Gunars Saliņš (1924–2010) – viens no spilgtākajiem latviešu trimdas dzejniekiem. Pirmās literārās publikācijas 1938. gadā. 1944. gada atvasarā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, strādājis latviešu skolā, rakstījis un publicējis dzeju latviešu bēgļu laika periodikā. 1950. gadā izceļoja uz ASV, dzīvoja Ņudžersijā. Studējis psiholoģiju un socioloģiju. Beidzis Upsalas koledžu (1952) un Sociālās pētniecības jauno skolu Ņujorkā (1955). Strādājis par psihololoģijas un sociololoģijas profesoru Unionas koledžā Ņūdžersijā. Regulāri piedalījies literāros sarīkojumos, rakstījis apceres un recenzijas. Vairāku dzejas, izlašu krājumu autors. Gunara Saliņa plašā intonatīvā amplitūdā – no azartiskas erotikas un sarkastiskas ironijas, groteskas līdz romantiskam Gunars Saliņš (1924–2010) – viens no spilgtākajiem latviešu trimdas dzejniekiem. Pirmās literārās publikācijas 1938. gadā. 1944. gada atvasarā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, strādājis latviešu skolā, rakstījis un publicējis dzeju latviešu bēgļu laika periodikā. 1950. gadā izceļoja uz ASV, dzīvoja Ņudžersijā. Studējis psiholoģiju un socioloģiju. Beidzis Upsalas koledžu (1952) un Sociālās pētniecības jauno skolu Ņujorkā (1955). Strādājis par psihololoģijas un sociololoģijas profesoru Unionas koledžā Ņūdžersijā. Regulāri piedalījies literāros sarīkojumos, rakstījis apceres un recenzijas. Vairāku dzejas, izlašu krājumu autors. Gunara Saliņa plašā intonatīvā amplitūdā – no azartiskas erotikas un sarkastiskas ironijas, groteskas līdz romantiskam maigumam, eksistenciālai smeldzei un nostalģiskām dzimtenes ainām – rāda trimdinieku, kas izjūt savu piederību visai pasaulei, poētiski atsvabinoties no laika un telpas dimensijām, taču emocionāli visciešāk saistīts ar dzimteni un tās likteni. Dzejas forma mainās no klasiskās četrindes līdz asociatīvam verlibram, no lakoniska noskaņas dzejoļa līdz dinamiskam liroepiskam vēstījumam – pamfletam. Dzejas galvenā īpatnība – vizuāli spilgts, simboliski ietilpīgs dzejas tēls un emocionāli spriega, kustīga vēstījuma intonācija ar negaidītām, vizuāli žilbinošām asociācijām. Kārļa Vērdiņa sakārtojumā izdoti divi "Rakstu" (2006, 2023) sējumi. Latviešu valodā atdzejojis R. M. Rilkes, T. S. Eliota, R. Frosta, D. Tomasa dzeju.
Dzimis skolotāja un skolas pārziņa ģimenē. Tēvs rakstījis dzeju, spēlējis vijoli, gleznojis. Brālis, dzimis 1918. gadā, bijis izsūtīts, vēlāk atgriezies Latvijā, abi satikušies 1976. gadā. 1944: 2. vasarsvētkos Sv. Annas baznīcā uzsaukti Gunars Saliņš un Jautrīte Košs (1924–2011). 1944: devies trimdā uz Vāciju. 1950: izceļojis uz ASV. Draugu vidū un ģimenē saukts par Gonku.
Dēls Laris Saliņš – Ņujorkas Salas draudzes mācītājs, meitas Lalita Saliņa – psihoterapeite un Laila Saliņa – dziedātāja.
LITERĀRĀ DARBĪBA
1938: pirmā publikācija laikrakstā"Zemgales Balss".
Kopš 1946: regulāri publicējies latviešu trimdas periodikā. Līdzās Linardam Taunam ir spilgtākais dzejnieks Ņujorkas jauno latviešu literātu grupā "Elles ķēķis" 20. gs. 50. un 60. gadu mijā.
Kopš 1952: piedalījās literāros sarīkojumos, jauno autoru vakaros, Dziesmu svētku rakstnieku cēlienos ASV, Kanādā, Eiropā u. c. Bijis arī latviešu sestdienas skolas vadītājs.
20. gs. 60. gadu sākumā sāk publicēt trimdas periodikā jaunāko grāmatu recenzijas, apceres, esejas par latviešu un cittautu dzeju latviešu trimdas izdevumos "Laiks", "Latvija Amerikā", "Raksti", "Jaunā Gaita", "Tilts", "Ceļa Zīmes", "Laika Mēnešraksts", "Vārti", "Latvija" un citviet, kā arī citzemju literāros izdevumos.
1977: mēnešraksta "Karogs" 2. numurā dzejas kopa ar Jāņa Petera ievadvārdiem; tas pats pārpublicēts laikrakstā "Dzimtenes Balss" 10. febr.
Latviešu valodā atdzejojis Rainera Marijas Rilkes, Tomasa Sterna Eljota, Roberta Frosta, Dilana Tomasa dzeju.
LITERĀRIE DARBI
1957: dzejas krājums "Miglas krogs un citi dzejoļi". 1967: dzejas krājums "Melnā saule". 1979: dzejas krājums "Satikšanās". 1993: dzejas izlase "Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules". 1997: grāmata "Gunara Saliņa iedvesma no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi – itin neseni". 2006: Raksti, 1. sējums, sakārtojis Kārlis Vērdiņš. 2023: Raksti, 2. sējums, sakārtojis, komentējis Kārlis Vērdiņš.
SASTĀDĪTĀJS
1964: Linarda Tauna krājums "Laulības ar pilsētu". 1972: Linarda Tauna dzejas izlasi "Iesim pie manas mīļās" (pēcvārds) 1975: Jāņa Ziemeļnieka dzejas izlase "Apmātais". Dzeja tulkota daudzās pasaules tautu valodās, piemēram, kopkrājumā ar Linarda Taunu angļu valodā Rutas Spīrsas atdzejā (1968), angļu valodā izdevumos "Zintis, "Lithuanus", "Latvian Literature", un iekļauta vācu valodā izdotajā izlasē "Lettische Lyrik" (1983); dzeja atdzejota arī spāņu, franču, ungāru valodā. Dzejoļus "Noktirne" un "Manhetenas baroks" komponējis Arn...more
Sign in with Facebook
