Mūžības skartie

by Aleksandrs Čaks

A. Čaka (īst. v. Aleksandrs Čadarainis, 1901-1950) varoņeposs stāsta par latviešu strēlnieku cīņām Pirmā pasaules kara ierakumos un pilsoņkara frontēs. Viņa radītie strēlnieku tēli izbriduši smagus un tālus ceļus, bet dzejnieks tos pacēlis leģendas augstumos, līdz simbola jēgai, kad vairs nešķiro, kurš kurā pusē un par ko karojis. Daiļdarbs rakstīts ar sirds asinīm un izcila talanta spēku.

Genres: Poetry, Classics, War, Historical Fiction, School, 20th Century, Fiction

236 pages, Hardcover

First published January 1, 1937

About the author

Aleksandrs Čaks, born Aleksandrs Čadarainis, was a Latvian poet and writer. Čaks is arguably the first Latvian writer whose works are distinctly urban, compared to usual depictions of country life or small villages in earlier Latvian literature.

He was born in Riga to a tailor's family, and, continuing to live in Riga, he followed the city's life in his poetry. Čaks published his first poetry book, Seši (Six), in 1928, dedicated to Riga and its life. These poems included topics and characters previously not shown in Latvian poetry - the city night life, homeless people, prostitutes, poor suburbs, even the sewers in blockhouses. In his works, Čaks shows his deep love for Riga as it is, which is well seen in the title of a poem, "Heart on the Pavement". Riga is not the only subject of his poems, though - Čaks has also written romantic poetry and works dedicated to the Latvian riflemen. Čaks also wrote some short stories, although they are generally not as well-known as his poems.

In 1949, with Latvia being a part of the Soviet Union, Čaks was accused of straying from Marxist values and writing politically incorrect works. The accusations weakened Čaks's health, and he died of heart disease on February 8, 1950. Currently, one of the central streets of Riga is named for him. There's also a memorial museum in that street and a statue in nearby Ziedoņdarzs park.

Reviews

[Ričards Lauga]

Aleksandra Čaka poēmu „Mūžības skartie” veido divdesmit četras poēmas. Katru poēmu ievada īss vēsturisks komentārs, kas aprakstītajai epizodei ieskicē konkrētas vēsturiskās aprises. Literatūrvēsturē vairāk izmantots apzīmējums „poēma”, taču pats autors savu darbu nodēvējis pavisam pieticīgi – „dzejas par latviešu strēlniekiem”. Darbība pārsvarā norisinās Latvijas teritorijā, bet ir atspoguļota arī darbība Krievijā. Šis darbs vēstī par Pirmā pasaules kara laiku, sākot no pirmajām asinīm un beidzot ar brīdi, kad strēlnieki no Krievijas atgriežas Latvijā.
Čaka poēma „Mūžības skartie” ir interesanta ar to, ka dzejnieks māk radīt pareizo noskaņu – tā ir skumju pilna un traģiska. Ar savām interesantajām metaforām, epitetiem un salīdzinājumiem viņš burtiski ierauj lasītāju notikumu virpulī un liek just līdzi strēlnieku pārdzīvojumiem. Strēlnieku koptēlā Čaks ir izteicis latviešu tautas augstākās tikumiskās un garīgās vērtības. Autors skaidri liek manīt savu negatīvo nostāju pret karu. Jo kari cilvēces vēsturē ir bijusi bieža parādība, kas nesusi sev līdzi neskaitāmus cilvēku upurus un izpostītas ģimenes. Man sevišķi patīk kā dzejnieks ar dažādu vārdu palīdzību spēj aizstāt kāda cita vārda nozīmi. Minēšu piemērus: „..tērauda odi..” – domātas lodes, „..apdzēla kā ar nātru..” – apšāva u.c.
Lasot šo darbu nākas aizdomāties par šīm visām ciešanām, kuras nācās piedzīvot strēlniekiem un latviešu tautai. Šī tēma par ko ir rakstīts šis darbs ir ļoti sāpīga jebkurai cilvēciskai dvēselei, jo karš nekad nav bijis nekas labs. Es vienmēr esmu apbrīnojis strēlnieku izturību, patriotismu un neatlaidību šajās daudzajās cīņās. Man šķiet, ka mūsdienās maz jauniešu būtu gatavi rīkoties tāpat kā strēlnieki.

[Linna Štrāla]

"Ja esi strēlnieks, uzvari vai mirsti"
Par patieso, par zemi, par asarām un drosmi. PAR LATVIEŠU STRĒLNIEKIEM..

[Kārlis]

My main gripe with this book was that it felt repetitive, always anthropomorphising death in some way or another, and the structure of the poems seemed too similar. But otherwise, this was like the Hamilton of Latvians - a great epic about historical events that made our country the way it is now. Again, I really liked the grandeur of it, which was similar to Hamlet. Maybe I should read more poems...
Mainly, I loved the poem "Late Guest", which is about the first fallen Latvian archer, Jēkabs Timma, and feels like a patriotic drug trip. Really powerful.

[evelīna]

Pagaidām mīļākais Čaka darbs.
Atmiņā visvairāk palikušas poēmas "Vēlais viesis" - pirmais kritušais strēlnieks Jēkabs Voldemārs Timma atgriežas uz brīdi savās mājās, kuras patiesībā vairs nekad neredzēs.
"Sprediķis piņķu baznīcā" kaut kā aizķēries vēl no skolas laikiem. Atgādinājums, ka arī drosmīgiem vīriem, kas cīnās par brīvību, vajag ticību, kādu rūpīgu vārdu.
"Lielais kaps" - karavīri tik klausīgi, ka paši rok savu kapu.

Viņi iet pie sava lielā darba,
Rok un izrok paši savu kapu.

Tik nesavtīgi, drošsirdīgi, tikai ar cerību par brīvu Latviju.
Beidzot esam mājās "Strēlnieku atgriešanās", esam varoņi, esam uzvarējuši.

Strēlnieki
Septiņsimts gadu
Slāpētās
Zemnieku tautas/dvēseles kvēlošā lava.

Viņiem bija tikai divas izvēles

-Ja esi strēlnieks, uzvari vai mirsti.-

Viņu drosme atmaksājās. Gribas domāt, ka kamēr latviešu tauta elpos, strēlnieki netiks aizmirsti.

Tikai tas, kas dzimis mokās,
Nākt var pasaulei ar veldzi.

Tikai tas, kas dzimis lielās mokās,
Pieder mīlestībai.

[Patrīcija Šteinberga]

Darbs, kurā strāvo vēsture, patriotisms un drosme. Īsts varoņeposs par latviešu strēlniekiem citādā formātā. A. Čaks dzejas rindās ietērpis spēcīgas emocijas un sajūtas, lielu lepnumu un drošsirdību.

Šis darbs ir īpašs.

[Elza Sīle]

Man patika, ļoti interesanta, jauka grāmata

[Bailadora]

Ļoti spilgti tēli, apraksti, izjūtas... Fantastiski trāpīgi.