What do you think?
Rate this book
Romantiķis
“Viss sākās ar tēta dienasgrāmatu, kas gadiem putekļojās manā grāmatplauktā. Tajā viņš aprakstīja darbošanos ar tehniku un motorsporta sacīkstes, kurās bija piedalījies. Kad beidzot to izlasīju, sapratu, ka nedrīkstu šo donkihotisma liecību atstāt aizmirstībai. Bija jāuzraksta romāns. Riskēt mesties svešā pasaulē un vēstīt no vīrieša skatpunkta bija gatavā avantūra. Vai bija tā vērts, jāspriež lasītājiem. Vienīgais mans attaisnojums, ka grāmata tapusi ar to netveramo, dziļo, neizsakāmo spēku, ko mēdz dēvēt par mīlestību.”
Dace Vīgante
Ātrums, spēks, kaislība, vīrieša prāts un jūtīgums – Dace Vīgante krāšņā, bagātā valodā un neparastā rakursā atklājusi motorsporta fanātiķi Haraldu Vindinieku, kā arī viņa dzimtas stāstu, kas nesaraujami saistīts ar 20. gs. notikumiem – no viņa vecvecāku dzīves pirmajā Latvijas valstī, cauri Otrajam pasaules karam un padomju laikam līdz jaunās tūkstošgades sākumam.
Romāns “Romantiķis” ir talantīgi uzrakstīta cilvēka un laikmeta hronika, kā arī dinamiskas un svaigas – motorsporta – tēmas pārliecinošs un oriģināls pieteikums jaunākajā latviešu prozā.
Grāmata izdota ar VKKF atbalstu.
Vitas Lēnertes vāka un iekšlapu dizains.
Dace Vīgante
Ātrums, spēks, kaislība, vīrieša prāts un jūtīgums – Dace Vīgante krāšņā, bagātā valodā un neparastā rakursā atklājusi motorsporta fanātiķi Haraldu Vindinieku, kā arī viņa dzimtas stāstu, kas nesaraujami saistīts ar 20. gs. notikumiem – no viņa vecvecāku dzīves pirmajā Latvijas valstī, cauri Otrajam pasaules karam un padomju laikam līdz jaunās tūkstošgades sākumam.
Romāns “Romantiķis” ir talantīgi uzrakstīta cilvēka un laikmeta hronika, kā arī dinamiskas un svaigas – motorsporta – tēmas pārliecinošs un oriģināls pieteikums jaunākajā latviešu prozā.
Grāmata izdota ar VKKF atbalstu.
Vitas Lēnertes vāka un iekšlapu dizains.
416 pages, Hardcover
Published January 1, 2022
47 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 13 of 13 reviews
January 10, 2023
Es lasu Daces teikumus , apstājos. Pārlasu otru reizi un apbrīnoju par tik filigrāno precizitāti, māksliniecisko plašumu, viņas intelektuālo būtību, kas caurvij visu stāstījumu. Viņa runā par man tik nesaprotamiem mašīnu dzelžiem, un es redzu , tās ir mīlestības acis, es neatšķir Zilu no Zisa, taču Daces precīzà balss mani ieved tik sarežģītajā autiņu pasaulē. Lūdz šim zaļā jaunībā biju izlasījusi tikai vienu romānu par autobraucējiem, Dzintras Zuravskas darbu, un neko no tā vairs neatceros. Taču Daces romāns inav autobraucēju bojeviks, romāna ir par viņas tuvajiem, viņi ir atstājuši Dacē savas dziedātās poļu romances, Kolorītā Ella tante savas naivistu glezninas, dziedošā baptistu ģimene savas atmiņa. Pagātnes laiks ir tepat blakus, Jelgava tāpat kā Liepāja deg ka Roma. Un es tur ieraugu arī savas dzimtas laiku. Daudzi no Daces mīļajiem sen kā palikuši citas dzīves apkampienos, bet ar viņiem var sarunāties kā ar dzīviem, just tepat līdzās.
Grāmatu nevar izlasīt vienā vai divos vakaros. Es pat sacītu, tā jālasa ļoti ilgi, pa laikam noliekot plauktā, un tad pie tās atgriežoties 5+
Grāmatu nevar izlasīt vienā vai divos vakaros. Es pat sacītu, tā jālasa ļoti ilgi, pa laikam noliekot plauktā, un tad pie tās atgriežoties 5+
October 9, 2022
Tāds brauciens daļēji pār savas ģimenes vēsturi, ļoti lielā mērā par motosporta vēsturi Latvijā. Vīgante neliek vilties stāstos un nu jau arī garākas formas - romāna - darbos.
Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2022/10/...
Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2022/10/...
February 16, 2024
Esmu pārsteigta, cik ļoti patika. Lasīju brīvprātīgi obligātā kārtā pēc grāmatu kluba izvēles.
Autore spēja interesentā veidā ievest veču, auto un dzelžu pasaulē. Nevienā mirklī man nepalika garlaicīgi. Lai arī atkal un atkal par to pašu - par motoriem, sacensībām, cīņām. Bet autores literārais talants nevienā mirklī nekļuva apnicīgs, nesāka atkārtoties. Jauni vārdi, jauni termini, jauni epiteti visas grāmatas garumā. Ieguldīts unikāls darbs!
Otrkārt, autore visu laiku noturēja vīrieša balsi. Tā ka es lasu un saprotu, jā, tā domā vīrietis, tā runā vīrietis. It īpaši tas ir par epitetiem un salīdzinājumiem. Žēl, nevienu nepiefiksēju. Pašlaik nevaru minēt piemēru. Man liekas, šis ir augsta līmeņa literārs talants - autorei noturēties savā vīrišķajā tēlā, visu laiku būt iekšā viņa runas veidā, viņa domāšanā. Jo nu tiešām tie epiteti bija savādāki kā ierasts.
Treškārt, autore ir ieguldījusi milzu darbu autopasaules latviskošanā. Mēs visi zinām, kāda bija dzīve padomju savienībā, it sevišķi autoservisos un garāžās. Un it īpaši, ja meistari bija borisi, vaļeras u.c. kā minēts grāmatā. Protams, ka viss notika krieviski. Liekas, ka joprojām mūsdienās ne visām auto motoru detaļām ir atradušies latviskie nosaukumi. Daudzi joprojām krieviski, daļa jau angliski. Bet šajā grāmatā radīta burvīga ilūzija, ka autosportā padomju laikos saziņa pārsvarā notikusi latviešu valodā. Visi motoru termini (es nezinu vai ir, bet) patiešām izklausās latviski. Par to vēl viena zvaigznīte autorei!
Autore spēja interesentā veidā ievest veču, auto un dzelžu pasaulē. Nevienā mirklī man nepalika garlaicīgi. Lai arī atkal un atkal par to pašu - par motoriem, sacensībām, cīņām. Bet autores literārais talants nevienā mirklī nekļuva apnicīgs, nesāka atkārtoties. Jauni vārdi, jauni termini, jauni epiteti visas grāmatas garumā. Ieguldīts unikāls darbs!
Otrkārt, autore visu laiku noturēja vīrieša balsi. Tā ka es lasu un saprotu, jā, tā domā vīrietis, tā runā vīrietis. It īpaši tas ir par epitetiem un salīdzinājumiem. Žēl, nevienu nepiefiksēju. Pašlaik nevaru minēt piemēru. Man liekas, šis ir augsta līmeņa literārs talants - autorei noturēties savā vīrišķajā tēlā, visu laiku būt iekšā viņa runas veidā, viņa domāšanā. Jo nu tiešām tie epiteti bija savādāki kā ierasts.
Treškārt, autore ir ieguldījusi milzu darbu autopasaules latviskošanā. Mēs visi zinām, kāda bija dzīve padomju savienībā, it sevišķi autoservisos un garāžās. Un it īpaši, ja meistari bija borisi, vaļeras u.c. kā minēts grāmatā. Protams, ka viss notika krieviski. Liekas, ka joprojām mūsdienās ne visām auto motoru detaļām ir atradušies latviskie nosaukumi. Daudzi joprojām krieviski, daļa jau angliski. Bet šajā grāmatā radīta burvīga ilūzija, ka autosportā padomju laikos saziņa pārsvarā notikusi latviešu valodā. Visi motoru termini (es nezinu vai ir, bet) patiešām izklausās latviski. Par to vēl viena zvaigznīte autorei!
Read
November 9, 2022Gruntīgs romāns par romantiķi no ātruma cilts.
Grāmatas varoni – dēkaino sacīkšu braucēju Haraldu Vindenieku, kurš traucas pa dzīvi kā spoža komēta, nesaudzīgi sadedzinot sevi un nereti sāpīgi ķerot arī līdzcilvēkus – iepazīstam caur viņa dienasgrāmatu, kas rakstīta gaidāmajam mazdēlam, mīļi sauktam par Mazulīti. Šo dienasgrāmatu tikpat labi var dēvēt arī par grēksūdzi, jo rakstītājs atskatās uz piedzīvoto, uzskaita veiksmes un neveiksmes un it kā lūdz piedošanu visiem, ko savā dedzībā un aizrautībā sāpinājis. Galvenokārt jau savas dzīves sievietēm. Jo dzīvot līdzās kādam, kurš tikai ar vienu kāju ir reālitātē, bet ar otru – un, galvenais, ar prātu un sirdi – teju vienmēr trasē vai garāžā, patiešām nav viegli. Jā, kaisle un ātrums vilina un reibina, taču prasa arī lielu pacietību, pazemību, pieņemšanu un samierināšanos. Ne katrai tas ir pa spēkam.
Dienasgrāmatas ieraksti ļauj hronoloģiski izsekot varoņa gaitām no pirmajām bērnības atmiņām līdz pusmūžam, iezīmējot sarežģītu personību ar nevaldāmu vilkmi uz ātrumu, sevis pārvarēšanu un apliecināšanu veidā, kas ļauj justies dzīvam un varošam, no matu galiņiem līdz papēžiem, par spīti (vai varbūt pateicoties) gluži reālam riskam savainoties vai iet bojā kārtējās sacīkstēs uz fizisko un emocionālo spēju robežas. Vēstījuma kopējā noskaņa ir raita un gaiša. Visvairāk aizkustina varoņa drosme atklāties un kļūt ievainojamam, kā arī lieliskā humora izjūta, ko autore meistarīgi iezīmē ar neskaitāmiem trāpīgiem salīdzinājumiem, atjautīgiem izteicieniem un smalkiem jociņiem Anšlava Eglīša prozas labākajās tradīcijās. Šis kolorīts un rotaļīgums veiksmīgi līdzsvaro daudzās tehniskās detaļas, kas vairāk izteiks zinātājiem, un palīdz izvairīties no pārblīvēta un smagnēja skanējuma, kas apgrūtinātu uztveri.
Skaudrākas notis vēstījumā ienes vēstures fons, uz kura risinās varoņa dzīves mazās traģēdijas un komēdijas. Karš, trīs okupācijas, tēva nāve no iebrucēju rokas un vecvecāku zaudējums izsūtījumā, bērnunams, piespiedu atšķirtība no māsas un brāļa, vilšanās pirmajā laulībā un saspringtās attiecības ar meitu, mīļotās sievietes depresija. Dzīve divkosīgajā un vardarbīgajā, cilvēka cieņu pazemojošajā padomju sistēmā, kur valda mūžīgais trūkums un tā uzticamie pavadoņi blats, krāpšana un čiepšana. Kur dzirkstošs talants un sūri grūti spodrinātas prasmes nemitīgi atduras pret adekvāta tehniskā nodrošinājuma nepietiekamību. Kur plecus grauž mūžīgā “ubaga tarba”, neļaujot izplest spārnus lidojumam. Taču romāns nekādā ziņā nav drūms un nospiedošs, jo uz visām sadzīviskajām likstām un ķibelēm Haralds teju vienmēr spēj paraudzīties ar draisku, ironisku vīpsnu. Viņa optimisms un spēja celties un iet tālāk pēc katra klupiena un kritiena ir patiesi apbrīnojami.
Lai gan romāna spožā ass neapšaubāmi ir Haralds Vindenieks, īpašas pieminēšanas vērti ir vēl divi tēli. No poļu paniem cēlusies, savu iekšējo pretrunu un kaislību plosītā māte, kuras nodzīvotais mūžs tikpat labi varētu būt atsevišķa romāna vērts, un dzīvesgudrā Ellātante, kas iesvaida Haraldu skaistuma pasaulē, kopjot likteņa dāvāto īpašo redzīgumu un jūtīgo uztveri un zināmā mērā sagatavojot sastapšanās brīdim ar viņa mūža mīlestību, mākslinieci Beāti.
Grāmatu kopumā varu raksturot kā daudzslāņainu romantiska gara portretējumu, kura centrā ir varonis, kas deg par savu kaislību un dzīvo pilnu krūti, netaupot sevi un apkārtējos – sarežģīta, bet magnētiska personība, reizē kaitinoša un valdzinoša, biedējoša un vilinoša. Dziļi cilvēcīga savās vājībās un spēkā.
Grāmatas varoni – dēkaino sacīkšu braucēju Haraldu Vindenieku, kurš traucas pa dzīvi kā spoža komēta, nesaudzīgi sadedzinot sevi un nereti sāpīgi ķerot arī līdzcilvēkus – iepazīstam caur viņa dienasgrāmatu, kas rakstīta gaidāmajam mazdēlam, mīļi sauktam par Mazulīti. Šo dienasgrāmatu tikpat labi var dēvēt arī par grēksūdzi, jo rakstītājs atskatās uz piedzīvoto, uzskaita veiksmes un neveiksmes un it kā lūdz piedošanu visiem, ko savā dedzībā un aizrautībā sāpinājis. Galvenokārt jau savas dzīves sievietēm. Jo dzīvot līdzās kādam, kurš tikai ar vienu kāju ir reālitātē, bet ar otru – un, galvenais, ar prātu un sirdi – teju vienmēr trasē vai garāžā, patiešām nav viegli. Jā, kaisle un ātrums vilina un reibina, taču prasa arī lielu pacietību, pazemību, pieņemšanu un samierināšanos. Ne katrai tas ir pa spēkam.
Dienasgrāmatas ieraksti ļauj hronoloģiski izsekot varoņa gaitām no pirmajām bērnības atmiņām līdz pusmūžam, iezīmējot sarežģītu personību ar nevaldāmu vilkmi uz ātrumu, sevis pārvarēšanu un apliecināšanu veidā, kas ļauj justies dzīvam un varošam, no matu galiņiem līdz papēžiem, par spīti (vai varbūt pateicoties) gluži reālam riskam savainoties vai iet bojā kārtējās sacīkstēs uz fizisko un emocionālo spēju robežas. Vēstījuma kopējā noskaņa ir raita un gaiša. Visvairāk aizkustina varoņa drosme atklāties un kļūt ievainojamam, kā arī lieliskā humora izjūta, ko autore meistarīgi iezīmē ar neskaitāmiem trāpīgiem salīdzinājumiem, atjautīgiem izteicieniem un smalkiem jociņiem Anšlava Eglīša prozas labākajās tradīcijās. Šis kolorīts un rotaļīgums veiksmīgi līdzsvaro daudzās tehniskās detaļas, kas vairāk izteiks zinātājiem, un palīdz izvairīties no pārblīvēta un smagnēja skanējuma, kas apgrūtinātu uztveri.
Skaudrākas notis vēstījumā ienes vēstures fons, uz kura risinās varoņa dzīves mazās traģēdijas un komēdijas. Karš, trīs okupācijas, tēva nāve no iebrucēju rokas un vecvecāku zaudējums izsūtījumā, bērnunams, piespiedu atšķirtība no māsas un brāļa, vilšanās pirmajā laulībā un saspringtās attiecības ar meitu, mīļotās sievietes depresija. Dzīve divkosīgajā un vardarbīgajā, cilvēka cieņu pazemojošajā padomju sistēmā, kur valda mūžīgais trūkums un tā uzticamie pavadoņi blats, krāpšana un čiepšana. Kur dzirkstošs talants un sūri grūti spodrinātas prasmes nemitīgi atduras pret adekvāta tehniskā nodrošinājuma nepietiekamību. Kur plecus grauž mūžīgā “ubaga tarba”, neļaujot izplest spārnus lidojumam. Taču romāns nekādā ziņā nav drūms un nospiedošs, jo uz visām sadzīviskajām likstām un ķibelēm Haralds teju vienmēr spēj paraudzīties ar draisku, ironisku vīpsnu. Viņa optimisms un spēja celties un iet tālāk pēc katra klupiena un kritiena ir patiesi apbrīnojami.
Lai gan romāna spožā ass neapšaubāmi ir Haralds Vindenieks, īpašas pieminēšanas vērti ir vēl divi tēli. No poļu paniem cēlusies, savu iekšējo pretrunu un kaislību plosītā māte, kuras nodzīvotais mūžs tikpat labi varētu būt atsevišķa romāna vērts, un dzīvesgudrā Ellātante, kas iesvaida Haraldu skaistuma pasaulē, kopjot likteņa dāvāto īpašo redzīgumu un jūtīgo uztveri un zināmā mērā sagatavojot sastapšanās brīdim ar viņa mūža mīlestību, mākslinieci Beāti.
Grāmatu kopumā varu raksturot kā daudzslāņainu romantiska gara portretējumu, kura centrā ir varonis, kas deg par savu kaislību un dzīvo pilnu krūti, netaupot sevi un apkārtējos – sarežģīta, bet magnētiska personība, reizē kaitinoša un valdzinoša, biedējoša un vilinoša. Dziļi cilvēcīga savās vājībās un spēkā.
Read
December 23, 2022Nepameta sajūta, ka gandrīz visu esmu lasījis jau iepriekš, un šoreiz īsti nebija noskaņojuma lasīt to vēlreiz. Bet stāstījuma balss bija tīri feina un labi noturēta.
October 18, 2022
Jāsaka godīgi, šī grāmata no visām iepriekš Daces Vīgantes radītajām, man patika vismazāk. Pat nevaru izskaidrot kādēļ, kaut kas mums šobrīd līdz galam nesaslēdzās, kaut man ļoti, ļoti patīk Daces stāsti, pārlasīti vairākkārt.
December 29, 2023
Ar Dace Vīgante man līdzīgi kā ar Amanda Aizpuriete: atdzejā-saspringstu; dzejā - atslābstu. Vīrietī - saspringstu; sievietē - atslābstu. Pat visklaburčūskainākajā sievietē - atslābstu.
Bet reizēm atdzeja ir vienīgais ceļš pie dzejas. Pie sevis. Un reizēm vārdi - “Tēt, lūdzu, piedod.” - ir tas, kā piedodam pašas.
Runājot Oscar Wilde vārdiem:
Par to arī grāmata - piedod(u), tēti. Jo katram mums rokās ir tas putniņš. Ar sarkano galviņu. Katram. Un izrādās, ka saprašana un piedošana nav svarīgākais. Svarīgāk ir mīlēt arī tad, kad nesaproti.
Bet reizēm atdzeja ir vienīgais ceļš pie dzejas. Pie sevis. Un reizēm vārdi - “Tēt, lūdzu, piedod.” - ir tas, kā piedodam pašas.
Runājot Oscar Wilde vārdiem:
"Sākumā bērni savus vecākus mīl; pēc tam viņi kļūst pieauguši un savus vecākus tiesā, un reizēm viņiem piedod." ~ Doriana Greja ģīmetne
Par to arī grāmata - piedod(u), tēti. Jo katram mums rokās ir tas putniņš. Ar sarkano galviņu. Katram. Un izrādās, ka saprašana un piedošana nav svarīgākais. Svarīgāk ir mīlēt arī tad, kad nesaproti.
December 3, 2022
Paldies autorei par lielisko grāmatu. Domāju vai šī tēma vispār liksies interesanta, bet ļoti aizrāva. Lieliski uzrakstīta un interesanta. Reizēm gan tehniskās lietas mazliet izlaidu, tāpēc neieliku 5 balles.
June 9, 2023
Skaists stāsts, tomēr tā lielāko daļu es, diemžēl, nesajutu.
Nav viegli lasīt par cilvēku, kas izmisīgi bēg no dzīves. Saprotu un nenosodu. Teju katra pieauguša cilvēka diena tiek pavadīta metoties bīstamā sportā, jo tikai tā var justies patiesi elpojošs. Manupārt, ne pēc dzīves galvenais varonis dzinās; ja tiek atstāti novārtā tuvie un mīļie, bērni, ģimene, un paša vajadzības un laiks ar sevi klusumā, kas ir īstas mūsu mūža vērtības—nekas cits neatliek, kā uz šādu rīcību raudzīties kā veidu kā patiesībā bēgt no dzīves un sāpēm un rētām, ko tā atstāja viņā jau no agras bērnības.
Kaut jel kāds būtu Haraldam pateicis, ka cilvēks var pabeigt visas skolas un tik un tā būt dumjš kā zābaks. Ne jau izsēdētajos gados skolas solā slēpjās mūsu lielākā nozīme un gudrība.
Nekur neatradu Daces Vīgantes tēva vārdu. Man to grūti saprast. Tēvs vispirms ir persona ar vārdu.
Nav viegli lasīt par cilvēku, kas izmisīgi bēg no dzīves. Saprotu un nenosodu. Teju katra pieauguša cilvēka diena tiek pavadīta metoties bīstamā sportā, jo tikai tā var justies patiesi elpojošs. Manupārt, ne pēc dzīves galvenais varonis dzinās; ja tiek atstāti novārtā tuvie un mīļie, bērni, ģimene, un paša vajadzības un laiks ar sevi klusumā, kas ir īstas mūsu mūža vērtības—nekas cits neatliek, kā uz šādu rīcību raudzīties kā veidu kā patiesībā bēgt no dzīves un sāpēm un rētām, ko tā atstāja viņā jau no agras bērnības.
Kaut jel kāds būtu Haraldam pateicis, ka cilvēks var pabeigt visas skolas un tik un tā būt dumjš kā zābaks. Ne jau izsēdētajos gados skolas solā slēpjās mūsu lielākā nozīme un gudrība.
Nekur neatradu Daces Vīgantes tēva vārdu. Man to grūti saprast. Tēvs vispirms ir persona ar vārdu.
September 24, 2022
Grāmata nav par autosportu kā tādu, bet gan par kaislību, aizraušanos, mīlestību, attiecībām, dzīvi, kas liek atgriezties laikā, kurā izaugu. Lasīju kopā ar savu pusaugu meitu, un abas gan smējāmies, gan brīžiem sametās kamols kaklā - nu kā var tik skaisti uzrakstīt. Noteikti ***** zvaigznes. Lieki piebilst, ka esmu lasījusi visas D.Vīgantes iepriekšējās grāmatas.
May 11, 2024
Kaut kā bija šī grāmata paskrējusi garām. Ļoti spraigs sākums ar ieskatu autosportā un vīriešu pasaulē. Tad atgriešanās galvenā varoņa bērnībā un kara notikumos. Un tad atkal dzīves labāko gadu piepildījums sacīkšu pasaulē. Tas viss vēsturiskā mērcē.
Bonusa zvaigzne par to, ka diezgan feminīnajā latviešu literatūrā ir arī kaut kas par vīriešu pasauli.
Bonusa zvaigzne par to, ka diezgan feminīnajā latviešu literatūrā ir arī kaut kas par vīriešu pasauli.
January 31, 2023
Ļoti patika ❣️
April 7, 2023
Izcils lieldarbs - dziļš kā okeāns, detaļās izstrādāts kā vissmalkākā gravīra.
Displaying 1 - 13 of 13 reviews