Aiga Al > Recent Status Updates

"I don't know" is actually a legitimate answer that you're allowed to say. You're allowed to say, "I don't know," and you're allowed to ask for as much time as you need until you do know. And if somebody doesn't want to give you that
time, they're allowed to leave. But you're allowed to sit with your "I don't know." And I never sat with it because it was uncomfortable. Nobody likes that place.

I love how sometimes his writing is conversational, matter of fact and makes me laugh out loud
"...one of Italy's regions on the Austrian border, is its most northern point, Westliches Zwillingsköpfl, which in German means 'Jesus Christ, is it cold here, or is it just me?!' It doesn't actually mean that, but you take my point."

Tēvs uzlika kompaktdisku ar klasisko mūziku, tas mani tracināja, jo viņš parasti klausās skumjus gabalus un kristāldzidras balsis, kas liek ieraudzīt, ka pasaulē nav nekādas kārtības.
145.lpp.

Gribētu sacīt, ka viņa man ir vajadzīga, ka nespēju ne lasīt, ne gulēt, ka viņai nav tiesību mani tā pamest, lai gan saprotu, ka tas ir ačgārni, bet pasaules gaita jau vispār
ir ačgārna, pietiek aplaist skatienu visapkārt, gribētu viņai pateikt, ka man viņas pietrūkst, lai gan tas ir absurds, lai gan patiesībā visa kā pietrūkst viņai, visa, kas nepieciešams dzīvei, taču arī es esmu pavisam viena...
72.lpp.

Tagad es zinu reizi par visām reizēm, ka nav iespējams aizgaiņāt tēlus un neredzamās plaisas, kas rodas dvēseles dzīlēs, - ne tik, nav iespējams aizdzīt ne atbalsis, ne atmiņas, kas atmostas, tumsai iestājoties vai pašā rīta agrumā, nav iespējams atvairīt kliedzienu atbalsi un klusuma atbalsi - ne tik.
39.lpp.

Since expressing those peeves of mine regarding pasta shapes and what sauces they should be coupled with was so satisfying I am inclined to confess my feelings about another, even more egregious, culinary crime that I have witnessed from time to time. It is the act ...(I feel my blood pressure rising as I type. Jesus.). . .of a full-grown adult... cutting their spaghetti!!!!!
Pg.76

Passion is leaping of the page!

Food was the connective tissue that brought them, again and again, into each other's homes, backyards, front porches, campsites, beaches and hearts. The lubricant that is wine ameliorated any
squeaky emotional wheels, just as at times it was fuel for any dark and dormant emotional fires.
Pg25

"... es sev jautāju, vai ir atšķirība starp atmiņām par cilvēku, kurš jau ir miris, un atmiņām par cilvēku, kurš pats visu ir aizmirsis. Vai pēdējā gadījumā tas, kurš atceras, nemēģina būt par šis personas atmiņu? Atmiņas par kādu cilvēku ir pavisam citādas, nekā būtu varējušas būt viņam pašam. Kuras ir patiesākas? Vai arī atmiņas un patiesīgums vienas otru jau iepriekš izslēdz?

Orla var mani redzēt. Es to redzu. Taču pati nesaprotu, vai to novērtēju vai arī tas manī saceļ nemieru. Varbūt abi divi, galu galā, visiem cilvēkiem gribas, lai viņus redz. Es nedomāju, ka Lucs ir pazudis, es domāju, ka viņš ir miris. Viņš nekad nav piederējis pie tiem, kuri negrib, ka viņus redz, un pat tiem gribas, lai redz.

107.lpp.

Heidruna papīra driskas turēja ka dzelzis. To, ko viņa reiz bija sagrābusi, bija grūti atņemt. Jo mazak kaut kas turejās prātā, jo ciešāk viņa turēja ciet. Ar krampjainu tvērienu kampa visu, kas pagadījās: papīru, plaukstu, durvju rokturi, noasinātu zīmuli, puķi, nagu šķērītes, naglu, pat uguni pavardā.
98.lpp

"Mēs esam no tāda paša materiāla kā sapņi, un mūsu mazo dzīvīti "ielenc" miegs."
85.lpp.

"Kad viņa desmit nedēļas bija pavadījusi miegam līdzīgā stāvoklī, es zināju, ka nāvei, kāda tā manu acu priekšā pavērās kapličā, nav ne mazākās līdzības ar miegu. Tiesa gan, miegs, tāpat kā nāve, ir nakts atvase, bet naktij ir vismaz divi duči bērnu, cits par citu drūmāks, tātad kuram gan nāve nav māsa?"
14.lpp.

"... women grow things in darkness, not in the light. It is darkness - with its secrets, earthiness, and joys, with its pains, losses, and despair - that we celebrate."

Stāstu krājums "Uzvarētājs neiegūst neko"

Stāstu krājums "Vīrieši bez sievietēm"

"Mans vecais"

... Es esmu traks. Paklau, tu kādreiz esi bijis traks?
- Nē, - Niks atbildēja. - Kā tas izpaužas?
- Nezinu, - Eds sacīja. - Kad cilvēkam uznāk trakums, viņš pats neapjēdz, ka ir traks...