Eņģeļu lidlauks

by Leons Briedis

Leona Brieža „Eņģeļu lidlauks” nav tikai kārtējā viņa grā­mata, kas iznāk viņa jubilejas dienās. Un tā nav tikai dzejas grāmata, kaut arī dzeja tajā pulsē visā tiešumā un atklātī­bā. Dzeja kā pietāte pret daudzveidīgo esamību, dzeja kā pasaules un cilvēka sakārtošanās pret haosu, pret mērķu neziņu un neskaidrību, pret pašapmānu un viltus mieri­nājumiem. Dzeja kā mīļums, sirsnīgums, labestība, taču arī šķelmīgums, humoristisks esamības redzējums, dažkārt pat kā rūgts sarkasms, kad sava nozīmība un vērtība ir gan sa­krālajam, gan dienišķajam. „Eņģeļu lidlauks” lielākoties ir īsmūžīgā cilvēka (un mūžīgās cilvēces) nepārtraukta pieda­līšanās lielajos un nezūdošajos mīta lokos. Mīta dimensija Brieža jaunajā krājumā caurgaismo ikdienišķību, uzlādē to ar cilvēciski dievišķu cēlumu un neideālas patiesības sūrmi, paaugstinot pieredzes radītās skumjas, neatvairāmus eksis­tenciālus jautājumus, rūgtu kolīziju dzemdētas šaubas par ikviena cilvēka dzīvē nepieciešamiem, pat ļoti piesātinātiem atklāsmju mirkļiem. Tieši mīta dimensija (tāpat kā bērnības atmiņu uzblāzmojumi, dabas visparastāko reāliju klātesamī­ba) rosina iesaistīties telpā, kur gara augšuptraucošies spēki ir vienoti ar mīlestības spēku pret konkrēti ikdienišķo.

72 pages, Hardcover

Published January 1, 2014

About the author

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs.
Dzimis 1949. gadā Madonas rajonā.
1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez jelkādām tiesībām apgūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Neraugoties uz to, 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet savu sakaru ar moldāvu un rumāņu demokrātiski noskaņoto inteliģenci dēļ. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā.
L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām.
Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām.
Līdz šim latviešu valodā publicētas L. Brieža 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkotas un atdzejotas grāmatas. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem.
L. Briedis strādājis visdažādākajos Latvijas kultūrizdevumos: laikrakstā "Literatūra un Māksla", izdevumā "Jaunās Grāmatas", kulturoloģiskajā žurnālā "Grāmata" u. c. Kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992-2010). Izdevniecības "Minerva" direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs.
L. Briedis saņēmis dažādas gan Latvijas, gan starptautiskās literārās balvas un prēmijas, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Mijkrēšļa rokraksts" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.