Džikī

Smaržu stāsti #2

by Dace Ruksane

Daces Rukšānes jaunākais romāns “Džikī” savā ziņā ir turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai grāmatai “Krieva āda”, kas vēstīja par 50.–60. gadu Padomju Latviju. Jaunā romāna centrā vairs nav Emīlija, kas bija uzdrošinājusies iemīlēt krievu, bet gan viņas meita Meldra, kura ar četrgadīgo meitu ir ieradusies Rīgā, lai sāktu jaunu dzīvi. Darbība aptver laikposmu no 70. līdz 90. gadiem, no sociālisma agonijas līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai, un rakstniece bez pārspīlēta dramatisma atklāj gan jūtu sarežģītos ceļus, gan laikmeta traģismu. Līdzīgi kā romānā “Krieva āda” caurviju motīvs ir leģendāras firmas Chanel smaržas “Krievijas āda”, kuru aromātu dievina Emīlija, arī “Džikī” liktenīga loma ir smaržām, kuras maina Meldras dzīvi. Ar tām Meldras jūtu pasaulē ienāk vārds “unisekss”, par kuru 70. gadu Rīgā neviens nav dzirdējis.

Genres: Historical Fiction

304 pages, Hardcover

First published January 1, 2023

Reviews

[Linda · Rating 4 out of 5]

Neparasts stāsts par sievietes likteni Padomju un pēc tam jau neatkarīgajā Latvijā, sākot no 70.tajiem līdz pat galvenās varones Meldras sirmam vecumam.

Šī laikam nu bija tā reize, kad būtu gribējies, lai grāmata ir biezāka - stāsts brīžiem uz priekšu virzījās tik ātri, ka bij grūti tikt līdzi… Daudz sadzīvisku ainu, padomju laiku “uzplaukuma” un pēc tam norieta gadu kakofonija, brīvības elpas pirmās vēsmas. Vecāki, bērni, mīlestība, dvēseles alkas pēc piepildījuma.

Smaržas ‘Džikī’ ļoti skaisti savija ciešā mezglā gan galveno varoņu dzīves, gan gadu desmitus un paaudzes.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

Ātrā atsauksme - izcila, fantastiska!!!! TIK ļoti 🤍
…
Vai atceries “Krieva āda”? Šī grāmata ir “Krieva āda” turpinājums, kas seko līdzi Meldras gaitām Rīgā. Kas interesanti, ka šo grāmatu vari lasīt arī kā autonomu stāstu, jo autore gudri ieaudusi atsauces uz notikumiem pirmajā grāmatā, paskaidrojot tikai tik daudz, lai labāk būtu izprotami notikumi “Džiki”. Taču, protams, vislabāk šo stāstu varēsi uztaustīt, ja lasīsi grāmatas secīgi.

Es šo grāmatu ļoti gaidīju un jūs jau zināt, ka reizēm mēdz gadīties tā, ka kaut ko ļoti gaidi un beigās ir tā - nekā. Šis nav tas gadījums! Man ļoti patika šī grāmata un es būtu gribējusi, lai tā ir vismaz uz pusi biezāka, lai varu turpināt viļņoties šajā stāstā.

Autore izcili atspoguļo vēlīnos padomju laikus līdz pat Atmodai, iekļaujot dažādas detaļas un nianses, kas šo izdomāto stāstu padara tik īstu un autentisku. Grāmatā kaut kā tik viegli un glāstoši tiek izstāstīts patiesībā traģisks un pelēks laiks Latvijas vēsturē, kad “sistēma zināja labāk”, ko cilvēkam izmācīties, kur strādāt, kuru mīlēt un, kuru ne. Un tieši mīlestība un sievietes jūtu pasaule ir šīs grāmatas centrā. Vai jūtas var būt nepareizas?

Grāmatā “Krieva āda” liela nozīme bija Chanel aromātam. Savukārt šajā grāmatā nozīmīga loma ir Guerlain aromātam “Jicky” jeb “Džiki”, kas ir pirmais radītais unisex aromāts. Padomju savienībā nav šāda vārda un neviens nevar paskaidrot, ko īsti nozīmē unisex, taču Meldrai ir iemesls, kādēļ viņai ir svarīgi to noskaidrot.

Grāmatas atvēršānas svētkos Dace ielika grāmatā aromatizēto papīra loksnīti ar “Džiki”, ko izmantoju kā šīs grāmatas grāmatzīmi, kuras aromātu lasot baudīju un tas noteikti pastiprināja sajūtas par stāstu.

Grāmata beidzas ar kādu sarunu un man bija sajūta, ka arī es tajā piedalos un apskauju trijotni, kas kopā nonākusi kādā punktā.

Man patika pārsteidzošais epilogs. Vārdu sakot man patika viss. Turklāt,sajūtu ziņā man šī grāmata atgādināja vienu no manām visu laiku mīļākajam grāmatām “Pļauka” (V.Volkeviča)

Starpcitu, Dace atklāja, ka top arī trešā grāmata. Vai ir pieklājīgi pabeigt lasīt vienu daļu un jau gaidīt nākamo? Lai vai kā – es ļoti gaidu!

[Oskars Kaulēns · Rating 5 out of 5]

kur beidzas mūsu pašu iekšējie padomju laiki un sākas brīvība? un kam mēs esam piemērotāki - rituālai brīvībai vai brīvības rituāliem?

ļoti labs darbs.

[Lauma Gurgone · Rating 5 out of 5]

Esmu sajūsmā. Šī man patika pat labāk nekā “Krieva āda”. Tas, kā Dace mācēja uzburt tā laika atmosfēru, liek izjust apbrīnu. Katra detaļa grāmatā izstrādāta līdz ideālam un nevarēju vien sagaidīt darbadienas beigas, kad varēšu pieķerties lasīšanai. Paldies!

[Kristīne Spure · Rating 5 out of 5]

Nu, vai "Jicky" smaržas Latvijas veikalos jau izķertas? Dace Rukšāne raksta ļoti labi, un šo grāmatu bija bauda lasīt. Raiti, viegli, arī par smagām tēmām. Vietām humorpilni. Tik labi sajutu padomju laika elpu un atkusni gan ēdienos, gan notikumos, gan apģērbā, gan galvenās varones Meldras attieksmē. Es teiktu – īsts vasaras romāns. Vasaras – nevis tādēļ, ka grāmata ir lubene, bet gluži vienkārši latviskais un jūra, un Rīgas gaisotne tajā vedina domāt par vasaru.

"Džikī" fragmentu dzirdēju Prozas lasījumos no pašas autores, pirms grāmata iznāca, taču izlasīju to tikai tagad, uzreiz pēc "Krieva ādas" izlasīšanas. Iesaku arī citiem lasīt šajā secībā, lai gūtu pilnu tēlu psiholoģijas attīstību.

Tik ļoti trigero vietas, kur padomju tantes māca, kā cilvēkiem dzīvot. "Nebļauj, kad dzemdē, nobiedēsi citas". "Tev ir 26, tu jau esi veca". Ne velti tagad ejam terapijā un šo sviestu mēģinām no sevis nomazgāt nost.

Tiešām ļoti patīk, kā Dace Rukšāne sarakstījusi šīs divas grāmatas. Godīgi sakot, es gribētu vēl trešo ar turpinājumu, kas tālāk norisinās Meldras meitas Annas (vai Lea) dzīvē.

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

[..] Manī nav pārāk daudz siltuma, manis var nepietikt - šķiet esmu kā vārgi sārta un skāba ledene, kuru tu sūkā un laizi, cerībā, ka kādu brīdi tiksi pie saldā pildījuma pašā viducī, bet tas kā nenāk, tā nenāk, beigās tu dusmās sāc kost un kramšķināt, bet neko vairāk kā asas stiklenes drumslas, tās pašas skābāss šķēpeles nesaņem. [..]

… uzlieku uz krūtīm Daces grāmatas ierakstam līdzi dāvināto ‘Džikī’ smaržu paraudziņa lapiņu … elpoju un ielepoju … vārdus, smaržu, sajūtas, stāstu.
Dace raksta TIK skaisti!

Esmu laimīga, ka manā grāmatu plauktā ir daudz Sievietes Rakstnieces … ar lielajiem S & R

[..] Katras smaržas ir ka slepenā eja, kas paveras, lai dotu ceļu vēl nemanītu emociju un notikumu ienākšanai. Kādas būs šīs? Kur es nonākšu?

[..]

uzlieku smaržu pilienu uz delnas locītavas, ieelpoju un momentā aizlidoju atpakaļ tajā vējainajā jūras dienā, kad uzrunāju svešinieci kāpās

[..]

Šī ir smarža, kurā viss, kas man patīk aromātos, apvienojas viena meistardarbā - te ir svaigums kopā ar siltumu, rūgtums ar saldumu, citrusīgais un ādainais. It kā nesavienojamas lietas un nianses tomēr saspelējas un izplaukst harmonijā, kurā ir gan piedošana, gan pieņemšana, gan neapvaldīta kaisle, gan rāms mierinājums. [..]

p.s. man patīk, kā Dace saka, šo grāmatu lasot izģērbt no plīvurainā apvāciņa …

[Vilis]

Tāda neuzbāzīga pastaiga cauri padomju beigu posmam, kur sižets lielākoties pakāpjas otrajā plānā, lai netraucētu sadzīves reāliju iezīmēšanai.

[Laura Grevina · Rating 4 out of 5]

Vai kā man lasot gribējās pasmaržot šo grāmatu, un, protams, arī slaveno "Džikī" aromātu.
Ļoti raiti un ar interesi lasījās par mīlestību laikā, kad mainās varas, sabiedrībā pieņemtais, pareizais un nepareizais.

[Dace Znotiņa · Rating 3 out of 5]

Grāmata krietni atšķīrās no tā, ko solīja anotācija. Jā, tur bija smaržas, un tā bija interesanta sižeta līnija. Tur it kā bija arī unisex, bet šeit gan pēc tāda pieteikuma uz grāmatas aizmugurējā vāka es gaidīju kaut ko vairāk. Tur bija laikmets, tur bija cilvēki un viņu pieredzes. Un galvenokārt grāmata bija par brīvību būt tādam, kāds tu esi, nevis kādam tev vajag būt. Mīlēt to, ko gribi, nevis to, kas pienākas. Gan lasīšanas gaitā, gan pēc pabeigšanas sajūta ir kā krellēs savērtas līdzīga izmēra pērles viena pēc otras. Lasās raiti, bet iztrūka īsta līdzpārdzīvojuma vai kulminācijas.

[Ieva Bite · Rating 4 out of 5]

Līdz “ļoti patika” pietrūka tas, ka manai gaumei bija par daudz lieku detaļu un nekas nenotika pēc tam, kad daudzreiz šķita, ka tūlīt kaut kas notiks. Tā, protams, var būt. Tās detaļas foršas, un var just, ka ieguldīts darbs līdz pēdējam sīkumam, bet man tas nedaudz traucē. Es gribu lasīt grāmatu, nevis domāt par tajā ieguldīto darbu.
Bet tās ir manas problēmas, tāpēc visādi citādi - iesaku.

[dana · Rating 4 out of 5]

Ļoti skaista grāmata! 🤍

Tikai prasījās biezāku, un sižets ātri virzījās uz priekšu, palika nenoskaidrotas nianses, jautājumi.

"Man ir bail no nenovēršamības, no nāves tuvošanās, no taisnām takām bez līkumiem un apkārtceļiem, man vienmēr vajag rezerves variantu, telpu, kur atkāpties, un kaut mazdrusciņ brīvas gribas, ar ko spēlēties."

[Sintija Meijere · Rating 5 out of 5]

LIELISKA!
Vēsturiskie pilsētas, izklaižu, modes, dzīvesstila un notikumu apraksti iedeva perfektu attiecīgo gadu noskaņu. Apriju grāmatu vienā dienā.
Kā vienīgo mīnusu varu minēt to, ka bija par īsu. Vēl kādas 100 lpp. būtu aizgājušas rūkdamas, it īpaši grāmatas beigās pie Atmodas gadiem, kas likās drusciņ par sasteigtiem.
Bet kopumā - patika ļoti!! Meklēšu, kur saostīties Džikī un jau gaidu nākamo grāmatu.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Grāmata ir autores iepriekš izdotā romāna "Krieva āda" turpinājums. Arī šoreiz stāsta galvenās varones ir smaržas - Guerlāna "Džikī", vecākās joprojām ražotās smaržas (jāmeklē un jāpasmaržo!).
Esmu liela fane grāmatām par padomju laiku, par to kā cilvēki dzīvoja un ko juta. Šī grāmata nelika vilties, bet līdz 5 zvaigznēm kaut kas pietrūka.

[Ingrida Ceple · Rating 4 out of 5]

Es nevaru izskaidrot, bet dažu brīdi man likās, ka lasu skolas laiku Zentu Ērgli. Man pietrūka dziļuma, tādiem lieliem aulekšiem pāri visai dzīvei, likās par strauju, likās tik daudz kam paiets garām vien uzmetot mirkli skatiena. Ceturtā zvaigznīte smaržām, noteikti gribētos pasmaržot. Nu un grāmatas turpinājums man jau likās diezgan skaidri samanāms. Vismaz es rakstītu par to. Bet varbūt Rukšānes kundze būs pavisam citās domās…

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Šis, šķiet, bija šī gada grāmatu gaidīšanas lielākais prieks. Uzzinot, ka autores romānam "Krieva āda" būs turpinājums par Emīlijas meitu Meldru, tā vien gribējās ātrāk tik pie grāmatas un to izlasīt.

Arī šajā romānā Dace Rukšāne ietur savu stilu - raksta it kā viegli, bet tai pat laikā ļoti pilnasinīgi, rādot ne tikai vēstures raibās lappuses, bet galvenokārt cilvēku iekšējās drāmas.

Bija patiesi interesanti lasīt par sociālistisko Rīgu un elitārajām aprindām, kurās nokļuvusi, Meldra ierauga un izdzīvo dzīvi, kas paliekot Liepājā viņai būtu liegta. Lielisks vēsturiskais fons, tik viegli bija iztēloties tā laika Rīgu, mediķu un mākslinieku vidi, varas un likuma uzspiestos žņaugus, ko katrs centās apiet kā nu māk. Brīvdomību kas sāk parādīties gaisā...

Grāmata lasījās viegli un raiti, tā bija patiesi aizraujoša, bet savā intensitātē tomēr "Krieva ādai" līdzi netika. Tas nemazina grāmatas kvalitāti un tā patiesi ir laba, taču "Krieva āda" ienākusi latviešu literatūrā tik spilgti, ka "Džikī", lai cik spilgti uzrakstīta, uz tās fona tomēr ,šķiet, mazliet nobāl.

Lai vai kā, priecājos, ka izlasīju un uzzināju šīs dzimtas turpinājumu un ceru, ka nākotnē tiks uzrakstīts arī par Meldras meitām.

[Meldra Gineite · Rating 4 out of 5]

Pēc Krieva ādas man bija ļoti augstas ekspektācijas, tas, iespējams, traucēja. Stāsts un sižets ļoti saistošs, izlasīju ļoti ātri, atrauties bija grūti. Man pietrūka tā … “kreptīguma” un dziļuma, ko atceros no Krieva ādas, šoreiz vairākkārt bija sižeta līnijas, kur likās - nu, te gan būs tūlīt pamatīgi, tomēr rakstniece bija izvēlējusies pārskriet tam pāri. Ļoti patika nemanāmais, bet visur smalki klātesošais vēsturiskais fons.

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Pirmoreiz lasu kaut ko no autores daiļrades.

Ļoti piesātināta un savdabīga grāmata, kurā ir tik daudz detaļu, kas vēlas, lai tām pievērš uzmanību, un ļoti garda valoda. Īpaši mani piesaistīja grāmatas vāka noformējums un elegantās jautājuma zīmes tekstā.

[Linda Vituma · Rating 3 out of 5]

Pleasantville viss ir normāli - traģiski, elēģiski, emocionāli cenzēti (kastrēti, amputēti, izoperēti, iekapsulēti) un aprakstīts liegi plūstošos, aromātisko teikumos.

Bet tas nekas - visu pārējo izdomāsim, atrisināsim, nokārtosim!

Tikmēr no ābelēm paukšķēdami krīt bērni. Ah, nē - āboli. Āboli! Pārteicos! Ar bērniem viss ir kārtībā. Pleasantville viss ir kārtībā. Viss vienmēr ir kārtībā. Jo īpaši ar bērniem.

Tikai viegli reibst galva. Bet tas no smaržām. Ne no apspiestām emocijām, domām, pieredzēm.

Man ir tikai viens jautājums - kāpēc es tā pa īstam neko nejūtu? (un šis nav retorisks jautājums)

[Eva Pormeistere IG lapaspusempapedam · Rating 4 out of 5]

Vai arī Tev,izlasot Daces Rukšānes grāmatu "Krieva Āda",sevī mutuļoja jautājums-Kā izvērtās Meldras dzīve pēc tik pārdzīvojumiem piepildītās mātes Emīlijas sniegtās dzīves pieredzes un vides,kurā Meldra uzauga?

Tev vairs nav jāmoka sava ziņkāre,bet,gan gluži pretēji,tā jālutina ar Daces Rukšānes jaunāko grāmatu "Džikī",kas sevī paslēpusi brīnišķīgu stāstu par Meldru un viņas dzīves līkločiem.

Stāsta norises laiks ir 70.gadu sākums-90.gadu beigas,kas soli pa solim nomērdē sociālismu, lai varētu sākt dzimt pirmie Latvijas neatkarības pasludināšanas pumpuri.

Stāsta galvenā varone ir Meldra-jauna sieviete, kura cenšas izrauties no līdz šim piedzīvotajiem, sarežģītajiem dzīves līkločiem Liepājā,lai veidotu pavisam jaunu dzīvi Rīgā-dzīvi,kas būtu atkarīga tikai no viņas pieņemtajiem lēmumiem, cenšoties nepieļaut tās pašas kļūdas,ko savā dzīvē pieļāvusi viņas māte.

Rīgas dzīve Meldrai sniedz ne tikai jaunus iespaidus, profesionālās iespējas,bet arī parāda,cik mīlestība var būt neparedzama,kas spēj pārsteigt ne tikai apkārtējos,bet arī pašu Meldru.

Kādus pārsteigumus ir sagādājusi dzīve Rīgā? Kāda mīlestība sašūpos Meldras sirdi,un kā tā izvērtīsies? To visu un vēl vairāk-lasi grāmatā!

Šis bija lielisks baudījums, kas sākās ar pašu pirmo lapaspusi un nebeidzās pat tad,kad biju aizvērusi grāmatas pēdējo vāku. Mani ļoti uzrunāja grāmatas valoda-tik viegla un tik plūstoša. Tāpat kā "Krieva ādā",arī šajā grāmatā es apbrīnoju,cik reālistiskas tiek aprakstītas stāsta ikdienas ainas un sadzīve -ļoti patika katra nianse, kas tik ļoti paspilgtināja stāsta galveno līniju un sniedza iespēju vēl vairāk saaugt ar šo stāstu.

Bet pāri visam-mīlestība un tās neprognozējamā virzības gaita, ja tai ļaujies un vēlies to izbaudīt, neskatoties uz to,kādas lomas tev ir piedēvējuši apkārtējie un kādas ir konkrētā laika perioda sabiedrībā pieņemtās normas un stereotipi.
Stāstā atspoguļota sievietes būtības nepazaudēšana, saglabājot gan mātes, gan sievas lomu, bet tajā pat laikā neaizmirstot par sevi, tiecoties pēc savām sajūtām, ļaujoties tām,un varbūt pat ļoti daudz liekot uz spēles, lai šīm sajūtām ļautos.

[Kristīne Stiķe · Rating 2 out of 5]

Netiku vaļā no sajūtas, ka teicēja varētu būt Mirttante... Tikai pašās beigās balss pazuda.
Traucēja, ka neatceros tik labi Krieva ādu un tās tēlus.
Bet tā jau lasās ļoti raiti, tāds mīlīgs vakara romāns ar paredzamu finālu.

P.S. Protams, ka aiziešu veikalā paostīt to Jicky :)

[Elīna Jurberga]

man par šo vēl ir diezgan jāpadomā.
kopumā teksts raits un bagātīgs, bet dažviet [riktīgas spoileru vietas] man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

[Aiva · Rating 5 out of 5]

Centrālais vadmotīvi – mīlestība, iekāre, ilgas, greizsirdība, dusmas.

lai cik sarežģīti, cik dažādi, tomēr viens cilvēks var mīlēt vairākus cilvēkus. Un ne tikai pretējā dzimuma, bet arī sava dzimuma. Un neizdevušies pagātnes noteikumi nediktē nākotni. Nākotni izvēlies tu pats ar savu rīcību un attieksmi pret to.
Kopumā ļoti spilgts, emocionāls un atvērts stāsts par dzīvo padomju laikos, ka arī tajā laikā cilvēki bija krietni atvērtāki domāšanā kā to ļāva valdošā iekārta. Par to kā cilvēki apgāja iekārtas noteikumus, kā mācēja izvairīties no tiem, kā meklēja brīvību pat īsti to neapzinoties.

Noteikti no sirds iesaku izlasīt. Šī grāmata mani emocionāli spēja satricināt, jo bija veikli uzrakstīta, valoda ļoti bagāta, kā arī galvenās varones attīstība caur gadiem bija ļoti niansēti parādīta.

[Laura laura_lasa · Rating 3 out of 5]

3.5⭐

[Arta · Rating 5 out of 5]

4.5 ⭐️

[Kristiāna K. · Rating 4 out of 5]

Drosmīga, niansēta un skaista grāmata par laikmetu, kurā dzīvojot, tu nevarēji būt drošs, ka vari uzticēties pats sev, kur nu vēl citiem. Un tomēr galvenā varone uzdrošinās un alkst sevi izprast, nebaidoties no sekām, kas var skart gan viņu pašu, gan mīļotos cilvēkus. Un skar neizdibināmajos jūtu ceļos un labirintos, kas prasa būt gan trauslai, gan nesatricināmai, kas paģēr atrast sevī piedošanas spēku.
Smalki izstrādāts, taču reizē grods romāns (gluži kā brokāts vai parfīms), kas liek domāt par vēl neatklāto sevī un citos. Par uzticības robežām un iekšējo pasauļu tiecību vienai pēc otras. Par sievietes lomu - meita, sieva, māte, draudzene - bet galu galā Sieviete. Un par dzīves nenovēršamo mainību gan laikā, gan telpā, gan ļaudīs.

[Krista Karabeško · Rating 5 out of 5]

Maģiskas transformācijas rezultātā kļuvu par Meldru. Dzīvoju viņas dzīvi, domāju viņas domas, mīlēju, tiku krāpta, novecoju.Novecot bija visgrūtāk. Dzīvot visu dzīvi pāris dienas. Bet galu galā vai tāda arī nav tā sajūta? Novecot. Dzīve rit tik ātri. Vispār nonācu tādā pamatīgā melanholiskā noskaņojumā.



Lielisks romāns. Daži momenti vispār uzdzina trauksmi, piemēram, prakse senāk atstāt mazus bērnus vienus un doties savās gaitās. Jēziņ. Traģēdija pati uzprasās.

Intriga par to kā smaržo Džikī nu ir debesīs. Nu un Krieva āda arī. Skaists ceļojums cauri pārmaiņu laikiem. Nesen lasītās Klišāna Pieauguša puikas atmiņu klades konteksts iedeva skaidrāku tā laika vides redzējumu. Smuki sasaucās.



Grāmatas struktūra izcila – īsas nodaļas, perfektas, ja “nav laika” lasīt. Jo iestāsti sev, ka izlasīsi vien vienu mazu nodaļu un viss. Beigās attopies, ka ir 4 naktī. Grāmata, kuru nevarēju nolikt.

[Anete Apsite · Rating 3 out of 5]

Ja es šo grāmatu būtu lasījusi, nezinot neko par “Krieva ādu”, iespējams, man tā patiktu labāk. Taču, lasot kā turpinājumu, šajā man pietrūka emociju intensitàtes. Vēsturiskie notikumi, ka notiek “turpat aiz loga” un padomju sadzīves detaļas no vienas puses šķita interesanti, taču no otras bija sajūta, ka autore maksimāli daudz cenšas pieminēt, bez kā varbūt pat varèja iztikt, tāpat kā reālās personības, kas daļēji bija atšifrējamas. Mīlestības tēma šoreiz mani neaizrāva nemaz. Taču triloģijas trešo grāmatu kaut kad laikam tomēr gribēšu izlasīt.

[Elīza Benefelde · Rating 4 out of 5]

Vienreizēji!! Vismaz tādas ir manas domas par D. Rukšānes romānu “Džikī”😌 tomēr dodu četras zvaigznes, jo mazliet prasījās citādāku nobeigumu. Beigas likās ļoti sasteigtas.
Tomēr neskatoties uz šīm lietām, romānu labprāt pārlasītu vēl un vēl!📚🤓

[Anita · Rating 4 out of 5]

"Es esmu tikai tik, cik pati nozīmēju savai dzīvei, tikai tik, cik redzu sevi gaiteņa spogulī, tikai tik, cik palieku kāda domās."

[Gunta Lapiņa · Rating 5 out of 5]

Ļoti sievišķīga grāmata.