Laura Feldberga > Recent Status Updates

Sākumā šķita, ka nevarēšu iejusties, bet lasās viegli un ir interesanti. Spēcīgu iespaidu atstāj tas, kā aprakstīta atrašanās starpstāvoklī uz robežas starp reālo un nereālo - fantāzijām, sapņiem, murgiem, iedomām.
Turpinu.

Tik lieliski uzrakstīts! Lasīt ir viegli, bet ļoti, ļoti skumji. It kā pati palēnām piemirku ar lietus ūdeni un skumjām kā ģenerālis, kurš noskatās, kā no dubļainām bedrēm izrok karavīru kaulus.
Lasīt šajā laikā, ar Ukrainas notikumiem fonā, ir divkārt skumji. Viss kara posts kā uz delnas.

Ļoti patīk. Raudāju par nabaga Džo. Un skumstu par pieciem Grosvaldu bērniem. Viņi būtu pelnījuši labākis likteņus.
Lasās viegli, pārliecinoši, rotaļīgi, meistarīgi. Visam ticu. Ir aizraujoši. Lasu tālāk.

Aizrāva un ierāva jau no pirmajām nodaļām. Kad atstāju grāmatu uz brīdi kaut kur vienu pašu, var gadīties, ka pēc brīža atradīšu to pie drauga, kurš būs atšķīris kādu nodaļu uz labu laimi un lasīs pats savā nodabā. Brīžiem lasām viens otram skaļi priekšā. Tāds prieks dzīvot grāmatas noskaņās. Sagūglēju dažas Rozentāla bildes.

Vasarā nelasās. Ceru, ka rudenī lasīsies.

Nelasās

Atradu šo grāmatu laukos starp daudzām citām sen izdotām. Lasu gaišā vasaras dienā, dārzā. Tāds pārsteigums par to sajūtu, kas grāmatā! Kaut kas tik dzidrs, smalks. Saskan ar vasaras pievakares gaismu. Lasu tākāk.

Sanāk lasīt ar pauzēm. Pa vidu ir veselas dienas bez lasīšanas vai ar kaut kā cita lasīšanu. Tomēr katru rezi atkal atgriežos Akmentiņa Ezeriņā ar sajūtu, ka skatos vecas fotogrāfijas, apzīmētas, aplīmētas ar mūsdienu bildītēm. Lasās drusku neskaidri, jo viena bilde klājas pāri citai, bet tamdēļ arī daudznozīmīgi un bagātīgi.