What do you think?
Rate this book
Viltus saules
2020. gadā Apgādā Zvaigzne ABC iznāca Vijas Laganovskas stāstu krājums “Pirms un pēc”, bet par sava pirmā romāna tapšanu pati autore stāsta:
“Vārdam “saule” ir īpaša nozīme latviešu valodā. Saules kulta strāvojumi piepilda mūsu ikdienu, un vārdu savienojumu sekot saulei varētu uzskatīt par sinonīmu vārdam “dzīvot”. Bet arī sekot viltus saulēm – tā ir pazīstama un laikmetīga parādība.
Romāns tapis no stāsta ar tādu pašu nosaukumu, kurš iekļauts krājumā “Pirms un pēc”. Parasti saviem varoņiem izdomāju priekšvēsturi, kuru neatspoguļoju stāstos, tomēr man ir skaidrs, kur katrs tēls dzimis, audzis un kas ar viņa dzimtu noticis. Gluži mistiskā veidā manis izdomātais tēls aizved uz vienu vai citu pilsētu, vietu, māju, liek satikt konkrētus cilvēkus.
Tam, kādēļ romāna sižets ieplūst Dobelē, kāpēc tā varoņu liktenis savijas ar savulaik reālām vēsturiskām personībām – Dobeles mācītāju Jāni Straumani un viņa dēlu, ķīmiķi Mārtiņu Straumani, – varētu atrast loģisku izskaidrojumu pašas dzīvē. Iekšējās jēgas meklējumi mani šoreiz aizrāva tik ļoti, ka tapa romāns.”
Romānā neparasti savijas dažādi laikmeti (1915.–2017. g.) kādas dzimtas un tās līdzcilvēku dzīvē, līdztekus vēsturisko notikumu iepazīšanai ikvienam lasītājam liekot pārdomāt, vai arī mēs paši neesam pakļāvušies viltus sauļu un viltus dievu mānīgajam vilinājumam.
“Vārdam “saule” ir īpaša nozīme latviešu valodā. Saules kulta strāvojumi piepilda mūsu ikdienu, un vārdu savienojumu sekot saulei varētu uzskatīt par sinonīmu vārdam “dzīvot”. Bet arī sekot viltus saulēm – tā ir pazīstama un laikmetīga parādība.
Romāns tapis no stāsta ar tādu pašu nosaukumu, kurš iekļauts krājumā “Pirms un pēc”. Parasti saviem varoņiem izdomāju priekšvēsturi, kuru neatspoguļoju stāstos, tomēr man ir skaidrs, kur katrs tēls dzimis, audzis un kas ar viņa dzimtu noticis. Gluži mistiskā veidā manis izdomātais tēls aizved uz vienu vai citu pilsētu, vietu, māju, liek satikt konkrētus cilvēkus.
Tam, kādēļ romāna sižets ieplūst Dobelē, kāpēc tā varoņu liktenis savijas ar savulaik reālām vēsturiskām personībām – Dobeles mācītāju Jāni Straumani un viņa dēlu, ķīmiķi Mārtiņu Straumani, – varētu atrast loģisku izskaidrojumu pašas dzīvē. Iekšējās jēgas meklējumi mani šoreiz aizrāva tik ļoti, ka tapa romāns.”
Romānā neparasti savijas dažādi laikmeti (1915.–2017. g.) kādas dzimtas un tās līdzcilvēku dzīvē, līdztekus vēsturisko notikumu iepazīšanai ikvienam lasītājam liekot pārdomāt, vai arī mēs paši neesam pakļāvušies viltus sauļu un viltus dievu mānīgajam vilinājumam.
272 pages, Hardcover
Published November 1, 2022
1 person is currently reading
18 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 10 of 10 reviews
February 12, 2025
Viltus saules. Savā ziņā saulespuķes arī ir tādas wanna bez saules krāšņuma nesējas, bet tikai izlasot grāmatu līdz galam, es sapratu, par kādā viltus saulēm runā Vija Laganovska.
🌞🌞🌞Dienās, kad aiz loga viss ir tik nomācoši pelēks, šī grāmata ir kā vislabākais elements, kas papildina šo nomācību. Te ir tik daudz latviskuma, sāpēs un dzimtas traumu pārmantojamību, kas seko līdzi ikvienam varonim kā neatdalāma ēna. Tieši valoda, kurā ieskanas vecvārdi un vietvārdi, rada ilūziju, ka tikpat labi grāmata būtu sarakstīta desmitgades atpakaļ.
Pat, ja autore rakstījusi stāstu par Līzes dzīves līkločiem, man gribas centrā nostādīt mājas, kā pievilkšanās asi, kur sienas piedzīvojušas gan varas maiņas, gan vardarbību, gan saimnieku maiņu. Mājas, kas sasaistās ar savu saimnieku tik ļoti, ka nāk līdzi kā atpazīšanās zīme un izcelšanās vieta. Mājas, kurām ir savs raksturs un kuras spēj gan pasargāt, gan iznīcināt.
Man patika šī latviskā noskaņa un sižetiskie pagriezieni, kas visu laiku turēja pulsu lasītīju interesei.
Esmu lasījusi arī autores stāstu krājumu “Pirms un pēc”.
🌞🌞🌞Dienās, kad aiz loga viss ir tik nomācoši pelēks, šī grāmata ir kā vislabākais elements, kas papildina šo nomācību. Te ir tik daudz latviskuma, sāpēs un dzimtas traumu pārmantojamību, kas seko līdzi ikvienam varonim kā neatdalāma ēna. Tieši valoda, kurā ieskanas vecvārdi un vietvārdi, rada ilūziju, ka tikpat labi grāmata būtu sarakstīta desmitgades atpakaļ.
Pat, ja autore rakstījusi stāstu par Līzes dzīves līkločiem, man gribas centrā nostādīt mājas, kā pievilkšanās asi, kur sienas piedzīvojušas gan varas maiņas, gan vardarbību, gan saimnieku maiņu. Mājas, kas sasaistās ar savu saimnieku tik ļoti, ka nāk līdzi kā atpazīšanās zīme un izcelšanās vieta. Mājas, kurām ir savs raksturs un kuras spēj gan pasargāt, gan iznīcināt.
Man patika šī latviskā noskaņa un sižetiskie pagriezieni, kas visu laiku turēja pulsu lasītīju interesei.
Esmu lasījusi arī autores stāstu krājumu “Pirms un pēc”.
January 7, 2024
Uz gada beigām dzimtas sāga no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām. Daudz notikumu, daudz personāžu, katram no tiem sava viltus saule, kādam tā ir cerība kopā ar Krievijas cara armiju atbrīvot Latviju no nīstajiem vācu baroniem, vēl kādam - mežabrāļu nogalināšana un izmisīga vēlme nebūt pie tiem, "kuri bēg, kurus vajā un soda".
Sižets met lokus no 1915.gada uz 80.beigām, tad atpakaļ, un tad uz 21.gadsimta sākumu. Kopā ar notikumu un personāžu pārbagātību brīžam ļoti sadrumstalota sajūta; tā vietā gribētos vairāk laika un iespējas saprast galveno varoņu personībās un rīcības motivāciju.
Bet ar visu to grāmata tiešām laba. Nevar nedomāt, kā izvērstos varoņu attiecības, īpaši asinsradinieku attiecības, ja neiejauktos ārēji spēki, ja karš nenoliktu brāļus pretējās pusēs, ja meita nejustu naidu pret vecākiem, kuru dēļ viņu saukā par fašistieni. Valoda ir emocionāli atturīga, kas šķiet visnotaļ piemēroti viena no centrālā tēla - Līzes - attieksmei pret dzīvi. "Vēsu prātu un rāmu miesu." Tādēļ kontrasts ar dramatiskajiem notikumiem vēl asāks, kā vienā no pirmajām sāpīgajām nodaļām, kad septiņgadīgā Līze paliek viena. Katrā varoņu paaudzē savs zaudējums, sava atgriešanās.
Beigas šķita sasteigtas un ne īpaši pārliecinošas. Taču atkārtošos - ar visu to grāmata tiešām ir laba.
"Latvieši karo cits ar citu un paši pret sevi, bet vaimanās un pārestībās vaino Dievu, prūšus un krievus. Vai gan bez asins izliešanas un milzīgiem zaudējumiem apskaidrība par visu lietu kārtību uz šīs pasaules latviešiem nav dabonama?"
Sižets met lokus no 1915.gada uz 80.beigām, tad atpakaļ, un tad uz 21.gadsimta sākumu. Kopā ar notikumu un personāžu pārbagātību brīžam ļoti sadrumstalota sajūta; tā vietā gribētos vairāk laika un iespējas saprast galveno varoņu personībās un rīcības motivāciju.
Bet ar visu to grāmata tiešām laba. Nevar nedomāt, kā izvērstos varoņu attiecības, īpaši asinsradinieku attiecības, ja neiejauktos ārēji spēki, ja karš nenoliktu brāļus pretējās pusēs, ja meita nejustu naidu pret vecākiem, kuru dēļ viņu saukā par fašistieni. Valoda ir emocionāli atturīga, kas šķiet visnotaļ piemēroti viena no centrālā tēla - Līzes - attieksmei pret dzīvi. "Vēsu prātu un rāmu miesu." Tādēļ kontrasts ar dramatiskajiem notikumiem vēl asāks, kā vienā no pirmajām sāpīgajām nodaļām, kad septiņgadīgā Līze paliek viena. Katrā varoņu paaudzē savs zaudējums, sava atgriešanās.
Beigas šķita sasteigtas un ne īpaši pārliecinošas. Taču atkārtošos - ar visu to grāmata tiešām ir laba.
"Latvieši karo cits ar citu un paši pret sevi, bet vaimanās un pārestībās vaino Dievu, prūšus un krievus. Vai gan bez asins izliešanas un milzīgiem zaudējumiem apskaidrība par visu lietu kārtību uz šīs pasaules latviešiem nav dabonama?"
February 12, 2023
Cilvēka mūžs un mūži. Laiki, kad katrā debespusē šķietami aust pa saulei. Laiks, kad svešais ir tuvs, bet brālis ir naidnieks. Kādām saitēm mēs sasaistīti, kādiem dzīpariem sieti, kā vēlme aizbēgt tomēr atgriež pie saknēm un cilvēks saprot, ka ir turpinājums. Vai tiešām katram sava taisnība, kuru otrs savā aklumā un kurlumā sper kājām? Bet mīl visi, un sāp katram. Un kura gan saule ir paša dzīves centrā? Dzīvi un ļoti vizualizējoši izstāstīts dzimtas stāsts. Patiesi veidoti tēli, uzrunājošs vides atveids, ticama cilvēku dzīve starp pieņēmumiem, aizvainojumiem, priekšstatiem, šaubām, alkām, nezināmo un pašsaprotamo.
November 13, 2023
..daudz kas man šajā grāmatā atgādināja to lieliskumu, ar kādu es lasīju Māra Bērziņa "Svina garšu", kas, manuprāt, ir labākā latviešu grāmata. Vija gan nedaudz samudžinājusi visu stāstu (reizēm tas mani aizveda neceļos, īpaši jau pēc tam, kad ilgāku laiku nesanāca palasīt), bet tas neliedza romānu izbaudīt kā pienākas.
July 31, 2025
Mūsu grāmatu kluba jūlija koplasīšanai nominētā grāmata. Šoreiz no mana plaukta izvilkta un izvēlēta šim godam.
Pirms tam par šo autori neko nezināju (vismaz pirms lasīšanas tā tiešām domāju!), vienā postā pat uzvārdu viņai nomainīju 🫣😅. Vēsturiskie romāni arī nav mans ierastais žanrs. Toties GR vērtējums bija mazskaitlīgs, bet labs.
Šis ir dzimtas stāsts. Par Auriķu mājas iemītnieku likteņiem četrās paaudzēs, sākot no 1915. gada līdz pat 2017. gadam. Šeit var izjust parastā cilvēka kulšanos pa 20.gs. vājprātīgajām Latvijas vēstures ārēm.
Jā, varbūt te visa ir par daudz tik īsai grāmatai, bet tā ir kā vēstures mācību grāmata par cara laikiem, 1. pasaules karu, strēlniekiem, 2. pasaules karu, padomju Latviju un arī mūsdienu valsti. Te piemin gan izvešanas, gan meža brāļus, gan darba nometni Vācijā, gan patvaļīgu sodīšanu. Patīkami, ka galīgi neapjuku šajā visā "ņigu-ņegu" un straujo pārmaiņu laikmeta aprakstā, ja vēl ņem vērā, ka grāmatas stāsts nav lineārs.
Stāsts ir ļoti latvisks un lasītājam bieži jānopūšas pasaules ļaunuma priekšā. Mani arī šis tas aizkustināja pat līdz asarām...
Lasījās ļoti raiti, gribēju zināt, kas notiks tālāk. Ļoti patika dažādie pārsteigumi beigu daļā. Jāuzteic arī autores valoda - viņas seno laiku valoda ar vecvārdiem bija kā latviešu klasiķim, bet tā burvīgi līdzdarbojās ar mūsdienīgajiem aprakstiem.
Visvairāk jautājumu saglabājās par sieviešu attiecībām, iespējams, prasītos dziļāk atklāt Almas un Ērikas personības.
Grāmatas nosaukums ir simbols. Mums katram ir savas "saules", kam sekot. Tās var būt ideoloģijas un valdības. Bet tā īstā ☀️ saule, manuprāt, it kā nemanāmi, bet visu laiku klātesoši, bija Dievs. Un, lai iestātos iekšējais miers, ir svarīgi piedot saviem senčiem. Katrs ir sekojis savai viltus saulei, bet visi jau dzīvojam kopīgi zem tās īstās.
P.S. Grāmata šķita ļoti latviska, tāpēc pēc tās izlasīšanas izbrīnā iepletu acis, kad, aplūkojot autori internetā, pēkšņi viņā atpazinu tulkotāju, kura šobrīd ir atstādināta no dalības Latvijas Rakstnieku savienības. Un iemesls tam mani apbēdināja tieši saistībā ar šīs grāmatas latvisko būtību. Bet šis darbs tiešām patika.🙃
Pirms tam par šo autori neko nezināju (vismaz pirms lasīšanas tā tiešām domāju!), vienā postā pat uzvārdu viņai nomainīju 🫣😅. Vēsturiskie romāni arī nav mans ierastais žanrs. Toties GR vērtējums bija mazskaitlīgs, bet labs.
Šis ir dzimtas stāsts. Par Auriķu mājas iemītnieku likteņiem četrās paaudzēs, sākot no 1915. gada līdz pat 2017. gadam. Šeit var izjust parastā cilvēka kulšanos pa 20.gs. vājprātīgajām Latvijas vēstures ārēm.
Jā, varbūt te visa ir par daudz tik īsai grāmatai, bet tā ir kā vēstures mācību grāmata par cara laikiem, 1. pasaules karu, strēlniekiem, 2. pasaules karu, padomju Latviju un arī mūsdienu valsti. Te piemin gan izvešanas, gan meža brāļus, gan darba nometni Vācijā, gan patvaļīgu sodīšanu. Patīkami, ka galīgi neapjuku šajā visā "ņigu-ņegu" un straujo pārmaiņu laikmeta aprakstā, ja vēl ņem vērā, ka grāmatas stāsts nav lineārs.
Stāsts ir ļoti latvisks un lasītājam bieži jānopūšas pasaules ļaunuma priekšā. Mani arī šis tas aizkustināja pat līdz asarām...
Lasījās ļoti raiti, gribēju zināt, kas notiks tālāk. Ļoti patika dažādie pārsteigumi beigu daļā. Jāuzteic arī autores valoda - viņas seno laiku valoda ar vecvārdiem bija kā latviešu klasiķim, bet tā burvīgi līdzdarbojās ar mūsdienīgajiem aprakstiem.
Visvairāk jautājumu saglabājās par sieviešu attiecībām, iespējams, prasītos dziļāk atklāt Almas un Ērikas personības.
Grāmatas nosaukums ir simbols. Mums katram ir savas "saules", kam sekot. Tās var būt ideoloģijas un valdības. Bet tā īstā ☀️ saule, manuprāt, it kā nemanāmi, bet visu laiku klātesoši, bija Dievs. Un, lai iestātos iekšējais miers, ir svarīgi piedot saviem senčiem. Katrs ir sekojis savai viltus saulei, bet visi jau dzīvojam kopīgi zem tās īstās.
P.S. Grāmata šķita ļoti latviska, tāpēc pēc tās izlasīšanas izbrīnā iepletu acis, kad, aplūkojot autori internetā, pēkšņi viņā atpazinu tulkotāju, kura šobrīd ir atstādināta no dalības Latvijas Rakstnieku savienības. Un iemesls tam mani apbēdināja tieši saistībā ar šīs grāmatas latvisko būtību. Bet šis darbs tiešām patika.🙃
Read
February 5, 2023"Viņa labsirdīgi glaudīja Jāņa plecu. Magdas apaļumu siltums smaržo pēc speķraušiem, Jānim ienāca prātā." (133.)
"Jānis brīda stāv un klusē. Ieklausās. Pat suns nerej. Varbūt viņai nemaz nav suņa? Gandrīz pusmūžu nodzīvojis, caur karu izmalies, bet te pie kaut kāda skuķīša durvju priekšas dūša sarukusi līdz puišeļa apmēriem." (190.)
"Grāmatu lasīšana Almai ir gluži kā pīpēšana. Prasās." (197.)
"Jānis brīda stāv un klusē. Ieklausās. Pat suns nerej. Varbūt viņai nemaz nav suņa? Gandrīz pusmūžu nodzīvojis, caur karu izmalies, bet te pie kaut kāda skuķīša durvju priekšas dūša sarukusi līdz puišeļa apmēriem." (190.)
"Grāmatu lasīšana Almai ir gluži kā pīpēšana. Prasās." (197.)
April 26, 2023
Jāatzīst, biju gaidījusi pavisam ko citu, ņemot vērā, ka darbā ir tik liela atkāpe uz pavisam seniem notikumiem. Beigas likās straujas un aprautas. Četras zvaigznītes par ieskatu Latvijas vēsturē, labāk izpratu Pirmā pasaules kara notikumus, lai arī tikai vairāk no ikdienas cilvēka skatījuma.
June 30, 2023
Tā ir tā īpaša grāmata, kuru gribēsies pārlasīt vēl un vēl. Ļoti skaistā latviešu valoda. Domāju ka tā var rakstīt tikai latviešu klasiķi, tomēr liels prieks uzzināt, ka mūsdienu literatūra arī varbūt tikpat izbaudāmā.
Intriģē laika ceļojuma iespēja lasot šo romānu, jo stāsts sākas 1915. gadā un beidzas jau mūsdienās, 21. gadsimtā.
Teikšu arī banālas frāzes - liek aizdomāties, kur ir tās robežas starp labo un slikto? Kas ir dzīve? Vai ir kādi noteikumi kā to ir jādzīvo? Vai mēs paši varam būt mūsu likteņa saimnieki? Kas ir nāve?...
Vija Laganovska-Birkova , liels paldies par "Viltus Saules". Es tiešām izbaudīju katru vārdu, katru teikumu un frāzi. 💚💋🤗
Intriģē laika ceļojuma iespēja lasot šo romānu, jo stāsts sākas 1915. gadā un beidzas jau mūsdienās, 21. gadsimtā.
Teikšu arī banālas frāzes - liek aizdomāties, kur ir tās robežas starp labo un slikto? Kas ir dzīve? Vai ir kādi noteikumi kā to ir jādzīvo? Vai mēs paši varam būt mūsu likteņa saimnieki? Kas ir nāve?...
Vija Laganovska-Birkova , liels paldies par "Viltus Saules". Es tiešām izbaudīju katru vārdu, katru teikumu un frāzi. 💚💋🤗
December 4, 2025
Skaista valoda un labi atspoguļoti vēsturiskie notikumi, dažādās "saules", kurās raudzīties. Tomēr brīžiem netiku skaidrībā ne ar laika līnijām, ne personāžiem, lai gan grāmatu lasīju bez īpašiem starplaikiem. Beigas sasteigtas, pieaugušās Ērikas personību nesapratu. Un varbūt tā ir mana problēma, bet cik, tiešām CIK reižu cilvēka āriene ir jāraksturo ar "prāvs deguns"?
June 28, 2023
Ļoti laba grāmata! Aizrāva un ievilka no pirmās lapas ar valodu, tādiem salīdzinājumiem, stāsta izklāstu pa gadiem/periodiem, apejot lielākās šausmas, kuras saprotam zem visiem kara gadskaitļiem. Vienā brīdī pietrūkst tūlītēja stāsta turpinājuma, bet vēlāk tas tiek izstāstīts jau citā periodā.
Displaying 1 - 10 of 10 reviews