Элла, ее одноклассники и учитель с семьей отправляются в морское путешествие на яхте. На берегу к ним присоединяется непонятная, но очень строгая женщина-гид, которая боится сказок и считает воображение болезнью "хуже ветрянки". Cначала она учит их выживать в трудных условиях, а потом признается, что теперь она - их новый учитель, потому что их старый учитель вскоре станет директором мореходного училища. И все путешествие, несмотря на шторм и настоящее кораблекрушение, дети ищут способ попасть в новое училище, учитель ищет способ не бросать свой класс, а у женщины-гида появляется новый жизненный план.
Im sechsten Teil der Reihe, Ella in den Ferien erleben wir Ella und ihre Freunde zusammen mit dem Lehrer und anderen Erwachsenen auf einer Schiffsreise an Bord einer Segelyacht. Auch hier gibt es wieder allerhand zu schmunzeln, aber auch ein wenig Spannung, denn auf dem Heimweg gerät die Gruppe unglücklicherweise in einen Sturm und erleidet Schiffbruch. Mit dem Lehrer auf einer einsamen Insel gefangen zu sein, ist für beide Seiten wahrscheinlich nicht der rechte Ferienspaß, aber auch in einer solchen Situation läßt man sich die Laune nicht versalzen.
A propos Salz: Wir erfahren, daß es anscheinend sowohl Salzwasser- als auch Süßwassergehirne gibt und es wohl daran liegt, daß in diesem Abenteuer Tiina dem Klassengenie Timo endlich mal den Schneid abkauft, was hilfreiche Ideen betrifft. Außerdem lernen wir Pekkas Vater kennen, was uns eine Menge über Pekka erklärt, wir erfahren, welche Leidenschaften eine Kapitänsmütze auslösen kann, und wir kommen auch ein wenig über die unbezähmbare Kraft der Phantasie ins Nachdenken. Die größte Gefahr allerdings scheint in der „Reisetante“ zu liegen, einer resoluten Dame mit eisigem Blick, die doch tatsächlich die neue Lehrerin von Ella und ihren Freunden werden könnte. Da kann man nur sagen: Land unter …
Auch wenn dies mittlerweile der sechste Band der Reihe ist, den ich meiner Tochter vorgelesen habe, habe ich mich doch an vielen Stellen immer noch ungetrübt amüsiert. Meine Tochter sowieso! Wie kann ich die Siebenjährige nur dazu bringen, auch selbst einmal ein Buch in die Hand zu nehmen? Diesbezüglich sind Tips in den Kommentaren ausdrücklich erwünscht!
Rets ir gadījums, kad bērni atsakās turpināt lasīt kopā kādu grāmatu. 😂 Es jau to gan kā paraugskolniece izlasīju līdz finišam, bet, godīgi sakot, tikai tāpēc, lai būtu pilnīgs skatījums un, vēlreiz godīgi sakot, tas mani vēl vairāk pārliecināja, ka šis bija kaut kas pilnīgi nejēdzīgs un vājprātīgs.😆🤣
Šo somu autora grāmatu (plus vēl vienu citu daļu par Ellu) uzdāvināju meitai pagājušajos Ziemassvētkos. Nodomāju, ka jāizlasa pa vakariem. Bet tā izrādījās grāmata ne gluži mūsu visu gaumē.
Cik saprotu, tad šajā sērijā ir daudz grāmatu, un šī, ja nemaldos, ir numur 10. Lai arī bija šādas tādas atsauces uz citām daļām, tas netraucēja lasīt grāmatu atsevišķi.
Grāmata stāsta par Ellu un viņas klasesbiedriem, viņu skolotāju un viņa sievu, ekskursijas vadītāju un dažu bērnu vecākiem, kuri ar motorkuģi dodas ekskursijā (es gan īsti pat neatceros, uz kurieni). Un tur, protams, šis tas atklājas un atgadās..😎😄
Grāmata bija jocīga, haotiska, pārspīlēta, dīvainiem jokiem, nesakarīgiem dialogiem pārpildīta. Visi varoņi bija nenormāli (nu nopietni!😂). Pieaugušie tēli uzvedās kā jukuši un kā mazi bērni. Puikas pusi grāmatas skraida ar plikiem dibeniem, kas izdaiļo arī ilustrācijas. 😂 Viens tēvs visu laiku lec ūdenī un atkārto vienu un to pašu. Kauslis runā totālu bezsakaru, bet vismaz vienā stilā.😅 Skolotājs un ekskursijas vadītāja "lecas" kā pusaudži. Beigās skolotāja sievai gandrīz piedzimst varde 🐸 (labi, pārspīlēju, bet nu uz to pusi, lai saprastu, cik "crazy" bija šī grāmata 😄😵💫😄). Pati Ella, kuras vārdā nosaukta šī grāmata, vispār ir nejūtama un nesataustāma...
Labais? Pāris absurdas vietas izvilināja tomēr manu smaidu.
Piedod, Timo Parvella un dārgā Ella, laiks doties uz grāmatu apmaiņas punktu. Bye🫡
Hauskaa kerrontaa ja hauskoja tapahtumia. Lastenkirjaksi ihan viihdyttäviä ja naurahtelinkin useampaan otteeseen. Tällä kertaa kuunnellessa hieman ärsytti lukija (aikaisemmissa osissa ollut muita lukijoita), en edes tiedä miksi.
Nav jau nekāds brīnums, ka 10. sērijas grāmatā joki ir mazliet piespiesti un izspiesti, lai gan gadās pa kādai pērlei, protams, arī. "Ellu" noteikti vērts sākt lasīt ar pirmajām sērijas grāmatām.
Ella ja tema klassikaaslased lähevad koolilõpu väljasõidule oma toreda õpetaja ja tema naisega. Kaasa tuleb ka reisijuht, kellel puudub fantaasia ja muinasjutte ta ka ei usu. Reisil juhtub erinevaid seiklusi, lapsed näitavad iseloomu ja panevad reisijuhi kannatust proovile. Reisil selgub ka põhjus, miks õpetaja nendega vähem tegeleb kui reisijuht... Õpetaja tahab teha teoks oma unistust ning saada kabineti uksele oma nimi. See plaan läheb juba peaaegu õnneks, aga siis tuleb elu vahele ning reisijuht ikkagi ei taha õpetajaks saada. Ka temal on missioon, mis tuleb lõpuni viia. Raamatus on sõnu mõnusat seatud. Lahedaid väljendeid. Noorele lugejale kindlasti see sari meeldiks. Raamatus pildid ja suhteliselt suur tekst, mida lihtne lugeda. Nii palju see raamat mind ei köitnud, et teisi osi lugema hakkaks. Minu lemmik sõnapaar: Opacas napacas (harilik jobukakk)
Tätä lukiessa alkoi tehdä mieli lähteä itsekin seikkailemaan. Vaikka saaristoon. Tai edes jonnekin. En myöskään halua itsekään kasvaa aikuiseksi. Paten isä oli aivan mahtava! Haluaisin olla samanlainen! :)
Oli see vast raamat, heas mõttes! Jagus lusti ja lõbu, seiklusi, ka omavahelisi sekeldusi, kambavaimu ning üheskoos raskuste ületamist. Hoogsalt humoorikas loos nautisid vahvad jõmmid täiega oma lapseelu. https://pilleraamatujakassiga.blogspo...