Reizēm sūdzos, ka dzeja angliski uz mani nestrādā, ka tā neskan. Un te nu beidzot ir izņēmums. Jaudīgs, personisks dzejas krājums, kuram cauri vijas autores nonākšana ēšanas traucējumu varā, ilgstošā cīņa un pakāpeniski nojaušamā izraušanās no šīm važām. Un tomēr jaunā realitāte ir aizkustinoši trausla, tie ir mēģinājumi neskaitīt soļus, neskaitīt gramus, gribēt un atļauties apēst īstu pankūku, nevis rupjmaizes grauzdiņu, mēģinājumi nedzirdēt balsi, kas ir skaļāka par citām.