«Eigentlich wollen wir einfach glücklich sein, aber wir konnten nicht miteinander reden.» Dieser Satz eines Paares, das sich trennte, ist für mich der typische Abgesang der heute allseits belasteten Beziehungen. Gibt es überhaupt noch eine Chance für eine bessere Beziehung? Ich glaube, ja. Miteinander reden macht glücklichere Paare. Nur wie? Der entscheidende Weg ist das wesentliche Zwiegespräch. Die in ihm enthaltenen Grundansichten aus der Psychoanalyse der Zweierbeziehung haben auch mein Paarleben tiefgreifend verändert. Ein Paar: «In den letzten drei Monaten mit Zwiegesprächen haben wir mehr voneinander erfahren als in zehn Ehejahren vorher.»
Šī grāmata ir NOTIKUMS! Jau lasīšanas laikā šī grāmata radīja nākamo notikumu - PĀRU SARUNAS, kā ģimenes dzīves ikdienas daļu. Grāmatā aprakstītā ideja ir patiesi NOZĪMĪGA - to ir vērts pamanīt, noturēt uzmanību, izurbties cauri, praktizēt, piedzīvot, izbaudīt, dot tai iespēju uzlabot dzīves un attiecību kvalitāti.
Ideja ir tik nozīmīga, ka par to, cik GRŪTI bija lasāms ik vārds šajā grāmatā, noņēmu tikai vienu zvaigzni. Bet jūtieties brīdināti - lasās grūti, tomēr IR izlasīšanas un vēl vairāk - PIEDZĪVOŠANAS VĒRTS.
Akli lūkojos Visumā — meklēju atspulgu meklēju sevi Kā pīle lūkojos ūdenī Kā Narciss lūkojos ūdenī Kā mēness lūkojos ūdenī Kā Cilvēks lūkojos otra cilvēka acīs un ieraugu sevi (tā no manis iznāca dzeja)
Grāmatas ideja izcila, žēl, ka tik smagi lasījās. Autors raksta par pāra ilgtermiņa kvalitatīvas kopābūšanas pamatprincipu sarunāties 1x nedēļā 90min garumā ar konkrētiem ieteikumiem un piemēriem. "Pāru sarunas ir 'identitātes darbnīcas': es ieraugu sevi otrā, un viņš spoguļo mani. Pāru sarunas ir 'kompensējošā socializācija'. Partneris 'apstiprina manu pašportretu'. Tādejādi es saprotu, kas esmu. Es atrodu drošību pats sevī."
Par pāru sarunām, kas tiek ieplānotas noteiktā dienā un laikā. Par sarunām, kurām ir konkrēti pamatprincipi (piemēram, nekādu jautājumu, nekādu padomu, kas var sākontēji šķist mulsinoši), bet to rezultātā tiek veidotas attiecības, kas sniedz apmierinājumu, aizskalo ikdienas sīkās vilšanās nogulsnes. Tās erotizē.
“Pāri, kas risina pāru sarunas, ievēro, ka, tās izlaižot, noskaņojums mājās kļūst nervozs. Mazāk sarunu nozīmē to, ka sliktāk tiek atpazītas būtiskās vajadzības un, galvenais, nenotiek savstarpēja uzskaņošanās, kas izraisa lielāku neapzinātu vilšanās izjūtu un nelielu dusmu uzkrājumu ikdienā."
“Mēs esam radīti attiecībās, dzimuši attiecībās un attīstījušies attiecībās. Neviens nespētu eksistēt bez attiecībām.Tas, ko mēs dēvējam par dvēseli, būtībā sastāv no piedzīvotajām attiecībām, kuras esam iemiesojuši.”
One of the first books I haven’t finished. I very much like the core concept: having regular, scheduled conversations with your partner to exchange self-revelations; really sticking to your side of the story and talking about your perception. Focusing on listening. 90 minutes each week with a clear structure: one person shares, the other listens. Then switching roles. Doing this 2-3 times.
But: the book is horrible to read. The author frequently gets lost in philosophical stories and fails to convey the main point. At least personally I learned more from googling the topic than reading the book.
Grāmata, uz kuru liku lielas cerības, sevi tomēr līdz galam neattaisnoja. Lai gan autors vieglā, plūstošā valodā un caur daudziem piemēriem un to skaidrojumiem mēģina parādīt pāru sarunu ietekmi, viņš aizmirst izskaidrot šo sarunu būtību un precīzāku struktūru.
Ar vienu nelielu nodaļu, kas veltīta dažiem noteikumiem, nepietiek, lai arī lasītājs zinātu, kā šīs sarunas ieviest un pielietot savā dzīvē. Jāatzīst gan, ka citāti un citu pāru pieredze ļāva šur tur saredzēt sevi, taču tāpat bez pilnīgas izpratnes, kā to labot. Izlasot grāmatu, paliek sajūta, ka autors tikai mazliet paķircina lasītāju, uzkurina interesi, lai viņš tālāk pats meklē maksas pakalpojumus un pa īstam izzina pāru sarunu būtību un ieguvumus.
Taču. Ļoti kaitināja šī grāmata. Varētu domāt, ka šis man trigerējošs jautājums, jo kuram gan netrūkst sarunu ikdienā, taču šeit bija kas vairāk. Sākšu ar to, ka man patīk attiecību grāmatas un ar vīru esam izgājuši arī laulāto attiecību kursu Ģertrūdes baznīcā, lasījuši tur sniegtās grāmatas un man jāsaka viens. Tās bija krietni vieglāk lasāmas, uzskatāmākas, saprotamākas... Vārdsakot, jēdzīgākas. Pavisam nopietni.
Es vienkārši nespēju saprast, KĀPĒC tik elementāra lieta kā saruna, ja tā ir domāta 90min, jāpaslēpj kaut kādā teksta mudžeklī. Vienkārši sakot - nebija pārskatāmi ne ieteikumi, ne koncepts. Un tas mani kaitināja, jo tēma IR svarīga, bet izpildījums tāds... nesaprotams.
Pamatīga literatūra par Mellera pašizdomātu metodi — pāru sarunām. Viss ģeniālais ir diezgan vienkāršs, tikai prasa iedziļināšanos un laika resursus.
“(..) tikai savstarpēja atklāšanās uztur attiecības dzīvas un ļauj tām attīstīties. Tātad svarīgākais ir iemācīties sarunāties par būtisko”.
“Mīlēt vienam otru nozīmē saprasties. Tas ir: tikt saprastam un izturēties tā, lai otrs saprastu. Un tas nozīmē spēt labi sarunāties. Mīlestības mākslas pamatā ir savstarpēja saruna — “pāra asinsrite”. Ar to laimīgi pāri atšķiras no nelaimīgiem”.
Das Thema Zwiegespräche an sich finde ich immer noch sehr interessant (habs freilich noch nicht selbst ausprobiert), das Buch an sich war aber für mich eher mühsam zu lesen. Streckenweise keine stringente Schreibe, viel Abgleiten in theoretische Hintergründe (wen das interessiert - ich habe zugegebenermaßen eher nach einer Anleitung für die Zwiegespräche gesucht) und immer wieder Lamentieren über die "narzisstische und vaterlose Gesellschaft".
"Līna" izdotās grāmatas mani fascinē, pirmkārt, jau ar to, ka tām ir patīkami pieskarties, un tās ir ļoti ērti ņemamas līdzi. "Patiesība sākas divatā" būtībā, manuprāt, ir grāmata par cieņpilnu savstarpēju komunikāciju, kuras trūkums pāru starpā diemžēl ir kļuvis par diezgan tipisku 21.gadsimta problēmu. Vērtīgi. Iesaku.
Biju gaidījusi kaut ko vairāk no šīs grāmatas, tas, laikam, arī uzreiz sagrauj manu vērtējumu par to. Grāmata ļoti raiti lasījās, bet pietrūka, teiksim, reālu problēmu pāru sarunās - šķita, ka tās sarunas tādas samākslotas un uzspiestas, īsti pat neaprakstot problēmu. Līdz ar to tālāka analizēšana šķita tāda neizdevusies.
It is one of those books that requires patience and careful reading. At the beginning, the book seemed too hermetic and I was not convinced of its worth. The book seemed to me rather like a torso that needed to be rewritten and repaired. But then, gradually, it opened to me, and I was fascinated by the author’s insightfulness and conciseness. Although the book was written in the eighties, the author already adressed the narcissism epidemic that is omnipresent today. Fascinating! The book is worth reading now, as it was thirty years ago. And it is one of those books, that are worth reading a 2nd time around, as well.
Erläutert sehr anschaulich und charmant die Vorteile eines regelmäßigen, konzentrierten Austauschs über Empfindungen und Gedanken von mir selbst und meinem Partner.