Šanija > Šanija's Quotes

Showing 1-30 of 162
« previous 1 3 4 5 6
sort by

  • #1
    Knuts Skujenieks
    “briedis liek man galvu uz pleca
    skatu maigu kā tāsi

    es zinu tu esi noguris cilvēk
    tu vairs mani nevajāsi”
    Knuts Skujenieks
    tags: poetry

  • #2
    Knuts Skujenieks
    “es gribu dvēseli izdvašot
    uz tavas plaukstas

    lai akmens kas tev uz krūtīm
    pārvēršas zieda drīksnā
    lai dangaina taka
    varavīksnā

    rīt atvērsies cīruļi
    upe degs un meklēs krastu
    bet vai tavai plaukstai vajadzēs
    vēl vienas pasaules nastu?”
    Knuts Skujenieks

  • #3
    Knuts Skujenieks
    “man acīs cērt saule rokā guļ zvārgulītis bez mēles

    un es gaidu kad tajā iespers zibens”
    Knuts Skujenieks

  • #4
    Knuts Skujenieks
    “Ļoti grūti parādīt atklātībai to, kas ir dziļi intīms, neatdalāms no sevis paša, taču tikpat grūti un neiespējami paturēt to sevī.”
    Knuts Skujenieks

  • #5
    Alberts Bels
    “Vajag izvēlēties grūtāko ceļu? Tās ir muļķības, ko sludina tie, kas nekādu ceļu nav izvēlējušies, kas ceļu nogājuši pa citu mugurām. [..] Es domāju, ka nevar runāt ne par vieglāko, ne par grūtāko ceļu. Jāizvēlas vienīgais ceļš. Tāds ir jāatrod, un vienīgi ejamais ceļš tad reizē ir pats grūtākais un pats vieglākais. Te nevar būt cita risinājuma.”
    Alberts Bels, The Cage

  • #6
    Alberts Bels
    “Mēs visi esam vienas sabiedrības bērni, kā rieksti vienā lazdā. Dažos ielien smecernieks, izgrauž serdi, paliek tukšums, dažus notrauc vēji pirms laika, dažus apēd vāveres un meža putni, un tikai daži auglīgā augsnē dzen jaunas atvases dzīvībai. Mēs visi esam tik vienādi, bet savā būtībā tik dažādi.”
    Alberts Bels, The Cage

  • #7
    Alberts Bels
    “Bet vai mēs visi neesam savtīgi? Domāja Strūga. Vai arī es nestrādāju tāpēc, ka mana personiskā ādere mani dzen? Vai es darbā vispirms nerodu personisku interesi un pēc tam tikai sabiedrisko? Darbā vispirms es atrodu savu prieku.”
    Alberts Bels, The Cage

  • #8
    Alberts Bels
    “Ko gan es atdotu, lai ar pasaules lielāko muļķi varētu patērzēt kaut piecas minūtes! Cilvēks pats par sevi nav nekas, tikai saskarē ar sabiedrību viņš kļūst cilvēks. [..] Esmu pats savs vergs, esmu pats savs īpašnieks. Esmu pats savs tiesnesis, pats savs bende. Es varu glābties vārdu spēlēs, pats savs cirvis, savs bluķis, bet es nevaru būt pats bez sabiedrības.”
    Alberts Bels, The Cage

  • #9
    Alberts Bels
    “Mēs visi esam tik vienādi, bet savā būtībā tik dažādi. Manos gados varbūt tā domāt ir naivi? Bērnišķīgi? Sentimentāli? Varbūt esmu morālists? Un kas tur ļauns? Manā darbā un manā vecumā nemaz nevar iztikt bez kādas šķipsniņas morāles. Tāpat kā pavārs neiztiek bez sāls, kriminālistam dzīves zupā jāiemet maza šķipsniņa morāles. Citādi viņš kļūst par vienkāršu nezāļu ravētāju. Un nezāles var ravēt arī mašīna.”
    Alberts Bels

  • #10
    Alberts Bels
    “Galvenais ir padarītais darbs, nevis nepaveiktie labie nodomi.”
    Alberts Bels, The Cage

  • #11
    Gundega Repše
    “Stērķelēti balta aploksne manā sarkanajā Gobi gultā. Bez uzrunas. Tās, protams, nebūs miegazāles, taču nepiedodami egocentriski ir iedomāties, ka tev neviens nedrīkst nodarīt sāpes tāpēc vien, ka tu esi nolēmusi, ka to tev ir gana.”
    Gundega Repše, Sarkans

  • #12
    Gundega Repše
    “Klausies! Viņa ir visur - ķermenī, apziņu žņaudzošās jābūtību zemdegās, gara drebošajos plašumos. Sadzirdi, atšķir un šķiro patieso saucienu no mānekļa, Dievu no sātana. Tad tu negrēkosi, tad tu būsi pati - Viņa meistarstiķa oriģināls. Pašizziņa. Garīgā higiēna. Līdzekļi, lai tu īstenotu sevī Pasaules Dzemdi, par ko nekļūs neviens vīrietis. Es esmu visa sākums un gals.”
    Gundega Repše, Sarkans

  • #13
    Gundega Repše
    “Mēs visi kaut kam esam ilustrācija, un kāds ilustrē mūs.”
    Gundega Repše, Sarkans

  • #14
    Gundega Repše
    “Rūdīta latviete. Vai es pa astoņiem gadiem būtu aizmirsusi laipnās acis, kas tevi un tavu mūžu, tavus grēkus spēj izcenot kā augstākās kategorijas grāmatvedis? Vai es būtu aizmirstībā noslīcinājusi būtnes, kas mīlīgā omes sirsnībā tevi cienā ar medustēju un plāceņiem, aptekā kā kucēns pa trīs lāgiem, tevi lutinot, tak patiesībā mēģina izošņāt, vai tavā azotē neslēpjas duncis, pistole vai noklausīšanās ierīce. Viņa neteiks ne "jā", ne "nē", ne "melns", ne "balts". Ir tikai pasteļtonis. Vai pelnu pelēkais? Savām likteņa biedrenēm Fišerkundze varbūt pačukstēs, ka ir pārvērsta pīšļos un putekļos, pārvērsta spoži balojošajā maitas kaulā, bet kundzēm, kundzenēm, pasaules staigulēm un svešzemju maciņiem - pasteļtonis.”
    Gundega Repše, Sarkans

  • #15
    Gundega Repše
    “Vai man nav mēle dota, lai runātu, un balss, lai kliegtu? Lai izrunātu patiesību? Lai nestaigātu ar to rīklē, nost vai žņaugdamās?”
    Gundega Repše

  • #16
    Gundega Repše
    “Divdesmit deviņi gadi režīmā bija mani izmasējuši ne tikai par spalgu ciniķi, tie bija mani izaudzinājuši par lunkanu, žiglu dzīvnieku ar nekļūdīgu ožu un trauksmainām bailēm no jelkādiem piejaucēšanas mēģinājumiem. Katrā cilvēkā es saredzēju dubulto oderi, un tā mani vienmēr vilināja vairāk nekā ārējās izpausmes formas.”
    Gundega Repše, Sarkans

  • #17
    Knuts Skujenieks
    “nav manos spēkos vējus savienot
    zem plaukstas tavu vientulību slāpēt
    es nevaru neko ne lūgt ne dot
    es varu tikai tavā vietā sāpēt”
    Knuts Skujenieks

  • #18
    Walter M. Miller Jr.
    “You don’t have a soul, Doctor. You are a soul. You have a body, temporarily.”
    Walter M. Miller Jr., A Canticle for Leibowitz

  • #19
    Emily Dickinson
    “Hope is the thing with feathers
    That perches in the soul
    And sings the tune without the words
    And never stops at all.”
    Emily Dickinson

  • #20
    Frank Herbert
    “I must not fear. Fear is the mind-killer. Fear is the little-death that brings total obliteration. I will face my fear. I will permit it to pass over me and through me. And when it has gone past I will turn the inner eye to see its path. Where the fear has gone there will be nothing. Only I will remain.”
    Frank Herbert, Dune

  • #21
    Lou Holtz
    “It's not the load that breaks you down, it's the way you carry it.”
    Lou Holtz

  • #23
    Maurice Switzer
    “It is better to remain silent at the risk of being thought a fool, than to talk and remove all doubt of it.”
    Maurice Switzer, Mrs. Goose, Her Book

  • #24
    Simon Zingerman
    “In our society, the power is given to those who talk – loud and often.
    What if the exact same power can be found in listening? Most people do not realize the power of just sitting down, listening and paying attention to what someone has to tell you. I think good listeners will always be appreciated.”
    Simon Zingerman

  • #25
    John Cowper Powys
    “One needs no strange spiritual faith to worship the earth.”
    John Cowper Powys

  • #26
    Tiffany Reisz
    “How are you feeling?"
    "Coffee.”
    Tiffany Reisz, The Siren

  • #27
    “I had a boyfriend who told me I’d never succeed, never be nominated for a Grammy, never have a hit song, and that he hoped I’d fail. I said to him, ‘Someday, when we’re not together, you won’t be able to order a cup of coffee at the fucking deli without hearing or seeing me.”
    Lady Gaga

  • #28
    Hunter S. Thompson
    “Let us toast to animal pleasures, to escapism, to rain on the roof and instant coffee, to unemployment insurance and library cards, to absinthe and good-hearted landlords, to music and warm bodies and contraceptives... and to the "good life", whatever it is and wherever it happens to be.”
    Hunter S. Thompson, The Proud Highway: Saga of a Desperate Southern Gentleman

  • #29
    Cassandra Clare
    “As long as there was coffee in the world, how bad could things be?”
    Cassandra Clare, City of Ashes

  • #30
    George Carlin
    “People say, 'I'm going to sleep now,' as if it were nothing. But it's really a bizarre activity. 'For the next several hours, while the sun is gone, I'm going to become unconscious, temporarily losing command over everything I know and understand. When the sun returns, I will resume my life.'

    If you didn't know what sleep was, and you had only seen it in a science fiction movie, you would think it was weird and tell all your friends about the movie you'd seen.

    They had these people, you know? And they would walk around all day and be OK? And then, once a day, usually after dark, they would lie down on these special platforms and become unconscious. They would stop functioning almost completely, except deep in their minds they would have adventures and experiences that were completely impossible in real life. As they lay there, completely vulnerable to their enemies, their only movements were to occasionally shift from one position to another; or, if one of the 'mind adventures' got too real, they would sit up and scream and be glad they weren't unconscious anymore. Then they would drink a lot of coffee.'

    So, next time you see someone sleeping, make believe you're in a science fiction movie. And whisper, 'The creature is regenerating itself.”
    George Carlin, Brain Droppings

  • #31
    Lauren Oliver
    “The last laugh, the last cup of coffee, the last sunset, the last time you jump through a sprinkler, or eat an ice-cream cone, or stick your tongue out to catch a snowflake. You just don't know.”
    Lauren Oliver, Before I Fall



Rss
« previous 1 3 4 5 6