"Emotionales Essen ist eine Krisenantwort Ihres Körpers, die hocheffizient ist. Um es auf den Punkt zu Es ist eine Strategie Ihres Körpers, Sie zu schützen." Die Arbeit ist stressig? In der Beziehung gibt es Krach? Der eigene Körper entspricht nicht den Idealvorstellungen? Die Disziplin in Sachen Ernährung fehlt? Plötzlich ist da dieser innere Drang zu essen, der unkontrollierbar erscheint und sich z.B. in ungezügelten Essanfällen äußert. Ist dann eine ganze Tafel Schokolade aufgegessen oder eine ganze Kekspackung vernichtet, regen sich Schuldgefühle – warum hatte man sich nicht unter Kontrolle? Die Ernährungspsychologin Cornelia Fiechtl ist Spezialistin für emotionales Essverhalten. Sie kennt Anzeichen, Verhaltensweisen und auch die dunklen Gefühle, die mit dem Kontrollverlust beim Essen einhergehen. Mit Sachkenntnis geht sie den Gründen für emotionales Essverhalten nach, zeigt, warum psychischer und physischer Hunger nicht dasselbe sind, räumt mit dem Irrglauben auf, dass man der Lust auf Süßes und Fettiges nicht nachgeben darf und begleitet alle, die einen Weg hin zu ungezwungener Ernährung frei von schlechtem Gewissen gehen wollen.
Man pietiktu, ja būtu izlasījusi tikai apkopojumu noslēgumā. Galvenā doma - beidz domāt sliktas domas par sevi un neļauj diētu kultūrai noteikt to, vai drīksti apēst to saldējumu.
"Emocionāla ēšana ir ne tikai normāla, bet pat nepieciešama dzīvībai."
🫠Šī grāmata mani ļoti uzrunāja, jo emocionālā ēšana ir tas, kas nomoka mani pēdējos gados. It kā jūtos paēdusi, bet tad vakarā “noraujos” no kursa un apēsts tiek vairāk kā nepieciešams, pēc tam seko pārmetumi sev, bet patiesībā “apēdu” savas emocijas – stresu, tuvinieku zaudējumu, bailes, sevis nepieņemšanu un vēl.
Šī grāmata palīdz saprast emocionālo ēšanu, kā atšķirt izsalkumu no ēšanas dziņas. Kas tā tāda ēšanas dziņa vispār ir un kā tā iedalās.
Šī grāmata ir par to, lai mēs apstājamies, saprotam un ieklausamies savā ķermenī, tas dod nepieciešamos signālus. 💜
Grāmatā aprakstīts arī tas, cik ļoti mūs ir ietekmējusi diētu kultūra, senču paražas, vecāku un vecvecāku aizrādījumi bērnībā, aizliegumi, dažādi iekšējie emocionālie pārdzīvojumi, kurus vislabāk ir “apēst”, nevis ieskatīties tiem acīs.
Grāmata piedāvā arī ieteikumus un uzdevumus, kā atbrīvoties no šīs emocionālās ēšanas.
Man šī grāmata ļoti noderēja, protams, nekas jau nenotiek uzreiz un arī emocionāli ēst nevar pārstāt vienas dienas laikā, ja esi to darījis jau gadus 15 vismaz, bet es cenšos atrast un noķert to mirkli, kad man ārpuskārtas vakarā sāk kāroties maizītes ar sieru, saldējums, končiņas, čipsi un paskatīties taisnībai acīs. Kāpēc man to gribās – neesmu ēdusi visu dienu vai vienkārši atkal ir sakāpinātas emocijas. Cenšos aizstāt šo mirkli ar citiem darbiem, kustību vai ko citu.🫶
Šī grāmata ir manā plauktiņā uz palikšanu, jo vēl daudz uzdevumu priekšā.🦋