Ledus debesis

by Jana Egle

”Ledus debesis” ir J. Egles otrais dzejas krājums. Tas iezīmē būtisku posmu autores radošajā dzīvē un apkopo 20 gadu garumā tapušo dzeju. Tā ir dzeja ar maigumu, sparu un intīmu skatu iekšpus sevis un ārpusē – uz pasauli. Krājums iezīmē gan nopietnu briedumu, gan arī svaigu sajūtu vilinājumu.

Pirmais krājums iznāca pirms 20 gadiem – 2002. gadā ar nosaukumu ”Dzirdēt noklusēto”.

Grāmata tapusi ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Genres: Poetry

126 pages, Paperback

Published January 1, 2023

Reviews

[Aija · Rating 4 out of 5]

4,5*
Ļoti intīms stāsts par nobriedušu sievišķību, par to brīdi sievietes dzīvē, kad viņa pati sev ir norāvusi pūkaino un maigo kažoku, zem kura palikusi vien raupja un ledusauksta āda, kas joprojām alkst pieskāriena.
Dzeja, līdz kurai ir jānodzīvo gadi, jāpiedzīvo zaudējumi, vilšanās, nebeidzamas gaidas, vientulības apziņa, iekšējs sastingums un joprojām gruzdoša cerība.

[Inga Pizāne · Rating 4 out of 5]

"mēģinu atcerēties brīdi / kurā biju laimīga" (Jana Egle)

Spēcīgs, izjusts dzejas krājums, rakstīts aizlauztā balsī. Meklējot laimi vai tās ilūziju izdzīvotajā, piedzīvotajā, izjustajā. Lai izjustu, reizēm gana ar alkām pēc, nevis pašiem notikumiem. Tā es sajutu šo krājumu. Ļoti patika.

[Oskars Kaulēns · Rating 5 out of 5]

man gribas lasīt balsī. ja ne katru kurējo, tad otro - pavisam noteikti.

[dana · Rating 3 out of 5]

"skaidri un nepārprotami sadzirdama ir
tikai klusēšana"

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

[..] skaidri un nepārprotami sadzirdama ir
tikai klusēšana [..]

šī grāmata ir vārdu un sajūtu skaistums un skumjums pārākajā pakāpē

mīlu

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..neticami vienots krājums, neskatoties uz to, ka tas tapis 20 gadu periodā. pēc traki skaistā ievaddzejoļa, pirmā nodaļa nebija īsti manā gaumē. taču visas pārējais nodaļas bija fantastiskas. kaudzēm lielisku dzejoļu un vēl vairāk perfektu rindu.

[Laura Melne · Rating 5 out of 5]

Man ir aizdomas, ka ar katru gadu šis krājums patiks aizvien vairāk.

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 4 out of 5]

4,5 zvaigznes Viss bija tik smeldzīgi skaisti, bet daži dzejoļi III daļā man izkrita no lasīšanas ritma, tādi kā īsti neiederīgi, neuzķēru domu. Citādi ļoti labi. Negaidīju, ka dzeja būs par mīlestību (vismaz liela daļa), bet nav banāli, ir dziļi, sievišķīgi, cilvēciski, laimīgi, bet arī sāpīgi. Šķiet, ka Jana Egle raksta krāsās, tādās sulīgās un tumšās.

[Justine · Rating 4 out of 5]

4.5
šausmīgi, drausmīgi patika. vilka aiz visa, aiz kā varēja pavilkt, un es vilkos līdzi.

[Diana Lismane]

Kāds atgādiniet pārlasīt pēc gadiem 10, 15 vai 20, tad es lasīšu tos pašus vārdus, bet pilnīgi citu dzejas krājumu. Tagad arī pārlasot pa kādai lapai katrreiz atrodas vēl kāda jēgas lāsīte, kas papildina kopējo kausu.

Dažiem kontekstiem un sajūtām esmu pa jaunu, dažus ne līdz galam saprotu, dažus varbūt interpretēju ne kā iecerēts (galīgi negribas teikt nepareizi, jo nevajadzētu būt te pareizi un nepareizi). Gadās.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 3 out of 5]

Neesmu pārliecināta, ka sapratu visu, ko caur šīm rindām cenšas nodot dzejniece. Iespējams, ka, neesmu vēl sasniegusi tādu briedumu, lai visus pavedienus šajās rindās uztaustītu un izprastu. Nav man tādas dzīves pieredzes un bagāžas, līdz ar to līdz galam nesaslēdzos.

Tomēr vēlos pasvītrot, ka Jana Egle raksta skaisti – es mīlu kā tiek lietota valoda. Dzeja skan patiesi brīnumaini un to izbaudīju par spīti tam, ka, iespējams, svarīgāko – to, kas starp rindām – līdz galam neuztaustīju.

Dzeja jau vispār ir ļoti personiska un šis dzejas krājums šķita sevišķi atkailinošs un pat intīms, izsāpošs.

…

kad es nomiršu
un es noteikti kaut kad nomiršu
viss jādara kā šeit aprakstīts

(…)

ja nu todien kāds grib iet jums līdzi
lai nāk
lai ņem savu alu viskiju vai vīnu
lai ņem ģitāras ukuleles un
visādas grabošas bundžas
un kamēr es priecīgi putēšu vējā
dziediet dziediet dziediet
lai mani pelni šķirkst jums starp zobiem
lai jūras vējš grauž jūsu acis.
…

Un grāmatas dizains! Tas ir kaut kas neticami skaists. No sirds ceru, ka tas tiks pamanīts un novērtēts.

[Liepa Rūce · Rating 5 out of 5]

Trāpīts. 🤍

[Ramona Indriksone · Rating 5 out of 5]

Janas dzeja runāja ar mani tik viegli un reizē sāpīgi skumji.
Paldies!

[Linda · Rating 5 out of 5]

Literāti Janu Egli esmu sākusi no nepareizā gala. Droši vien kā lielākā daļa Latvijas. Manā lasītāja realitātē vispirms bija viņas proza, lai arī krietni pirms pirmā stāstu krājuma tika izdots viņas dzejoļu krājums Dzirdēt noklusēto. Tagad, kad beidzot esmu tikusi pie viņas dzejas, sāku ar jaunāko dzejas krājumu (kategoriski atsakos lietot vārdu "pēdējais", tāpat kā atsakos Svešos saukt par stāstu krājumu).

Par "Ledus debesīm" jau tik daudz kas ir pateikts. Nobriedušas sievietes nobriedusi dzeja, intīms stāsts, dziļi sievišķīgi, lieliski dzejoļi, perfektas rindas, smeldzīgi skaisti. Ko vēl varētu piebilst? Varu pastāstīt, ka savā dzejoļu kladē izrakstīju nepieklājīgi daudz Janas dzejoļu. Mans "Ledus debesis" eksemplārs ir tā noraudāts, ka iekšējie vāki un pirmās lapas iekrāsojušās balti zilā marmorā (varbūt tā arī bija slapja soma, nezinu). Varu pastāstīt, ka šis krājums man palīdz pieņemt un iemīlēt sievieti sevī (bet, ja jautāsi, es atbildēšu Janas Egles rindās). Varu pastāstīt, ka plānoju ar šo grāmatu doties Liepājas cietumā un lasīt kopā ar tur mītošajiem puišiem. Varbūt arī viņi iemīlēs cilvēku sevī. Bet varbūt no viņu mutēm izlidos maijvaboļu spieti. Tad es šo spietu savākšu, izpiņķerēšu no matiem, uzklausīšu katras vaboles dūcienu un veltīšu tiem lūgšanu. Jo Jana man ir iedevusi vārdus. Un mēs esam bezspēcīgi to priekšā.

Par šo dzejas krājumu autore ir teikusi, ka tas būs pēdējais. Krājums prasījis 20 gadus, diez vai vēl pēc 20 viņai gribēšoties kam tādam iet cauri. Jana Egle ir viens no visgodīgākajiem cilvēkiem, ko zinu. Tomēr šajā sakarā jāsaka, cik ļoti gribētos viņu pieķert melos, un kaut kad, varbūt pat krietni ātrāk nekā pēc 20 gadiem, mēs visi varēsim teikt - Jana, Jana, nu kā tad tā!

[Linda Tomase · Rating 4 out of 5]

Grāmatveikala vai bibliotēkas plauktos esmu redzējusi grāmatu ar nosaukumu “Sievietes, kas mīl par daudz”. Tas varētu būt šī dzejas krājuma otrais vai apakš-nosaukums. Vai iespējams mīlēt par daudz? Jā, man šķiet, visa kā var būt par daudz.

[Arta · Rating 5 out of 5]

«un tā es dzīvoju ilgi un bez tevis»

4.5⭐

[Anita]

Izlasīju un sapratu, ka par šo grāmatu vai nu piecas zvaigznes vai neko, tā pat kā jūs zināt par ko.
"Testaments" noteikti bija man tuvākais darbs, bet bija vēl daudz cita, kam man nav vārdu, jo dzeju nekad nemāku saviem vārdiem izstāstīt.
Skaisti, lasiet.

"nekliedz
kāds garāmejot saka un nepadod roku"

[estere kuple · Rating 5 out of 5]

tik neaizsargātu, aizvainotu un vienlaikus maigu dzeju ir reti kur sastapt, tāpēc man ļoti patika.

[Dainis Deigelis · Rating 5 out of 5]

Tiem, kas pazīst mani tuvāk, tāpat kā pašai autorei, nav noslēpums, ka Janu Egli dzejnieci, es gaidīju vairāk, nekā Janu Egli rakstnieci. Sagaidīju. Krājums stiprs un pilns godīguma pret sevi ,savām sajūtām, nebaidoties sāpēt, mīlēt un dažreiz ienīst pasauli sev apkārt sevī un citos. Spēcīgas sievietes, spēcīga dzeja. Paldies.

[Santa · Rating 4 out of 5]

Brīnišķīga dzeja no brīnišķīgās Janas.🩷

[piezimesungramatas_Raiva · Rating 5 out of 5]

J. Egles dzejas krājums "Ledus debesis" pārsteidz ar koncentrētās dzejas rindās uzburtu piesātinātu pasauli, kurā viegli iegrimt un vismaz kādu brīdi padomāt par to, kas ir gan nemainīgs un mūžīgs, gan ciklisks un pārejošs. Autore tvērusi mirkļus ar dzīvesgudrību un viedumu,atklājot sievietes daudzpusīgo pieredzi - plašu emociju jūru, kurā vienuviet peld kopā bailes un liktenī ierakstītas ilgošanās pēc mīlestības. Aiz savaldītām ledus maskām slēpjas karstas un patiesas jūtas. Pēc ziemas nāk pavasaris, ledus kūst, viss, kas bijis sastingumā, atkal no jauna iegūst spēku- "un es palieku bailēs noslīkt pārplūdušajā sevī" (77.)
Ja lasīta J. Egles proza, un tā ir aizkustinājusi, tad noteikti iesaku arī "Ledus debesis". Tā ir iespēja iepazīt autori no jauna kā dzejnieci (ja vēl neesi paspējis izlasīt arī 2002.gadā izdoto debijas krājumu "Dzirdēt noklusēto"). Jāuzteic grāmatas skaistais vizuālais noformējums, kas lieliski papildina saturu un sasaucas ar galvenajiem darba motīviem.

[Ženija · Rating 4 out of 5]

Parasti nevaru palasīt publiskās vietās, taču šī dzeja ir tik ievelkoša, ka prasās vilkt ārā sējumiņu, kolīdz vien ir iespēja, un lasīt. Un iejusties. No dzejoļiem staro liela atklātība un labestība, pat no tādiem, kuru noskaņa nebūt nav pozitīva.

[Meldra Vītola · Rating 5 out of 5]

Autores balss ir skaista un un liega, bet skarba vienlaicīgi. Katrs dzejolis ietver sevī veselu dzīvesstāstu vai pasauli. Tik unikāli. Tik skaisti. Vēl skaistāk tas, kas palika starp rindām.

[Jolanta Loca · Rating 5 out of 5]

***
kad tas viss beigsies
ja vien nebūšu jau pārāk veca
es nopirkšu ukuleli
aizbraukšu uz Portugāli un
laukumos zem smalki režģotiem balkoniem
šaurās ieliņās
starp koši flīzētām māju sienām
sēdēšu uz bruģa un
klusi kaislīgi dziedāšu
par visu kas noglāsta
nepieskardamies

[Aelita Ramane · Rating 5 out of 5]

IDEĀLA dzeja. Man.

[Karlina Ivane · Rating 5 out of 5]

Dzejas grāmatiņa iesākas ar romantisku, skumji aizkustinošu mīlas balādi par abpusēju, bet nepiepildītu mīlestību, kas dažādos veidos arī vijas cauri grāmatiņai - "klusi kaislīgi dziedāšu/par visu kas noglāsta/nepieskardamies"; "neizdzīvotais maigums lēni pil no pirstu galiem/un iesūcas smiltīs". Vienlaikus dzeju var uztvert kā mūža garumā veiktu mīlestības piedzīvošanas, meklēšanas ceļu, atzīstot, ka jautājums "kas ir mīlestība" varbūt nemaz nav atbildams.

Dzejoļi arī itin kā izlej to, kas noticis mūžā, klusējot: "tūkstoš klusēšanas gadu/cits aiz cita stājušies..."; "un klusēšana piepeši izlīst no kuslajām mutēm".

Dzeja ārkārtīgi romantiska, un skaudrā atziņa par dzīves grūtumu un smagumu to tikai paspilgtina: "sāpītes kārtoju pēc lieluma un lieku mugursomā". Grūtības - dzīves dotā ceļamaizīte ("sāpītes rūpīgi sakārtotas pat neizkustas/lieku atpakaļ uz muguras un izeju ārā"), un vispār pati "dzīve ir pārāk nogurdinoša/visas tās bezgalīgās darbadienas un/garās bezmiega naktis vai otrādi/visi tie negausīgie cilvēki kuri steidzīgi izskrien caur/tevi kā caur tramvaja vagonu". Bet tur neko darīt nevar, - jādzīvo!: "zinot, ka glābiņa nebūs/ lēni atveru plakstus". Šajā ceļā acis iepriecina skati 117 km garumā kā no Ziemassvētku kartītēm, rūgti var pasmiet par nobraucienu no "hūtes" lētās kamaniņās, bet sirdij vistuvākā viscaur esošā jūras klātbūtne.

Tomēr dzejniece nebūt neatstāj nomāktu sirdi, jo, kaut "ne visur ir durvis. Ne vienmēr top atvērts" un "durvis aizveras, tiklīdz viņa iziet", tieši pati soļošana cauri dzīvei arī varētu būt pati dzīves jēga -"un tikai ceļš ir patiesība". Un pienāks brīdis, kad sāpju vairs nebūs: "...bet es biju jau tālu/un mana sirds vairs nesāpēja". Pie tam ceļā sastaptie, tavu dziesmu dzirdējušie "visi ir saistīti, tikai to nezina". Krājuma nosaukums ir "Ledus debesis", tāpēc noslēgumā svarīgi "ap sauli sargājošas rokas
paņemt un iezīmēt". Paldies dzejniecei par to iezīmēšanu lasītājas sirdī!

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

Es nemāku uzrakstīt atsauksmi dzejai, jo to nevar pateikt vārdiem, to var tikai sajust. Janai Eglei padodas tik brīnišķīgi! Daudzas lapas pārlasīju vairākkārt, jo gribējās tās uzsūkt katrā savas būtības šūnā. Piekrītu, lielajiem burtiem, pieturas un citām gramatikas zīmēm nav nozīmes, vārdus var no tām izravēt un attīrīt.

Modē ir kursi, kuros var sakārtot māju, skapi, pagulti. Lasot dzeju, manī kaut kas sakārtojas iekšēji. Nevaru paskaidrot, varu tikai lasīt.

"toreiz kad tu aizgāji pavisam
es izsmalcināti vijīgām kustībām izlasīju visas maiguma
drumslas no sevis lai negrauž un izmēzu visu kas svarīgs bet
lieks un biju joprojām skaista"

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

toreiz kad tu aizgāji pavisam
es izsmalcināti vijīgām kustībām izlasīju visas maiguma
drumslas no sevis lai negrauž un izmēzu visu kas svarīgs bet
lieks un biju joprojām skaista

tu esi rīta putna aizsmakušais sauciens
tik skaists un nepieturams
es esmu balta migla
kur putnam kliedzot apmaldīties

es tev saku
skaidri un nepārprotami sadzirdama ir
tikai klusēšana

ja nu kāds todien grib iet jums līdzi
lai nāk
lai ņem savu alu viskiju vai vīnu
lai ņem ģitāras ukuleles un
visādas grabošas bundžas
un kamēr es priecīgi putēšu vējā
dziediet dziediet dziediet
lai mani pelni šņirkst jums starp zobiem
lai jūras vējš grauž jūsu acis

[Ingrida Ceple · Rating 4 out of 5]

Jana kādā raidījumā teica, ka šis esot bijis viņas sāņsolis, lai saprastu, ka proza tomēr ir tuvāka. Par sevi varu teikt to pašu, dzeja nav īsti man, bet šī grāmata vizuāli tik ļoti uzrunāja, ka izlasīju. Neteiktu, ka sapratu visu, bet tāds jau nav mērķis. Bija lappuses, kuras patika un bija tādas, kuras patika mazāk. Apbrīnojami, ka tas viss tapis 20 gadu laiku un ir tik skaisti savijies vienkopus!
Bet vizuāli tiešām izcila - tas ledus kristāliņu spīdumiņš, tik patīkama rokās un tie burti !!!

[Valija Platace · Rating 5 out of 5]

Nobriedusi, spēcīga, aizkustinoša, iedziļināties un just liekoša, izjusta, dziļa dzeja.
Krājumu lasīju ilgi. Izgaršodama, izbaudīdama, izsāpēdama.
Zinu, ka pie šiem dzejoļiem atgriezīšos vēl un vēlreiz.