, man nekā netrūka. Oficiāli esmu sadaļā "veiksmīgie bulgāri aiz robežām", VBAR. Neoficiāli viss ir drusku savādāk. Es noteikti neesmu laimīgs, ne arī īpaši apmierināts. Man atliek mierinājums, ka esmu VBAR. Ar ko diemžēl ir par maz. Šai dzīvē cilvēkam ir vajadzīgs kas vairāk nekā BNLD - Bulgārijā nīkstošo lūzeru dirsu - skaudība.
" - Visas tās stundas, ko esi dārgi pārdevis, ir izmestas vējā. Atpakaļ tās vairs neatpirksi. nevienu pašu! Tāda ir tirgus būtība. Laiks ir nauda. Bet nauda nav laiks. Šī alķīmija darbojas tikai vienā virzienā. Kad tu to sapratīsi, tev vairs daudz laika nepaliks. Būs tikai mierinājums, ka vari atļauties nopirkt sev ferrari. Un, jo īpaši, ka citi to nevar atļauties. Bet patiesībā gan tu, gan tie pārējie būsit vienlīdz sačakarēti. Ikviens, kas pārdos savu laiku, ir proletārietis. Mani ieskaitot."
Ango visa tā suņu staidzināšanas padarīšana bija dikti groteska, ja pat pavilka jau uz sirreālo pusi, kas man netraucēja, bet es bez tā būtu varējusi iztikt (iztikt bez pusgrāmatas, ha), lai gan bez tās, protams, nebūtu sižeta. Iespējams, varētu patikt Hēga faniem. Protams, grotesku ainu netrūkst arī Neda daļā (piemēram. VBAR ballīte Bulgārijā netālu no Sofijas), bet tās tur ir gluži kā rozīnes smalkmaizītē.
"Profesionālos suņu staidzinātājus varēja manīt jau pa gabalu. Viņiem bija muskuļaini, saulē iedeguši ikri. Viņi soļoja mērķtiecīgi, nekur apkārt neskatījās. Vilka sev līdzi baru visdažādāko eksemplāru. Salīdzinot ar viņiem, es gluži vienkārši biju dīkdienis. Pinčeram bija atbaidoša iedarbība uz garāmgājējiem, tā ka ar viņu man nekādas romantiskas iepazīšanās nespīdēja. Ar viņu es izskatījos pēc vientuļa skapja iemītnieka, kuru interesē tikai antikvāras pornoatklātnes."
"- Vecīt! - Sretens sasita plaukstas. - Vai tad ne tādēļ mēs uztaisījām arodbiedrību! Visi pierakstās pie mums. Un tāpēc mums ir tāda piekrišana. Visi nāk pie mums. Šiem ir tikai septiņi biedri. Šeit es domāju kodolu. Nīlzirgs Merls, kas uzskata sevi par otro Džimiju Hofu, amerikāņu arodbiedrību līderi, ir bandas barvedis. Viņam ir Ēna, kas zog suņus. Ir vēl četri izsitēji - Bruģakmeņi. Un Skaistule, kur nu bez viņas. Forša kuce! Viņas uzdevums ir novērst kārtējā nabadziņa uzmanību, kamēr Ēna pielien un atkabina suni. varbūt tu viņu satiki? Tāda gara, kājas līdz mandelēm. Viņa izturas kā komiksu varone un vienmēr vadā līdzi lillīgu kurtu."
Tiene momentos sublimes, pero no es constante. En promedio no puedo darle más de 3. Sí recomiendo su lectura, aunque solo sea por las reflexiones sobre Wall Street.
East Europeans on the make, getting big-shot jobs in finance and going through all kinds of scrapes. This ought to be a jolly old romp, and it wasn't boring or tiresome, but somehow unengaging. I kept finding I'd completely forgotten whatever quirky traits the minor characters were meant to have. There's all sorts of business about intrigue and conspiracies and highbrows in low places, but I'm just reminded that "The Crying Of Lot 49" never came alive for me and that's why I never bothered with the bigger Pynchons, which I imagine are an influence here. There's a rogue partner of an international business who happens to be called Mr Kurtz - surely that's a cliche now, even "Peep Show" have done it, haven't they? Ditto the idea that some innocuous service industry like dogwalking could be taken over by racketeers. There's some topical stuff about corrupt finance houses (this was written in 2007), but really I'd prefer it if he slowed down the pace and did a quiet, reflective book about the ex-pat Easterner experience in post-communism, since the passages about that are the best and most memorable.
In conclusion: The Bulgarians - a great bunch of lads.
"Descubrimos a Alek Popov, por primera vez traducido al español, con esta divertidísima novela llena de ironía y de crítica social. En La caja negra se nos habla de inmigración, fraudes fiscales, estafas financieras, vaivenes de la bolsa, mientras recorremos la Gran Manzana de la mano de los hermanos Ned y Ango.
Ned vive en la gran Manzana y triunfa en Wall Street. Ango, tras fracasar como editor en Bulgaria decide, como otros miles de compatriotas, probar fortuna en EEUU, pero a su llegada se tiene que conformar con el trabajo de paseador de perros. Ango se muda al lujoso apartamento de su hermano Ned mientras que este es enviado por su empresa a Bulgaria.
En capítulos alternos los hermanos nos relatan sus peripecias al tiempo que vamos adentrándonos en una aventura enloquecida y estrafalaria. Una macabra trama financiera donde los hermanos lidian con corredores de bolsa, sindicalistas, altos directivos y una atractiva y enigmática mujer." Begoña Minguito
Nedendir bilmem, okurken oldukça zorlandım. Tam emin değilim ama buna arka kapak yazısındaki yalancılığın sebep olduğunu düşünüyorum. Yer yer vasatın üzerine çıksa da genel olarak tatmin etmedi. Bu kitabı okumaktaki asıl amacım Bulgar edebiyatı ile tanışmaktı; Bulgar edebiyatı hakkında fikir edecek bir yapıya sahip değilse de, Bulgaristan'ın sosyo-kültürel (o dönem ki) yapısı hakkında kesinlikle fikir edinebileceğimiz bir kitap.
Man ļoti patika Popova "Misija Londonā", bet šī pat vēl vairāk. Volstrītas biržu azartspēles, netīrais suņu bizness, Austrumu bloka lūzeri, zinātnes psihodēliskie elementi, nedaudz transcendences - visa šī afēra tik smuki sashēmota, strauji, bet komfortabli ved uz kulmināciju. Gudri joki. Optimisms. Protams, arī Dimiņa tulkojums ir perfekts.
“Laiks ir nauda. Bet nauda nav laiks. Šī alķīmija darbojas tikai vienā virzienā.”
Bulgāru rakstnieka Popova stāsts par diviem brāļiem, kas tā vai savādāk nonākuši ASV-stāsts ieved lasītāju divās it kā nesaistītās jomās-Volstrītas miljonu pasaulē un suņu staidzināšanas biznesa ēnas pusēs. “Melnā kaste” vietām seksuāli brutāli, citviet humoristiski, dažubrīd trilleriski vij savu vēstījumu, ka atliek vien brīnīties, kurp īsti aizvedīs stāsts.
Es una novela divertida, pero con fallos, no ligeros. Muy peliculera, si se me permite la expresión. De hecho, hay guiños evidentes, como a Apocalypse Now (ese coronel Kurtz transmutado en consultor enloquecido es muy simpático), pero, en general, toda la novela es una especie de Snatch en versión balcánica-neoyorkina, en lugar de gitano-británica. Incluso la trama de los perros me recuerda a la cinta inglesa.
Pero patina. La estructura es un dislate, que prometía, pero que no está bien armada. Hay giros (aventuras, sucesos, podríamos llamarlos) muy forzados, arbitrarios, inverosímiles. Algunos hilos están caprichosamente introducidos y tristemente resueltos (el viaje a Bulgaria, la estafa del crematorio, la visita a la Universidad del padre...), los pareja de hermanos protagonistas no está bien caracterizada de inicio (dudamos hasta la mitad del libro de quién está narrando cada capítulo, aunque los escenarios son diferentes), los secundarios actúan como payasos borrachos, el final es decepcionante...
En fin, podría haber sido una locura divertidísima y se queda en galimatías gracioso. Aunque el trasfondo económico y el ingenio lo tapa todo un poco. Nos quedamos con las ganas.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Реших да я прочета заради предизвикателство като хумористична книга. В крайна сметка изобщо не ми стана смешно, беше повече отколкото трябва драматично и ми остана някак недовършена.
Ante todo, siempre es difícil valorar una traducción; siendo búlgara sé que seguramente se pierde mucho tono y matiz a través de la traducción.
Se refleja muy bien lo que es el alma búlgaro -el humor negro, el ser siempre autocrítico, el machismo, las pocas salidas laborales/el valor de la educación superior y su prestigio en el este de Europa- y sobre todo como esto se traduce a la hora de inmigrar a EEUU, específicamente.
Es un libro divertido, vulnerable, real, pero hay muchísimos elementos y tramas casi como si fuera ficción especulativa, de modo que te puedes perder fácilmente. Para mí, hizo que no me enganché a la lectura.
Se nota que el autor es muy inteligente; hay secciones donde habla del mercado de Wall Street o de los sindicatos de forma muy detallada, pero todo esto implica una concentración que tampoco facilita la lectura rápida.
El final me ha decepcionado un poco, pero el libro me ha gustado mucho. ¡Es entretenidísimo! Es una paranoia con mucho sentido. Va de dos hermanos, ambos son narradores y se alternan los capítulos. El hermano menor vive y trabaja de consultor en wall Street y el hermano mayor se va a vivir con él después de que su matrimonio y negocio fracasen en Bulgaria. Una vez en Nueva York, les ocurren situaciones surrealistas y absurdas de todo tipo, bien fundamentadas y siguiendo el hilo narrativo. La muerte del padre es una herida abierta que sirve de punto de partida y de final, y que va guiando un poco la vida de ambos. El mundo pretencioso de la actividad financiera es la experiencia principal del hijo menor y lo que marca su aprendizaje y evolución, las relaciones personales y la búsqueda de empleo y hogar son los del mayor. Es cómico y divertido, aunque trata temas muy sórdidos y tristes.
S korica Dva rođena brata iz Bugarske, dve sasvim različite prirode, nađu se zajedno u Americi da istraže nerasvetljene okolnosti očeve smrti. Roman sa naizgled klasičnim kriminalističkim zapletom prerasta, međutim, u grotesknu priču o socijalizmu i kapitalizmu pred raskrinkavanjem, o sveopštim usponima i padovima, o čuvanju pasa i novcu... Tu se, u duhu tranzicije, pojavljuju nenadani obrti i, iznad svega, autorov prepoznatljivi, povremeno brutalni, humor, koji neodoljivo vlada radnjom i junacima.
Za roman Psi u niskom letu Alek Popov je dobio nagradu Elijas Kaneti za 2007. godinu.
Jao ni glave ni repa.... Na momente knjiga dostiže toliko visok nivo apsurdnosti da svakog časa očekujete pokojnog Grahama Chapmana i famozno Nije da sam inače neko ko je protivnik apsurda ( pogledati Penakovog Žrtvenog jarca kao savršeni primerak knjige koja je over the top ali na jedan simpatičan i nenametljiv način. Kod Popova se dešava toliko toga, istovremeno se ne dešava ništa. Kao duhovit je, kao ironičan je, a nikako da ubode. Te je triler te se sprda s trilerom, te je ozbiljan te nije ozbiljan. Te odluči se ili nauči da bolje ukombinuješ tih hiljadu elemenata sa kojima barataš. Leševi, kidnaperi pasa, lude žene i bludni biznismeni, prljava korporacija, lažna demokratija, tranzicija sve je to ok samo se negde kockice nisu poklopile.
Sve u svemu, solidno štivo ali prenabacano( ko i ova moja recenzija zbrda zdola kao što mi se to uvek dešava sa knjigama koje ne ostave utisak na mene, ovakav ili onakav), dosadno na momente,ne preterano duhovito,sa iznenađujuće dobrim krajem koji izvlači uopšteno loš utisak. Alek Popov kao jedan od retkih savremenih bugarskih pisaca koji se probio pokupio je jako dobre kritike ovom knjigom..možda nešto propuštam, ne bih znala. 3/5
Daću mu šansu sa Misijom London za koju kažu da je mnogo bolja od ove.
Fifteen years after receiving their father’s ashes in a black box, the Bulgarian brothers Nedko (now known as Ned) and Angel still can't believe that he is really dead. In the meantime Ned has become a successful, high-paid consultant working with a major firm in New York City. After failing to start a publishing company in Bulgaria, Angel miraculously wins the green-card lottery and moves into Ned’s apartment overlooking Central Park. He plans to stay there until he finds a job.
After a professional fiasco, Ned is sent back to Bulgaria to track down Kurtz, a high-ranking member of the firm who has gone missing while negotiating a deal. Meanwhile, Angel scrambles to find work, finally finding a job with a dog walking agency. They must each figure out how to negotiate the increasingly ridiculous political situation that they find themselves in: Ned with Kurtz’s bizarre factory worker’s cult and Angel with the dog walker’s union known as the Dogsters.
The joys of not being postmodern
At the beginning of this novel, I really thought it was going to be a bizarre, postmodern story like the others I have read from Eastern Europe (such as Dubravka Ugresic's Baba Yaga Laid an Egg or Andrej Nikolaidis's Till Kingdom Come). With fathers who may or may not be dead, Eureka moments arising out of a drunken haze, a factory worker cult, and an evil dogwalkers’ organization, it seems like the story could not possibly hold together in any sort of coherent fashion. But to my delight all of these bizarre occurrences do have logical (if ridiculous) explanations, and the narrative actually makes sense!
I read this book on and off over the course of a year and that may be the reason why I didn't like it that much. The way Popov tells the story is not new, but interesting: Each chapter is devoted to one of the two Bulgarian brothers and tells the storyline from his point of view. Also, there is more than just one storyline. They take place on different continents and just cross every now and then and at the end. The story itself is pretty surreal: Two groups of dog-walkers in NYC are fighting each other, kidnapping or even poisoning dogs and controlling the stock market by doing so. The dead father of the two brothers always present in their minds, especially because his death has never been confirmed officially. The story makes some weird turns towards the end, with fighting scenes, attempted murders, dog cadavers, people in a coma etc.
Well, I don't know how to write a better review of this book. There was just too much going on (and too little at the same time), the storylines didn't fit together very well in my opinion. It's not easy to follow (which is not necessarily a bad thing, but in this case it is) and the story just gave me a headache sometimes. However, the author definitely knows how to make his audience laugh. I thought that book was fun, at least.
Leído gracias a La Llama Box. Además de ayudar a entender un poco el contexto de Bulgaria, la historia tiene momentos brillantes e hilarantes. La única pega que le puedo poner es lo atropellado de su final, que a pesar de que me gustó por su falta de previsibilidad en algunos detalles, creo que hubiera estado mejor desarollarlo en mas capítulos. Aún así, libro muy recomendable y de lectura fácil y entretenida.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Една звездичка за забавните и точни наблюдения върху механизмите и митологията на капиталовите пазари (усеща се намесата на професионалист в областта); още една за няколкото хубави сюреалистични сцени и добре замислената структура. За останалото - останалата една звездичка, as in "didn't like it".
Като цяло книгата ми харесва. В историята става дума за двама братя, които са емигрирали в Америка, като се споменава и България, разбира се. Във всяка глава се редуват преживяванията от гледната точка и на двамата герои. На моменти имаше твърде големи описания, които честно казано ми се сториха доста скучни. Като цяло има сюжет, любовна история, някакъв вид "поука".
След като прелистих и последната страница на тази книга, само един въпрос се въртеше в главата ми: "Ъ, ти майтапиш ли се, бе?" Все се надявах, че ще изскочи някой от някъде и ще спаси историята, че ще има нещо мъничко под повърхността на сюжета, че ще се изцепи в последното изречения с гръмък сарказъм... Ами не. Жанрът на Алек просто не са романите. Съжалявам.
Hat mich beim Anlesen in der Buchhandlung so sehr interessiert, dass ich mir sogar das teure Hardcover gekauft hab.
Ziemlich schräges Buch. Ich weiss nicht so recht ob es mir wirklich gefallen hat, musste es aber doch rasch zu Ende lesen, wurde nämlich noch ganz spannend gegen Ende.
Силен (но не много успешен) напън за креативно писане + две щипки хумор + една уж реална, но изглеждаща доста украсена, история = черна кутия, пълна с „тайни”.
Ако ти се чете нещо неангажиращо в мързеливите следобеди — ела и си вземи!