What do you think?
Rate this book
Es neesmu tava
VARBŪT MUMS IR VAJADZĪGAS VAIRĀKAS DZĪVES…
Populāra televīzijas sarunu šova vadītāja Virdžīnija Leimane vilšanos par savu rutīnā iestigušo laulību un aizdomas par vīra neuzticību cenšas apslāpēt darbā un rūpēs par piecgadīgo meitu. Liktenīga iepazīšanās ar talantīgo, šarmanto rakstnieku Aleksu Neitu uzjunda kaisli, kādu viņa neatceras pazinusi, un satricina visas vērtības, kādas viņai kā sievietei līdz šim bijušas. Bet vai, liekot riskantas likmes attiecību spēlē, tu krāp otru cilvēku vai… pati sevi?
Populāra televīzijas sarunu šova vadītāja Virdžīnija Leimane vilšanos par savu rutīnā iestigušo laulību un aizdomas par vīra neuzticību cenšas apslāpēt darbā un rūpēs par piecgadīgo meitu. Liktenīga iepazīšanās ar talantīgo, šarmanto rakstnieku Aleksu Neitu uzjunda kaisli, kādu viņa neatceras pazinusi, un satricina visas vērtības, kādas viņai kā sievietei līdz šim bijušas. Bet vai, liekot riskantas likmes attiecību spēlē, tu krāp otru cilvēku vai… pati sevi?
350 pages, Hardcover
Published October 1, 2022
7 people are currently reading
62 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 19 of 19 reviews
November 28, 2023
Noskatoties 2021. gada Dž.Spot interviju ar Karīnu Gleitneri, kurā Džilindžers bija lasījis autores pirmo un piekto grāmatu un nekavējās izteikt veselīgu kritiku par tām un autores rakstniecības izaugsmi, iedvesmojos un arī izlēmu palūkot, kāda ir bijusi rakstnieces izaugsme manā subjektīvajā skatījumā no viņas pirmās grāmatas “Saplēstās mežģīnes” līdz šobrīd jaunākam izdevumam “Es neesmu tava”.
Kāpēc es meklēju šo izaugsmi? Iemesli ir vairāki. Man bija cerība, ka rakstniece pēc piecām grāmatām varbūt būs atgājusi no klišejiskajām sešpakām. Galu galā - arī savā mājaslapā autore vieš šādu cerību: “Pasaules redzējums 20+ un 30+ vecumā ļoti atšķiras. Šī iemesla dēļ esmu pārliecināta, ka tas, par ko un kā rakstīšu, visu laiku mainīsies līdz ar mani.” Man noteikti ir arī vēlme vietējās erotiskās literatūras klāstā beidzot sastapt kādu oriģinālu, netipisku erotisko gabalu: brīvu no formulām un mazbudžeta Holivudas vai otrdienas vācu romantikas atblāzmām. Protams man ir skaidrs, ka neesmu Gleitneres mērķauditorija. Par spīti tam, man ir iepatikusies šī tradīcija izlasīt ko tādu, par ko man ir skepse, jo reizēm gadās arī patīkami pārsteigumi.
Grāmatas centrālais stāsts beidzot ir noticams un visnotaļ reālistisks - ne tā, kā “Saplēstajās mežģīnēs”, kur bija tik daudz neiespējamu maģisku sakritību, cik vien iespējams. “Es neesmu tava” romāns ļauj iekāpt galvenā tēla - sarunu šova vadītājas Virdžīnijas - iekšējo izjūtu pasaulē, navigējot dzīves notikumus rutīnā iestrēgušā, jutekliski apdzisušā laulībā un kaislīgā avantūrā ar vēl vienu precētu vīrieti Aleksu. Arī lasītājs savā ziņā tiek ierauts šajā krāpšanas stāstā kā vērotājs uzkurinošās un ievelkošās erotiskajās ainās, tā vien gribot uzzināt, kur šis kaisles uzliesmojums novedīs. Virdžīnijas stāsts uzbur visnotaļ klasisku ainu: precēta, laulības vienmuļīgumā iestigusi sieviete, kas satiek liktenīgo (bet, protams, aizņemto) vīrieti, kurā par spīti viņa ‘noteikumiem’ iemīlas līdz ausīm un neapzināti iztulko kaisli kā laimīgu nākotni. Sieviete iekšēji pārdzīvo, aktīvi spriež un iekšēji ar sevi debatē par to, kas īsti ir krāpšana (otra cilvēka vai sevis krāpšana?) un kāda tam ir nākotne (no “tā ir plika drāšanās” līdz “es viņu mīlu, es viņam atdodu sevi visu, viņš noteikti mīl arī mani”). Interesanti, ka man kaut kas no tā visa atgādina autores piekto romānu “Ekstāze”, kuru gan neesmu lasījusi, bet esmu redzējusi filmas treileri (un noteikti noskatīšos arī pašu filmu).
Lasot šo stāstu, nonācu pie secinājuma, ka dažādi lasītāji šo stāstu uztvers citādāk. Tie, kas nekad mūžā nav sastapušies ar krāpšanu, vai nu uztvers to kā kaut ko nepieņemamu, vai arī romantizēs šo aizliegto kaisli. Tāpat to romantizēs arī tie, kam ir krāpšanas pieredze un kas ar to pat lepojas un grib to vēl. Savukārt tie, kam ir krāpšanas pieredze un kas saprot, ka tur nav nekā seksīga un romantiska (šajā kategorijā esmu es), šajā stāstā iepītos tēlus, visticamāk, uzlūkos ar žēlumu. Krāpšana ir un būs nelaimīgu cilvēku teritorija. Tur nav nekā romantiska. Bet nu labi - laikam jau rakstnieki par to var rakstīt vēl un vēl.
Virdžīnijas pārdomas par savām izjūtām un Aleksu tik ļoti atgādina man pašai pazīstamu teritoriju, kad tā vien gribas sevi pārliecināt un ticēt: šis jaunais vīrietis un kaislīgais dzīves plottvists tevi glābs un būs atslēga tavai laimei. Ka tā taču ir mīlestība! Realitātē krāpšana ir savā dzīvē trūkstošā meklēšana - tas vienmēr būs tikai izolēts un ārējs gabals, nevis pilnīga, patiesa mīlestība. Līdz ar to lasīju šo stāstu un man jau bija skaidrs, ka tas viss nav uz ilgu un man ir žēl Virdžīnijas cerību. Nespēju releitoties ar ar Virdžīnijas (vai autores?) retoriskajām pārdomām par to, kā ilgā kopdzīvē cilvēki viens otram vairs nav interesanti. Manuprāt, tā bieži vien ir izvēle: neiespringt, cerēt uz to, ka otrs (un pats) nekad nemainīsies, un pēc tam garantēti vilties.
Kopumā stāstam bija interesanti sekot līdzi, un man ļoti patika seksa ainas. Arī es tāpat kā Virdžīnija (ok, noteikti ne tik dramatiski un ne caur asarām) gaidīju nākamo viņas tikšanos ar Aleksu Blaumaņa ielas Seksadromā. Seksa ainas bija uzkurinošas un interesantas. Te vairs nav vien trīs grūdieni un praktiski nereāls orgasms sievietei, te ir visvisādas lietas: anālais sekss, interesantas priekšspēles, daudz siekalu. Ir interesanti! Tās beidzot krietni mazāk fokusējās uz aprakstiem par to, cik liels diņķis ir vīrietim, bet vairāk uz darbībām un izjūtām, kas, manuprāt, uz lasītāju ‘iedarbojas’ krietni labāk. Šeit gribas aicināt autori droši doties arvien tālāk - mēs, erotisko grāmatu lasītāji, noteikti gaidām arī ko pārsteidzošu un negaidītu! Varbūt pat kādu trio? Gang bang? Lezbiešu ainu? Kāpēc ne?
Ir arī dažas lietas, par ko gribētos izteikt kritiku.
Gramatikas kļūda romāna prologa pašā pirmajā teikumā. Pirmajā teikumā! Kur skatījās redaktors? Tās taču ir pirmās iespaida sekundes! Pat cilvēkam, kas nav grammar nazi, tas var likt vilties.
Grāmatas tēli. Virdžīnijas vīrs ir ar fiziski perfektās formas apmāts vīrietis, kas strikti seko savam uzturam, turklāt ir tikpat prasīgs attiecībā uz savu sievu. Tik prasīgs, ka pēc abu meitas dzemdībām viņš sievai pieskārās vien pēc pusgada, atklāti pasakot, ka tad viņa beidzot ir “savākusies pietiekami”, lai atkal šķistu iekārojama. Tik pretīgi. Es nezinu, kā Virdžīnija ko tādu pieļauj. Mani tāda vīrieša attieksme pret savu sievieti sadusmo. Alekss Neits, Virdžīnijas side guy protams, ir slavenība. Virdžīnijas kolēģis Leo katrā otrajā teikumā sauc viņu par mazo. Mazā. Un viņa neiebilst, viņai tas ir ok. Vai tiešām mums, sievietēm, patīk, ka mūs tā sauc? Es nespēju tam noticēt. Un pati Virdžīnija - sieviete, kas cenšas izdabāt sava aizspriedumainā vīra skaistuma un citiem standartiem, būt perfekta visā, kas neizdodas. Kaut kur jau simtreiz redzēti tēli. Garlaicīgi. Un tik ļoti oldskūlīgi.
Tēlu vārdi. Martins Veinšteins. Virdžīnija Leimane. Alekss un Megana Neiti. Džonatans Holsts (ok, tas bija “Saplēstajās mežģīnēs”). Kas ir slikts latviešu vārdos? Vai amerikāniskie personvārdi ir seksīgāki? Kāpēc? Kāpēc, piemēram, Linda Leimane nevarētu būt gana seksīgi? Man personīgi šie vārdu un uzvārdu kombo lec ārā kā netīra karote tikko iztukšotā un izmazgātā virtuves izlietnē. Iespējams, autore silda augsni romāna ekranizācijai ārzemēs tuvākajā nākotnē. Jebkurā gadījumā - es labprāt palasītu par kādu Dainu, Martu un Jāni. Viņi taču arī var būt seksīgi!
Kopumā Karīnas Gleitneres radītie tēli gan pirmajā, gan šajā viņas grāmatā (un, pieļauju, arī visās pārējās) ir iestrēguši ļoti šabloniskā autores radošajā pasaulē. Tajā visi ir pievilcīgi cilvēki, jo parasti cilvēki nav seksīgi. Latvieši, bet ar ārzemju vārdiem, lai seksīgāk. Sievietes ir ļoti sievišķīgas, teju kā domātas virtuvei un bērnkopībai, taču vienlaikus viņām jābūt arī skaistulēm un atlētiskām. Viņas vienmēr dzer tikai Prosecco vai Aperol Spritz, turklāt neiebilst, ja visi vīrieši - draugi, kolēģi, mīļākie - viņas uzrunā kā “mazā”. Te modē ir atlētiskas sešpakas un perfekti augumi, jo tikai tas ir skaisti. Vairums tēlu ir slavenības, jo tas ir seksīgi. Kopumā šī pasaule man šķiet kā iestrēgusi sliktā milēniuma Holivudas mazbudžeta filmā. Tas viss liek man jautāt: kā 2023. gada rakstnieces lasītāju auditorijai tas viss joprojām šķiet skaisti un seksīgi? Ko tieši mēs no šī iegūstam? Vai arī lasītāji ir iestrēguši šajā oldskūlajā fantāziju pasaulē?
Šķiet, es šos pašus jautājumus uzdevu arī savā atsauksmē par “Saplēstajām mežģīnēm”. Laikam jau savu cerību par rakstnieces izaugsmi man vēlamajā rakursā varu atmest un samierināties, ka šeit topā ir kaut kas pavisam cits un ne manā gaumē. Tomēr izaugsmi redzu pašā erotikā un autores fokusam uz attiecību prizmu. Tas jau ir krietni interesantāk.
Iespējams, tiksimies vēl kādā atsauksmē.
Kāpēc es meklēju šo izaugsmi? Iemesli ir vairāki. Man bija cerība, ka rakstniece pēc piecām grāmatām varbūt būs atgājusi no klišejiskajām sešpakām. Galu galā - arī savā mājaslapā autore vieš šādu cerību: “Pasaules redzējums 20+ un 30+ vecumā ļoti atšķiras. Šī iemesla dēļ esmu pārliecināta, ka tas, par ko un kā rakstīšu, visu laiku mainīsies līdz ar mani.” Man noteikti ir arī vēlme vietējās erotiskās literatūras klāstā beidzot sastapt kādu oriģinālu, netipisku erotisko gabalu: brīvu no formulām un mazbudžeta Holivudas vai otrdienas vācu romantikas atblāzmām. Protams man ir skaidrs, ka neesmu Gleitneres mērķauditorija. Par spīti tam, man ir iepatikusies šī tradīcija izlasīt ko tādu, par ko man ir skepse, jo reizēm gadās arī patīkami pārsteigumi.
Grāmatas centrālais stāsts beidzot ir noticams un visnotaļ reālistisks - ne tā, kā “Saplēstajās mežģīnēs”, kur bija tik daudz neiespējamu maģisku sakritību, cik vien iespējams. “Es neesmu tava” romāns ļauj iekāpt galvenā tēla - sarunu šova vadītājas Virdžīnijas - iekšējo izjūtu pasaulē, navigējot dzīves notikumus rutīnā iestrēgušā, jutekliski apdzisušā laulībā un kaislīgā avantūrā ar vēl vienu precētu vīrieti Aleksu. Arī lasītājs savā ziņā tiek ierauts šajā krāpšanas stāstā kā vērotājs uzkurinošās un ievelkošās erotiskajās ainās, tā vien gribot uzzināt, kur šis kaisles uzliesmojums novedīs. Virdžīnijas stāsts uzbur visnotaļ klasisku ainu: precēta, laulības vienmuļīgumā iestigusi sieviete, kas satiek liktenīgo (bet, protams, aizņemto) vīrieti, kurā par spīti viņa ‘noteikumiem’ iemīlas līdz ausīm un neapzināti iztulko kaisli kā laimīgu nākotni. Sieviete iekšēji pārdzīvo, aktīvi spriež un iekšēji ar sevi debatē par to, kas īsti ir krāpšana (otra cilvēka vai sevis krāpšana?) un kāda tam ir nākotne (no “tā ir plika drāšanās” līdz “es viņu mīlu, es viņam atdodu sevi visu, viņš noteikti mīl arī mani”). Interesanti, ka man kaut kas no tā visa atgādina autores piekto romānu “Ekstāze”, kuru gan neesmu lasījusi, bet esmu redzējusi filmas treileri (un noteikti noskatīšos arī pašu filmu).
Lasot šo stāstu, nonācu pie secinājuma, ka dažādi lasītāji šo stāstu uztvers citādāk. Tie, kas nekad mūžā nav sastapušies ar krāpšanu, vai nu uztvers to kā kaut ko nepieņemamu, vai arī romantizēs šo aizliegto kaisli. Tāpat to romantizēs arī tie, kam ir krāpšanas pieredze un kas ar to pat lepojas un grib to vēl. Savukārt tie, kam ir krāpšanas pieredze un kas saprot, ka tur nav nekā seksīga un romantiska (šajā kategorijā esmu es), šajā stāstā iepītos tēlus, visticamāk, uzlūkos ar žēlumu. Krāpšana ir un būs nelaimīgu cilvēku teritorija. Tur nav nekā romantiska. Bet nu labi - laikam jau rakstnieki par to var rakstīt vēl un vēl.
Virdžīnijas pārdomas par savām izjūtām un Aleksu tik ļoti atgādina man pašai pazīstamu teritoriju, kad tā vien gribas sevi pārliecināt un ticēt: šis jaunais vīrietis un kaislīgais dzīves plottvists tevi glābs un būs atslēga tavai laimei. Ka tā taču ir mīlestība! Realitātē krāpšana ir savā dzīvē trūkstošā meklēšana - tas vienmēr būs tikai izolēts un ārējs gabals, nevis pilnīga, patiesa mīlestība. Līdz ar to lasīju šo stāstu un man jau bija skaidrs, ka tas viss nav uz ilgu un man ir žēl Virdžīnijas cerību. Nespēju releitoties ar ar Virdžīnijas (vai autores?) retoriskajām pārdomām par to, kā ilgā kopdzīvē cilvēki viens otram vairs nav interesanti. Manuprāt, tā bieži vien ir izvēle: neiespringt, cerēt uz to, ka otrs (un pats) nekad nemainīsies, un pēc tam garantēti vilties.
Kopumā stāstam bija interesanti sekot līdzi, un man ļoti patika seksa ainas. Arī es tāpat kā Virdžīnija (ok, noteikti ne tik dramatiski un ne caur asarām) gaidīju nākamo viņas tikšanos ar Aleksu Blaumaņa ielas Seksadromā. Seksa ainas bija uzkurinošas un interesantas. Te vairs nav vien trīs grūdieni un praktiski nereāls orgasms sievietei, te ir visvisādas lietas: anālais sekss, interesantas priekšspēles, daudz siekalu. Ir interesanti! Tās beidzot krietni mazāk fokusējās uz aprakstiem par to, cik liels diņķis ir vīrietim, bet vairāk uz darbībām un izjūtām, kas, manuprāt, uz lasītāju ‘iedarbojas’ krietni labāk. Šeit gribas aicināt autori droši doties arvien tālāk - mēs, erotisko grāmatu lasītāji, noteikti gaidām arī ko pārsteidzošu un negaidītu! Varbūt pat kādu trio? Gang bang? Lezbiešu ainu? Kāpēc ne?
Ir arī dažas lietas, par ko gribētos izteikt kritiku.
Gramatikas kļūda romāna prologa pašā pirmajā teikumā. Pirmajā teikumā! Kur skatījās redaktors? Tās taču ir pirmās iespaida sekundes! Pat cilvēkam, kas nav grammar nazi, tas var likt vilties.
Grāmatas tēli. Virdžīnijas vīrs ir ar fiziski perfektās formas apmāts vīrietis, kas strikti seko savam uzturam, turklāt ir tikpat prasīgs attiecībā uz savu sievu. Tik prasīgs, ka pēc abu meitas dzemdībām viņš sievai pieskārās vien pēc pusgada, atklāti pasakot, ka tad viņa beidzot ir “savākusies pietiekami”, lai atkal šķistu iekārojama. Tik pretīgi. Es nezinu, kā Virdžīnija ko tādu pieļauj. Mani tāda vīrieša attieksme pret savu sievieti sadusmo. Alekss Neits, Virdžīnijas side guy protams, ir slavenība. Virdžīnijas kolēģis Leo katrā otrajā teikumā sauc viņu par mazo. Mazā. Un viņa neiebilst, viņai tas ir ok. Vai tiešām mums, sievietēm, patīk, ka mūs tā sauc? Es nespēju tam noticēt. Un pati Virdžīnija - sieviete, kas cenšas izdabāt sava aizspriedumainā vīra skaistuma un citiem standartiem, būt perfekta visā, kas neizdodas. Kaut kur jau simtreiz redzēti tēli. Garlaicīgi. Un tik ļoti oldskūlīgi.
Tēlu vārdi. Martins Veinšteins. Virdžīnija Leimane. Alekss un Megana Neiti. Džonatans Holsts (ok, tas bija “Saplēstajās mežģīnēs”). Kas ir slikts latviešu vārdos? Vai amerikāniskie personvārdi ir seksīgāki? Kāpēc? Kāpēc, piemēram, Linda Leimane nevarētu būt gana seksīgi? Man personīgi šie vārdu un uzvārdu kombo lec ārā kā netīra karote tikko iztukšotā un izmazgātā virtuves izlietnē. Iespējams, autore silda augsni romāna ekranizācijai ārzemēs tuvākajā nākotnē. Jebkurā gadījumā - es labprāt palasītu par kādu Dainu, Martu un Jāni. Viņi taču arī var būt seksīgi!
Kopumā Karīnas Gleitneres radītie tēli gan pirmajā, gan šajā viņas grāmatā (un, pieļauju, arī visās pārējās) ir iestrēguši ļoti šabloniskā autores radošajā pasaulē. Tajā visi ir pievilcīgi cilvēki, jo parasti cilvēki nav seksīgi. Latvieši, bet ar ārzemju vārdiem, lai seksīgāk. Sievietes ir ļoti sievišķīgas, teju kā domātas virtuvei un bērnkopībai, taču vienlaikus viņām jābūt arī skaistulēm un atlētiskām. Viņas vienmēr dzer tikai Prosecco vai Aperol Spritz, turklāt neiebilst, ja visi vīrieši - draugi, kolēģi, mīļākie - viņas uzrunā kā “mazā”. Te modē ir atlētiskas sešpakas un perfekti augumi, jo tikai tas ir skaisti. Vairums tēlu ir slavenības, jo tas ir seksīgi. Kopumā šī pasaule man šķiet kā iestrēgusi sliktā milēniuma Holivudas mazbudžeta filmā. Tas viss liek man jautāt: kā 2023. gada rakstnieces lasītāju auditorijai tas viss joprojām šķiet skaisti un seksīgi? Ko tieši mēs no šī iegūstam? Vai arī lasītāji ir iestrēguši šajā oldskūlajā fantāziju pasaulē?
Šķiet, es šos pašus jautājumus uzdevu arī savā atsauksmē par “Saplēstajām mežģīnēm”. Laikam jau savu cerību par rakstnieces izaugsmi man vēlamajā rakursā varu atmest un samierināties, ka šeit topā ir kaut kas pavisam cits un ne manā gaumē. Tomēr izaugsmi redzu pašā erotikā un autores fokusam uz attiecību prizmu. Tas jau ir krietni interesantāk.
Iespējams, tiksimies vēl kādā atsauksmē.
January 6, 2023
Pirmā grāmata, ko šogad izlasīju, ir Račko grāmata. Šī nav pārāk izcila, bet var redzēt to, kā viņa ir augusi un grāmata ir tiešām lasāma. Es varētu teikt, ka grāmata ir briesmīga, jo lasīt Račko grāmatas esot sliktais tonis, bet nebija nemaz tik slikti.
Read
November 11, 2022Man nekad nav bijušas toksiskas attiecības.
Droši vien tāpēc man ir grūti saprast grāmatas galveno varoni. Izprast, kas ir tas, kas viņu dzen uz priekšu un kāpēc ir jāturpina sevi mocīt. Kā var neredzēt acīmredzamu manipulēšanu un izvēlēties tik un tā spēlēt tālāk, neskatoties uz nepārprotamiem brīdinājumiem no dažādām pusēm.
Tā īsti nevaru ielikt grāmatai zvaigznes, jo es apzinos, ka šī ir labāka, nekā 'Samaitātā', kurš ir otrs darbs, kuru es esmu lasījusi no šīs autores, bet šī līdz galam tik un tā nav grāmata, kas man patiktu.
'Samaitātā' bija padumja pasaka. Bet 'Es esmu tava' jau ir jūtama dzīve. Vismaz tā daļa, kas attiecas uz Virdžīnijas laulības dzīvi. Ir diezgan grūti nevilkt paralēles starp Patriku un Karīnas bijušo vīru, lai vai kā autore teiktu, ka neesot no viņas pašas pieredzes.
Un tad vēl grāmata ir rakstīta no pirmās personas. Es nezinu vai man tas patika.
Lai pati tiktu skaidrībā ar domām par šo grāmatu, es saliku sev tādu plusu un mīnusu tabuliņu.
Sākšu ar plusiņiem. (+) Pozitīvās lietas:
- Šī grāmata nav pasaka. Tā ir par dzīvi.
- Ir viegli noticēt Virdžīnijas laulības dzīvei. attiecību atsalumam starp laulātajiem. viņas mīlestība pret meitiņu.
- Parāda toksiskas attiecības. Un mēģina palīdzēt saprast, ka no tām ir jābēg. Tās ir jāizbeidz. Alekss ir izcils toksiska cilvēka paraugs. ar visiem saviem: tu mani pamet, tu mani iznīcini, tu man vienīgā, īpašā, nespēju bez tevis etc...
- Parādās šādas tādas patiesībiņas par Latvijas sabiedrību. Smalkajiem plauktiem, kas nākušas no autores personīgās pieredzes.
- Sexa ainās iekāpj pamazām un attīstoties. Nevis viss uzreiz un pirmajā randiņā. (bet tomēr tas sexual tension, kuru parasti erotisko noveļu autori cenšas radīt starp mīlnieku tēliem, nesajutās)
Tagad būs mīnusi ( - ) Kas man nepatika:
- ārkārtīgi gauss temps. Liekvārdība, atkārtošanās. Grāmata ir iespiesta fontā, kas ir mazāks, nekā standarta. Acīmredzot, lai tā sanāktu plānāka, maksātu mazāk. Bet uz manu acu veselības rēķina. būtu labāk, ja iztīrītu ārā to liekvārdību un domas, kas atkārtojas ik pēc pāris lappusēm.
- vispārināšana. aļa: mēs visas tā darām, esam bijušas tādā situācijā, visas izvēlēsimies šo sev neveselīgo variantu... Nu nē! Lasot šo vispārināšanu, man gribas aizcirst grāmatu un pateikt: nē! šis nav stāsts par mani un mani te iekšā nejauc. ES tā nedarītu!!
- dziesmu lirikas? oh... vai likt iekšā dziesmu lirikas savos rakstu darbos nav aktuāli tīņu vecumā? Ne jau nopietniem autoriem? Vai nu saraksti savu dzeju, vai piemini dziesmas nosaukumu. kam interesēs, tas atradīs tās lirikas...
- diemžēl seksīgais rakstnieks man nolasījās kā vecs, izvirtis perverts. kaut kā pēc viņa uzvedības, es nevarēju viņu iztēloties kā samērā jaunu, atlētisku vīrieti. Un viņa vienīgais apģērbs: Tkrekls un džinsas, man arī nepalīdzēja.
- Leo, kuram manuprāt vajadzēja būt gejam, ir piešķirta nesaprotama loma. kaut kā mani tas mulsināja, ka viņš tiek attēlots kā tāds super sexy, iekārojamais un 'katru dienu drāžu citu' un tad tas pļukš, kad viņš pazūd sexy perverta ēnā... nu, negribu spoilot, bet Virdžinijas 'atriebība' neko nedeva viņas sižeta līnijai un priekš manis totāli sabojāja Leo tēlu.
- Man ir problēmas, kad babe tiek tulkots, kā mazā. bet man ir arī problēmas ar seksa aprakstiem latviešu valodā. kaut kā lielākoties tie skan neveikli un uzdzenot neērtuma sajūtu.
Droši vien tāpēc man ir grūti saprast grāmatas galveno varoni. Izprast, kas ir tas, kas viņu dzen uz priekšu un kāpēc ir jāturpina sevi mocīt. Kā var neredzēt acīmredzamu manipulēšanu un izvēlēties tik un tā spēlēt tālāk, neskatoties uz nepārprotamiem brīdinājumiem no dažādām pusēm.
Tā īsti nevaru ielikt grāmatai zvaigznes, jo es apzinos, ka šī ir labāka, nekā 'Samaitātā', kurš ir otrs darbs, kuru es esmu lasījusi no šīs autores, bet šī līdz galam tik un tā nav grāmata, kas man patiktu.
'Samaitātā' bija padumja pasaka. Bet 'Es esmu tava' jau ir jūtama dzīve. Vismaz tā daļa, kas attiecas uz Virdžīnijas laulības dzīvi. Ir diezgan grūti nevilkt paralēles starp Patriku un Karīnas bijušo vīru, lai vai kā autore teiktu, ka neesot no viņas pašas pieredzes.
Un tad vēl grāmata ir rakstīta no pirmās personas. Es nezinu vai man tas patika.
Lai pati tiktu skaidrībā ar domām par šo grāmatu, es saliku sev tādu plusu un mīnusu tabuliņu.
Sākšu ar plusiņiem. (+) Pozitīvās lietas:
- Šī grāmata nav pasaka. Tā ir par dzīvi.
- Ir viegli noticēt Virdžīnijas laulības dzīvei. attiecību atsalumam starp laulātajiem. viņas mīlestība pret meitiņu.
- Parāda toksiskas attiecības. Un mēģina palīdzēt saprast, ka no tām ir jābēg. Tās ir jāizbeidz. Alekss ir izcils toksiska cilvēka paraugs. ar visiem saviem: tu mani pamet, tu mani iznīcini, tu man vienīgā, īpašā, nespēju bez tevis etc...
- Parādās šādas tādas patiesībiņas par Latvijas sabiedrību. Smalkajiem plauktiem, kas nākušas no autores personīgās pieredzes.
- Sexa ainās iekāpj pamazām un attīstoties. Nevis viss uzreiz un pirmajā randiņā. (bet tomēr tas sexual tension, kuru parasti erotisko noveļu autori cenšas radīt starp mīlnieku tēliem, nesajutās)
Tagad būs mīnusi ( - ) Kas man nepatika:
- ārkārtīgi gauss temps. Liekvārdība, atkārtošanās. Grāmata ir iespiesta fontā, kas ir mazāks, nekā standarta. Acīmredzot, lai tā sanāktu plānāka, maksātu mazāk. Bet uz manu acu veselības rēķina. būtu labāk, ja iztīrītu ārā to liekvārdību un domas, kas atkārtojas ik pēc pāris lappusēm.
- vispārināšana. aļa: mēs visas tā darām, esam bijušas tādā situācijā, visas izvēlēsimies šo sev neveselīgo variantu... Nu nē! Lasot šo vispārināšanu, man gribas aizcirst grāmatu un pateikt: nē! šis nav stāsts par mani un mani te iekšā nejauc. ES tā nedarītu!!
- dziesmu lirikas? oh... vai likt iekšā dziesmu lirikas savos rakstu darbos nav aktuāli tīņu vecumā? Ne jau nopietniem autoriem? Vai nu saraksti savu dzeju, vai piemini dziesmas nosaukumu. kam interesēs, tas atradīs tās lirikas...
- diemžēl seksīgais rakstnieks man nolasījās kā vecs, izvirtis perverts. kaut kā pēc viņa uzvedības, es nevarēju viņu iztēloties kā samērā jaunu, atlētisku vīrieti. Un viņa vienīgais apģērbs: Tkrekls un džinsas, man arī nepalīdzēja.
- Leo, kuram manuprāt vajadzēja būt gejam, ir piešķirta nesaprotama loma. kaut kā mani tas mulsināja, ka viņš tiek attēlots kā tāds super sexy, iekārojamais un 'katru dienu drāžu citu' un tad tas pļukš, kad viņš pazūd sexy perverta ēnā... nu, negribu spoilot, bet Virdžinijas 'atriebība' neko nedeva viņas sižeta līnijai un priekš manis totāli sabojāja Leo tēlu.
- Man ir problēmas, kad babe tiek tulkots, kā mazā. bet man ir arī problēmas ar seksa aprakstiem latviešu valodā. kaut kā lielākoties tie skan neveikli un uzdzenot neērtuma sajūtu.
December 3, 2022
Tikko pabeidzu lasīt šo grāmatu.
Godīgi sakot šī grāmata man tiešām patika . Un paskaidrošu kāpēc - tiešām patika.
Tā mātes un meitas savstarpējās attiecības starp Virdžīniju un viņas meitu Odriju , un visas grāmatas sižetā - bija ļoti patīkami lasīt. Par šo uzslavas - autorei .
Neizpalika arī seksadroma vājprātīgais sekss , alhokols , apreibums un domas par to . Sekss ar labāko draugu Leo , pēc seksadroma ar Aleksu ? Nezinu cik fiziski sieviete spēj izturēt - varbūt!
No divām lasītajām autores grāmatām - šī ir labākā.
Goodreads ⭐⭐⭐⭐⭐
Paldies.
Godīgi sakot šī grāmata man tiešām patika . Un paskaidrošu kāpēc - tiešām patika.
Tā mātes un meitas savstarpējās attiecības starp Virdžīniju un viņas meitu Odriju , un visas grāmatas sižetā - bija ļoti patīkami lasīt. Par šo uzslavas - autorei .
Neizpalika arī seksadroma vājprātīgais sekss , alhokols , apreibums un domas par to . Sekss ar labāko draugu Leo , pēc seksadroma ar Aleksu ? Nezinu cik fiziski sieviete spēj izturēt - varbūt!
No divām lasītajām autores grāmatām - šī ir labākā.
Goodreads ⭐⭐⭐⭐⭐
Paldies.
November 26, 2022
Apnicīgi bieži tiek atkārtots "jaudīgi, jaudīgs,būt jaudīgam". Šķietami gudra un pieredzējusi sieviete izrīkojas muļķīgi un naivi. Guļ ar visiem pēc kārtas, kaut kas viņai nav kārtībā ar galvu. Tā nebeidzamā laizīšana un slapināšana... Sāk jau viss atkārtoties, garlaiko. Pārējais saturs (cik paliek) vietām lasāms, bet tekstā daudz štampu.
December 28, 2023
Daudz kur bija izskanējis viedoklis, ka grāmatas sižets, kur galvenais temats ir krāpšana, ir par pašu autores personīgo pieredzi - arī man tā pašā sākumā ļoti likās, jo tik ļoti reālistiski bija aprakstīti notikumi, kas vienkārši lika tam noticēt un tā domāt. Taču stāstam turpinoties, šīs domas pagaisa.
Grāmata man patiešām patika, arī stāsts, kas bija tik reāls, nesamākslots, patiess, dzīvs. Godīgi jāsaka, ka šī grāmata ir liels izaugsmes lēciens autores rakstniecībā. Man ļoti patika kā tika atspoguļotas galvenās varones Virdžīnijas psiholoģiskās un emocionālās pārmaiņas. Tā kā tiešām šis darbs ir interesants, aizraujošs, un sievietes pasauli atspoguļojošs.
Virdžīnija Leimane - skaista, gudra, veiksmīga populāra televīzijas šova vadītāja, kas ir laimīgi precējusies, audzina 5gadīgu meitiņu. Šķiet viss tik skaisti, taču laulāto laimi aizēno savstarpējs atsalums, dažādas intereses un ikdienas prioritātes, līdz katrs no viņiem lēnām un varbūt pat neapzināti (sākotnēji) aizslīd laulātā krāpšanā. Lai gan sākotnēji Virdžīnijai šķiet, ka atradusi savu piepildījumu Aleksa Neita apskāvienos, viņa tomēr apzinās, ka šīs attiecības un Aleksa vēlmes noved viņu postā un īstā pagrimumā, no kura Virdžīnijai aizvien grūtāk ir tikt ārā. Alekss vilina un pievelk, bet tai pat laikā Virdžīnija apzinās, ka sevi vienkārši pazemo un iznīcina. Šīm attiecībām nav nākotnes, un ieņemt tikai rotaļlietas lomu Virdžīnija nav gatava.
Iesaku, ļoti patiesi, īsti un aizraujoši!
Grāmata man patiešām patika, arī stāsts, kas bija tik reāls, nesamākslots, patiess, dzīvs. Godīgi jāsaka, ka šī grāmata ir liels izaugsmes lēciens autores rakstniecībā. Man ļoti patika kā tika atspoguļotas galvenās varones Virdžīnijas psiholoģiskās un emocionālās pārmaiņas. Tā kā tiešām šis darbs ir interesants, aizraujošs, un sievietes pasauli atspoguļojošs.
Virdžīnija Leimane - skaista, gudra, veiksmīga populāra televīzijas šova vadītāja, kas ir laimīgi precējusies, audzina 5gadīgu meitiņu. Šķiet viss tik skaisti, taču laulāto laimi aizēno savstarpējs atsalums, dažādas intereses un ikdienas prioritātes, līdz katrs no viņiem lēnām un varbūt pat neapzināti (sākotnēji) aizslīd laulātā krāpšanā. Lai gan sākotnēji Virdžīnijai šķiet, ka atradusi savu piepildījumu Aleksa Neita apskāvienos, viņa tomēr apzinās, ka šīs attiecības un Aleksa vēlmes noved viņu postā un īstā pagrimumā, no kura Virdžīnijai aizvien grūtāk ir tikt ārā. Alekss vilina un pievelk, bet tai pat laikā Virdžīnija apzinās, ka sevi vienkārši pazemo un iznīcina. Šīm attiecībām nav nākotnes, un ieņemt tikai rotaļlietas lomu Virdžīnija nav gatava.
Iesaku, ļoti patiesi, īsti un aizraujoši!
Read
February 22, 2023Iemetu šo romānu čemodānā, braucot vienatnē atpūsties spa viesnīcā. Tieši tik banāla izvēle, jā. Un te nu es atzīšos. Mani šī grāmata iedvesmoja par spīti personāžu diezgan nesakarīgajām izvēlēm un spriedumiem. Tas varbūt nav pats augstvērtīgākais romāns pēc literatūras mērauklas, bet tā ir īstas un dzīvas sievietes saruna ar sevi, kas brīžiem ļoti pamatīgi ierezonēja, lai arī neesmu 30gadīga, skaista un izcili trenēta TV šova vadītāja, kas kļūst par slavena rakstnieka (ar drausmīgiem grāmatu nosaukumiem) mīļāko.
Galvenais ir nekļūt un neļaut otram kļūt par ko pašsaprotamu. Tas laikam galvenais, ko no šīs seksa pārpildītās grāmatas paņemt līdzi.
Galvenais ir nekļūt un neļaut otram kļūt par ko pašsaprotamu. Tas laikam galvenais, ko no šīs seksa pārpildītās grāmatas paņemt līdzi.
October 26, 2023
Nolēmu, ka izlasīšu visas Račko grāmatas. Tīri intereses pēc, lai zinātu, patīk vai nē. Šī man bija trešā no viņas grāmatām un neteikšu, ka biju sajūsmā.. Tāda sajūta, ka sievietes tiek uzskatītas par kaut kādām muļķēm, kuras nevar aiziet no toksiskām attiecībām, it kā sekss būtu noteicošais- jo veiksmīgāks, bagātāks un “jaudīgāks” gultā jo labāks. Brīžiem vispār vairs negribējās lasīt vai vienkārši pāršķirt lapas.
1.Zvaigzne par centību un grāmatas rakstīšanu autorei.
2.Par grāmatas beigām, galu galā bija jauki, ka grāmatas galvenā varone nonākusi pie kāda loģiska lēmuma.
1.Zvaigzne par centību un grāmatas rakstīšanu autorei.
2.Par grāmatas beigām, galu galā bija jauki, ka grāmatas galvenā varone nonākusi pie kāda loģiska lēmuma.
March 11, 2025
Autore visās savās grāmatās apskata psiholiģiskas sievietes problēmas, jautājumus, kas saistīti ar psiholoģiju un sevis izprašanu, īpaši pēdējās grāmatās.
Virdžīnija uzsākot krāpšanu pat nenojauš, kur šis ceļš aizvedīs, līdz ar to attopas salauzta, izjukusi gabaliņu pa gabaliņam, un vēl ir atšķetinājusi kā pagātnes traumas ietekmējušas viņas tā brīža rīcību.
Grāmatas sižets liek ļoti aizdomāties par mūsu ikdienas vēlmēm, izvēlēm un veiktajiem solīšiem. Romāns dziedē ikkatras nogurušas sievietes “iekšējo es” un liek aizdomāties par rutīnu, bet tomēr mīlestību attiecībās. 💗
Sākumā likās daudz par daudz 18+ ainu, bet tad pieradu.. un tajā brīdī to jau sāka palikt mazāk. Un ļoti ļoti patika beigas un Virdžīnijas izvēles.. pat asariņa nobira.. 😅
Es iesaku izlasīt ikvienam! (Kas sasniedzis 18 gadu vecumu, jo 18+ ainu te ir tiešām daudz!)
Virdžīnija uzsākot krāpšanu pat nenojauš, kur šis ceļš aizvedīs, līdz ar to attopas salauzta, izjukusi gabaliņu pa gabaliņam, un vēl ir atšķetinājusi kā pagātnes traumas ietekmējušas viņas tā brīža rīcību.
Grāmatas sižets liek ļoti aizdomāties par mūsu ikdienas vēlmēm, izvēlēm un veiktajiem solīšiem. Romāns dziedē ikkatras nogurušas sievietes “iekšējo es” un liek aizdomāties par rutīnu, bet tomēr mīlestību attiecībās. 💗
Sākumā likās daudz par daudz 18+ ainu, bet tad pieradu.. un tajā brīdī to jau sāka palikt mazāk. Un ļoti ļoti patika beigas un Virdžīnijas izvēles.. pat asariņa nobira.. 😅
Es iesaku izlasīt ikvienam! (Kas sasniedzis 18 gadu vecumu, jo 18+ ainu te ir tiešām daudz!)
January 27, 2025
Ja kādu grāmatu savā dzīvē esmu tā mocījusi, tad tā ir šī.
Nopirku uzreiz, kad iznāca, tad sāku lasīt, neaizrāva īsti stāsts.
Uz ilgāku laiku aizmirsu, atkal nedaudz palasīju un aizmirsu, tā nu nesen nolēmu, ka ir laiks šo grāmatu pabeigt, piesēdos, izlasīju.
Nebija ne interesanti, ne kā citādi aizraujoši.
Pēc šīs grāmatas autore neko jaunu nav izdevusi un varbūt ir nedaudz pazaudējusi to degsmi, kas bija pirmajās grāmatās, kur stāsta attīstība bija krietni veiksmīgāka.
Nopirku uzreiz, kad iznāca, tad sāku lasīt, neaizrāva īsti stāsts.
Uz ilgāku laiku aizmirsu, atkal nedaudz palasīju un aizmirsu, tā nu nesen nolēmu, ka ir laiks šo grāmatu pabeigt, piesēdos, izlasīju.
Nebija ne interesanti, ne kā citādi aizraujoši.
Pēc šīs grāmatas autore neko jaunu nav izdevusi un varbūt ir nedaudz pazaudējusi to degsmi, kas bija pirmajās grāmatās, kur stāsta attīstība bija krietni veiksmīgāka.
November 29, 2022
"Liktenīgās izvēles, ko mēs dzīvē izdarām, ne vienmēr piesaka sevi ar sarkanām brīdinājuma zīmēm un gaudojošām sirēnām.
Reizēm šīs mūsu izvēles šķiet pavisam nebūtiskas, nevainīgas, iespējams, tās maskējas aiz šķietamām nejaušībām un sakritībām.
Tie ir mazi sīki lēmumi, kas noved pie kāda būtiska pagrieziena notikumu ritējumā, bet apzināties to ļauj tikai tad, kad jau ir par vēlu."
Reizēm šīs mūsu izvēles šķiet pavisam nebūtiskas, nevainīgas, iespējams, tās maskējas aiz šķietamām nejaušībām un sakritībām.
Tie ir mazi sīki lēmumi, kas noved pie kāda būtiska pagrieziena notikumu ritējumā, bet apzināties to ļauj tikai tad, kad jau ir par vēlu."
January 27, 2023
“Es reiz mīlēju kādu tik ļoti, ka ļāvu viņam sevi lauzt, kamēr pati centos viņu glābt…”
Par sabiedrības uzstādītiem attiecību rāmjiem, par sievietes seksualitāti, krāpšanu, karomana trijstūri. Par attiecībām ārpus sabiedrības uzstādītajiem rāmjiem, poliamoriju, poligāmiju. Par ceļu caur attiecībām pie sevis.
Ir ok
Par sabiedrības uzstādītiem attiecību rāmjiem, par sievietes seksualitāti, krāpšanu, karomana trijstūri. Par attiecībām ārpus sabiedrības uzstādītajiem rāmjiem, poliamoriju, poligāmiju. Par ceļu caur attiecībām pie sevis.
Ir ok
September 5, 2023
2.5 zvaigznes. Nav nelasāma, bet uz bestselleru arī nepretendē. Rakstība uzlabojusies, valoda kļuvusi raitāka, saturs mazāk piesātināts ar zīmolu aprakstiem, vietām pat tīri interesanti. Papildu puszvaigzni piešķīru autorei kā bonusiņu par izvēlēto tematu- toksiskas attiecības. Beidzot kaut kas no autores daiļrades, kur viss nav tikai skaisti un ar laimīgām beigām.
August 22, 2024
Tieši šī Račko grāmata man patika, jo ir gan sižets, gan problēma, gan erotika. Varones rīcību spēju saprast, viņas šaubas un mokas arī. Jā, protams, par detaļām var diskutēt, bet kopumā tīri labi, tieši tāpēc (vērtējot konkrēto romāna autori un žanru, neliekot "augstās literatūras" plauktā) lieku 5 zvaigznes.
October 20, 2025
Redaktora trūkums ir acīmredzams, bet vislielākais iemesls, kāpēc man nepatīk Račko grāmatas, ir tas, ka ar viņas tēliem nav iespējams identificēties. Visas sievietes viņai ir kā modeles, visi vīrieši superveiksmīgi bagātnieki, visi staigā zīmolu drēbēs, ēd dārgos restorānos, runā filozofiskās pārdomās, kā neviens dzīvē nedara. Viņi nejūtas kā īsti cilvēki.
January 10, 2023
Pie plusiem varētu pieskaitīt sižeta līniju. Mīnusi- vienveidība. Galvenās varones pārdzīvojumi tika aprakstīti atkārtoti, tikai mainoties vārdu secībām, līdzīgi kā intīmās ainas. Grāmata interesanta, savam žanram atbilstoša.
January 10, 2023
Šī nebija priekš manis. Sākumā likās - ok, būs kārtējā grāmata, kur vairāk uzsvars uz stāstu, nevis "seksa ainiņām" (kas būtu pluss), bet beigās sanāca, ka ne stāsts īsti aizraujošs ne arī tās ainiņas aizraujošas. Tieši otrādi- dažas lika pat saviebties.
February 17, 2024
No K.Račko romāniem šis noteikti atšķiras no iepriekšējiem. Vairāk liekas ir galvenās varones Virdžīnijas sajūtas un izvēles,mazāk erotikas. Vairāk izrunāts temats,kas iespējams kādam ir tabu,bet kādam sāpīga realitāte.
November 12, 2022
Es teiktu, ka šī man patika labāk ka iepriekšējās. Bija vairāk emocionālo pretrunu, jūtu, mazāks uzsvars uz erotiku
Displaying 1 - 19 of 19 reviews