Madara > Recent Status Updates

Eve's "story" just makes me CRINGE.

Why do I keep reading such books.
Why. Why. Why.

Alright. At least the lack of depth perception as a symptom of dementia was something new to me.

Skaisti, bet reizē - pārāk daudz vārdu.

Cik nu prātīgi bija uzsākt jauno gadu ar, atvainojos, tik tracinoši un pārmeźğīņoti sarakstīties stāstiem? Nu, vienīgais labums - no šī viss var iet uz augšu. Bet Diānas vēstules vismaz mazliet interesantas.

Šis tulkojums - vai rakstības stils? bet šķiet, ka diemžēl pirmais - liek man izjust fizikas sāpes.

Ieelpot - izelpot - ieelpot - izelpot - un tikai tā mēģināt paciest, kā atkal un atkal siekalaini tiek aprakstīts galvenās varones izskats un jo īpaši viņas pēcpuse.
Mīļo stundiņ, cik ļoti es esmu vīlusies šajā autorā. Labi, var jau mēģināt teikt, ka tomēr grāmatas sarakstītas pirms kāda laika, bet nu tas ir neciešami.

Bija interesanti uzzināt vairāk par modernajām ogļu raktuvēm un to šausmām, bet kopumā - plakani.

Oh, cmon. Atklājās, ka Miss "Es nekad neesmu bijusi tiesā un no tās baidos" universitātē tiesas procesa izspēles laikā ir bijusi vienkārši "briljanta" un tagad grasās iet cīnīties līdz pat Augstākajai tiesai.
No ģenialitātes līdz nullei un tad pēkšņi atpakaļ augšā?
Es nezinu. Man ir grūti noticēt.

Nu kāpēc. Kāpēc. Kāpēc pat šajās grāmatās ir jāiepin romantika, kamīni un "šonakt es ar Tevi nevaru pārgulēt" .
Kāpēc nevarētu būt vienkārši cīņa ar ļaunajiem kalnu izpostītājiem un tiesas sēžu apraksti.
Eh.

Gribētos vēlreiz iet sākumskolā/pamatskolā, bet šoreiz visu izdarīt citādāk.

Piešķīra municipalitāte? Džogings?
Nu...kamōn.

Kāpēc džinsus nemitīgi, nemitīgi jāsauc par denima biksēm?

Cīnos, cīnos, lai tiktu līdz galam...

Es nesaprotu, kā veidots Daces tēls - tik neticams. Žēl. Jo Rozīte ir burvīga.

Vai, tā oda kapijai, makijato un kafēolē!

Es paceļu cepuri Maimas Grīnbergas priekšā par šīm ainiņām dialektā. Kā gan to var iztulkot! Bet var, un tik garšīgi var.

Awww, Pirmā ģimnāzija arī pieminēta!

Citroni ir dzeltenās ogas.
Olīvas ir sāļās plūmes.
Un grāmatas autore vismaz reizes piecas piemin, ka ir rakstniece.

Nu labi labi, beidzot kaut kas, kam varu piekrist -
brīdi, kad esi/dzīvo ārzemēs, lielākās mokas ir biezpiena neesamība!

Šim laikam būtu bijis jābūt smieklīgi?

Izklaide Covid-19 laikmetā, kad šis tiek lasīts nevis vilcienā, bet mājas dīvānā - un no digitālās bibliotēkas.
Smiekli ik pa brīdim gan īsti.

Maģija. Bauda lasīt ik vārdu. Vācijas ziemeļu mazpilsētas esence.

Šī ir saruna, kuru jānovērtē, saruna elegantā kafejnīcā ar ārkārtīgi inteliģentu un izsmalcinātu, bet ne izlutinātu sarunu biedreni.
Gods piedalīties šajā sarunā.

Tātad, kas, Tavuprāt, ir trīs bagātības, kuras Krievija ir atnesusi pasaulei?

Mani ārkārtīgi interesētu viņu pašu viedokļi par šo grāmatu. Jo šis ir neticams...Veltījums.

Burvīgi. Viesnīcas restorānā kāds izvēlas "Latvian stew - traditional fish of pork, onions and apricots". Un šī, starp citu, esot autoram ļoti mīļa recepte - https://www.bookclubcookbook.com/gent....

Foto jau teju kā mammas gatavots. Bet kā, lūdzu, ar tām aprikozēm 1922. gadā?

Biju pārsteigta, ka šo grāmatu neviens vēl nebija pievienojis. Vajadzētu taču izlasīt teju vai katram. Tieši šie stāsti mums kā sabiedrībai ir nepieciešami, īpaši manai paaudzei.

Sāku ar vidu - ar latviski tulkoto daļu. Bet ir cerība saburtot arī pirmo pusi. Lai ir kā oriģinālā.

Ja līdz šim šī nemitīgā sūdzēšanās par to, cik viss Vācijā ir citādāks, mani vēl nebija paspējusi kārtīgi nokaitināt - lūk, pāris rindkopas par to, cik briesmīgas ir vācu aptiekas, jo aptiekāri nezina, kādas garšas ir konkrētajam bērnu klepus sīrupam. Un viņiem tas arī neinteresē.
Umm. Labi. Tātad arī es esmu vāciete. Protams, ka galvenais, lai palīdz.

"Vieni raksta romānus, citi tos lasa, bet gan vieni, gan otri savus stāstus cenšas paglabāt no svešām acīm."

Lidmašīnā grāmata uzvarēja miegu (un tas ir milzīgs sasniegums).

Šī grāmata izraisa tikpat lielu atkarību kā tajā aprakstītais cukurs, tauki un sāls.
Aizraujoši pavērt priekškaru.