At just another drinks party that he very nearly chose not to go to, Jeremy catches sight of Maria and is instantly allured by the frisson of sexual excitement. His rash and immediate reaction sets off an unstoppable and far-reaching chain of events that will divert the course of not just his life, but those of his family and an ever-expanding circle of other, unforgettable characters. In one of his most brilliantly constructed and wickedly funny novels, Joseph Connolly takes us to the dark heart of sexual obsession. When all the lust and the lying starts to come full circle, where is there left for this energy to go
Viena no valodas ziņā vissarežģītākajām grāmatām angļu valodā, ko esmu lasījis. Vispār droši vien pati sarežģītākā. Ļoti īpatnējs rakstības stils - tāda kā iesaistīto varoņu domu plūsma. Līdz ar to rakstītais teksts nav īsti uztverams kā rakstītais, bet vairāk kā runātais - pie sevis vai citam ar citu. Šo grāmatu būtu drīzāk jāklausās audioierakstā, tad varbūt būtu vieglāk to uztvert (man palīdzēja arī lasīšana balsī), jo gandrīz visu laiku vērojama tāda kā runātā teksta tieša transkripcija. Tekstā parādās gan varoņu individuālās runas īpatnības, dažādi akcenti, vārdu saīsinājumi, jaunvārdu izgudrojumi, lokālismi un citas īpatnības, gan visādas runas kļūdas, gramatikas ačgārnības, gan, protams, ārkārtīgi specifiski britu angļu valodismi, kas man bieži vien bija sveši.
Vajag kādus piemērus? Nu pats vienkāršākais jau būtu vārdu savienojuma "of course" aizstāšana ar citām pēc izrunas līdzīgām frāzēm, tādām kā "course" vai "cos". Tas viss labi, tas daudz kur redzēts. Tāpat var pierast arī pie pirmās personas vietniekvārda "es" regulāras nelietošanas, atstājot teikumus vispār bez teikuma priekšmeta (bet vispār arī citu vietniekvārdu - "Is all you get."). Bet ir arī interesantākas lietas. Piemēram, nekur nebiju manījis tādu rakstītu vārdu kā "innit" (nozīme viegli nojaušana, piemēram, no teikuma, "It's checkout time, innit?"). Līdzīgs, bet varbūt nedaudz sarežģītāks - "entcha" ("Got it all worked out, entcha Reg?"). Tāpat pēc skaņas viegli saprast, ko nozīmē teikumi "Spose so" (jā, teikuma priekšmeta šeit nav) vai "Oh Gawd". Bet mans mīļākais piemērs ir atbilde "Few want". Varat iedomāties, kas ar to domāts? Varbūt nē, bet droši vien varēsiet, kad pateikšu, uz kādu jautājumu šī atbilde tika sniegta - "Look, um - Adeline... call you Adeline?".
Vispār jau, kad ielasās, nav tik traki. Trakāk ir pēc tam atsākt ielasīties pēc ilgākas pauzes. Savukārt sižeta ziņā notikumi bija, varētu teikt, visai interesanti, bet neteiktu, ka ārkārtīgi. Arī pats izklāsta stils tāds īpatnējs - nemitīgi notiek pārslēgšanās no stāstījuma pirmajā personā uz stāstījumu trešajā personā, tad atkal pirmā persona no kāda cita varoņa skatu punkta, tad atkal no cita, tad atkal trešā persona utt. Nekur citur neko tādu neesmu redzējis. Uztvert visu var, bet tomēr savādi.
Kaut ko jau laikam arī iemācījos no šīs grāmatas. Kaut ko angļu valodas nostiprināšanas jomā, ja tā var teikt. Tagad, piemēram, zinu, ko nozīmē "wossname" - izruna no labāk saprotamā "whatsitsname", bet arī oficiāls žargona vārds, ko Urban Dictionary tulko kā "Thing, item, person, place or object for which the proper name cannot be brought to mind." :)
if i could give a book negative stars, this novel would receive at minimum a negative three. the characters were void, drones of nothingness who i managed to hate more with every page turn. one book i wish i would've never wasted my time with.
I cannot get behind this convoluted style of writing. Having to re-read whole paragraphs because I have no idea what the author is talking about is not my idea of fun. Awful.