Goodreads helps you follow your favorite authors. Be the first to learn about new releases!
Start by following Imants Ziedonis.
Showing 1-30 of 94
“Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”
―
―
“Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi - sirds iesāpas no skaistuma...”
―
―
“Es zinu mirkļus dienas garumā un dienas mirkļa īsumā.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Teikt vai neteikt, ka es Tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti.”
―
―
“Un tādas lielas laimes nemaz nav.
Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”
―
Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”
―
“Un, kad es paskatos uz rietiem, kāds roku man uz pleca liek : " Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek.”
―
―
“..
es nojukšu
kā nojūk vilcieni no sliedēm
es sajukšu
kā sajūk nakts ar priedēm
es sajukšu
kā zaglis sajūk zelta vārtos
neviens vairs mani
nesavāks un nesakārtos
..”
―
es nojukšu
kā nojūk vilcieni no sliedēm
es sajukšu
kā sajūk nakts ar priedēm
es sajukšu
kā zaglis sajūk zelta vārtos
neviens vairs mani
nesavāks un nesakārtos
..”
―
“Klausies,kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”
―
―
“Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”
―
―
“Es tevi gribu
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.”
― Kā laiku un telpu, un bezgalību..
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.”
― Kā laiku un telpu, un bezgalību..
“Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Es saku jums jau dienas simt un piecas - lai puķi dabūtu ir jānoliecas.”
―
―
“Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt. Cik skaisti ir tā - nepiederēt! Nekam, nekur. Kā palags linu es lēni sevi izbalinu.”
―
―
“Kāda man dīvaina gaume- mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi ,ko sirds un prāts meklē un kuras nav.”
―
―
“Kāda auksta atmiņa: es vairs siltumu neatceros.”
―
―
“Nav labdabīgu pļāpu. Ūdens plūdi aiznes ciemus un ielejas. Runu plūdos aiziet kaut kas vairāk.”
―
―
“Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.”
―
―
“Mani nogurdina lielās lietas un norises. Es meklēju lielās norises mazajās.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Atteikties, atteikties, atdot, paciest - lai sāp! Lai iet!”
―
―
“Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis. Varbūt tas notiek tai brīdī, kad tavas acis aizmirkšķinās.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule.”
―
―
“Ir tādas dienas, kad var redzēt - šķietami nesakarīgu lietu sakarību.”
―
―
“Mīlestība ir vislielākā vērtība pāri atomzinātnei un astronomijai, un to visgrūtāk atstāt, pierādīt un iešifrēt. Tai nav savas zīmes. Tā ir par lielu jebkurai zīmei un visām zīmēm.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Atkalmeklēšana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Mums ir grūti skaistos vakaros. Mums ir rūgtums, smeldze. Skaistums sāp, kad ir nesasniedzams.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Jūs man sakāt: "Mīlestība." Es jums saku: "Ejiet ratā!" Mīlestība, tā ir inde. Mazā, melnā matadatā.”
―
―
“Visos līdzenumos, visos tālumos, jūras un kalnu, sūnu un mežu vientulībā cilvēks vienmēr meklē kādu robežu. Jūra ir skaista ar savām šķautnēm, kurās kaut kas satiekas. Dullais Dauka ir mākslinieks, un cilvēki ir dullie daukas. Jebkurā līdzenumā un tukšumā cilvēks meklē robežu, bet arī - jebkurā pārpilnībā.”
― Epifānijas
― Epifānijas
“Izšķirsimies tepat saulītē, kamēr abus skārusi nav ēna.”
―
―
“Zieds ir tikpat liels kā jūra. Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu.”
― Epifānijas
― Epifānijas





