Santa > Recent Status Updates

For a woman who has something to say, does it really take a miracle—I said to myself—to dissolve the margins within which nature has enclosed her and show herself in her own words to the world?

ļoti, ļoti, ļoti!

At this point—I was around twenty, I think—a sort of vicious circle established itself clearly in my mind: if I wanted to believe that I was a good writer, I had to write like a man, staying strictly within the male tradition; although I was a woman, I couldn’t write like a woman except by violating what I was diligently trying to learn from the male tradition.

Grūti novērtēt dzejprozas grāmatu, no kuras apmēram pusi (latgaliski) gandrīz neuztvēru. Mana vaina.
Bet tas, ko sapratu, bija koši.


“es viņiem jautāju kas ir Latgale viņi teica ka tie ir kapusvētki sirsnība labi cilvēki viesmīlība īpašums aglonā aizslēgtas skolas romantiskas viensētas savāda valoda piespiedu ēšana dzeršana atteikties nedrīkst aizbēgt nedrīkst…”

Šis darbs laikam nav man...

Jau grāmatas sākumā gribas ielikt 10 balles.

Mana pirmā audio grāmata. Un pēdējā grāmata Neapoles ciklā par meiteņu draudzību. Palikušas pēdējās divas stundas kaislīga materiāla, kuru gribu novilcināt, klausīties lēnām... Viennozīmīgi visas 4 grāmatas ir spilgtākie literārie momenti šajā gadā, un vēl man pēc daudziem gadiem sagribējās nopirkt šīs grāmatas, ielikt plauktā un no attāluma par tām sajūsmināties.

Nekā nevaru saprast Lenū motivāciju- labākā draudzene atņem viņas "mīlestību", bet viņa palīdz draudzenei noorganizēt viņu "gultas priekus"... jo tas vismaz ir veids, kā palikt notikumu apritē.

Cik patīkama atkalsatikšanās...

šodien Hariju Poteru nosaucu par Gariju Piteru.

Man kā ne-zēnam tenisa kurpes liekas visērtākās:

"Tie, kuri darināja tenisa kurpes, kaut kā zināja, kas zēniem vajadzīgs. Viņi ielika pazolēs brīnumzāles un zem papēžiem atsperītes, un virsu auda no izbalojušām, saules kveldētām prēriju zālēm. Viņi droši vien bija vērojuši ne mazums vēju šalkojam lapotnē un upju plūstam uz ezeriem. Tas viss bija sajūtams tenisa kurpēs un izsakāms vienā vārdā- vasara."

Pēdējie metri visgrūtākie.

Manro lasīšanas noslēpums- divi stāsti nedēļā, ne vairāk.

Sākumā nobiedēja 704 lpp apjoms, bet man kā salu fanei pagaidām ir interesanti, neticami interesanti :)

Neglābjāmi iestrēgusi 112.lappusē.

Grāmatā jau divas reizes pieminēta Latvija. Žurnāliste-skolotāja atgriežās Z-Korejā uz 2.semestri, taču katru dienu ēd tikai marinētus dārzeņus un ūdeņainus rīsus, un proteīna uzņemšanai lieto nocenotas Latvijas šprotes. Un gandrīz nopērk LV cepumus skolniekiem, bet tomēr izlemj par labu Malaizijas šokolādei :)

Undercover žurnāliste, kas izliekas par angļu valodas skolotāju un missionāri, Ziemeļkorejas elites dēliem - studentiem uzdod mājasdarbu - uzrakstīt eseju "How to successfully get a girl"... ekhm?!?!

Es arī gribētu tādu sviestmaižu šķīvi, no kura var ņemt sviestmaizes, cik vien gribi, un tās nekad nebeidzas...

Shii patieshaam ir beernu graamata? Rasistiska, sieviete tiek nosaukta par kuci un palaistuvi, un beerni dzer viinu. Hmm?!?

Nu beidzot magjiskais reaalisms paraadaas.

šo man vajadzēja lasīt vidusskolā..

Jo tuvāk beigām, jo lēnāk lasu. Varoņi baigi simpātiskie, bet seriāls gan izskatās diezgan absurdi :)