Gundega Šmite ir klasiskās laikmetīgās mūzikas komponiste un muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas docētāja, vairāku kompozīcijas meistarklašu vadītāja. Viņas mūzika tiek regulāri atskaņota gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2012. gada līdzās Latvijai viņa par savām mājām sauc arī Grieķiju. Viņas mūzika mājo tuvu klusumam, taču bieži tajā uzmirdz arī ekspresīvas krāsas, pludinātas jaunos tembrālos meklējumos. Turpat ir arī vārds un tā trauslā robeža ar mūziku. 2013. gadā Gundega ir aizstāvējusi doktora disertāciju par dzejas un mūzikas mijiedarbi latviešu laikmetīgajā kormūzikā. Jau kopš bērnības viņa ir meklējusi radošu izpausmi literatūrā, taču tikai šogad nāk klajā viņas debijas grāmata. Literārās iemaņas viņa ir slīpējusi Literārajā Akadēmijā un “Satori” autoru nometnēs. “Grieķu svīta”, kuras nosaukums aizgūts no instrumentālās mūzikas formas, nes sevī mūsdienu Grieķijas iedvesmotus vērojumus, taču muzikālu miniatūru vietā ir literāras miniatūras. Katra nelielā stāsta centrā ir kāds varonis – bērns, jaunietis, cilvēks brieduma gados vai sirmgalvis mūža izskaņā. Šie ļaudis satikti dažādās vidēs – tavernās, tirgū, muzejā, skolā, universitātē, ielās un dabā. Tie ir gan reālas personības, gan iztēlē piedzimuši tēli, kuros saplūst vairāki vērojumi, taču ikvienā atspoguļojas šodienas Grieķija – raiba, pretrunīga un bezgala krāsaina. Katrā no “Grieķu svītas” divdesmit miniatūrām ieskanas arī mūzika, kas kā kopīga stīga vijas cauri visai svītai.
Piekritīšu citiem lasītājiem, ka pēc šīs grāmatas gribas pirkt lidmašīnas biļeti uz Grieķiju, lai baudītu zivjaino vēju, safrāna maizītes, fetas siera sāļumu un mazliet pat piepītētos kafenonus. Bet nevis uz kūrortu, bet uz pilsētu parasto, lai noķertu īsto, nezināmo Grieķiju aiz galdauta malas. Mūziku arī gribas klausīties. Vienkārši gribas piedzīvot.
Grāmata varbūt nav pati pirmā palīdzības literatūra, bet šim dīvainajam laikam starp svētkiem un dzīvi pārējo, iederas perfekti. Iztīra paleti no svētku gaidām, uzkrātām, sakāpinātām emocijām, noliek nulles starta pozīcijā, gatavībā saņemt jaunus lasīšanas iespaidus.
3,5 zvaigznes. Ļoti ātri izlasāma un vizuāli (gan ar acīm, gan iztēlē) baudāma miniatūru grāmata par Grieķiju. Autore dzīvo tur jau 10 gadus, tāpēc tekstā uzburtie cilvēki, notikumi, smaržas, garšas un saules svelme šķiet ļoti autentiski. Visam cauri vijas mūzika. Man patika tāds vienojošais elements. Patika arī, ka īsās epizodēs, citreiz tikai pāris vārdos, parāda pilsētas realitāti, nevis tikai tūrisma pastkaršu cienīgus skatus. Balzāms dvēselei ziemas dienā.
"Ikviens sarunu temats izmisīgi lidinās kā noguris, apjucis putns, kas baidās piezemēties." (53. lpp) Miniatūru grāmata ar krāšņu, bagātu, izkoptu valodu - iespējams, pat pārāk skaistu, izskaistinātu, perfektu. Pilnīgi gribējās, lai kaut kas noiet greizi - vai nu valodā, vai saturā. :) Lai gan varbūt vasaras Grieķijā tieši tādas ir... Svelmainas, perfektas, bez mazākās vēja pūsmas, kur pat "vakara tumsā asfalts kā melna saule izverd karstumu". Izrakstīju daudz skaistu citātu!
Man ļoti patika un lika smaidīt Gundegas Šmites rakstītais. Man šķiet, tā izskatās mīlestība – pret lietām, vietām, ēdieniem un cilvēkiem. Skaisti īstekstiņi un mīlestības apliecinājums Grieķijai.
Kad sāku lasīt, šķita, ka nepatiks. Šķita, ka pārāk pompozi, pretenciozi, perfekti. Kā tāda nopulēta pastkartīte no Santorini, kurā nav redzams neviens nosvīdis tūrists. Neīsti.
Kad uzzināju, ka autore ir komponiste un muzikoloģe, pēkšņi viss nostājās savās vietās. 20 īsās piezīmes par Grieķiju tagad šķita kā mazas etīdes, apzināti radītas - komponētas, taču nevis mākslīgi izskaistinātas vai samocīti apgarotas, bet tapušas tādā tīrā un skaidrā apziņas līmenī, kuru dažreiz izdodas sasniegt iekšējā miera un atvērtības pasaulei brīžos un līdz kuram sadzīves pliekanības vienkārši nespēj pacelties. Perfektums vairs netraucē tik ļoti (lai gan zinu, ka lielākās devās un garākā tekstā es to diez vai gribētu lasīt), priecājos par burvīgām detaļām un niansēm, smaržām un skaņām, tiešām trāpīgajiem personāžu aprakstiem, pat ja tikai garāmejošiem, kā par Glikerijas kundzi no "Bizantijas miltu puteņa" (kas par nosaukumu!), un lieliskiem salīdzinājumiem (mans favorīts ir par skolotāju, ap kuru pie skolas vārtiem "kā putekšņi aplīp bērni").
Ja būtu jāizvēlas viens stāsts, man tas ir "Klusuma tvanā", bezdialogu apraksts par kafenonu un tā pastāvīgajiem apmeklētājiem, kuros ir kaut kas no laika un mūžības, kas tik ļoti piestāv Grieķijai:
"Pie Oresta ielas kafenona sēž sirmi kungi. It kā klusi svinētu šo vasaras pēcpusdienu, visi tērpušies baltos kreklos ar garām piedurknēm. Cienīgi un nekustīgi kā antīkas statujas, atspiedušies uz koka spieķiem, viņi vēro garām plūstošo dzīvi. Svelmīgajā karstumā vecie vīri pat nesarunājas savā starpā. Viņi ir kļuvuši par daļu no ielas. Viņi vienlaikus ir šie šaurie nami, viņi ir darbnīcas un tukšie skatlogi. Un saplaisājušais asfalts, kura juceklīgie laika raksti turpinās viņu tumši brūnajās, grumbu izvagotajās sejās".
Grāmata kā malks destilētas izsmalcinātības. Lieki teikt, ka gribu uzkāpt Olimpa kalnā.
Šī ir mana visu laiku vismīļākā grāmata. Ikkatrā stāstā tiek lietota bagātīga valoda, pilnībā atklājot ainu. Lasot tāda sajūta, ka katrs vārds ir pārdomāti lietots. Bieži lasot vēlējos, kaut grāmatai nepienāktu gals, jo tik tiešām patīkami ir iedziļināties kādā stāstā no vērotāna puses, kas pilnībā izrauj no ikdienas un sniedz patīkamu mieru! Noteikti iesaku izlasīt it sevišķi tiem, kam bijusi kāda saistība ar mūziku. Interesanti pavērot kādus mūzikas izteiksmes līdzekļus autore lieto, lai sniegtu savu redzējumu.
..mazas dzīves epizodes un tajās notvertie cilvēki. īsie stāstiņi ir pilni ar pērlēm. autore prot spēlēties ar vārdiem un tos pareizi savērpt. dažbrīd viss liekas ļoti maģisks, tomēr kaut kā man tomēr pietrūka. | 3,5*
Garšīgas mīlestības vēstules Grieķijai. Brīdinu, pēc lasīšanas meklēsiet internetā biļetes uz kaismīgo Vidusjūras valsti, lai nobaudītu vaniļas smalkmaizītes un klausītos cikādes olīvkokos. Gardēži runā par umami kā piekto garšu, kas apvieno visas pārējās garšas. Gundega Šmite ir radījusi literatūras umami, kas apvieno baudas, ko var izlasīt: mūziku, grieķu tipisko virtuvi, vēsturi, piedzīvojumiem, cilvēku mīlestību - grāmata, kas atdzīvina visas maņas. Es ceru, ka autore tapina jau nākamo grāmatu, jo 58 min īsa, bet stipri piesātināta lasīšana rada izsalkumu sajūtu pēc kā krietni apjomīgāka. Ceru, ka šī bija tikai iesildīšanās. :)
Melodiskiem un precīziem vārdiem uzburtas mini etīdes raibajā grieķu svītā, kur autores novērojumi mijas ar sajūtām. Grieķija un mūzika. Skaisti un vilinoši.
3,5* smaidiem par Grieķiju. Kur lapas garšo pēc saldā krēma pīrāgiem, smaržo pēc safrāna, vaniļas un grauzdētā cukura, skan pēc cikāžu dziesmām. Mazi teksta fragmentiņi, atzīšanās mīlestībā šai valstij, skaisti noformēta zilos toņos, kas tik ļoti asociējas ar šo Vidusjūras saulē pielieto zemi. Mazas miniatūras - cilvēku un lietu vērojumi. Skaisti uzrakstīti.
Iegādājos grāmatas iznākšanas brīdī. Izlases kārtā šad un tad izlasīju pa kādam stāstam, bet šodien no rīta piesēdos tā kārtīgi. Patika vieglums, valoda un arī bagātīgā informācija, ko autore sniedz. Gan par ēdieniem, gan mūzikas stiliem . Manā dzīvoklī pa logu spīd saule, tuvojas vasara, un šādas Grieķijas ainas bija tieši laikā.