Tuksnešu bridēji

by Katrīna Kronberga

Pēc globālas katastrofas pasaule pārvērtusies tuksnešu klaidos, kuros patvērumu daudzviet radušas ļoti atšķirīgas kopienas. Viena no tām – Silmale, Ofēlijas Dūkas mājas, kas vēl aizvien glabā atmiņas par veco pasauli.
Kādu dienu Silmalē ierodas ceļotājs, un Ofēlijas dzīve sagriežas kājām gaisā. Ir pamodušies meitenes instinkti – gan urdoša vēlme atrast sevi pieaugušo pasaulē, gan ilgas pēc Ceras – vietas, kurā varētu tikt apmierinātas visas cerības un gaidas un kura sniegtu pilnīgu drošību.
Tuksneša smilšu un vēju melodijas pavadīta, Ofēlija dodas tālā ceļā, un viņai uzrodas biedrs – Hanss, kurš, iespējams, nepavisam nav tas, par ko uzdodas…

368 pages, Hardcover

First published January 1, 2022

Reviews

[Līga Sproģe · Rating 3 out of 5]

18/09/2023

Paceļu uz 3 zvaigznēm :D Man arvien nāk notifications par atsauksmi un katru reizi tās 2 zvaigznes neizskatās pareizi. Uzkrita uz personīga nerva, bet negribu arī radīt tik negatīvu iespaidu. Tā ir tāda stabila 3-zvaidzniece, kura katra gaume pavelk uz vienu vai otru pusi.



17/09/2023

Tik piečakarēta sajūta. Nu nevaru es sadzīvot ar to latviešu sižeta/tēlu pieeju.

Viducī šķita, ka pat varētu ielikt latviešu skalas 4 zvaigznes (ļoti novērtēju dažādās laika līnijas), bet tad viss- arvien vairāk sāka irt pa vīlēm. Man pat nav iebildumu par Hansu, bet kā tika uzpūstas citas lietas un tad vienkārši noignorētas. Plus, samudžinājums tik ļoti kruts, ka beigās sēdi nobesījies, izbesījies un pat neatceries mega giga pavērsiena visus pavedienus, jo tie bija štrunts, salīdzinājumā ar citām lietām, pie kurām vajadzēja atgriezties un dot noslēgumu.

Divi grēki, kas visvairāk uzsita asini: bargā ziema, kad varone tuksnesī atsala un viss tika sakāpināts līdz "nāve vai amputācija". Kaut ko laikam tur grieza? Tā bija operācija? Nav ne jausmas, par to taču nekas nav jāpaskaidro. Tikai kāju pirkstiņi esot rētaini.
(ak, pareizi, vairāku dienu iešana pret blāvu dienasgaismu tuneļa galā. Fizikas un loģikas paraugstunda.)
Taču lai vai kā, fakts, ka viņa AIZMIRSA, KA IET PĒC PALĪDZĪBAS. Es atvainojos, cik stulbam varonim jābūt. Ir lietas, ko var dramatizēt efektam, un tad ir lietas, kas liek mest kafijas krūzi un pēc tam grāmatu.
Kopā ar tipiski dramatisko tēla sabrukumu - kad vispār nav nekādas piesaistes un līdzjūtības tēlam - mani pēdējās 30.lpp tā nokaitināja, ka laikam jau labi, ka goodreads uzkāra un izdzēsa oriģinālo pirmo reakciju.

Katrīna ir daudzsološa un, cerams, ka turpinās slīpēt prasmes, nevis ieaijāsies Latvijas zemās konkurences valgos. Fakts kā tāds paliek, ka viņa pa ilgiem laikiem ir pirmā jaunā autore, kurai stils nav kā skolas laiku pastāstiņš.



19/04/2023
Negaidītā notikumu pavērsienā, ieskata lapaspuses bija pat cerīgas. Šķiet, ka no kādiem pieciem pēdējiem jaunajiem darbiem ir bijusi vēlme mukt jau palasot pāris rindkopas.

[Laura · Rating 5 out of 5]

Grāmata pie manis nonāca pilnīgi nejauši, jebšu – redzēju Zvaigznes ABC reklāmu, ka izdots vēl viens vietējo sarakstīts fantasy gabals un man taču, principa pēc, jāpērk visi pēc kārtas.
Tā nu arī sāku lasīt, neko nezinot ne par autori (tik, cik no grāmatas vāka), ne par premisi, un ai, starp svētkiem vajag kaut ko vieglu un muļķīgu palasīt, bet ouff, cik ļoti mani šī grāmata pārsteidza! Nu tā, ka neraksturīgi sev, nevarēju nolikt malā, un vajadzēja lasīt jebkurā brīvajā brīdī, pat, ja bija saplānots darīt desmit citas lietas. Visu, kas man pietrūka Vienpadsmitajā stacijā, atradu šeit. Un es, protams, neesmu nekāda eksperte, bet man beidzot šķita ticami aprakstītas (nu katrā ziņā es noticēju) bada, slāpju un vientulības ilgtermiņa sekas, bez lieka romantisma un spējas nākamajā dienā pilnīgi normāli atgriezties civilizētajā pasaulē.
Sākumā gan bija grūti saprast, kurā brīdī mainās laika līnijas, un vārda “dīvains” atkārtošanās biežums sāka kaitināt, bet tās ir manas problēmas un ne mazākajā mērā nav žēl dot piecas zvaigznes. Ceru lasīt vēl kādu autores darbu!

[Liene · Rating 4 out of 5]

Grāmatas sākums mani garlaikoja. Es neesmu ejamo grāmatu fans, bet pie vidus, grāmata kļūst, manās acīs, visnotaļ interesanta. Un tās beigas. Tik negaidīti un pārsteidzoši. Ja, godīgi es, iespējams, gribētu izlasīt grāmatu vēlreiz ar beigu zināšanām. Tās beigas visu padarīja tik psiholoģiski skumju un pārsteidzošu. Nē, it kā es domāju par to, ka tieši tā jau arī, laikam, būtu, ja gadās nokļūt Ofēlijas situācijā. Cilvēks vienmēr vēlas būt cilvēkos. Cilvēkam vajag padomu, atbalstu, draugus. Manuprāt tieši beigu nodaļas grāmatu no forši lasāma piedzīvojumu stāsta pārvērta par kaut ko īpašu. Līdzīgi kā grāmatā “Svina garša” tikai ne tik skaudri. Te manī palika tāda vientulības pēcgarša.

[Ilvita Kļaviņa · Rating 5 out of 5]

Interesanta, aizraujoša, ievelkoša... Diezgan "nelatvietiska", ja nebūtu-Anda, Madara, Krišs, latviešu valoda un latviešu karogs..., nekad neiedomātos, ka autore ir latviete.
"Tas ir brīnums-pie kā tikai cilvēks nepierod. Pie bada pēc sāta. Pie sāpēm pēc svētlaimes. Pie vientulības pēc kopības."
Pēc šīs grāmatas es varētu pat pierast pie fantāzijas un fantastikas...

[Dace Znotiņa · Rating 4 out of 5]

Lai izbaudītu šo grāmatu, ir jābūt mazliet mazohistam. Ne tādā ziņā, ka grāmata ir slikta, bet tādā, ka ja tev patīk dažādi izdzīvošanas, grūtību pārvarēšanas, ceļojumu scenāriji grūtos apstākļos, tad no šīs grāmatas tu, iespējams, iegūsi daudz vairāk. Kā arī labāk, ja ir orientācija uz procesa baudīšanu, nefokusējoties uz kāda īpaša rezulāta sasniegšanu. Jo šai grāmatai nav grandiozā nobeiguma, kas attaisnotu varoņu cerības (pun intended). Tai, protams, ir atrisinājums un nobeigums, bet tāds, kas pavērš lietas mazliet citā gaismā. Man bija ļoti interesanti lasīt par izdzīvošanu tuksnesī (neesmu pārbaudījusi, tāpēc nevaru piesieties visām detaļām).

Grāmatai ir vairākas laika līnijas, un notiek lēkāšana starp tām. Tas ļauj atklāt dažādas informācijas druskas un izskaidro vienu vai otru darbību. Sākumdaļā gan vietām mazliet radās sajukums, jo bija grūti izsekot, kas pēc kā un kāpēc galvenās varones dzīvē ir noticis. Bet grāmatas gaitā tas pamazām tiek salikts pa plauktiņiem un doti arī pamatojumi.

Ar laika līniju gan man bija nedaudz problēmas. Tā īsti nav izstāstīts, cik veci ir varoņi, kas vietām radīja samulsumu, jo no aprakstiem īsti nevarēja saprast. Tāpat arī nebija skaidrs pagātnes notikumu novietojums uz laika līnijas. Cik tālā (tehnoloģiju attīstības ziņā) nākotnē Latvija ir kļuvusi par tuksnesi, un kā tas noticis tik ātri. Un kad ir noticis apvērsums. Visvairāk mani samulsināja lielveikala pārtikas nodaļa, kur ir sabojājušies produkti un joprojām jūtama bojāšanās smaka, kaut arī Ofēlijas pagātnē apvērsums esot noticis pirms viņas dzimšanas. Varbūt veikala ieputināšana un apvērsums nenotika vienlaicīgi, un tāpēc smaka ir piederīga, bet ar to autore nav īsti padalījusies. Kopumā gan tas pārāk nebojā lasīšanu, un piedzīvojumiem var sekot līdzi tāpat.

Vēl viena lieta, par ko man gribās piesieties, ir gaisma. Ja ejas galā ir samanāma blāva gaisma, bet līdz izejai ir jāiet vairākas dienas un tur sagaida tikai blāva dienasgaisma, tad mazliet salūzt fizika. Vai nu tam gaismas avotam bija jābūt ārkārtīgi spožam (spožākam par sauli), vai jābūt vēl kādiem citiem tuvākiem gaismas avotiem, jo blāva dienas gaisma nekā nespētu radīt šādu efektu. Bet nu piedosim, jo gaismas intensitātes straujo samazināšanos es pati ievēroju tikai tad, kad tas kļuva aktuāli fotogrāfijā.

Kopumā sižets izdomāts interesants, ko īpaši papildina gan nodevības līnija, gan mātes-meitas attiecības. Gribētos teikt, ka par katastofām, badu, sausumu, karsumu, ievainojumiem un nāvi skarbāka un ļaunāka bija tikai mātes attieksme. Parasti šādu attiecību modeli piedēvē bargajiem tēviem, bet šeit tas likās tik dzīvs un ass, ka lasot gribējās paslēpties. Cepums par to, ka ir izdevies parādīt tik sāpīgu lietu, kaut arī tā pati nav nekas tāds, ar ko gribētos saskarties.

Vēl es noteikti gribu dot cepumu par viedbišu tīklu (foršs tehnoloģiskais risinājums) un iskriešiem. Lai arī neomulība pavadīja jau ilgāku laiku, tādu patiesību es nebiju gaidījusi. Tas bija tiešām labi izdomāts.

Cepums par to, ka izdomāta ļoti neparasta Latvijas nākotne. Mani līdz galam nepārliecināja tas, kā valodas ir palikušas tik atdalītas un nav sajaukušās, tomēr ja pieņem, ka kopš pēdējām radikālajām izmaiņām ir pagājuši tīņa vecuma gadi, tad tā tas varētu būt. Skaidrāk nodefinēta laika līnija šo droši vien atrisinātu, un arī iepriekš minēto problēmu.

Par pašu nobeigumu man grūti teikt, vai man tas patika, jo tas nebija viegls. Tas bija piederīgs un ar potenciālu, lai gan ne tas, ko gaidītu no šāda izdzīvošanas/ceļojuma/climate fiction stāsta.

Varoņi bija daudzveidīgi, un visiem nozīmīgākiem tēliem bija savi raksturi, motivācijas. Bija interesanti uzzināt vairāk par tiem varoņiem, kas Ofēlijas stāstā spēlē nozīmīgu lomu.

Lai arī es te sarakstīju dažādus iebildumus, kopumā man grāmata patika, lasījās raiti, sižets bija interesants un pavērsieni pietiekami neprognozējami. Iespējams, ka jaunākai auditorijai varētu būt pagrūti saprast nobeigumu, bet ja tev patīk piedzīvojumi, neparasti nākotnes scenāriji, grūtību pārvarēšana un mazliet prāta mežģis, tad šī būs laba lasāmviela. Labprāt nākotnē izlasītu vēl kaut ko no autores.

[Marta Pujāte · Rating 3 out of 5]

Priecājos par katru zinātniskās fantastikas darbu latviešu literatūrā. Un jā, šī ir fantastika, nevis fantāzija, kā tas uzdrukāts uz vāka (šo divu žanru savstarpēja jaukšana mani trigero :D).

Romāns likās no tiesas interesants. Mani vienmēr fascinē dažādās autoru piedāvātās nākotnes versijas. Beigu galā gan laikam palika mazuma piegarša tā iemesla dēļ, ka šādos darbos man primāri interesē tas, kā veidojas sabiedrība pēc apokalipses, taču šis vairāk bija stāsts par izdzīvošanu un tās sekām, un mazāk brīdinājums par nākotni, vismaz tā es to uztvēru. Un lai gan parasti man netraucē laika līniju jaukšanās, te šķita, ka to ir par daudz; reizēm neuztvēru, kur mēs esam un kas tagad notiek. Un beigu galā vairs arī nesapratu, kā viss bija noticis hronoloģiski, un par to žēl.

Lieku 3 zvaigznītes, jo uzskatu, ka darbs ir labs un interesants, bet tas neatstāja uz mani paliekošu iespaidu.

[Ellena · Rating 3 out of 5]

Īsti pat nezinu, ko teikt. No vienas puses, grāmata bija labi uzrakstīta. No otras puses, bija mirkļi, kad stāsts vilkās tikpat lēni kā saulē pārkarsis gliemezis.

Viena zvaigznīte par galvenās varones attiecībām ar māti. Šī sižeta līnija lika gluži vai tirpām skriet pāri kauliem.
Otrā zvaigznīte par beigām. Man patika ideja par to, kas tad patiesībā notika ar Ofēliju.
Trešā zvaigznīte par valodu kopumā. Bija brīži, kad lasīt šo visu bija pat ļoti tīkami.

Autorei ir, kurp tiekties un, jācer, ka drīzumā taps vēl labāki darbi. :)