What do you think?
Rate this book
Sainis
Krājuma tematika saistīta ar cilvēka identitātes apzināšanos, sava “es” meklējumiem, vainas apziņu, pienākumu nastu un to slogu, ko mums uzliek pašu izvēlētas vai citu uzspiestas sociālās lomas sabiedrībā.
Sainis – ir nasta, bagāža, jebkas, ko mēs nesam līdzi, velkam cauri savai dzīvei, bieži vien pat nesaprotot, kāpēc mēs to darām un uz kurieni šo nešļavu stiepjam.
Mērķauditorija ir ikviens, kuram ikdienas steigā laiku pa laikam pavīd doma – Kāpēc es vispār to visu vēl daru?
“…vainas sajūta nolīst pār muguru kā silts, mierinošs lietus jūnijā. Vaina liek atkal celties un iet. Vaina mudina un kņudina. Vaina – tā ir tāda maza pātadziņa, kas uzšauj pa smadzenēm. Tā sapurina tevi kā lupatu. Un tu šaujies augšā kā nātru sadzelts. Un tu sāc darīt. Skraidīt, mēģināt, labot. Tu esi visu laiku kustībā kā tāds vilciņš. Vainas sajūta tevi kurbulē tā kā šķīstošā kafija iemaisīta kokakolā. Ar vainas dopingu smadzenēs tu vari darīt lielas lietas. Tu kļūsti par pārcilvēku. Par varoni. Par jebko, kas nepieciešams, lai apslāpētu šo sajūtu. Tavs darba spars ir tik liels, ka tu vairs neesi tu pats”.
Sainis – ir nasta, bagāža, jebkas, ko mēs nesam līdzi, velkam cauri savai dzīvei, bieži vien pat nesaprotot, kāpēc mēs to darām un uz kurieni šo nešļavu stiepjam.
Mērķauditorija ir ikviens, kuram ikdienas steigā laiku pa laikam pavīd doma – Kāpēc es vispār to visu vēl daru?
“…vainas sajūta nolīst pār muguru kā silts, mierinošs lietus jūnijā. Vaina liek atkal celties un iet. Vaina mudina un kņudina. Vaina – tā ir tāda maza pātadziņa, kas uzšauj pa smadzenēm. Tā sapurina tevi kā lupatu. Un tu šaujies augšā kā nātru sadzelts. Un tu sāc darīt. Skraidīt, mēģināt, labot. Tu esi visu laiku kustībā kā tāds vilciņš. Vainas sajūta tevi kurbulē tā kā šķīstošā kafija iemaisīta kokakolā. Ar vainas dopingu smadzenēs tu vari darīt lielas lietas. Tu kļūsti par pārcilvēku. Par varoni. Par jebko, kas nepieciešams, lai apslāpētu šo sajūtu. Tavs darba spars ir tik liels, ka tu vairs neesi tu pats”.
512 pages, Hardcover
First published December 9, 2022
1 person is currently reading
75 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 17 of 17 reviews
January 21, 2023
Viss, Džena Andersone oficiāli pieskaitīta pie maniem Lielajiem Favorītiem. Viņa var vairs nerakstīt neko, bet es turpināšu dziļdomīgi māt ar galvu un teikt "Jā, Džena Andersone, tā ir baigais spēks...".
Grāmatas man ir izklaide, terapija un izglītošanās; "Sainis" ir visas trīs, bet jo īpaši terapija ar neuzmācīgo vēsti apdomāt, kādus vainas sajūtas bunduļus apzināti vai neapzināti staipām līdzi, jo nav drosmes ne atvērt un noskaidrot, kas tur iekšā un kā to iztīrīt, ne arī neatvērtu atstāt kādā pažobelē un aizmirst. Jo ilgāk staipām, jo lielāka iespēja, ka smagums kā gravitācija izkropļo laikteplu un uztveri, sākam redzēto to, kā nav, vai vismaz nav šeit un tagad. Nu kā Gvendai no "Manzeva nama", kura sev apgalvo, ka tagad dzīvos pati sev, bet laikam nejūtas pelnījusi, tādēļ ļaujas dīvainā nama dīvaino ļaužu diktātam (p.s. stāsts lielisks, pavisam īpatnēja sajūta, kaut kas no "Cīņas kluba", kaut kas no "Rīgas raganām", kaut kas no kaut kā ļoti noir, no kāda šausmu trillera).
Un valoda! Nobriedusi, erudīta, filigrāna un bagāta, svaigi tēlaina ("Vēss un vienaldzīgs kā vistu vanags"), pat pavisam vienkāršu sižetu - pusaugu meitenes jūtas pret daudz vecāku vīrieti - tā pārvērš hipnotiskā un nedaudz biedējošā virpulī.
"Vasara, rudens, ziema un atkal. Jasmīnu krūms izaudzis divtik liels. Stāvēt un gaidīt, kad iesi te garām izvest pastaigā suni. Tu nemainīgs, iznesīgs, smīnošs, pētošs, klusējošs, dziļš. Tev trīsdesmit seši, man trīspadsmit. Tas jau ir gandrīz droši.
Manos sapņos tu mirstošs, es glābjoša, varoša, daroša, griboša, spoža un koša. Tomēr caurspīdīga laikam, jo tu, kā vienmēr, garām ejošs, steidzīgs, kaimiņos dzīvodams, mani redzēdams, bet nepamanīdams, vērā neņemdams, garām paiedams. Kāpēc?"
Ja man liktu izvēlēties, es teiku, ka "Inspektors" patika visvairāk, kaut kas smeldzīgs un ļoti cilvēcīgs ir darbadienu un brīvdienu - ārējās un iekšējās dzīves - aprakstu un tempa kontrastā, nemaz nerunājot par fascinējošo klātbūtnes efektu policista ikdienā un dažāda izmēra personiskās apokalipsēs.
Visu stāstu sižetos nekā pārspīlēta, turklāt gan sadzīviskais (peldbaseina ainu "Inspektorā" pārlasīju divreiz, super smalks humors un ironija) gan sirreālais (B.apriņķis "Sainī") vienlīdz patiess. Lasīju aizgūtnēm, noteikti pārlasīšu.
"Re, arī vainas sajūta nolīst pār muguru kā silts lietus jūnijā. Vaina liek atkal celties un iet. Vaina mudina un kņudina. Vaina - tā ir tāda maza pātadziņa, kas uzšauj pa smadzenēm."
Grāmatas man ir izklaide, terapija un izglītošanās; "Sainis" ir visas trīs, bet jo īpaši terapija ar neuzmācīgo vēsti apdomāt, kādus vainas sajūtas bunduļus apzināti vai neapzināti staipām līdzi, jo nav drosmes ne atvērt un noskaidrot, kas tur iekšā un kā to iztīrīt, ne arī neatvērtu atstāt kādā pažobelē un aizmirst. Jo ilgāk staipām, jo lielāka iespēja, ka smagums kā gravitācija izkropļo laikteplu un uztveri, sākam redzēto to, kā nav, vai vismaz nav šeit un tagad. Nu kā Gvendai no "Manzeva nama", kura sev apgalvo, ka tagad dzīvos pati sev, bet laikam nejūtas pelnījusi, tādēļ ļaujas dīvainā nama dīvaino ļaužu diktātam (p.s. stāsts lielisks, pavisam īpatnēja sajūta, kaut kas no "Cīņas kluba", kaut kas no "Rīgas raganām", kaut kas no kaut kā ļoti noir, no kāda šausmu trillera).
Un valoda! Nobriedusi, erudīta, filigrāna un bagāta, svaigi tēlaina ("Vēss un vienaldzīgs kā vistu vanags"), pat pavisam vienkāršu sižetu - pusaugu meitenes jūtas pret daudz vecāku vīrieti - tā pārvērš hipnotiskā un nedaudz biedējošā virpulī.
"Vasara, rudens, ziema un atkal. Jasmīnu krūms izaudzis divtik liels. Stāvēt un gaidīt, kad iesi te garām izvest pastaigā suni. Tu nemainīgs, iznesīgs, smīnošs, pētošs, klusējošs, dziļš. Tev trīsdesmit seši, man trīspadsmit. Tas jau ir gandrīz droši.
Manos sapņos tu mirstošs, es glābjoša, varoša, daroša, griboša, spoža un koša. Tomēr caurspīdīga laikam, jo tu, kā vienmēr, garām ejošs, steidzīgs, kaimiņos dzīvodams, mani redzēdams, bet nepamanīdams, vērā neņemdams, garām paiedams. Kāpēc?"
Ja man liktu izvēlēties, es teiku, ka "Inspektors" patika visvairāk, kaut kas smeldzīgs un ļoti cilvēcīgs ir darbadienu un brīvdienu - ārējās un iekšējās dzīves - aprakstu un tempa kontrastā, nemaz nerunājot par fascinējošo klātbūtnes efektu policista ikdienā un dažāda izmēra personiskās apokalipsēs.
Visu stāstu sižetos nekā pārspīlēta, turklāt gan sadzīviskais (peldbaseina ainu "Inspektorā" pārlasīju divreiz, super smalks humors un ironija) gan sirreālais (B.apriņķis "Sainī") vienlīdz patiess. Lasīju aizgūtnēm, noteikti pārlasīšu.
"Re, arī vainas sajūta nolīst pār muguru kā silts lietus jūnijā. Vaina liek atkal celties un iet. Vaina mudina un kņudina. Vaina - tā ir tāda maza pātadziņa, kas uzšauj pa smadzenēm."
Read
July 16, 2023man vienmēr kaut kā šķiet, ka es “nemāku lasīt stāstus” … vairos no tiem … bet tad rokās iekrīt šādas grāmatas un es esmu laimīga … lasīt un domāt bauda!
[..] mês visi esam trokšņi, pilnīgi visi, un, lai ko mês darītu vai nedarītu, Dievs mûs dzird. Katru mīļu brīdi viņš mūs dzird. [..]
… un tagad man jādomā par to, kāds ir mans kop’troksnis, ja ir kāds, kas mani visu laiku dzird…
[..] mês visi esam trokšņi, pilnīgi visi, un, lai ko mês darītu vai nedarītu, Dievs mûs dzird. Katru mīļu brīdi viņš mūs dzird. [..]
… un tagad man jādomā par to, kāds ir mans kop’troksnis, ja ir kāds, kas mani visu laiku dzird…
Read
October 21, 2023Īsstāsti un garstāsti, kur maģiskais reālisms mijas ar parasto. Reālisms pārliecina vairāk, maģija dīvainā kārtā liekas piezemētāka, pārāk cieši piesaistīta savam skaidrojumam (lai gan tas, par laimi, pavisam skaidri netiek pateikts)
Read
February 1, 2023Džena Andersone ar savu debijas stāstu krājumu "Dadži" ienāca pārliecinoši un spilgti latviešu orģinālliteratūras lauciņā, attainojot cilvēku personības tumšākos nostūrus, atkailināti reflektējot skaudro un netīkamo, izgaismojot notikumus, uz kuriem mēs ikdienā un savā dzīves kosmosā gribam piežmiegt acis.
Nenoliedzami Dženas Andersones pamatprofesija krimināltiesībās un juristes darbs ir bijis par idejām daudziem no tēliem un ainām, tāpat arī ikdienā novērtoais un piedzīvotais. Tieši stāstu pietuvinātība reālajai dzīvei padara tos līdz skaudrumam dzīvus.
Dženas Andersones apbrīnojamās darba spējas un ideju realizēšana nu ir iedzīvinātas otrajā stāstu krājumā "Sainis", turpinot preparēt cilvēciskās vājības un nospiedošo sabiedrības dominanci, kas ierobežo un savaņģo cilvēka patieso būtību.
Titulstāsts "Sainis" kā metaforisks apzīmējums cilvēciskajai nastai, ko daudzi no mums neapzināti vai apzināti velk cauri visai dzīvei. Dažiem no stāstiem raksturīgs gluži vai mistisks pieskāriens, nojaucot robežas starp realitāti un iztēli. Ar mākslinieciskajiem līdzekļiem ieviešot nomoda, murgu vai halucināciju radītas ilūzijas- gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ļaujot varonim transformēt savas emocijas un iekšējās pasaules cīņas.
"Patiesībā jau ir tik labi nekam nepretoties. Ir tik labi nepretoties pašam sev. Ļauties sev pašam. Atļaut būt sev pašam." (238.lpp.)
Daži no stāstiem savā lappušu distancē pietuvojas garstāstiem, pēc sajūtām iesildoties gargabalniekam jeb romānam. Tā kā atsevišķi pieminētie varoņi ir izmeklētāji/likuma sargi, nebūtu pārsteigums, ka nākamie darbi varētu būt kriminālistikas žanrā vai turpināt vairāku žanru sapludināšanu, kā piemēram stāstā "Inspektors".
Andersone savus stāstus veido pamatīgi, pārliecinoši, ar pieredzes bagātiem triepieniem un spilgtiem izteiksmes līdzekļiem, neskatoties uz to, ka šis ir tikai otrais stāstu krājums. No skarbās vides, kas ietekmē cilvēku likteņus, Džena ir vairāk pievērsusies iekšēji personīgajiem slāņiem, kuros varoņi apzinās savas rīcības sekas un mijiedarbību ar citiem sabiedrības locekļiem, īpaši apskatot vainas apziņu, kas dažādos līmeņos var sagraut rūpīgi būvētu dzīvi.
Kas tu esi, kad atmet visas tās maskas, kuras pielieto attiecīgi vajadzībai? Kas tu esi sabiedrībā, salīdzinot ar to sevi, kas tu esi vienatnē. Džena Andersone izvelk laukā eksistencionālus jautājumus, liekot apzināties cēļoņsakarības un dzīves trauslumu.
"Allas abas rokas bezspēcīgi kā divas pagales guļ viņai klēpī." (355.lpp.)
Nenoliedzami Dženas Andersones pamatprofesija krimināltiesībās un juristes darbs ir bijis par idejām daudziem no tēliem un ainām, tāpat arī ikdienā novērtoais un piedzīvotais. Tieši stāstu pietuvinātība reālajai dzīvei padara tos līdz skaudrumam dzīvus.
Dženas Andersones apbrīnojamās darba spējas un ideju realizēšana nu ir iedzīvinātas otrajā stāstu krājumā "Sainis", turpinot preparēt cilvēciskās vājības un nospiedošo sabiedrības dominanci, kas ierobežo un savaņģo cilvēka patieso būtību.
Titulstāsts "Sainis" kā metaforisks apzīmējums cilvēciskajai nastai, ko daudzi no mums neapzināti vai apzināti velk cauri visai dzīvei. Dažiem no stāstiem raksturīgs gluži vai mistisks pieskāriens, nojaucot robežas starp realitāti un iztēli. Ar mākslinieciskajiem līdzekļiem ieviešot nomoda, murgu vai halucināciju radītas ilūzijas- gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ļaujot varonim transformēt savas emocijas un iekšējās pasaules cīņas.
"Patiesībā jau ir tik labi nekam nepretoties. Ir tik labi nepretoties pašam sev. Ļauties sev pašam. Atļaut būt sev pašam." (238.lpp.)
Daži no stāstiem savā lappušu distancē pietuvojas garstāstiem, pēc sajūtām iesildoties gargabalniekam jeb romānam. Tā kā atsevišķi pieminētie varoņi ir izmeklētāji/likuma sargi, nebūtu pārsteigums, ka nākamie darbi varētu būt kriminālistikas žanrā vai turpināt vairāku žanru sapludināšanu, kā piemēram stāstā "Inspektors".
Andersone savus stāstus veido pamatīgi, pārliecinoši, ar pieredzes bagātiem triepieniem un spilgtiem izteiksmes līdzekļiem, neskatoties uz to, ka šis ir tikai otrais stāstu krājums. No skarbās vides, kas ietekmē cilvēku likteņus, Džena ir vairāk pievērsusies iekšēji personīgajiem slāņiem, kuros varoņi apzinās savas rīcības sekas un mijiedarbību ar citiem sabiedrības locekļiem, īpaši apskatot vainas apziņu, kas dažādos līmeņos var sagraut rūpīgi būvētu dzīvi.
Kas tu esi, kad atmet visas tās maskas, kuras pielieto attiecīgi vajadzībai? Kas tu esi sabiedrībā, salīdzinot ar to sevi, kas tu esi vienatnē. Džena Andersone izvelk laukā eksistencionālus jautājumus, liekot apzināties cēļoņsakarības un dzīves trauslumu.
"Allas abas rokas bezspēcīgi kā divas pagales guļ viņai klēpī." (355.lpp.)
March 16, 2023
Ir grūti, bet dzīve jau vispār ir grūtības. Un mēs esam tas, kā mēs protam tās pārvarēt.
Dzīve mums nepielāgosies, mēs esam tie, kuriem jāmācās tai pielāgoties.
February 8, 2023
Stasti ir labi, pat ļoti..., bet es neesmu laba stāstiem. Man tie spiež, vai ir par lielu. Tāpat kā boulings, zemledus makšķerēšana, slidošana, celšanās 5.no rīta, siers ar ķimenēm, marmelāde un kas tik vēl ne-citiem der, man nē...
May 20, 2024
Vienkārši skauž! Skauž, ka var tik labi rakstīt! :)
Paldies autorei - ļoti patika. Tik pat ļoti, kā Dadži.
Otrreiz izlasīta 05.2024
Joprojām skauž :)
Paldies autorei - ļoti patika. Tik pat ļoti, kā Dadži.
Otrreiz izlasīta 05.2024
Joprojām skauž :)
February 6, 2023
4,5* no manis, bet pavelku uz augšu, jo vairāki stāsti stipri iespiežas atmiņā un maļas pa prātu. Pirmais Dž.Andersones stāstu krājums "Dadži" patika labāk, bet arī šis ir spēcīgs. Personāži nav tik krāšņi, ir mierigāks un rimtāks ritējums, bet interesanta lasāmviela! Gaidu nākamo stāstu krājumu, kas (kā dzirdēju pa radio) jau topot.
July 29, 2023
Par Inspektoru varētu likt kaut 10 zvaigznes! Šis stāsts tik ļoti pierādīja to, ka stāstiem nav jābūt ierasti drūmiem dzīves padibeņu nomocītiem izvilkumiem no to grūtsirdīgās dzīves. Kaut tādi, protams, arī ir interesanti. Jo lasot manus mīļos stāstus, kur jāsakoncentrē viss kompakti un neizplūstot detaļās, pārsvarā tie ir skumji. Arī Dadži nebija tie priecīgākie. Pēc katra stāsta bija jāpaņem pauzīte. Un tad aizdomājos vai vispār var sarakstīt stāstu, kurš pievilktu tikpat ļoti, bet nebūtu tik grūtsirdīgi skumjš. Un re, te nu bija pat vairāki. Man patika arī Sainis un Manzeva nams, man pilnīgi noteikti patīk kā Džena raksta! Bet nu Inspektors, manuprāt, ir izdevies šedevrs! Jāpiekrīt, baseina aina vien ir filmas vērta. Kaut gan nē, filmā to emociju nevarētu tik smalki nodot, tas humors, sarkasms, pārdomas, apraksti, emocijas! Izcili! Mans favorīts! Un kur viņam laimējies tikt pie tik kolorītas skolotājas, reāla bomba! Gaidīšu nākamos!
February 17, 2024
Pirmie stāsti, kurus es pielīdzinu Vlada Spāres stāstiem, man lika vilties, jo neesmu šī žanra fans. Vai patlaban nealkstu pēc tādiem. Un aura, kura sociālajos tīklos bija radusies ap "Saini", vēstīja par ko citu- noslēpumainu, briesmīgu un šausminošu. Tad nu lūk "Manzeva nams", kurš patiesībā izpelnījās šo maksimālo vērtējumu *****, piederēja pie šī- kārotā žanra. Lai gan bija nedaudz citāds, kā biju iztēlojies. Tas nelika tik ļoti nodrebēt šausmās, bet izcēlās ar patiesīgu stāstu un psiholoģisku zīmējumu. Pat varones vārds Gvenda, lika nojaust, cik tas ir īsti. Stiklotais jumta dzīvoklis man iespiedies atmiņā, un drošvien vēl daudzas reizes iztēlošos neticamos skatus, kādi tādā paveras. Apbrīnas vērts arī "ziepju muzejs" kurš atgādināja par vācu (Manzevs?) koncentrācijas nometnēm, un izdarībām kuras tur notika, kā arī citu par šo "racionālo" tautu. Izrādās šajā krājumā iekļauti stāsti dažādā stilistikā. Pirmie "tumši iekrāsotie" reālistiskie stāsti, tad šausmene. Vēl "Inspektors", kurš atšķiras no abiem minētajiem, kā arī "Sainis". "Saini" vēlos salīdzināt ar "Alisi brīnumzemē". Labākā latviešu Alise, kāda manīta. Lai gan es neesmu ne īstais Alises fans, ne izpratējs. "Inspektorā" un "Sainī" likās interesants paņēmiens, kurā autore raksta pirmajā personā, kad varonis ir vīrietis. Krājuma dažādā stilistika likās nedaudz traucējoša.
August 4, 2025
Pirmā iepazīšanās ar Dženas Andersones daiļradi, kopumā visnotaļ pārliecinoša.
No vienas puses, grāmata varētu būt tikai ieguvusi, ja būtu mazliet īsāka un iztikusi bez dažiem pirmajiem stāstiem, kas vairāk atgādina nesliktas literārās etīdes/vingrinājumus, kur ideja forša, bet attīstība un izvērsums tik īss, ka īsti neatstāj nekādu pēcgaršu.
No otras, jāuzteic Dženas nebīšanās skart LV prozā reti uzpeldošus (un uz maģiskā reālisma pusi reizēm dreifējošus) motīvus un tiecību vairāk izcelt stāstu noskaņu, nevis LV prozu jau mazliet smacējošo sociālo didaktiku vai sāpi (kas gan mazliet pavīd "Manzeva namā").
Spēcīgākie gabali noteikti grāmatas izskaņu veidojošie "Inspektors" un "Sainis".
No vienas puses, grāmata varētu būt tikai ieguvusi, ja būtu mazliet īsāka un iztikusi bez dažiem pirmajiem stāstiem, kas vairāk atgādina nesliktas literārās etīdes/vingrinājumus, kur ideja forša, bet attīstība un izvērsums tik īss, ka īsti neatstāj nekādu pēcgaršu.
No otras, jāuzteic Dženas nebīšanās skart LV prozā reti uzpeldošus (un uz maģiskā reālisma pusi reizēm dreifējošus) motīvus un tiecību vairāk izcelt stāstu noskaņu, nevis LV prozu jau mazliet smacējošo sociālo didaktiku vai sāpi (kas gan mazliet pavīd "Manzeva namā").
Spēcīgākie gabali noteikti grāmatas izskaņu veidojošie "Inspektors" un "Sainis".
October 20, 2024
Ir samērā sarežģīti novērtēt stāstu krājumus - gandrīz vienmēr būs stāsti, kuri ļoti patīk, un stāsti, kuri liekas tikai OK vai nepatīk. Kopumā ieliku 4 zvaigznes (svārstījos starp 3 un 4 zvaigznēm), jo no vienas puses autore māk rakstīt kvalitatīvi un interesanti. Šoreiz kaut kā labāki likās īsie stāsti (manas favorītes - "Dzeltenās podziņas" un "Tu mani nemīli", kā arī "Inspektors" no garajiem stāstiem), un vienlaikus bija tādi, kuri neielasījās/nepatika (personiski neuzrunāja stāsts "Sainis" un "Manzeva nams"), bet pa gaumi jau parasti nestrīdas.
July 23, 2023
Kad ieskatās savādāk dzīvē, tad tā var kļūt interesantāka.
https://domgraudi.blogspot.com/2023/0...
https://domgraudi.blogspot.com/2023/0...
August 4, 2023
acīmredzams talants raiti lasāmi rakstīt, veidot dialogus, bet pietrūkst spēja stāstu pabeigt. Daži īsie stāsti vispār tik kā epizode garākā stāstā būtu vērtējami.
August 17, 2023
Stāsti apbūra ar savu savdabīgumu. Īpaši garākie stāsti. Bija garšīgi!
December 7, 2024
“Inspektors” un “Manzeva nams” mani favorīt stāsti. Lasīt iecirkņa inspektora un dežūrgupas ikdienu bija sirreāli, it kā atgrieztos 20 gadus senā izmeklētājas ikdienā.
Displaying 1 - 17 of 17 reviews