Vilis > Recent Status Updates

Ja nu kādam vēl nebija skaidrs, ka revolucionāri ir dumji kaitnieki, viņu vidū ir parādījies resns vīrietis vārdā Smūdzis.

Iepriekš bija viltus trauksme, tagad gan sākas.

Laikam sākas sižeta darbība.

Nebiju gaidījis pārspriedumu par to, ka demokrātija nekam neder un ir vajadzīgs vadonis ar stingru roku

Varbūt pēdējo mēnešu daudzlasīšana ir padarījusi manu nīgrāku, taču pieeja: "Šis būs stāsts par to, cik traki bija padomju laikā, BET šajā grāmatā..." man sāk reāli krist uz nerviem

Īsti nesaprotu, cik nopietni romāns ir domāts, bet lasīt bija forši, ja nu vienīgi brīžiem tā pārāk mīlīgi.

Neatceros, kad pēdējoreiz būtu lasījis tik tipiskas bērnības pieredzes stāstu. Ar nepacietību gaidu nodaļu, kurā Ulsiks uz sasalušas rūts ar pirkstu zīmēs sejiņas.

Vispār jau jauki

Pagaidām tīri jauka vieglā lasāmviela, tikai autoram ir Ģērmaņa sindroms: cittautieši nepalaiž garām nevienu iespēju pabrīnīties, cik kruti ir latvieši

viņai ir bagāts, smuks un rūpīgs franču vīrs, kurš nesaprot viņas latviskās alkas :(

izskatās, bija pareizi sākt lasīt bez pilnīgi nekādas nojēgas, par ko tad īsti ir tā grāmata

Izskatās, būs riktīgs hārdkors, 250 lappuses nerimtīgas dzejprozas

eu, zinājāt, ka latvieši cieta komunistu laikā?

Atradu! Visu laiku sliktāko salīdzinājumu: "Es atkal iegremdēju roku atvilktnē kā balinātā mūsu dzīves ānusā."

Bet citādi grāmata ir visnotaļ neslikta.

kad divas lappuses no vietas mani priecēja apraksts par to, kā konkrēti tiek nomainīti asmeņi klintsbluķu zāģim, un tam sekoja jau trešais apraksts par dažādos diennakts laikos redzamo apgaismojumu uz Auroras (ar precīziem luksiem, jā), sapratu, ka vismaz uz brīdi tomēr atlikšu malā.

nez kāpēc biju domājis, ka autors pievērsīsies arī jaunās planētas apdzīvošanas cilvēciskajām, ne tikai tehnoloģiskajām grūtībām.

sāku, jā, bet latviešu tulkojums no 30. gadiem ir diezgan neveikls + vienā rindkopā, ko salīdzināju ar oriģinālu, ir trīs vērā ņemamas atšķirības (16. gadsimta persiešu tepiķis kļūst par 6. gadsimta persiešu zīda paklāju, piem.), tā kā zūd uzticamība.

ļoti iespējams pametīšu pēc 50 lpp, jo visu interesanto biezā slānī pārklāj detalizēti, bet lielākoties neizturami sausi apraksti, ieskaitot lietu izmērus un plauktu saturus, ko man vienmēr bijis grūti izturēt.

Pirmajās 15 lappusēs piecas nāves, pēc tam gan vēl bijusi tikai viena. Pagaidām labākā: vectēvs gāja rakt vecmammas kapu, bet viņu notrieca vilciens.

Uz laiku atlikšu malā, jo stāsta ritms ir nogurdinoši vienveidīgs. Uzrakstīts ir labi, bet šobrīd negribu malties cauri vēl desmit metro staciju / sabiedrības grupu aprakstiem ar visu brīnumaino izglābšanos katras nodaļas beigās (un daudzie deus ex pat ar "likteņa" pamatojumu man īsti neiet pie sirds).

haha: "I was wet from the minute you walked into my flat." Nav gluži tik traki, ka meitenes grāmatā eksistē tikai tāpēc, lai ģībtu džeka priekšā, bet tālu arī nav.