Karīna Račko > Quotes

“Kāpēc ir cilvēki, kuri slīd mums garām, tiecoties pretī, tomēr nekādi nespēj aizsniegt, un ir tādi, kuriem izdodas ne tikai pieskarties, bet arī pakļūt zem ādas, izplatīties asinsritē, caururbt visu dziļāko būtību, sirdi un dvēseli ieskaitot?”
― Karīna Račko, Debesis pelnos

“Vai cilvēku, kurš ir mums līdzās, mēs redzam tādu, kāds viņš ir patiesībā? Vai arī tikai savas interpretācijas atspulgu? Varbūt mēs katrs dzīvojam savā prātā un veidojam attiecības nevis ar reālām būtnēm, bet gan tēliem, ko paši esam radījuši?”
― Karīna Račko, Sasietā

“Cik gan daudz sāpju un ciešanu pasaulē varētu aiztaupīt, ja vien attiecības starp diviem cilvēkiem varētu izdzēst ar dzēšgumiju.”
― Karīna Račko, Debesis pelnos

“Var jau būt, ka tā ir cilvēka dzīves sāpīgākā traģēdija - mums dota tikai viena dzīve, tikai viens ceļš bez iespējas uzzināt, kas gaidījis aiz tā stūra, ap kuru izvēlējāmies nenogriezties, taču būtu varējuši... Ak, kā būtu varējuši.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Cilvēka dabai raksturīga savdabīga iezīme - mēs nereti nespējam palaist vaļā to, kas būtu varējis notikt. Mēs gribam zināt, gribam sajust, izbaudīt, likt nokrist neziņas plīvuram un atklāt noslēpumu. Un tieši par to - par ziņkāri, par absolūtuma alkām, par nespēju atlaist nebijušo un nenotikušo - nākas maksāt visdārgāk un ciest vissāpīgāk.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Atmiņas ir vienīgā mūžība, kas mīlestībai lemta. Un dažkārt... labi, ka tā.”
― Karīna Račko, Netīrā

“Tiekties pēc miera - tas būtu tikpat naivi, kā cerēt, ka izdosies savaldīt jūru... Mūžīgi ieslodzīt to zem biezas ledus kārtas, apklusušu un rāmu, izliekoties nezinām, ka pavasaris to atbrīvos un tad tā lauzīsies brīvībā krākdama un šņākdama. Nav jau nekādas jēgas, izņemot mirkli. Viss sastāv no mirkļiem, gaistošiem, caur pirkstiem slīdošiem, nenotveramiem, neapturamiem. Viss skaistais ir skaists tikai tāpēc, ka to nevar paturēt.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Sāpīgāks par to, kas reiz bijis, ir tikai tas, kas būtu varējis būt.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Komunikācija - īsta, reāla komunikācija un tās acīmredzamais trūkums -, ļoti iespējams, ir viena no nopietnākajām divdesmit pirmā gadsimta problēmām. Cilvēki nesarunājas viens ar otru, bet, ja arī runā, tad galvenokārt paši par sevi, aizmirsdami par nepieciešamību ieklausīties un sadzirdēt.”
― Karīna Račko, Debesis pelnos

“Mēs sevī nesam negaisus, ko zeme nespētu paciest, un, kad nevaldāmas kaislību bangas triecas pret realitātes klintīm, tās nemaz nevar būt atbildīgas par sirdīm, ko izšķaida pret akmeņiem personīgā piepildījuma alkās.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Debesis nevienam virs galvas nesabrūk tikai tāpēc vien, ka cilvēki pieraduši nesaudzīgi spēlēties cits ar cita sirdīm kā apbružātiem lego klucīšiem.”
― Karīna Račko, Debesis pelnos

“Droši vien tas ir pats sāpīgākais sievietes dvēseles kliedziens - lūgt Dievu, lai tas atbrīvo no mīlestības.”
― Karīna Račko, Debesis pelnos

“Dzīve nereti mēdz spēlēties, nesaudzīgi raustot aiz aukliņām mūsu izjūtas. Provocējot kaunu. Pārbaudot drosmi. Negaidīti izsitot pamatu zem kājām brīžos, kad šķiet - mēs esam drošībā.”
― Karīna Račko, Sasietā