What do you think?
Rate this book
Chochma
Rok 1992 w Chochmie, nadmorskim kurorcie na zachodzie Łotwy. Na placu Akacjowym zbierają się wszyscy mieszkańcy, by obejrzeć, jak z piedestału jest strącany pomnik Lenina.
Tak zaczyna się opowieść o fikcyjnym miasteczku snuta ustami jej mieszkańców. Chochmy nie ma na mapie, a jednocześnie jest wszędzie tam, gdzie postkomunistyczna historia odcisnęła swoje piętno. Tutaj może zdarzyć się nawet najbardziej absurdalna rzecz, a przy tym wszystko jest prawdziwe i można by o tym przeczytać w codziennej prasie.
Zebrane w tej książce historie to osobne opowiadania, jednak razem tworzą one zaskakującą powieść.
Tak zaczyna się opowieść o fikcyjnym miasteczku snuta ustami jej mieszkańców. Chochmy nie ma na mapie, a jednocześnie jest wszędzie tam, gdzie postkomunistyczna historia odcisnęła swoje piętno. Tutaj może zdarzyć się nawet najbardziej absurdalna rzecz, a przy tym wszystko jest prawdziwe i można by o tym przeczytać w codziennej prasie.
Zebrane w tej książce historie to osobne opowiadania, jednak razem tworzą one zaskakującą powieść.
280 pages, Paperback
Published October 28, 2022
13 people are currently reading
279 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 82 reviews
April 19, 2020
Šis nu gan bija comeback! Pēc pirmajiem diviem stāstiem biju bezmaz gatavs likt nost ar nopūtu, ka laikam tomēr nebūs man ar Kuzminu rakstnieku pa ceļam (atšķirībā no Kuzmina aktiera), bet tad kaut kā tomēr viss aizgāja, ka izlasīju visu grāmatu bezmaz vienā piesēdienā. Gandrīz jau biju gatavs likt piecas zvaigznes, bet pēdējais stāsts par Mērītājiem, bija pārāk liels bezsakars manai gaumei, (kā lielākā daļa stāstu Kuzmina "Pilsēta šamaņos"), turklāt kopējai Hohmas naratīvai tas bija kā piešūtas ēzeļa ausis.
Taču kopumā tiešām labi. Tā ka bezmaz līdz asarām smieklīgi un vietām arī patiesi skumji.
EDIT 30 min pēc ieraksta tapšanas. Nu nē, lai iet 5 zvaigznes, tomēr tas kas patika, patika ļoti.
Taču kopumā tiešām labi. Tā ka bezmaz līdz asarām smieklīgi un vietām arī patiesi skumji.
EDIT 30 min pēc ieraksta tapšanas. Nu nē, lai iet 5 zvaigznes, tomēr tas kas patika, patika ļoti.
October 14, 2021
Gribēju rakstīt atsauksmi par stāstu krājumu, bet samulsu, jo uz aizmugurējā vāka (ko izlasīju tikai pēc grāmatas pabeigšanas) ir skaidri rakstīts, ka šis ir autora pirmais romāns. Nu lai tā būtu. Romāns, ko veido Hohmas pilsētiņas sadzīves ainiņas, kas ir savītas kopā caur vietām, lietām, cilvēkiem un brīžiem pilnīgi absurdiem notikumiem. Pat nemācēšu pateikt, kas īsti patika. Varbūt tas vieglais un nesarežģītais stāstu (piedodiet, nodaļu) ritējums ar traģikomisko pieskaņu. Varbūt kaut kādu situāciju atpazīstamība ne tik imaginārā piejūras pilsētiņā. Jebkurā gadījumā šis bija pārsteidzoši labs un lasāms latviešu autora darbs.
February 4, 2021
Papildināts: beidzot nopirku to Uncle Ben's. Manās atmiņās 90tie un divtūkstošo sākums (2000šo? 2k-o? ) garšoja citādāk. Paralēli lasīju, ka Uncle Ben's mainīs nosaukumu uz Ben's Original un mainīs arī vizuālo tēlu, pārējot uz "taisnīgāku ikonogrāfiju". Attā, tumšādānais onkuli, ko es bērnībā jaucu ar Mr. Proper, kurš, kā izrādās, tagad saucas Mr. Clean.
***
Arvien vairāk novērtēju Grāmatēžu tusiņus. Kad lasīju "Hohmu", paralēli interesei jutu arī nelielu vilšanos. Lai arī īsti neatceros, par ko bija Pilsētas šamaņi, atceros savu sajūsmu par to. Diezgan izbaudot lasīšanas procesu un paralēli attīstot savās miglainajās smadzenēs domu, ka ne tikai seriālu jaunās sezonas nav tā vērtas, uz Grāmatēžiem minos ar diezgan lielu neskaidrību, ko teikt, ko stāstīt. Ja nav, ko stāstīt, tad jāklausās. Un, jo vairāk klausījos, jo vairāk pārliecinājos, ka šī tomēr ir lieliska grāmata.
Ar interesi vēroju, ka pašapmierinātākie dalībnieki kritiski izturējās pret life-swapping ideju; kā citi ar asarām acīs aprakstīja, cik ļoti viņus uzrunāja mazmeitiņas komunikācija caur vectēva rīkli; cik ļoti ne-absurdi tas viss likās tiem, kas 90tajos bija pilnā dzīves plaukumā, tieši tāda hohma arī esot bijusi. Vismaz 3 no dalībniekiem apņēmās atrast veikalā Uncle Bens (mani tai skaitā). Tie, kam dzīve cieši saistīta ar dzelzceļlu nu nespēja, galīgi nespēja noticēt, ka tā nu var pazust viens vagons (es vispār neiebraucu, par ko viņi runā), un šis ticamības zuduma mirklis ietekmējis arī tālāko lasīšanu. Citi bija iegrimuši visu stāstu līmēšanā uz kopāspraušanā. Es kopš tās dienas daudz domīgāk raugos uz suņiem, kas atstāj citiem draugiem vēstulītes. Aktīvāk sāku apmeklēt publiskās tualetes.
Un avīžu izgriezumi ir IZCILI. Grāmatēžos skaļi nolasīju ārštata žurnālistes svētku aprakstu un redaktores nolamāšanu, ko citi mājās pēc trešā teikuma bija pārstājuši lasīt. Episka vieta. Par to tikko arī ieliku piekto zvaigzni.
Deja vu. Gaidu trešo grāmatu.
***
Arvien vairāk novērtēju Grāmatēžu tusiņus. Kad lasīju "Hohmu", paralēli interesei jutu arī nelielu vilšanos. Lai arī īsti neatceros, par ko bija Pilsētas šamaņi, atceros savu sajūsmu par to. Diezgan izbaudot lasīšanas procesu un paralēli attīstot savās miglainajās smadzenēs domu, ka ne tikai seriālu jaunās sezonas nav tā vērtas, uz Grāmatēžiem minos ar diezgan lielu neskaidrību, ko teikt, ko stāstīt. Ja nav, ko stāstīt, tad jāklausās. Un, jo vairāk klausījos, jo vairāk pārliecinājos, ka šī tomēr ir lieliska grāmata.
Ar interesi vēroju, ka pašapmierinātākie dalībnieki kritiski izturējās pret life-swapping ideju; kā citi ar asarām acīs aprakstīja, cik ļoti viņus uzrunāja mazmeitiņas komunikācija caur vectēva rīkli; cik ļoti ne-absurdi tas viss likās tiem, kas 90tajos bija pilnā dzīves plaukumā, tieši tāda hohma arī esot bijusi. Vismaz 3 no dalībniekiem apņēmās atrast veikalā Uncle Bens (mani tai skaitā). Tie, kam dzīve cieši saistīta ar dzelzceļlu nu nespēja, galīgi nespēja noticēt, ka tā nu var pazust viens vagons (es vispār neiebraucu, par ko viņi runā), un šis ticamības zuduma mirklis ietekmējis arī tālāko lasīšanu. Citi bija iegrimuši visu stāstu līmēšanā uz kopāspraušanā. Es kopš tās dienas daudz domīgāk raugos uz suņiem, kas atstāj citiem draugiem vēstulītes. Aktīvāk sāku apmeklēt publiskās tualetes.
Un avīžu izgriezumi ir IZCILI. Grāmatēžos skaļi nolasīju ārštata žurnālistes svētku aprakstu un redaktores nolamāšanu, ko citi mājās pēc trešā teikuma bija pārstājuši lasīt. Episka vieta. Par to tikko arī ieliku piekto zvaigzni.
Deja vu. Gaidu trešo grāmatu.
August 11, 2019
"Neuztraucies, viss ir slikti un būs vēl sliktāk."
Daudzviet iesmējos skaļi. Smējās arī mana vecmamma. Sieviete, kas sēdēja man blakus vilcienā Zilupe-Rīga, kamēr slimīgi raustījos, lasot nodaļu "GLERTP", gan nesmējās.
Mazliet mulsināja romāna izskaņa, bet tas laikam ir pilnīgi okei, Hohma diezin vai ir vieta, ko var izprast līdz kaulam, pat tiem, kas tur dzīvojuši gadiem ilgi.
(man, lūdzu, gada abonementu "Hohmas vēstnesim")
Daudzviet iesmējos skaļi. Smējās arī mana vecmamma. Sieviete, kas sēdēja man blakus vilcienā Zilupe-Rīga, kamēr slimīgi raustījos, lasot nodaļu "GLERTP", gan nesmējās.
Mazliet mulsināja romāna izskaņa, bet tas laikam ir pilnīgi okei, Hohma diezin vai ir vieta, ko var izprast līdz kaulam, pat tiem, kas tur dzīvojuši gadiem ilgi.
(man, lūdzu, gada abonementu "Hohmas vēstnesim")
July 20, 2023
An acute sharp eye on a fictional post-communist town. All stories were fictional, yet they could easily be true and could have taken place in a few post-communist countries.
Between lines about a society that had to be built almost from the beginning, there were many fascinating points about humans.
The author also put a wit here and there, a bit of irony and satire.
I am not sure how readers from e.g. West Europe can understand them fully. To tell you the truth, I am not sure if I did it fully.
Between lines about a society that had to be built almost from the beginning, there were many fascinating points about humans.
The author also put a wit here and there, a bit of irony and satire.
I am not sure how readers from e.g. West Europe can understand them fully. To tell you the truth, I am not sure if I did it fully.
August 2, 2024
Jāsaka, ka piekrītu pārējiem atsauksmju rakstītājiem- labi stāsti mijas ar ne tik labiem, tāpēc vienotu viedokli sniegt grūti.
Patika vizuālais noformējums, kurā tiek izmantoti it kā avīzes raksti. (Raksts, kurā vēstījums par dziesmu svētkiem pāraug saziņā ar korektoru, man ļoti patika)
Pietiekami daudz humora, pietiekami daudz skartas nopietnas tēmas.
Kā man trūka? Tīrības, vienojošā elementa, virzības, tēmas attīstības. Ar ko šo darbu es atcerēšos-ar to, ka kaut kas jau tur bija, bet kas?
Lasīt var. Hohma ir hohma.
Patika vizuālais noformējums, kurā tiek izmantoti it kā avīzes raksti. (Raksts, kurā vēstījums par dziesmu svētkiem pāraug saziņā ar korektoru, man ļoti patika)
Pietiekami daudz humora, pietiekami daudz skartas nopietnas tēmas.
Kā man trūka? Tīrības, vienojošā elementa, virzības, tēmas attīstības. Ar ko šo darbu es atcerēšos-ar to, ka kaut kas jau tur bija, bet kas?
Lasīt var. Hohma ir hohma.
March 9, 2023
3.75
Mam wrażenie, że nie do końca załapałam, ale bawiłam się świetnie na tej książce
Mam wrażenie, że nie do końca załapałam, ale bawiłam się świetnie na tej książce
June 25, 2023
"Hohmas" nevainību zaudēju, pateicoties Svena Kuzmina "Skaistumam un nemieram". Gribēju vairāk iepazīt autoru. Nav jau labi tā salīdzināt, tomēr gribēju redzēt, kāda ir Kuzmina valoda ārpus Kārļa Skalbes (jāatzīstas, nedaudz mani izprovocēja Andris). Nu ko, tiešām laba! Saturs gan brīžiem šizīgs. Iztēle spridzī.
Ja nebūtu pirms kāda laika lasījusi Gospodinova "Dabisko romānu", jautātu, kur tad šeit ir romāns? Stāsti par un ap pilsētiņu Hohma un tās iedzīvotājiem. Bet pēc "Dabiskā romāna" biju gatava tādai struktūrai. Kur ir teikts, ka romānam ir jābūt vienlaidus lineāram. Jā, stāsti, bet tie sasaistās ar savā starpā un noslēgumā Marks Formans, šķiet, dabū atbildi uz jautājumu: "Klau, tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu īstenībā esi nevis tu pati, bet pavisam cits cilvēks?"
No šizīgā man patika "Īss ievads laifsvapingā", savukārt ar "21.gadsimta kultūras stūrakmeņiem" nevarēju tikt vaļā no sajūtas, ka kaut ko līdzīgu jau esmu lasījusi (nevis konkrēti par 'vannu', 'benzīnu', 'internetu', bet kaut ko stilistiski līdzīgu, nez' varbūt Berelis ir pie vainas?). "Labo dakteri Levi" (lai arī Alko-stop bija hohmīgs, gan organoleptiski, gan savā iedarbībā) un "Mērītājus" gan nesapratu.
"Hohmas vēstneša" lapas gan ir labas! Nešķiriet tām pāri un nepametiet pie pirmajiem teikumiem, sāls ir viducī. Tāpat kā Paulastante "Lielajos honorāros".
Viss pārējais - brīžiem varētu teikt, smiekli caur asarām, vai drīzāk asaras caur smiekliem, jo īpaši "GLERTP". "Viss lēnām pārklājas ar dubļiem" runā pats par sevi.
Vēlreiz par valodu, ir tieši tā kā man patīk - ne par daudz, lai varētu pārmest tīksmināšanos par daiļrakstīšanas, un ne par maz, lai būtu par vienkāršu. Humors ar garšu.
"Pa ceļa Ziedonis atspieda galvu pret logu un, ieraudzījis savu atspulgu, nošausminājās par paša nepievilcīgo ārieni. Arī studiju laikos viņš apzinājās, ka nav diez cik skaists, ja par skaistumu pieņem klasisko grieķu ideālu. Garais deguns kombinācijā ar niecīgo zodu padarīja viņu līdzīgu pakusušai vaska lellei. Jaunībā viņš par to vēl prata uzjautrināties. Tagad, uz četrdesmit gadu sliekšņa, viņa pusgarie mati bija bezcerīgi atkāpušies no pieres un zem acīm iezīmējās tas, ko parasti sauc par maisiņiem, bet kas Ziedoņa gadījumā vairāk līdzinājās pārvārītiem pelmeņiem."
Starp citu, Uncle Ben's mērci tā arī nekad neesmu pagaršojusi.
Kad jau biju apguvusi "Hohmu", lapbrāt palasīju, kā citiem ir gājis ar šo grāmatu. Man patika, kā Līva Alksne ir uzrakstījusi: https://lalksne.blogspot.com/2019/03/...
Ja nebūtu pirms kāda laika lasījusi Gospodinova "Dabisko romānu", jautātu, kur tad šeit ir romāns? Stāsti par un ap pilsētiņu Hohma un tās iedzīvotājiem. Bet pēc "Dabiskā romāna" biju gatava tādai struktūrai. Kur ir teikts, ka romānam ir jābūt vienlaidus lineāram. Jā, stāsti, bet tie sasaistās ar savā starpā un noslēgumā Marks Formans, šķiet, dabū atbildi uz jautājumu: "Klau, tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu īstenībā esi nevis tu pati, bet pavisam cits cilvēks?"
No šizīgā man patika "Īss ievads laifsvapingā", savukārt ar "21.gadsimta kultūras stūrakmeņiem" nevarēju tikt vaļā no sajūtas, ka kaut ko līdzīgu jau esmu lasījusi (nevis konkrēti par 'vannu', 'benzīnu', 'internetu', bet kaut ko stilistiski līdzīgu, nez' varbūt Berelis ir pie vainas?). "Labo dakteri Levi" (lai arī Alko-stop bija hohmīgs, gan organoleptiski, gan savā iedarbībā) un "Mērītājus" gan nesapratu.
"Hohmas vēstneša" lapas gan ir labas! Nešķiriet tām pāri un nepametiet pie pirmajiem teikumiem, sāls ir viducī. Tāpat kā Paulastante "Lielajos honorāros".
Viss pārējais - brīžiem varētu teikt, smiekli caur asarām, vai drīzāk asaras caur smiekliem, jo īpaši "GLERTP". "Viss lēnām pārklājas ar dubļiem" runā pats par sevi.
Vēlreiz par valodu, ir tieši tā kā man patīk - ne par daudz, lai varētu pārmest tīksmināšanos par daiļrakstīšanas, un ne par maz, lai būtu par vienkāršu. Humors ar garšu.
"Pa ceļa Ziedonis atspieda galvu pret logu un, ieraudzījis savu atspulgu, nošausminājās par paša nepievilcīgo ārieni. Arī studiju laikos viņš apzinājās, ka nav diez cik skaists, ja par skaistumu pieņem klasisko grieķu ideālu. Garais deguns kombinācijā ar niecīgo zodu padarīja viņu līdzīgu pakusušai vaska lellei. Jaunībā viņš par to vēl prata uzjautrināties. Tagad, uz četrdesmit gadu sliekšņa, viņa pusgarie mati bija bezcerīgi atkāpušies no pieres un zem acīm iezīmējās tas, ko parasti sauc par maisiņiem, bet kas Ziedoņa gadījumā vairāk līdzinājās pārvārītiem pelmeņiem."
Starp citu, Uncle Ben's mērci tā arī nekad neesmu pagaršojusi.
Kad jau biju apguvusi "Hohmu", lapbrāt palasīju, kā citiem ir gājis ar šo grāmatu. Man patika, kā Līva Alksne ir uzrakstījusi: https://lalksne.blogspot.com/2019/03/...
December 6, 2020
Pirmā doma - jēziņ, cik derdzīgs grāmatas vāks un dīvains nosaukums! Tīri vizuāli nav gluži tāda tipa grāmata, pēc kuras mana roka pati sniegtos. Bet ,ieraugot pirmās nodaļas nosaukumu "Tēvoča Bena saldskābā mērce" un sākot lasīt, viss aizgāja kā pa diedziņu.
Šis romāns ir mazas piejūras pilsētiņas dīvano ļaužu savādo piedzīvojumu hronikas no 1992.- 2018.gadam. Hohmas stāsti ir gan neticami absurdi, gan tai pat laikā ļoti dzīvi. Man ļoti patika autora humors. Kuzmins meistarīgi savij komisko ar traģisko, smagas tēmas cilā šķietami viegli un smīdina lasītāju, bet tam visam pa vidu jaušās tā īpašā deviņdesmitajos gados augušā cilvēka smeldze. Vēstījuma maniere man nedaudz atgādināja J.Joņeva "Jelgava 94", tādas līdzīgas pēcgaršas abām grāmatām.
Šo grāmatu es noteikti atcerēšos vēl ilgi. Atcerēšos kā smējos lasot "Divlitrīgā alus eifēmisko apzīmējumu fenonenoloģijas" izklāstu, nostalģisko "Uncle Ben's" mērces apcerēšanu, dīvaino meiteni Ursulu un spridzīgo Paulastanti. Un ,protams, arī šķietami bezjēdzīgo, teju Kafkas tradīcijās ieturēto romāna finālu.
Šis romāns ir mazas piejūras pilsētiņas dīvano ļaužu savādo piedzīvojumu hronikas no 1992.- 2018.gadam. Hohmas stāsti ir gan neticami absurdi, gan tai pat laikā ļoti dzīvi. Man ļoti patika autora humors. Kuzmins meistarīgi savij komisko ar traģisko, smagas tēmas cilā šķietami viegli un smīdina lasītāju, bet tam visam pa vidu jaušās tā īpašā deviņdesmitajos gados augušā cilvēka smeldze. Vēstījuma maniere man nedaudz atgādināja J.Joņeva "Jelgava 94", tādas līdzīgas pēcgaršas abām grāmatām.
Šo grāmatu es noteikti atcerēšos vēl ilgi. Atcerēšos kā smējos lasot "Divlitrīgā alus eifēmisko apzīmējumu fenonenoloģijas" izklāstu, nostalģisko "Uncle Ben's" mērces apcerēšanu, dīvaino meiteni Ursulu un spridzīgo Paulastanti. Un ,protams, arī šķietami bezjēdzīgo, teju Kafkas tradīcijās ieturēto romāna finālu.
September 7, 2020
Kāds stāsts vairāk pie sirds, kāds mazāk, bet rezultātā ļoti gribas atkal uz Nerten izrādēm!
January 10, 2022
Svens Kuzmins varētu kļūt par vienu no maniem mīļākajiem Latvijas prozaiķiem.
May 26, 2019
Liepājnieku Jelgava 94 mēģinājums ar absurdisma elementiem. Pasniegts latviešu reklāmistu viduvējā humora marinādē. Maz interesantu ideju, maz plāna.
Forša pirmā nodaļa (īsstāsts?).
Forša pirmā nodaļa (īsstāsts?).
November 13, 2023
kocham opowiadania szkatułkowe! w pewnym momencie zorientowałam się, że to w sumie taka kryptopowieść, lekko dziwna i fascynująca. Bardzo podobał mi się rozdział/opowiadanie z zamianą żyć i dziadkiem z trzecim okiem
#jesieńzmarpressem
#jesieńzmarpressem
April 17, 2022
Ak Uncle Ben's ... tāda bērnības trauma... vienīgā mērce, ko pat uz atlaidēm neņemu veikalā. Bet varbūt kādreiz. Dīvaini, ka tieši mērce no visas grāmatas spēja uzsist tādu mazpilsētas nostaļģiju.
Superīgi avīžu izgriezumi.
Man patika.
Lasīšu arī nākamo.
Superīgi avīžu izgriezumi.
Man patika.
Lasīšu arī nākamo.
February 26, 2019
Ja man būtu burvju vara, es gribētu prast rakstīt kā Svens Kuzmins un prast ironisku absurdu saglabāt gaumīgi nepārspīlētu. Stāstu krājumu par izdomātu piejūras mazpilsētu Hohmu pievienoju savu favorītu sarakstam, jo reti izdodas sastapt tik inteliģentu prozu un fascinējošus sižetus, kuri vienlaikus ir gan pilnīgi traki ("paģiru zāles", kuru mērķis ir padarīt cilvēci brīvu, vai sekta "Hohmas kodeksā"), gan ļoti sadzīviski (Uncle Ben's saldskābās mērces loma piederības "augstākai cilvēces šķirai" apliecinājumā agrajos 90-ajos). Katrs stāsts ir lielisks, no "GLERTP", kurā meitēns vectēva miegā izdvestajām "dziļās rīkles skaņās" meklē valodu un veidu, kā sazināties ar mammu un vispār ar pieaugušo pasauli, līdz "Lielajiem honorāriem" un Paulastantes iedvesmojošo pieeju līdzjūtībām avīzēs. Taču mani īpaši iepriecināja, ka krājums ir atradis to smalko līdzsvaru starp pašpietiekamiem stāstiem un grāmatu kā vienotu veselumu, jo saistība starp stāstiem ir neuzmācīga, teju kā izaicinājums lasītājam, vai tas atpazīs vietu un cilvēku. Grāmatmīļa prieks, vienvārdsakot.
"/../ un tad es uzrakstīju savu pirmo dzejoli bez sasodītjām atskaņām un beidzot sajutos pa īstam brīvs, pa īstam izlobījies no bērnības čaulas."
"/../ un tad es uzrakstīju savu pirmo dzejoli bez sasodītjām atskaņām un beidzot sajutos pa īstam brīvs, pa īstam izlobījies no bērnības čaulas."
June 27, 2021
Beigas varbūt būtu vēlējusies citādas, bet no otras puses - tās ir gana hohmīgas, līdz ar to respektēju autora piedāvāto nobeigumu. Es nevaru neiedot 5 zvaigznes grāmatai, kas tik bieži lika man skaļi smieties un pēc brīža - jau notraukt pa kādai skumjai asarai.
Mana mīļākā grāmatas sadaļa bija Hohmas Vēstneša fragmenti - īpaši Hohmas pilsētas svētku atskats un psiholoģes Marutas Trubiņas slejas emocionālais izvirdums par ģimenes pamatiem. Te prasās turpinājums - kad iznāk nākamais Hohmas vēstneša numurs, un pa cik nāk?
Mana mīļākā grāmatas sadaļa bija Hohmas Vēstneša fragmenti - īpaši Hohmas pilsētas svētku atskats un psiholoģes Marutas Trubiņas slejas emocionālais izvirdums par ģimenes pamatiem. Te prasās turpinājums - kad iznāk nākamais Hohmas vēstneša numurs, un pa cik nāk?
May 3, 2025
Man patīk Svena Kuzmina psihodēlija.
Hohmā dažas nodaļas bija izcilas, jo īpaši tās par 90tajiem (vispār aizdomājos, vai pati maz kādreiz Uncle Ben's mērci esmu ēdusi).
Dažu nodaļu absurdā neiebraucu. Bet Kuzmins tāds ir - ar kaut ko paņem un tad citos momentos jādomā, kas gan ir jāpīpē, lai šo saprastu..
Rindā jau gaida jaunākā Svena Kuzmina grāmata, kopskaitā laikam 5., ko no viņa lasīšu. Un, ja no kāda autora lasu tik daudz, tātad uzrunā un interesē.
Hohmā dažas nodaļas bija izcilas, jo īpaši tās par 90tajiem (vispār aizdomājos, vai pati maz kādreiz Uncle Ben's mērci esmu ēdusi).
Dažu nodaļu absurdā neiebraucu. Bet Kuzmins tāds ir - ar kaut ko paņem un tad citos momentos jādomā, kas gan ir jāpīpē, lai šo saprastu..
Rindā jau gaida jaunākā Svena Kuzmina grāmata, kopskaitā laikam 5., ko no viņa lasīšu. Un, ja no kāda autora lasu tik daudz, tātad uzrunā un interesē.
January 28, 2022
Bija stāsti, kas patika vairāk, citi mazāk. Bet Paulastante laikam pārspēja visus :)
Read
February 17, 2021Droši vien nesapratu visu, ko autors bija domājis.
November 3, 2023
„Chochma” Svens Kuzmins (tł. Agnieszka Smarzewska) to książka o fikcyjnym łotewskim miasteczku Chochmie i jego mieszkańcach. Według okładki „Chochmy nie ma na mapie, ale jednocześnie jest wszędzie tam, gdzie postkomunistyczna historia odcisnęła swoje piętno” i to jest bardzo trafny opis.
„Chochma” jest książką bardzo przewrotną i nieoczywistą. Rozpoczyna się w 1992 roku strąceniem pomnika Lenina. Potem poznajemy genialny wynalazek doktora Leviego - alkostop, który nie jest tym, czym się wydaje. Zafascynowanie sosem słodko-kwaśnym Wujaszka Bena czy dziewczynkę, która próbuje się porozumieć z nieobecną matką za pomocą dźwięków, które wydaje jej dziadek przez sen. Mnie zafascynowało opowiadanie „Krótkie wprowadzenie do lifeswappinu”, w którym bohaterowie mogą wcielać się w role innych ludzi i żyć ich życiem.
Mniej więcej w połowie książki zorientowałam się, że „Chochma” nie jest zbiorem opowiadań, a raczej powieścią szkatułkową. Opowiadania zaczęły się ze sobą łączyć, występowali Ci sami bohaterowie, w innym opowiadaniu poznawaliśmy ich dalsze losy. Ciężko jednoznacznie określić formę tej książki.
„Chochma" jest bardzo nieoczywistą lekturą, w której nie brak humoru i ironii. To ciekawy obraz postkomunistycznego miasta. Wspaniale bawiłam się podczas czytania. Czasem z niedowierzaniem, a czasem z uśmiechem na twarzy poznawałam kolejne zaskakujące opowiadania, które potem składają się w większą całość. „Chochma” to absurdalna lektura, a przy tym bardzo ciekawa! Warto dać jej szansę!
"To jest właśnie Chochma. Moja rodzinna miejscowość, którą latem ludzie określają mianem raju, zimą natomiast porównują do asteroidy albo góry lodowej. "Jak tu w ogóle można żyć?", pytali często przyjezdni, a my, miejscowi, odpowiadaliśmy: "Bardzo dobrze, dziękujemy"."
„Chochma” jest książką bardzo przewrotną i nieoczywistą. Rozpoczyna się w 1992 roku strąceniem pomnika Lenina. Potem poznajemy genialny wynalazek doktora Leviego - alkostop, który nie jest tym, czym się wydaje. Zafascynowanie sosem słodko-kwaśnym Wujaszka Bena czy dziewczynkę, która próbuje się porozumieć z nieobecną matką za pomocą dźwięków, które wydaje jej dziadek przez sen. Mnie zafascynowało opowiadanie „Krótkie wprowadzenie do lifeswappinu”, w którym bohaterowie mogą wcielać się w role innych ludzi i żyć ich życiem.
Mniej więcej w połowie książki zorientowałam się, że „Chochma” nie jest zbiorem opowiadań, a raczej powieścią szkatułkową. Opowiadania zaczęły się ze sobą łączyć, występowali Ci sami bohaterowie, w innym opowiadaniu poznawaliśmy ich dalsze losy. Ciężko jednoznacznie określić formę tej książki.
„Chochma" jest bardzo nieoczywistą lekturą, w której nie brak humoru i ironii. To ciekawy obraz postkomunistycznego miasta. Wspaniale bawiłam się podczas czytania. Czasem z niedowierzaniem, a czasem z uśmiechem na twarzy poznawałam kolejne zaskakujące opowiadania, które potem składają się w większą całość. „Chochma” to absurdalna lektura, a przy tym bardzo ciekawa! Warto dać jej szansę!
"To jest właśnie Chochma. Moja rodzinna miejscowość, którą latem ludzie określają mianem raju, zimą natomiast porównują do asteroidy albo góry lodowej. "Jak tu w ogóle można żyć?", pytali często przyjezdni, a my, miejscowi, odpowiadaliśmy: "Bardzo dobrze, dziękujemy"."
October 4, 2022
To, ka latviešu Peļevins sapratu uzreiz. Lai gan labāks par Peļevinu, jo "Generation P" neizlasīju līdz galam, bet šo gan. Autora fantāzija ir vienīgais kas piesaistīja. Mani īpaši uzrunāja grāmatas noslēgums. Pēc tā es ar tīru sirdsapziņu pasūtīju Kuzminu uz poda un devos cīnīties ar vecā (jaunākā no veciem) Saaba pusass ierūsējošo uzgriezni. Par tiem, kuri izvirzija Hohmu, Lailigabas balvai, un pēdīgi arī laikam piešķīra to, varu teikt, viņiem ir pilnīgs ku-kū. Esmu pārāk vecs šitādām hohmām, man vislabāk patika vietas, kurām bija kaut kāds sakars ar realitāti.
April 1, 2019
..jāsaka, ka grāmatas pirmā puse man patika pat ļoti, bet tad – bieži ne, tikai retu reizi – daži no stāstiem likās ne īsti man piemēroti. un tikai tāpēc, ka kaut kāds neizskaidrojams spēks(?) mani atgrūž no šāda veida abstrakcijas ilgtermiņā. bet kopumā gribas uzteikt autoram viņa prasmi uzrakstīt ko šādu :)
January 13, 2020
Lieliskā prozā sarakstītie fragmenti, kas šķietami spējīgi eksistēt katrs par sevi, beigu beigās saslēdzas kopā vienā lielā, pārsteidzošā stāstā, ko papildina brīnišķīgs dizains, neliela humora, ironijas un fantāzijas pieskaņa un imaginārās mazpilsētas laikraksta izgriezumi, kuri šķiet sevišķi uzjautrinoši pēc tam, kad pirms pāris dienām dokumentālās prozas lekcijā no Kuzmina nācies dzirdēt par viņa mīlestību pret reģionālo presi un tās savārstījumiem par un ap turienes mazsvarīgajiem notikumiem.
April 2, 2019
Hohmā, šķiet, ir iespējams viss un tur dzīvo kaut daļa no tām dīvainībām, kas mums katram reiz ir ienākušas prātā, bet neesam iedomājušies tās kādam izstāstīt. Svens Kuzmins to dara.
"Hohma" mani pamīšus gan izklaidēja, gan garlaikoja, gan aizrāva ar tās kolorītajiem varoņiem. No sentimenta līdz absurdumam.
Kopumā amizants ceļojums ar dažiem lieliskiem stāstiem, tomēr nākamreiz es došos uz citu pilsētu.
"Hohma" mani pamīšus gan izklaidēja, gan garlaikoja, gan aizrāva ar tās kolorītajiem varoņiem. No sentimenta līdz absurdumam.
Kopumā amizants ceļojums ar dažiem lieliskiem stāstiem, tomēr nākamreiz es došos uz citu pilsētu.
March 7, 2019
"A tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu esi nevis tu, bet kāds cits?"
Ar šādu eksistenciālu jautājumu var raksturot šīs grāmatas galvenā tēla pārdomas un dzīves ritējumu. Nedaudz smiekla un izsmiekla, daudz šķietama absurda, bet ir tur arī drusciņa traģēdijas.
Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/03/...
Ar šādu eksistenciālu jautājumu var raksturot šīs grāmatas galvenā tēla pārdomas un dzīves ritējumu. Nedaudz smiekla un izsmiekla, daudz šķietama absurda, bet ir tur arī drusciņa traģēdijas.
Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/03/...
July 2, 2020
Trāpīgs nosaukums tam, kas aprasktīts pašā grāmatā. Nevarētu teikt, ka man grāmata patika un nevar arī teikt, ka tā bija pilnīgi nebaudāma. Ja ir vēlme lasīt kaut ko bez lielas nozīmes un jēgas, tad šis būs īstais gabals. Bet kopumā man nav saprotams kā var rakstīt kaut ko tikai rakstīšanas pēc. Jā, stāsti bija amizanti un neparasti, bet kaut kā manu laivu nesašūpoja.
May 27, 2019
3,5
Burvīgs absurds! Tikai brīžiem nogurdina.
Burvīgs absurds! Tikai brīžiem nogurdina.
April 6, 2023
Kolejny dobry audiobook od Marpress. Seria „Bałtyk” trzyma poziom.
November 14, 2025
Kuzmins klasiskais. Smieklīgi.
September 3, 2021
Es iesāku lasīt “Hohmu” aptuveni pirms gada, un apstājos pēc pirmajām divām nodaļām (izskatās, ka ne es vienīgā). “Hohma” mani nelaida iekšā.
Pa šo gadu notika daudz kas, tajā skaitā vienā no maniem studiju kursiem izskanēja viedoklis, ka Svens varētu būt latviešu Kurts Vonnegūts. Es pieķēros grāmatai vēlreiz (laikam jau lai apgāztu šo hipotēzi), un pabeidzu lasīt to pilsētā, kas mums ar Svenu kādā brīdī ir bijusi kopīga.
Es zinu, kāpēc “Hohma” mani vispirms nelaida iekšā - jo es visu laiku tekstā meklēju to sasodīto pilsētu un paliku tajā pilsētas meklēšanas procesā iestrēgusi.
Gan jau ka es pēc kāda laika atgriezīšos pēc kadas šmakovkas glāzes un ielikšu visas piecas zvaigznes.
Pa šo gadu notika daudz kas, tajā skaitā vienā no maniem studiju kursiem izskanēja viedoklis, ka Svens varētu būt latviešu Kurts Vonnegūts. Es pieķēros grāmatai vēlreiz (laikam jau lai apgāztu šo hipotēzi), un pabeidzu lasīt to pilsētā, kas mums ar Svenu kādā brīdī ir bijusi kopīga.
Es zinu, kāpēc “Hohma” mani vispirms nelaida iekšā - jo es visu laiku tekstā meklēju to sasodīto pilsētu un paliku tajā pilsētas meklēšanas procesā iestrēgusi.
Gan jau ka es pēc kāda laika atgriezīšos pēc kadas šmakovkas glāzes un ielikšu visas piecas zvaigznes.
Displaying 1 - 30 of 82 reviews