Piezīmju par filmām un mazliet arī par dzīvi autori Viktors Freibergs un Daniela Zacmane pāri visam ir īsti kino mīļi. Izdevums tekstuāli un, pateicoties māksliniekam Bruno Mellim, arī vizuāli suģestējošā veidā iemāna lasītāju filmu “lamatās”, un liek ļauties, citējot Sūzenu Zontāgu tam, lai filma mūs nolaupa. Un lai mēs nokļūstam tās varā, pasaulē un noskaņā. Kalendāriskās piezīmes nav domāts kā vēsturisks pārskats, bet kā nelielas impresijas par abu autoru redzētām filmām.
Kopumā kalendārajās piezīmēs apskatītas apmēram divsimt filmas.
Šo grūti vērtēt, bet par vizuālo noformējumu 5 zvaigznes. Piezīmes par filmām patiks īstiem kinomāniem, bet arī man bija interesanti no izglītojošā aspekta. Atzīmēju vairākas noskatāmas filmas. Freibergam tuvākas drāmas, Zacmanei - melodrāmas, bet abus vieno komēdijas un krimiķi. Pārsvarā abi kritiķi skatās Eiropas kino no 1930. līdz 2000. gadiem, jaunākas filmas reti. Dažkārt piezīmes aprobežojas ar sižeta pārstāstu, bet citreiz sniedz gan to, gan īsu analīzi vai vērtējumu un kādu personīgu emocionālu piezīmi vai pasmaidīšanu par sevi. Patika kā par vienu filmu Freibergs uzrakstīja, ka nevajag skatīties, labāk iziet pastaigāties.
tā kā drusku biznesa piesitiens jutās. ieraksti, kas parakstīti ar V. uzrunāja stipri vairāk kā ar D. laikam tuvāka stīga. cerams, kāds izvēlēsies gadu nodzīvot atbilstoši šim kino kalendāram un padalīsies ar iespaidiem. manā piezīmju blociņā piefiksēta kaudzīte ar skatāmmateriālu p.s. īpaši interesanti, kur tad Anarīnas kinoteātris īsti atrādās - pēdējā seansā (13.oktobris) vai intīmajā apgaismojumā (25.oktobris) :)