Sintija > Recent Status Updates

Lasot cenšos atsauksmes nelasīt, bet vilinājums palasīt zemās atsauksmes šai grāmatai progresīvi palielinās. Debatēju ar sevi par to, vai mest nost šo grāmatu. Bet vēl cīnos.

Šī biezā grāmata mani nogalinās. Vai drīzāk manu lasītazartu.

Man patīk šī grāmata, bet kāpēēēēc tai bija jābūt tik biezai 😅

Baigais klucis, neesmu fans biezām grāmatām (e-grāmatu 1300+ lappuses arī ir biedējošs skaits), bet lasās ok un ir interesanti.

Es esmu nodevusies misijai izlasīt šo grāmatu, bet nu jomajo, cik kaitinoša ir gan Ruta, gan Juhanness.

Arī Hanne Eštavīka grāmatas 41. lappusē uzdod tādu pašu jautājumu, kā Andris Kivičs:

"Bet pa kurieni var tikt iekšā pie manis? Kā ir iespējams būt tuvu kādam citam? Esot tuvu pašam sev? Es nezinu."

Lasu grāmatu - un pēkšņi tā iesāk nodaļu ar domu, ka cilvēki, kuri meklē 'kaut ko augstāku', eventuāli piedzīvo vertigo.
Es burtiski ap šīs grāmatas iesākšanu piedzīvoju pirmo vertigo epizodi mūžā. Sakritība? O jā!

Cenšos palasīt vilcienā kaut kur starp bļaujošu mazuli vienā ausī un vīrieti ar jau piekto sarunu otrā.

Cenšos palasīt vilcienā kaut kur starp bļaujošu mazuli vienā ausī un vīrieti ar jau piekto telefonsarunu otrā.

Cenšos palasīt vilcienā kaut kur starp bļaujošu mazuli vienā ausī un vīrieti ar jau piekto telefonsarunu otrā.

"The heavier the burden, the closer our lives come to the earth, the more real and truthful they become.
Conversely, the absolute absence of a burden causes man to be lighter than air, to soar into the heights, take leave of the earth and his earthly being, and become only half real, his movements as free as they are insignificant.
What then shall we choose? Weight or lightness?"