Valmieras puikas

by Pāvils Rozītis

Pāvila Rozīša (1889-1937) romānā «Valmieras puikas» (1936) attēlota Latvijas provinciālās pilsētiņas Valmieras dzīve 20. gs. sākumā. Tas ir laiks, kad jūtama 1905.-1907. gada revolūcijas tuvošanās. Notikumi skatīti pusaudžu - Valmieras skolēnu - acīm. Viņi mācās, lasa, prāto, strīdas, vēro pieaugušo dzīvi, mēģina izprast sarežģīto laiku un tā problēmas. Romānā daudz autobiogrāfiska materiāla. Tajā spilgti izpaužas autora novērotāja prasme un māka veidot interesantu sižetu. Zinātniskais priekšvārds, pēcvārds un komentāri palīdzēs dziļāk izprast tālaika
notikumus un to atspoguļojumu romānā.

Genres: Fiction, Historical Fiction

395 pages, Paperback

First published January 1, 1988

About the author

Pāvils Rozītis (1889–1937) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs, literāri publicistisku rakstu autors un literatūrkritiķis. Psiholoģiskās prozas tradīciju veidotājs latviešu literatūrā. Izkopis satīras un anekdotiskās noveles žanru, uzskatāms par 20. gadsimta 20. un 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtāko pārstāvi. Sarakstījis 4 romānus, no tiem ievērojamākie ir 1928. gadā iznākušais romāns "Ceplis" un 1936. gadā publicētais darbs "Valmieras puikas". Romāns "Zemes prieks" (1937) nepabeigts. Vairāku dzejoļu, īsprozas un eseju krājumu autors. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Viktoru Eglīti u.c., kas apkopotas 1920. gadā iznākušajā krājumā "Kultūras slāpes". Publicējis teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru.

Dzimis saimnieku ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu Pēteri un arī
tēva mājas. Kopā ar māti Annu Cielēnu un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos
apstākļos netālajās Auduļu mājās.

1914–1918: Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, kur
apprecējies ar latviešu meiteni Antoniju.
1917: piedzimst dēls Viestards.
1918: pēc atgriešanās Latvijā nodarbojies ar literāru darbu.
1922: piedzimst meita Dzidra.
1928: apprecējies otrreiz ar Almu.
1935: piedzimst meita Ieva.

1908: pirmā publikācija – krievu pedagoga Konstantīna Venceļa brošūras "Neredzamās verdzības ķēdes" tulkojums,
1910, 12. marts: pirmais publicētais oriģināldarbs – tēlojums "Nodevējs?..." laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa".


Proza
Stāsti un noveles
1913: “Ceturtā grācija”.
1919: “Es un viņas”.
1920: “Granātu ziedi”.
1920: “Nāves vižņi”.
1920: “Miglas svilpes”.
1920: “Ceļš uz paradīzi”.
1922: “Portrejas”.
1923: “Atriebība un citas noveles”.
1925: “Krāces”.
1926: “Jaunsaimnieks”.
1928: “Pret savu gribu”.
1933: “Mezgli”.
1935: “Skaidas”.

Romāni1921: “Divas sejas”.
1924: “Uguns ceļi”.
1928: “Ceplis”.
1936: “Valmieras puikas”.
1937: “Zemes prieks” (nepabeigts).


Dramaturģija
1931: “Jaunā cepure”.

Dzejoļu krājumi
1910 “Kaijas”.
1912": “Ziedu krūze”.
1918: “Zīļu rota”.
1919: “Skanošais laiks”.
1919: “Jaunavības tornis”.
1920: “Zobens un lilija”.
1923: “Mans korāns”.
1927: “Pie akas”.
1936: “Sarunas”.

Kultūrvēsturiski apcerējumi
1920: “Kultūras slāpes” (sakopotas esejas no periodikas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Viktoru Eglīti u. c.).

Kopoti raksti
1937–1939: “Kopoti raksti” (10 sējumos).
1961–1962: “Raksti” (piecos sējumos, sastādījis Jānis Niedre).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1908: Konstantīns Vencelis. "Neredzamās verdzības ķēdes"
1909: Oskars Vailds "Estētiskais manifests"
1909: Oskars Vaulds. "Zvejnieks un viņa dvēsele"
1913: Vladimirs Koroļenko. "Ļaunā sabiedrībā"
1914: Nikolajs Krašeņuņikovs. "Pasaka par mīlu"
1920: Longs. "Dafnis un Hloa"
1927: Gijs de Mopasāns. "Mont-Oriol"

Sastādītie krājumi
1920: Jāņa Akuratera Kopoti Raksti 2 sējumos.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās
Proza
Igauņu valodā
1967: Ceplis ("Ceplis"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).
1984: Valmiera poisid ("Valmieras puikas"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).

Krievu valodā
1949: Товар ("Preces"). Tulkojis E. P. Ilmers.
1953: Цеплис ("Ceplis"). Tulkojis Vladimirs Ņevskijs (Владимир Невский).
1990: Валмиерские мальчишки ("Valmieras puikas"). Tulkojusi Viola Rugāja.

Dzeja
Krievu valodā
1978: Желудевое ожерелье ("Zīļu rota"). Atdzejojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

Antoloģijas un periodiskie izdevumi
Poļu valodā
1938: Antologia poezji łotewskiej ("Latviešu dzejas antoloģija").
1951: Opowiadania łotewskie ("Latviešu stāsti").

Angļu valodā
1938: At a Masquerade // The Tricolour Sun. Latvian Lyrics in English Versions. ("Maskarādē // Trīskrāsainā saule. Latviešu dzeja angļu versijā"). Atdzejojis Viljams Metjū (William Matthew).

Vācu valodā
1924: Lettische Lyrik ("Latviešu dzeja").
1978: Ware // Unter dem Flūgel eines Vogels ("Preces // Putna Paspārnē").

Krievu val

Reviews

[Anita · Rating 5 out of 5]

"Erikai slapjie mati bija salipuši ap deniņiem, bet plānā kleita pieplakusi jaunavīgajām krūtīm. Nāsis viņai bija ieplestas kā jaunai stirnai, bet visa seja liesmoja. (..) Erika ir jūra, kas nogremdē pavisam. Erika ir kvēlojoša ogle, kas aizdedzina sirdi visam mūžam."

Brīnišķīga grāmata! Būtu es agrāk zinājusi, kāds lielisks rakstnieks (un arī dzejnieks!) ir Pāvils Rozītis, jau sen būtu kādu viņa darbu sameklējusi. Bet "Valmieras puikas" manā grāmatu plauktā ienāca līdz ar īstu Valmieras puiku :) un tātad – tieši laikā.
Grāmata ir pilna jaunības, mīlestības, humora un visupirms – patriotisma. Tās darbība norisinās (šķiet) piektā gada revolūcijas laikā, kad valmierieši pašu spēkiem cīnās par savu valodu, valsti un brīvību. Stāsts mani aizrāva, es to baudīju un, tuvojoties grāmatas beigām, negribēju šķirties no tās varoņiem.

"Latviešu jauniešiem jābūt tādiem, kas nebēdā ne velna, jo viņiem jārauj līdzi arī sava tauta uz gaišāku nākotni. Ar mantu vien to nevar izdarīt, jo mantas krāšanai bieži aiziet viss mūžs. Vajaga tikai drošas galvas un nesalaužamas gribas, tad visu var. Savu neuzņēmību un mazdūšību nekad nevajaga attaisnot ar apstākļiem."

[Krišs · Rating 5 out of 5]

"Neviens vairs nedomāja par sīknaudas trūkumu un par šaubīgajiem cara papīra rubļiem. Visi apreiba brīvības aizrautībā."

Kaut arī grāmatas pirmajā pusē man šķita, ka "Valmieras puikas" galvenais fokuss ir vērsts uz pieaugušo savstarpējām attiecībām, turpinot lasīt, šķiet, ka tas dabiski savu domu novirzījis skolēniem un jauniešiem, kas vismaz pilsētas ietvaros bija aktīvākie revolūcijas kultivētāji. Jūtu arī atšķirību starp jaunības maksimālismu un viedumu, ko cilvēki iekrāj vien ar laika un pieredzes palīdzību.

Plašāk par šo grāmatu: https://manapierakstuklade.wordpress....

[Egita · Rating 5 out of 5]

Katra valmierieša pienākums izpildīts :))

[Nora · Rating 5 out of 5]

Esmu liela vēsturisko grāmatu cienītāja, tādēļ jau zināju, ka Valmieras puikas drīz stāvēs plauktā starp izlasītajām grāmatām.
Man ļoti patika, kā Rozīts lasītāju ievilka Valmierā un iepazīstināja ar tās leģendām, nostāstiem un galvenajām zvaigznēm.
Valmieru jau pazīstu, tādēļ nebija grūti iztēloties, kā slidoju pa Dzirnavu ezeru ziemā, savukārt pavasarī, tā krastā laužu ievu zarus.
Kopā ar Lauci sēdēju cietuma kamerā, ar Ritu gaidīja Lausa solījumu, ar skolniekiem saucu Pīni Marīni un sekoju revolūcijas gaitās manai brašajai tautai.
Jā, man grāmata ļoti patika, tās sākums bija vilinošs, bet beigas ar atvieglotu nopūtu. Un valoda, tā krāšņā valoda, kas ik pēc brīža lasot, apstājoties jāapbrīno. Tieši tas, ko meklēju.

[Lota · Rating 3 out of 5]

Kopumā šī ir grāmata par pilsētas ikdienu, kurā tu redzi tā laika revolūcijas aizsākumu. It kā daļēji ir interesanti lasīt, arī dažreiz pasmieties par to, cik tēli var būt naivi reāli, tomēr sākumā bija ļoti grūti visu laiku iepazīties ar neskaitāmiem tēliem, kurus tev vajag turpmāk atcerēties.
Sākumā lasot man šķita, ka Rita Grava ir galvenā varone, tomēr pamazām tuvojoties beigām es apjuku, tātad Pēteris Laucis ir galvenais varonis? Vai varbūt no paša sākuma īstenībā nebija nekāda galvenā varoņa? Varbūt viņi vienkārši bija centrālie tēli? Nezinu...
Lasot citas atsauksmes, daudzi pieminēja dabas aprakstus. Manuprāt viņi bija pietiekami īsi un ļoti patīkami. Tā bija kā maza atkāpe no sižeta daļas, kad tu vari atpūsties no aktīviem notikumiem. Tādos aprakstos varēja lasīt brīnišķīgo tā laika valodu, kas bija viens no iemesliem kāpēc es izbaudīju lasīšanas procesu vēl vairāk.

[Jānis Būmanis · Rating 2 out of 5]

Nepatika.Par daudz tēlu, par daudz izplūdis. Daļa grāmatas par kādas skolotājas sirdslietām, kas nebeidzas ne ar ko. Daļa par Valmieras dīvaiņiem, kas patika. Daļa par samaitātajiem policistiem. Un mazākā daļa par Valmieras puikām, kur fokuss arī dīvains-lielākoties par lielo degsmi, un beigās vien dažas lapaspuses par reālo darbību. Ļoti gan patika daži autora apraksti-skaisti un dedzīgi. Bet tomēr-ļoti trūkst nobeiguma. Kas notiek ar tēliem, kas sākotnēji izcelti, bet sižeta laikā kaut kur vienkārši pamesti?

[Liene Bedre · Rating 4 out of 5]

Romāns "Valmieras puikas" ir kārtējais pierādījums tam, cik labi ar literatūras palīdzību iespējams izjust un izprast vēsturiski nozīmīgus notikumus. Uzsākot tā lasīšanu, man nebija ne jausmas, ka tajā tiks atspoguļota 1905. g. revolūcijas norise.

Turklāt autors mani pārsteidza. Lasot darbu, biju pilnīgi pārliecināta par to, cik klišejiski attīstīsies Ritas Gravas un Lausa, kā arī Leontīnes Drilles un Kadiķa attiecību līkloči. Taču P. Rozītis iztika bez šāda veida klišejām. Tas priecē.

[Kristaps · Rating 4 out of 5]

Pasmaga lasāmviela, taču tāda jau tā vēsture ir. Sākums ir viegls, un tad pamazām gadalaiki mainās, notikumi sabiezē, revolūcija tuvojas. Man patika, lai gan otrreiz laikam nepārlasīšu.
Valmieras iedzimtajiem droši vien būtu interesanti, saprast, kas un kur noticis – vietas aprakstītas ļoti dzīvi.

[Kristine Macanova · Rating 5 out of 5]

Laba! Neskatoties uz to, ka grāmatai jau ohohooo, cik gadi. Varēja nedaudz just valodas vecumu, bet tas tikai piešķīra savu šarmu. Es iegrimu tajā grāmatā. Nedaudz pa diagonāli lasīju dabas skatu aprakstus, bet to bija nedaudz, tie bija īsi (maksimums ap puslappusi) un tie nedaudz iezīmēja noskaņu tekstā. Tā toreiz rakstīja. Šodien mēs gribam dinamiku 😅 Nav laika, lai apstātos un izbaudīt dabasskatu un apcerēt to.

[Eremu1 · Rating 5 out of 5]

Divas trešdaļas sevi ir jāpiespiež, bet atlikušā daļa lasās raiti un interesanti. Ļoti patika nobeigums.

[Dagnija Lace-Ate · Rating 4 out of 5]

patiesībā šis ir romāns par skolu un skolotājiem ļoti grūtā laikā, kur katram ir sava iekšējā un ārējā cīņa. šodienas lasītāji var arī lieki nebaidīties no pārmērīgas revolūcijas slavināšanas - autors lieliski un bez liekiem uzsvaroem attēlo pretošanās noskaņojuma dzimšanu Valmierā.