Grāmatā apkopoti Mārtiņa Ķibilda TV dokumentālajā raidījumā “Atslēgas. Gadsimta Latvijas vēstures atradumi” apskatītie 50 nozīmīgākie Latvijas vēstures notikumi simt gados (1918–2018). Vēstures notikumi atklāti no neparasta skatupunkta, it kā atslēdzot durvis uz mazāk zināmiem un tāpēc īpaši intriģējošiem faktiem.
“Kas reiz bijis, nekad nebūs noslēdzies” – teica Mārtiņš, kurš nebija vēsturnieks, taču vēsturi atzina par vienu no savas dzīves kaislībām. Tas atspoguļojas arī notikumu analīzē, kur jaušama detektīva cienīga aizrautība un asredzīgs skats uz maz zināmām, tostarp neērtām Latvijas pagātnes ainām.
Jaunā publikācija apiet ambīciju kļūt par akadēmisku pētījumu vai enciklopēdisku faktu krājumu, bet aicina ikvienu lasītāju – neatkarīgi no vecuma un vēstures zināšanām – uz kritisku sarunu, lai lauztu stereotipus par izšķirīgu valsts pagātnes notikumu gaitu un izceltu to būtiskās likumsakarības, kā arī saikni ar šodienu.
Vēsture brīvā izklāstā. Pašus raidījumus gan nevienu neesmu redzējis, bet ļoti jūtams, ka teksts ir vairāk raidījuma atstāsts, nevis lasītājam rakstīts. Ilgi domāju ko man tas atgādina, līdz atminējos astoņdesmitajos skolā populāru nodarbi, videofilmu pārstāstīšanu starp klases biedriem. Te nu ir tas pats.
Skaidrs, ka tik plānā grāmatā nav iespējams ietilpināt pat vienu gadsimtu Latvijas vēstures. Toties ir bildes un iespējams tās it grāmatas labākā daļa. Jā, izlasot var iegūt virspusēju priekšstatu par Latvijas vēstures pagrieziena punktiem, tomēr tam visam cauri strāvo autora personīgais viedoklis, bez īpašas argumentācijas. Kā jau šāda formāta grāmata paģēr daudzas sarežģītas tēmas tiek apskatītas tikai no autora viedokļa, jo te tīri fiziski nav vietas kur izvērsties.
..šeit neprasās ne ko pielikt, ne atņemt. grāmata ir tikpat lieliska kā epizodes, ko esmu skatījies ne reizi vien. burvīgi sakārtota Latvijas vēstures grāmata. prieks, ka šāda grāmata pastāv.
Atslēgas bija mana Ziemassvētku dāvana sev. Esmu ļoti apmierināta par savu dāvanu, jo tā ir grāmata, kuras vērtība nemazināsies. Ir vērtīgi atsvaidzināt atmiņu par dažādiem vēstures notikumiem un uzzinātu kādu jaunu, iepriekš garām palaistu vēstures fragmentu.
Grāmata man lasījās lēni, jo gandrīz pēc katras nodaļas bija jāapstājas un jāpārdomā izlasītais. Tas, kā tas vispār varēja notikt, kā notikumi varēja tā saslēgties, kā cilvēki varēja tā rīkoties vai nerīkoties.
Pāri visam man gribas piekrist vairākām grāmatā caurvītajām domām: - no vēstures ir jāmācās, lai nepieļautu dažu lappušu atkārtošanos; - no ciešanām taisīt politiku ir amorāli; - brīvība nav pašsaprotama un tā ir jākopj; - nevajag akli ļauties no ārpuses nākušiem tautas sanaidošanas mēģinājumiem; - Latvija ir izdevusies valsts; - Es esmu Latvija.
Es jau ne reizi vien esmu teikusi, ka man TIK ļoti patīk, ka par vēsturi runā interesanti un aizrautīgi un to Mārtiņš Ķibilds darīja savos raidījumos, ko skatījos ar lielu interesi, tādēļ, kad uzzināju, ka tiks izdota grāmata ATSLĒGAS, zināju, ka tai jābūt manā grāmatu plauktā.
Grāmatā ir 50 stāsti par Latvijas jaunāko laiku vēsturi, kur dažādi vēstures notikumi tiek apskatīti no neierastiem, reizēm pat lasītājam neērtiem skatu punktiem, kas raisa pārdomas, rada vēlmi diskutēt. Mēs visi zinām teicienu “cik vēsturnieku, tik viedokļu” un taisnība jau ir, taču ir svarīgi viedokli balstīt uz ticamiem vēstures faktiem, turklāt kontekstā. Jo ir tik viegli izkopēt vienu teikumu, parādīt dažas bildes un teikt – notika tā. Un, ja šīs virspusējās un safabricētās informācijas lietotājs neiedziļinās vēstures notikumu kopumā, rodas tāda sabiedrības daļa, kas joprojām tic, ka latvieši ir nacisti, Krievijai pienākas Ukraina un PSRS sabrukums bija kļūda un tā tālāk.
Visa grāmatā atspoguļotie stāsti ir aizraujoši, taču man vismīļākie ir “18.novembris ir tikai viena diena”, “Varenākā atmodas atslēga”, “Okupācija pirms okupācijas”, “Holokausts. Kolektīvā amnēzija” un “Pieci (?) prezidenti”.
Savas valsts vēsturi ir jāzina un šī grāmata, manuprāt, sniedz lielisku iespēju to izzināt, turklāt “svaigā” veidā. Bez tam, veids, kā par vēsturi tiek runāts, nereti nepasniedzot vienu taisnību, rosina kritiskās domāšanas attīstību, kas mūsdienās pie milzīgā informācijas apjoma, ir sevišķi svarīgi.
Grāmatā ir daudz zināmu notikumu, taču arī ļoti daudz nezināmu faktu un tā valoda, kādā tiek runāts ar lasītāju ir 🤍 Lasu un dzirdu Mārtiņa balsi.
Grāmata ir arī bagātīgi ilustrēta un iesējums komentārus neprasa – tas ir mākslas darbs!
Šo lasiet paši un dāviniet ikvienam – sevišķi, dodiet lasīt jaunajai paaudzei! 🗝️
Izglītības jomā atkal lauza galvas - ko un kā mācīt par Latvijas vēsturi - "Atslēgas" - jau gatava grāmata, kas varētu būt interesanta jauniešiem. Grāmatas pievienotā vērtība - iespēja noskatīties katras nodaļas videostāstu. Lasīju lēnām, ar sajūtām, novērtējot, cik ļoti ir paveicies dzīvot brīvā Latvijā 🇱🇻 Žēl, ka jaunu stāstu un grāmatu no M.Ķibilda nebūs
Domu raisošu eseju apkopojums par noteikumiem Latvijas pirmajos simts. "Paturēsim prātā, ka ne jau to vienu dienu mēs svinam un pat ne 100 gadus. Mēs svinam arī ceļu uz tiem un ceļu tālāk."
Piemēram esejā par muižām un agrāro reformu, pēc brīvības cīņām minēts arī no manis netālās vietas un uzvārds: "Rainis tiešām arī saņēma. Valsts par īpašiem nopelniem viņam piešķira Durbes pusmuižu pie Tukuma. Pili un 22 hektārus zemes. lepriekšējais iemītnieks barons Luiss fon der Reke bija spiests izvākties[...]Barons fon der Reke sabiedrības labā bija karojis par Latvijas neatkarību Brīvības cīņās. Rainis no trimdas atgriezās, kad ciņas jau bija galā, vien nedēļu pirms vēlēšanām. Lojalitāte Latvijai? Kara jūklī ar to bija slideni."
"Latviešu nespēja, pareizāk, nevēlēšanās paturēt savā nācijā vācbaltiešus, vienīgos mūsu aristokrātus, ir stāsts par sabiedrības integrāciju. Pirms 80 gadiem mēs nepratām integrēt 60 000. Tagad nezinām, ko iesākt ar 600 000. Un optimistiski plānojam uzņemt vēl bēgļus no trešās pasaules valstīm."
"1940. gadā komunisti mūs okupēja ar meliem par atbrīvošanu no buržuāzijas jūga. 1941. gadā nacisti - ar meliem par atbrīvošanu no komunistu jūga. 1944. gadā vēlreiz komunisti - šoreiz ar meliem par atbrīvošanu no nacistu jūga. Smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski un ja starp mums joprojām nebūtu tādu, kas šos datumus patiešām svin kā atbrīvošanu. Atbrīvotājs, padarījis labo darbu, dodas mājās, nevis ievācas tavējās un sabradā tevi kā kājslauķi."
"Latviju nemitīgi plicinājis viens emigrācijas vilnis aiz otra. Ārpus Latvijas mit ap 370 000 latviskas izcelsmes cilvēku sestā daļa nācijas. Līdz 20. gadsimta sākumam zemes un darba meklējumos uz Krieviju párcélás 200 000, uz Ameriku-15 000, uz Braziliju gandriz 4000. Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju aizbēga 750 000, atgriezās tikai daļa. Otrajā pasaules karā uz Rietumiem-180 000 un atgriezās vél mazák. Pári par 200 000 ļaužu labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši mūsdienās. Ari no viņiem daļa neatgriezisies. Un cik no tiem paliks latvieši?"
"Daudz simtgades preču jau kļuvušas par apsmieklu. Man gan šķiet: labāk, lai smieklīgi svin, nekā dusmīgi ignorē. Ja svin, tātad tic Latvijai, tic, ka tās vārds var palīdzēt pelnīt[....] Visvērtīgāk nākotnei būtu, ja pēc visām dāvanām mums paliktu vairāk iecietības. Apjēgas, ka mīlēt nevajag pareizi, mīlēt vajag vispār."
“Bet pasaule nav sabrukusi. Nesabruks tikmēr, kamēr klausītājs, lasītājs, skatītājs būs arī domātājs.” (61.lpp.)
Simts gadi Latvijas- tik daudz plosošu, spraigu un arī aizkustinošu notikumu, kas veidojuši mūsu valsti.
"Atslēgas", kas balstīta uz Mārtiņa Ķibilda dokumentālo raidījumu ciklu par Latvijas vēsturi ar tādu pašu nosaukumu, atspoguļo svarīgākos un nozīmīgākos notikumus Latvijas vēsturē, kultūrā un sabiedrībā no 1918.gada līdz 2018.gadam.
Grāmata par it kā zināmiem faktiem tiek attainota citā gaismā- saistošā valodā iepilinot mazāk zināmus, neparastākus faktus. Viscauri lappusēm dzirdama Mārtiņa Ķibilda balss, kas nojauc konservatīvās robežas par vēstures grāmatām, padarot šo darbu unikālu, saistošu un vērtīgu.
Vēsture laiku laikos bijusi strīdus objekts, viedokļu šķelšanās avots un ierocis politiskajai propagandai, tāpēc vietām arī šī grāmata var provocēt, parādot savādāku skatu punktu vai šķautni vēsturiskajos notikumos. Tāpat arī vēsture ne vienmēr ir patīkama, īpaši brīžos, kad tiek norādīts uz kļūdām un nodevībām, tādejādi izjaucot maldīgi naivo priekštatu par idealizēto latviešu dabu.
"Atstēgas" ir mūsdienīgi moderna arī savā interaktīvajā lasītāju iesaistē- katras nodaļas beigās ir atrodams QR kods, kuru noskanējot var noskatīties izlasīto. Tāpat tiek piedāvāts izmantot grāmatu kā materiālu vēstures stundās.
“Izcelsme nav pagātnes fakts, bet process.” (53.lpp.)
“Bēgļu rokās bija spēcīgākā izdevušās dzīves atslēga-izglītība.” (153.lpp.)
Īpašu aizkustinājumu radīja nodaļa par Baltijas ceļu- šis kopības stāsts ir kā pierādījums, ka mēs spējam vienoties kopīgiem mērķiem, arī brīžos, kad tiekam apspiesti un nicināti. To vienmēr der atcerēties, ka mēs nevaram izmainīt vēsturi, bet mūsos ir spēks, lai izmainītu nākotni.
“Dainis Īvāns: “Ritēs dienas, un ritēs gadi, daudz kas pagaisīs un aizmirsīsies, bet šis mirklis palisk. Paliks Baltijas ceļš un mūsu dzīvā ķēde- kā sākums, kā gaismas uzliesmojums. Atcerēsimies to ikdienā, atcerēsimies to vienmēr, kad liksies, ka esam vientuļi un nespēcīgi. Atcerēsimies to brīžos, kad mums īpaši būs vajadzīga iejūtība, lai saprastos, lai palīdzētu viens otram.””(231.lpp.)
"Atslēgas" ir lieliska, aizraujoša grāmata ne tikai vēstures cienītājiem, bet jebkuram latvietim, kuram svarīgi zināt savas saknes un valsts piederību.
Šeit ir 50 īsas, kodolīgas nodaļas, kas apskata ne tikai tādas tēmas, kā Latvijas dzimšanas mirkli 18.novembrī, Baltijas ceļu un Čekas maisus, bet arī citas interesantas tēmas kā Roņa sala, olimpiskais zelts un mikroautobuss "Latvija".
Jāuzteic grāmatas dizains- lielais dokumentālo fotogrāfiju skaits padara grāmatu vēl informatīvāku, izzinošāku un saistošāku. Vienīgi baltā krāsa ikdienas lietošanai ir mīnuss, bet ceru, ka grāmatas apvākošana paildzinās tās mūžu.
Nu tik, tik ļoti aktuāla šobrīd liekas. Kaut domas rakstītas pirms nu jau 5 gadiem, manuprāt, savu trāpīgo redzējumu nekad nepazaudēs. Nu gluži kā Latvijas 100 gadu vēstures koncentrēts atstāsts. Jau kopš skolas laikiem biju gribējusi ko šādu izlasīt vienkopus. Paldies @atslegas.gramata komandai un Mārtiņam❤️
Grāmata sniedz vērtīgu ieskatu Latvijas tik sarežģītajā vēsturē. Tā piedāvā citādu interpretāciju par atslēgas notikumiem pēdējo 100 gadu laikā. Konceptuāli interesants multimediāls risinājums, kā rezultātā stāstu varēja ne tikai izlasīt, bet arī noskatīties, turklāt ar daudziem papildus foto/ video materiāliem (šo noteikti iesaku; lai arī lasīšanas procesu tas pagarina divreiz, tomēr videoepizodes tiešām bagātina izlasīto).
Daudzi stāsti, protams, atstāja rūgtu pēcgaršu un lika vēl kādu laiku pēc izlasīšanas pārdomāt to, kāda būtu Latvija, ja notikumi būtu risinājušies citādi. Lai arī ne visi viedokļi 100% sakrita ar maniem, tomēr darbs ir balstīts pamatā faktuālā izklāstā, ko, protams, caurvij arī autora personīgā pieredze.
Man kā lasītājam, kas nav piedzīvojis lielāko daļu no grāmatā aprakstītajiem notikumiem, bija daudz atklājumu, arī fakti, ko nemaz nezināju. Īpaši par Atmodas laiku bija daudz atklājumu, lai arī tie norisinājās salīdzinoši tik nesen. Taču domāju, ka arī tiem, kas daudzus no šiem notikumiem piedzīvoja reāllaikā, kā arī tiem, kas dzimuši jau krietni pēc neatkarības atjaunošanas, šī grāmata būs vērtīgs ieskats tajā, kas veidojis un veido Latvijas identitāti šobrīd.
Izrādās, ka televīzijas raidījumi var but saimniecībā noderīgi arī tad, ja visi tos ir noskatījušies - raidījumus vēlāk var izmantot kā pamatu grāmatai. Tā kā televīziju skatos reti, par Atslēgām biju patiesi priecīga. Tā ir laba grāmata, kas nevairās no daudziem pretrunīgi vērtētiem Latvijas vēstures jautājumiem, un satur daudz saistošas informācijas. Lai gan neko būtiski jaunu par mūsu valsts vēsturi neuzzināju, bija interesanti palasīt Mārtiņa Ķibilda interpretācijas par tēmu. Izdevums ir skaists un bagātīgi ilustrēts ar vēsturiskām fotogrāfijām, mulsina vienīgi noformējumā izmantotais atslēgas caurums vākā, caur kuru mums ar Mildu nācās domīgi blenzt vienai uz otru. Vēl mazliet samulsināja arī grāmatas cena veikalā (lasīju bibliotēkā paņemtu eksemplāru), bet tagad jau viss ir dārgs. :)
Uz šo grāmatu nav iespējams skatīties atrauti no TV seriāla - pēc būtības grāmata ir hronoliģiskā secībā sakārtotas sērijas, kuru teksts ir papildināts ar bildēm, kas piemeklētas no publiskajiem avotiem un Ķibildu ģimenes arhīviem.
Neskatoties uz to, ka tā šķietami neko jaunu nepienes, tā palīdz sērijas sakārtot hronoloģiski, un piešķir seriālam noturīgu un sataustāmu formu, kas, plauktā stāvēdams, ik pa laikam mudina to pāršķirstīt.
Pats dokumentālais seriāls noteikti ir pelnijis vērējumu 5/5, jo spēj skatītāju ieinteresēt dažādos Latvijas vēstures atslēgas punktos, radot vēlmi lasīt un “rakt dziļāk”; un lai gan “Atslēgas” nekādi nevar pretendēt būt par visaptverošu Latvijas vēstures apskatu, to noteikti vajadzētu izmantot vēstures stundās lai skolēnus ieinteresētu lasīt un pētīt Latvijas vēsturi.
Mārtiņš Kibilds ir ne tikai spējis vispārzināmos Latvijas vēstures faktos atrast vēl nezināmas nianses, bet arī pastāstījis tos tik dziļi un aizraujoši un no sirds. Visa šī grāmata ir atgādinājums, ka Latvija esam mēs paši un vēsture ir cilvēki un nākotne ir cilvēki. "Visvērtīgāk nākotnei būtu, ka mums paliktu vairāk iecietības. Apjēgas, ka mīlēt nevajag pareizi, mīlēt vajag vispār."
Kad doma ir skaidra, tā plūst pati. Mārtiņa bagātīgā valoda, trāpīgā vārdu izvēle un savas attieksmes paušana ļauj katru atslēgas pagriezienu izbaudīt Lieliskākā dāvana sev un godam ievietots manā virtuālajā un reālajā 5* grāmatu plauktā