What do you think?
Rate this book
Monstra rotaļu laukums
Henija Pelīte ir jauna, apņēmīga un vērīga meitene, kas nolēmusi sākt patstāvīgu dzīvi. Ieradusies Tukumā, lai strādātu un studētu, viņa noīrē dzīvokli kādā namā pilsētas centrā. Jau pirmajā vakarā Henija saprot, ka viņas jaunie kaimiņi ir visai spilgtas un pat dīvainas personības, katrs ar savām īpatnībām un “skeletiem” skapī. Kopdzīve vienā mājā ar šo raibo kompāniju solās būt dažbrīd skaļa, toties ģimeniski draudzīga.
Tomēr drīz vien sāk risināties notikumi, kas noved pie traģiskām sekām, un Henija attopas, pati pret savu gribu iesaistījusies kāda mīklaina nāves gadījuma izmeklēšanā. Vai tiešām notikusī nelaime ir nejaušība? Bet varbūt kāds izdomājis nežēlīgu rotaļu ar nāvi un vēlas tajā iesaistīt pārējos mājas iedzīvotājus? Kurš no viņiem būs nākamais upuris?
Tomēr drīz vien sāk risināties notikumi, kas noved pie traģiskām sekām, un Henija attopas, pati pret savu gribu iesaistījusies kāda mīklaina nāves gadījuma izmeklēšanā. Vai tiešām notikusī nelaime ir nejaušība? Bet varbūt kāds izdomājis nežēlīgu rotaļu ar nāvi un vēlas tajā iesaistīt pārējos mājas iedzīvotājus? Kurš no viņiem būs nākamais upuris?
384 pages, Hardcover
Published November 20, 2022
37 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 16 of 16 reviews
April 19, 2023
Neklausieties uz maniem vārdiem, vienkārši lasiet Tāleru!
Pēc trim citām Gunta Tālera grāmatām, šo, būdama pie pilnas apziņas un ļoti motivēta izklaidēties, nopirku, nevis gaidīju, kad parādīsies bibliotēkā.
Ko lai saka?
Guntim esmu gatava piedot smieklīgo galvenās varones vārda uzvārda salikumu - Henija Pelīte (pēc PMLP datiem Latvijā ir tikai viena Henija). Sākumā ķiķināju, pēc tam vairs nepievērsu uzmanību.
Par spīti tam, ka:
- kaitinoši bieži atkārtojās Pelītes graužamie (rieksti & līdzīgi);
- man pietrūka slepkavas motīva (jo īpaši, ja slepkavība tomēr tiek rūpīgi sagatavota);
- šķiet, bija drusku par daudz atpazīstamu, nezinu, kā nosaukt, detaļu vai paņēmienu vienkopus, kas atseviški ir labi strādājuši kādos citos detektīvromānos. Bet zinu, ka skeletā neko jaunu izdomāt nevar, to var tikai veiksmīgi vai neveiksmīgi apaudzēt ar miesu. Pēc manām sajūtām, šīm skeletam bija par daudz kaulu, bet miesa gan laba.
Tātad, par spīti iepriekšteiktajam, bija patiesi labs omulīgais detektīvromāns ar izteiksmīgiem un vienlaikus pilnīgi dabiskiem tēliem un intrigu. Un, lai vai kur Tālers ir meistars, bet mazpilsētas vides aprakstos viņš ir lielisks. Es redzēju to māju, tās aizaugušās taciņas un krūmājus aiz žoga.
Pēc trim citām Gunta Tālera grāmatām, šo, būdama pie pilnas apziņas un ļoti motivēta izklaidēties, nopirku, nevis gaidīju, kad parādīsies bibliotēkā.
Ko lai saka?
Guntim esmu gatava piedot smieklīgo galvenās varones vārda uzvārda salikumu - Henija Pelīte (pēc PMLP datiem Latvijā ir tikai viena Henija). Sākumā ķiķināju, pēc tam vairs nepievērsu uzmanību.
Par spīti tam, ka:
- kaitinoši bieži atkārtojās Pelītes graužamie (rieksti & līdzīgi);
- man pietrūka slepkavas motīva (jo īpaši, ja slepkavība tomēr tiek rūpīgi sagatavota);
- šķiet, bija drusku par daudz atpazīstamu, nezinu, kā nosaukt, detaļu vai paņēmienu vienkopus, kas atseviški ir labi strādājuši kādos citos detektīvromānos. Bet zinu, ka skeletā neko jaunu izdomāt nevar, to var tikai veiksmīgi vai neveiksmīgi apaudzēt ar miesu. Pēc manām sajūtām, šīm skeletam bija par daudz kaulu, bet miesa gan laba.
Tātad, par spīti iepriekšteiktajam, bija patiesi labs omulīgais detektīvromāns ar izteiksmīgiem un vienlaikus pilnīgi dabiskiem tēliem un intrigu. Un, lai vai kur Tālers ir meistars, bet mazpilsētas vides aprakstos viņš ir lielisks. Es redzēju to māju, tās aizaugušās taciņas un krūmājus aiz žoga.
Read
September 27, 2023Ja kriminālromānus var iedalīt pie omulīgas lasāmvielas (cosy reads), tad Guntis Tālers ar "Monstra rotaļu laukums" noteikti tajā iekļautos. Lai nebiedē spocīgi baismīgais vāks- nesakatoties uz autora drūmajām lokāciju fotogrāfijām, kas ierušinājušās starp nodaļām, šis Tukuma komunālās mājas detektīvs ir pavisam omulīgs stāsts, kurā tik labi nolasās vietējās mazpilsētas kolorītākie tēli, savā starpā veidojot krāšņu buķeti, no kuras nevar atrauties. Runājot par atraušanos- iesāku lasīt ar domu- tikai mazlietiņ, bet beidzu vēlu vakarā, kad visi jau apkārt bija iegrimuši dziļā miegā. Lai arī beigas nebija pārsteidzošas, tik ļoti gribējās zināt, kā tas viss saliksies pa plauktiņiem.
Guntis Tālers sevi ir pārliecinoši pieteicis mazo pilsētu omulīgajos detektīvos, kur varoņi, pašiem negribot, tiek ievilkti kādā līdzcilvēku noziegumā, līdz ar to policijas darbs šeit ir tikai pastarpināts. Gluži kā manā bērnības seriālā par mistēriju rakstnieci Flečeri, kura vienmēr uzradās pareizajā vietā, lai atkostu neliešu pastrādātās slepkavības, sekojot noziegumam pa pēdām. Šādā omulīgā detektīvā, neskatoties uz baiso kriminālnoziegumu, atmosfēra ir tāda relaksēta, ikdienišķu lietu piepildīta, tēli ir tik pazīstami un saprotami, ir iespēja pārdzīvot līdzi galvenajam varonim, kurā ir pietiekami daudz drosmes un asa prāta, lai pamanītu niecīgākās detaļas.
Henija Pelīte, darba meklējumos, ierodas Tukumā, kur lēto izmaksu dēļ apmetas daudzdzīvokļu namā, kurā aiz plānajām sienām saklausāma ikviena kaimiņa kustība. Milzīgais centra nams, kurā iedzīvotāji koridorā dalās pat tualetē un iztiek bez vannas izstabas, apmetusies kolorīta un neparasta mazpilsētas publika. Kad tiek nogalināta lielā nama īpašniece, Henija, pašai negribot, tiek ierauta nozieguma izmeklēšanā.
Guntis Tālers raksta raitā un saistošā valodā ar humora piešprici- par spīti visām dīvainībām un mazliet trakajiem varoņiem, no stāsta nav iespējams atrauties.
Tikai lasot romānu, saprotu nozīmi iekšlapās atrodamajiem dzīvokļu plāna rasējumiem, jo šis nav nekāds parastais nams. Tā vien gribas doties uz Tukumu, lai pārliecinātos, vai tiešām šāds nams pastāv.
PS. Kļūdas labojums
54. un 55. lappuses teksts grāmatā "Monstra rotaļu laukums" samainīts vietām. Lūdzam lasīt lappuses šādā secībā: 53., 55., 54. lappuse.
Guntis Tālers sevi ir pārliecinoši pieteicis mazo pilsētu omulīgajos detektīvos, kur varoņi, pašiem negribot, tiek ievilkti kādā līdzcilvēku noziegumā, līdz ar to policijas darbs šeit ir tikai pastarpināts. Gluži kā manā bērnības seriālā par mistēriju rakstnieci Flečeri, kura vienmēr uzradās pareizajā vietā, lai atkostu neliešu pastrādātās slepkavības, sekojot noziegumam pa pēdām. Šādā omulīgā detektīvā, neskatoties uz baiso kriminālnoziegumu, atmosfēra ir tāda relaksēta, ikdienišķu lietu piepildīta, tēli ir tik pazīstami un saprotami, ir iespēja pārdzīvot līdzi galvenajam varonim, kurā ir pietiekami daudz drosmes un asa prāta, lai pamanītu niecīgākās detaļas.
Henija Pelīte, darba meklējumos, ierodas Tukumā, kur lēto izmaksu dēļ apmetas daudzdzīvokļu namā, kurā aiz plānajām sienām saklausāma ikviena kaimiņa kustība. Milzīgais centra nams, kurā iedzīvotāji koridorā dalās pat tualetē un iztiek bez vannas izstabas, apmetusies kolorīta un neparasta mazpilsētas publika. Kad tiek nogalināta lielā nama īpašniece, Henija, pašai negribot, tiek ierauta nozieguma izmeklēšanā.
Guntis Tālers raksta raitā un saistošā valodā ar humora piešprici- par spīti visām dīvainībām un mazliet trakajiem varoņiem, no stāsta nav iespējams atrauties.
Tikai lasot romānu, saprotu nozīmi iekšlapās atrodamajiem dzīvokļu plāna rasējumiem, jo šis nav nekāds parastais nams. Tā vien gribas doties uz Tukumu, lai pārliecinātos, vai tiešām šāds nams pastāv.
PS. Kļūdas labojums
54. un 55. lappuses teksts grāmatā "Monstra rotaļu laukums" samainīts vietām. Lūdzam lasīt lappuses šādā secībā: 53., 55., 54. lappuse.
June 13, 2023
Hanija Pelīte ir tikko pārvākusies uz Tukumu. Vēl līdz galam neiepazīstot savus jaunos kaimiņus viņai jau nākas viņus turēt aizdomās par mājas īpašnieces slepkavību (par tādu to uzskata Hanija). Tā kā liekas, ka policija šo lietu īsti neizmeklē, tad meitene uzsāk pati savu izmeklēšanu.
Aizdomās turamo sarakstā ir visi mājas iedzīvotāji, kā arī, to interesantie ciemiņi. Kurš Tavās acīs izskatītos vainīgāks - sieviete, kurai ir uzteikts dzīvoklis, vienīgais mājas un veikalu mantinieks vai varbūt pāris, kuram nogalinātā ir bijusi parādā? Šie ir tikai daži no aizdomās turamajiem. Bet varbūt šīs situācijas ir tikai sagadīšanās un notikušais ir nelaimes gadījums?
Lasot grāmatu pirmā stāsta daļa likās nedaudz par garu. Šķirstīju lapaspuses uz priekšu, lai saprastu kad tad būs tā slepkavība. Gaidīju, ka nogalinātajam vīrietim grāmatas sākumā būs pamatotāks iemesls būt turpmākajā stāstā, bet tā nebija.
Tomēr mirklī, kad galvenā varone sāka veikt izmeklēšanu un atklāt dažādus faktus - stāsts kļuva krietni interesantāks. Lai gan kaut kādi grāmatā minētie fakti man nesaslēdzās kopā ar situācijas atrisinājumu. Bet tā jau var būt, ne viss dīvainais ko pamanām ir par pierādījumu konkrētai situācijai. :)
Un vēl gribas teikt autoram, ka ir paveikts labs darbiņš, jo līdz pat pēdējam mirklim mētājos no viena aizdomās turamā pie otra, ar visu to, ka saprotu, ka autors ir vēlējies, lai par slikto uzskatām vienu vai otru mājas iedzīvotāju. Tik līdz pieķer sevi pie domas, ka šis atrisinājums varētu būt pārāk vienkārš, sāc funktierēt kādi katram ir iemesli slepkavībai.
Aizdomās turamo sarakstā ir visi mājas iedzīvotāji, kā arī, to interesantie ciemiņi. Kurš Tavās acīs izskatītos vainīgāks - sieviete, kurai ir uzteikts dzīvoklis, vienīgais mājas un veikalu mantinieks vai varbūt pāris, kuram nogalinātā ir bijusi parādā? Šie ir tikai daži no aizdomās turamajiem. Bet varbūt šīs situācijas ir tikai sagadīšanās un notikušais ir nelaimes gadījums?
Lasot grāmatu pirmā stāsta daļa likās nedaudz par garu. Šķirstīju lapaspuses uz priekšu, lai saprastu kad tad būs tā slepkavība. Gaidīju, ka nogalinātajam vīrietim grāmatas sākumā būs pamatotāks iemesls būt turpmākajā stāstā, bet tā nebija.
Tomēr mirklī, kad galvenā varone sāka veikt izmeklēšanu un atklāt dažādus faktus - stāsts kļuva krietni interesantāks. Lai gan kaut kādi grāmatā minētie fakti man nesaslēdzās kopā ar situācijas atrisinājumu. Bet tā jau var būt, ne viss dīvainais ko pamanām ir par pierādījumu konkrētai situācijai. :)
Un vēl gribas teikt autoram, ka ir paveikts labs darbiņš, jo līdz pat pēdējam mirklim mētājos no viena aizdomās turamā pie otra, ar visu to, ka saprotu, ka autors ir vēlējies, lai par slikto uzskatām vienu vai otru mājas iedzīvotāju. Tik līdz pieķer sevi pie domas, ka šis atrisinājums varētu būt pārāk vienkārš, sāc funktierēt kādi katram ir iemesli slepkavībai.
February 22, 2023
Šī grāmata ir labs piemērs tam, kā izmeklēšana var notikt arī bez (būtiskas) policijas vai profesionālu detektīvu dalības. Protams, tas nederēs jebkurā noziegumā un situācijā, bet šeit iederējās ļoti labi un šķita pamatoti. Šī nav drūma, baisa vai ļoti nopietna detektīvliteratūra. Noziegums, protams, ir nopietns, tomēr kopējā atmosfēra ir vairāk sadzīviska. Tas noteikti nav mīnuss, bet skandināvu stilu te nemeklēt.
Lielākoties viss šķita pamatots un saprātīgs. Es gan Pelītes vietā visdrīzāk būtu pieņēmusi citu lēmumu par ievākšanos Kloperu navmā, taču tās ir personīgas preferences, un uz beigām es sadraudzējos ar lielāko daļu nama iemītnieku. Apkārtne un mazpilsētas realitāte šķita pietiekami ticama, valoda raita un bagāta, tāpēc lasījās ātri un viegli.
Iesaku tiem, kam patīk palauzīt galvu un minēt mīklas, bet negribās pārāk smagu un drūmu atmosfēru.
Lielākoties viss šķita pamatots un saprātīgs. Es gan Pelītes vietā visdrīzāk būtu pieņēmusi citu lēmumu par ievākšanos Kloperu navmā, taču tās ir personīgas preferences, un uz beigām es sadraudzējos ar lielāko daļu nama iemītnieku. Apkārtne un mazpilsētas realitāte šķita pietiekami ticama, valoda raita un bagāta, tāpēc lasījās ātri un viegli.
Iesaku tiem, kam patīk palauzīt galvu un minēt mīklas, bet negribās pārāk smagu un drūmu atmosfēru.
September 9, 2025
Mazliet maldinošs grāmatas vāks – tas liek domāt par aukstumu, drēgnumu un skandināvu krimiķu perversijām, bet iekšā tāds mīlīgs, omulīgs detektīvs, kur visu izmeklēšanas smagumu uz pleciem nes nevis speciālisti, bet parasta meitene. Ar visu “izmeklētājas” garo runu par vainīgo un kā tas atšķetināts galā.
Mazliet kaitināja, cik unikāli izvēlēti iesaistīto personu vārdi – atsauca atmiņā laiku, kad pati skolas laikā niekojos ar stāstu rakstīšanu un blociņā krāju neprastus vārdus, lai ierakstītu savos stāstos (domājot, ka tad noteikti neviens nepadomās, ka rakstu par viņu, jo vārds taču cits).
Taču kopumā es teiktu, ka jauka izklaide.
Mazliet kaitināja, cik unikāli izvēlēti iesaistīto personu vārdi – atsauca atmiņā laiku, kad pati skolas laikā niekojos ar stāstu rakstīšanu un blociņā krāju neprastus vārdus, lai ierakstītu savos stāstos (domājot, ka tad noteikti neviens nepadomās, ka rakstu par viņu, jo vārds taču cits).
Taču kopumā es teiktu, ka jauka izklaide.
February 6, 2023
Grāmata, kas neļaujas tikt nolikta. Tā nu man bija. Paņēmu, kā apsēdos, tā ar līdz galam. Vienā trakā skrējienā ar visiem Kloperu nama iemītniekiem.
Vienkārši dievinu grāmatas, kas raiti lasās un spēj noturēt interesi, nu tā, ka viss pārējais pasaulē pagaidīs, jo tagad man svarīgākais ir lasīt. Guntis Tālers ir viennozīmīgi sava amata meistars un nu jau pavisam droši varu teikt, ka viens no maniem mīļākajiem latviešu rakstniekiem. Un man ir ļoti paveicies, ka Guntis raksta daudz un viņa grāmatas iznāk bieži.
Ļoti patika Tukuma apraksti. Tagad gribas doties 'Monstra rotaļu laukuma' tūrē. Izstaigāt vietas. Apskatīt, kur tad tas viss noticis.
Ļoti patika dažādie tēli un to raksturi. Kā tie tiek prasmīgi izturēti. Ka tie ir kā personas no dzīves. Tas dod tādu ļoti lielu realitātes devu un kopumā stāstā ir viegli iejusties.
Īpašais plusiņš par kaķīti beigās. ^_^
Vienkārši dievinu grāmatas, kas raiti lasās un spēj noturēt interesi, nu tā, ka viss pārējais pasaulē pagaidīs, jo tagad man svarīgākais ir lasīt. Guntis Tālers ir viennozīmīgi sava amata meistars un nu jau pavisam droši varu teikt, ka viens no maniem mīļākajiem latviešu rakstniekiem. Un man ir ļoti paveicies, ka Guntis raksta daudz un viņa grāmatas iznāk bieži.
Ļoti patika Tukuma apraksti. Tagad gribas doties 'Monstra rotaļu laukuma' tūrē. Izstaigāt vietas. Apskatīt, kur tad tas viss noticis.
Ļoti patika dažādie tēli un to raksturi. Kā tie tiek prasmīgi izturēti. Ka tie ir kā personas no dzīves. Tas dod tādu ļoti lielu realitātes devu un kopumā stāstā ir viegli iejusties.
Īpašais plusiņš par kaķīti beigās. ^_^
June 26, 2025
Drūmais vāks un nosaukums mani pievīla - izrādījās tāds ļoti piemīlīgiņš izmeklēšanas stāsts ar Pelīti, pantiņiem un daudz deminutīviņiem :)
February 4, 2024
Nosaukums ir daudzsološāks un baisāks nekā pats stāsts.
Nebija slikti. Nē. Bet nebija arī wow, izcili, 5 zvaigznes.
Ļoti kaitināja tā varoņu abnormālā līšana vienam otra dzīvēs tikai tāpēc, ka viņi dzīvo vienā mājā. Tas uzsita tādu padomju laiku vibe, kad būt ar visu savu degunu visu kaimiņu dzīvokļos un darīšanās bija norma un pat obligāta vajadzība. Tagad man tas nešķiet normāli. Henija tikko ievākusies (literally, pirmais vakars) jau divas iesperas pie viņas neaicinātas, nu tik klačosies, nu tik būs. Es vispār durvis vaļā nebūtu vērusi. Man kaimiņi nav ne ģimene, ne labākie draugi. Es saviem vārdus nezinu un negribu zināt. Un viņiem pilnīgi noteikti nav jālien manā dzīvoklī vai jābāžas manā dzīvē, domājot ar ko es guļu vai ko es kurā dienas brīdī daru.
Henija ir domāta jauniete, bet viņa likās diezgan veca savos uzskatos. Daudzīvokļu mājās, kur visas ērtības, nedzīvos (jo tās mājas ir ''bezpersoniskie betona monstri''). Svārki mazliet virs ceļa - oj, tādas izlaidības viņa neatļaujas. Elaina ir draudzīga - značit grib man piebraukt intīmi. Un nē, viņa nav audzināta ļoti reliģiski vai atrauti no modernās dzīves, ka varētu domāt, viņai no tā tādi uzskati. Un es saprotu, ka viņai uzvārds Pelīte, bet to pastiprināt ar tiem peļu našķiem un tādiem komentiem likās ļoti muļķīgi. Bet tas ir tikai mans subjektīvais uzskats.
Man patika Elaina.
Saraudājos par epizodi ar dzīvnieka nāvi, jo man ir 4 mājdzīvnieki, un es nevaru iedomāties, cik drausmīgi būtu būt Klopša vietā tajā situācijā. Un nav nekāda nozīme, kāds mājdzīvnieks tas bija. Tas bija drausmīgs moments. Es arī gribētu nosist to, kurš kādam no maniem mīluļiem kaut ko tādu nodarītu.
Noziegums pats par sevi ir diezgan mierīgos toņos. Vēlāk, kad tiek izklāstīta visa patiesā gaita, kā, kas un kādā secībā notika, ir skaidrs, ka tas viss ir nu detaļās izplānots. Bet motivācija... Es nezinu. Ja tu izplāno noziegumu nu tik sīkumaini un tādās detaļās, tev ir jābūt nu grandiozi izcilam motīvam, kurš būtu tās lielās, sīkumainās plānošanas vērts.
Grāmatas pluss ir tas, ka tā diezgan raiti lasās uz priekšu. Es gribu pamēģināt vēl kādu autora grāmatu.
Nebija slikti. Nē. Bet nebija arī wow, izcili, 5 zvaigznes.
Ļoti kaitināja tā varoņu abnormālā līšana vienam otra dzīvēs tikai tāpēc, ka viņi dzīvo vienā mājā. Tas uzsita tādu padomju laiku vibe, kad būt ar visu savu degunu visu kaimiņu dzīvokļos un darīšanās bija norma un pat obligāta vajadzība. Tagad man tas nešķiet normāli. Henija tikko ievākusies (literally, pirmais vakars) jau divas iesperas pie viņas neaicinātas, nu tik klačosies, nu tik būs. Es vispār durvis vaļā nebūtu vērusi. Man kaimiņi nav ne ģimene, ne labākie draugi. Es saviem vārdus nezinu un negribu zināt. Un viņiem pilnīgi noteikti nav jālien manā dzīvoklī vai jābāžas manā dzīvē, domājot ar ko es guļu vai ko es kurā dienas brīdī daru.
Henija ir domāta jauniete, bet viņa likās diezgan veca savos uzskatos. Daudzīvokļu mājās, kur visas ērtības, nedzīvos (jo tās mājas ir ''bezpersoniskie betona monstri''). Svārki mazliet virs ceļa - oj, tādas izlaidības viņa neatļaujas. Elaina ir draudzīga - značit grib man piebraukt intīmi. Un nē, viņa nav audzināta ļoti reliģiski vai atrauti no modernās dzīves, ka varētu domāt, viņai no tā tādi uzskati. Un es saprotu, ka viņai uzvārds Pelīte, bet to pastiprināt ar tiem peļu našķiem un tādiem komentiem likās ļoti muļķīgi. Bet tas ir tikai mans subjektīvais uzskats.
Man patika Elaina.
Saraudājos par epizodi ar dzīvnieka nāvi, jo man ir 4 mājdzīvnieki, un es nevaru iedomāties, cik drausmīgi būtu būt Klopša vietā tajā situācijā. Un nav nekāda nozīme, kāds mājdzīvnieks tas bija. Tas bija drausmīgs moments. Es arī gribētu nosist to, kurš kādam no maniem mīluļiem kaut ko tādu nodarītu.
Noziegums pats par sevi ir diezgan mierīgos toņos. Vēlāk, kad tiek izklāstīta visa patiesā gaita, kā, kas un kādā secībā notika, ir skaidrs, ka tas viss ir nu detaļās izplānots. Bet motivācija... Es nezinu. Ja tu izplāno noziegumu nu tik sīkumaini un tādās detaļās, tev ir jābūt nu grandiozi izcilam motīvam, kurš būtu tās lielās, sīkumainās plānošanas vērts.
Grāmatas pluss ir tas, ka tā diezgan raiti lasās uz priekšu. Es gribu pamēģināt vēl kādu autora grāmatu.
March 13, 2024
Šī bija mana pirmā Gunta Tālera grāmata, līdz ar to, nezinu, vai tas ir autora stils, vai arī šis darbs ir patīkams pārsteigums. Par pašu grāmatu, teikšu godīgi - nosaukums likās daudzsološs (likās, ka varētu būt kaut kas šausmīgāks), tomēr beigās satiku tādu mierīga ritējuma kriminālromānu (kaut kas uz Agatas Kristi romānu pusi, kurā notikumi nav satraucoči, bet tajā pašā laikā aizraujoši/sevī ievelkoši).
Kāpēc tikai 4 zvaigznes, ja man patika/pārsteidza darbs? Vairāku iemeslu dēļ:
1) galvenā varone. Godīgi, patīkami pārsteidza meitene ar savām spējām uztvert detaļas/saredzēt kopsakarības, vienlaikus man personiski liekas, ka meitenei ir problēmas ar sevis saskatīšanu/ēšanas traucējumi. Plus saskatīju zināmas pretrunas (gribas visas ērtības, bet tai pašā laikā nevēlas dzīvot padomju laiku blokmājā?) galvenās autores prātā/uzskatos.
2) Nedaudz nepatika tas padomju "komunālā dzīvokļa" stils, kur cilvēki lien cits/cita dzīvē.
Kāpēc tikai 4 zvaigznes, ja man patika/pārsteidza darbs? Vairāku iemeslu dēļ:
1) galvenā varone. Godīgi, patīkami pārsteidza meitene ar savām spējām uztvert detaļas/saredzēt kopsakarības, vienlaikus man personiski liekas, ka meitenei ir problēmas ar sevis saskatīšanu/ēšanas traucējumi. Plus saskatīju zināmas pretrunas (gribas visas ērtības, bet tai pašā laikā nevēlas dzīvot padomju laiku blokmājā?) galvenās autores prātā/uzskatos.
2) Nedaudz nepatika tas padomju "komunālā dzīvokļa" stils, kur cilvēki lien cits/cita dzīvē.
April 1, 2025
Bija viegli visu iztēloties, jo mana vecmamma dzīvo Tukumā līdzīgā lokācijā.🤩
Patika!
Patika!
September 21, 2024
Man patīk lasīt latviešu autorus un šī ir mans Gunta Tālers otrā grāmata šogad. Sižets bija interesants, mazliet iepriekš paredzams, bet bija interesanti līdz pašām beigām. Mazliet atgādināja Agati Kristi darbus.
Tomēr kaut kādā brīdī likās, ka sižets sāk stiepties un tie varoņu vārdi nu man galīgi sita no sliedēm laukā. Es nevaru iedomāties, ka tik daudzi dīvaino vārdu īpašnieki dzīvotu vienā mājā.
Tomēr kaut kādā brīdī likās, ka sižets sāk stiepties un tie varoņu vārdi nu man galīgi sita no sliedēm laukā. Es nevaru iedomāties, ka tik daudzi dīvaino vārdu īpašnieki dzīvotu vienā mājā.
May 8, 2025
Šo ieteiktu kā izmēģinājuma lasāmvielu pusaudžu-jauniešu mēģinājumos pievērsties kriminālromāniem.
Gandrīz vai sirsnīga slepkavības izmeklēšana draugu (kaimiņu) kompānijā. Brīžiem sasmīdināja. Brīžiem kaitināja bieži lietotie deminutīvi. Spriedzes pietrūka.
Gandrīz vai sirsnīga slepkavības izmeklēšana draugu (kaimiņu) kompānijā. Brīžiem sasmīdināja. Brīžiem kaitināja bieži lietotie deminutīvi. Spriedzes pietrūka.
July 31, 2023
No vienas puses raiti lasās grāmata, bet tad sapiņķerējas viss. Pat izlasot notikumu gaitu palika neizpratne, vai tiešām vajadzēja tā.Tomēr, ja autors tā lēmis, lai būtu!
February 12, 2024
Patīkams mazpilsētas apraksts. Spilgti tēli. Diezgan stulbi vārdi. ... Visumā ļoti baudāma lasāmviela pāris vakariem .
January 12, 2023
Stāsta atrisinājums gan diezgan paredzams, bet kopumā man patika, raiti lasāms detektīviņš. Grāmatas varoņa "Klopša" humoristiskajām frāzēm arī ne vainas, lika pasmaidīt.
Displaying 1 - 16 of 16 reviews